Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojuma iesaldēšanu uz diviem gadiem un plašāku deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kritērijus kapitālsabiedrību atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtībai.
Opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) debatēs pauda uzskatu, ka šie grozījumi ir "liela brēka par nieka kapeiku", jo nekas nemainīsies.
Kā piemēru politiķis akcentēja "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, kurš pagājušajā gadā nopelnīja 830 000 eiro, un, pieņemot šos grozījumus, viņa atalgojumu varētu par 2,6% palielināt. Tie ir vairāk nekā 20 000 eiro, uzsvēra Vitenbergs. Likumprojekts paredz, ka atlīdzības palielinājums par 2,6% ir iespējams, ja atalgojums nav palielināts pagājušajā gadā.
Nacionālās apvienības (NA) deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, tostarp nosakot, ka valdes priekšsēdētājs var strādāt tikai vienā kapitālsabiedrībā. Opozīcijas deputāti debatēs uzsvēra, ka ir jāmaina kopējā valžu un padomju sistēma, jo patlaban vairāki cilvēki ir "profesionāli padomju sēdētāji", kuri pilda valdes locekļa amatus vairākos uzņēmumos.
"Nav iespējams koncentrēties un pilnvērtīgi veikt darbu, ja tu ieņem daudzās padomēs, valdēs amatus, un tur droši vien arī interešu konflikti novērojami," sacīja NA deputāts Artūrs Butāns.
Savukārt partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers uzskata, ka virkne padomju būtu jālikvidē. Sistēma ir jāmaina nevis kosmētiski, bet pēc būtības, izteicās opozīcijas politiķis, aicinot koalīciju iesniegt parlamentā priekšlikumu par valsts kapitālsabiedrību padomju likvidēšanu.
Tikmēr koalīcijas deputāti aicināja turpināt diskusiju citu likumprojektu ietvaros. "Jaunās vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics teica, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tiek strādāts pie Interešu konflikta novēršanas likuma, kā arī Valsts kanceleja patlaban kopā ar Ministru kabinetu gatavo grozījumus, lai novērstu "universālo kareivju strādāšanu neskaitāmās padomēs".
Iniciatīvu par valsts uzņēmumu valžu atalgojuma iesaldēšanu Saeimā iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidenta piedāvājums paredzēja uz diviem gadiem apturēt valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu tajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības līdzdalības apmērs ir 100%. Tāpat grozījumi paredzēja, ka gadījumā, ja šajās kapitālsabiedrībās vismaz 80% ieņēmumu veido publiskais finansējums, tad atlīdzība valdes un padomes locekļiem nedrīkst pārsniegt 80% no atlīdzības privātajā sektorā.
Rinkēviča likumprojekts neparedzēja atlīdzību iesaldēšanu tajās kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai pašvaldībai ir tiešā izšķirošā ietekme jeb pieder vairāk nekā 50% no akcijām vai kapitāla daļām. Pašlaik spēkā esošais likums un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi arī neregulē šādu valsts kontrolēto kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu mēneša atlīdzību. Tādēļ vairākus priekšlikumus likumprojektā iesniedza Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), jo, viņasprāt, ilgtermiņā ir nepieciešami stingrāki un skaidrāki nosacījumi, kā atlīdzība tiek noteikta visu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību valdēs un padomēs.
MK līdz nākamā gada 1.maijam būs jāizdod jauni noteikumi, veidojot jaunu uzlabotu sistēmu, kas nodrošinātu efektīvu, starptautiskajā praksē balstītu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību.
Likums noteiks, ka valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību, prēmiju un atsaukšanas pabalstu nosaka, ievērojot valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku, kā arī uz šā likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus.
Līdz šim publiskās kapitālsabiedrības iedalītas lielās, vidējās un mazās, atbilstoši to darbinieku skaitam, bilances kopsummai un neto apgrozījumam. Šis iedalījums šobrīd tiek izmantots valstij pilnībā piederošo kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu skaita un atlīdzības noteikšanai.
Likums noteiks, ka publiskās kapitālsabiedrības tiks dalītas vēl trīs grupās, vadoties no to ieņēmumu avotiem un darbības veida - komerciālās darbības vai publisko funkciju nodrošināšanas, saņemtā valsts vai pašvaldības budžeta finansējuma apjoma.
Tāpat likumā tiks noteikts jauns pārvaldības instruments - gaidu vēstule. Paredzēts, ka valsts kā īpašnieks ar akcionāra gaidu vēstuli noteiks un publiskos ambiciozus ilgtermiņa izaugsmes, dividenžu politikas, ilgtermiņa finanšu, tajā skaitā peļņas, un nefinanšu mērķus, kas saistīti ar inovācijām, investīcijām un eksportu, kā arī uzņēmuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā. Tās kapitālsabiedrības, kuras pamatā īsteno nefinanšu mērķus, jāvirza uz ambicioziem mērķiem sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Līdz šim gaidu vēstules sagatavošana nav bijusi obligāta, to kapitāldaļu turētājs varēja sagatavot pēc savas iniciatīvas.
Plānots, ka valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku un informāciju par katram valdes un padomes loceklim noteikto ikmēneša atlīdzības apmēru un ikmēneša atlīdzības apmēra izmaiņām visā amata ieņemšanas periodā, kā arī izmaksāto amata atlīdzību, prēmiju apmēru un citus saņemtos maksājumus katrā gadā publicēs savā mājaslapā.
2025.gada valsts budžeta likumprojektā, kuru Saeima oktobra beigās apstiprināja pirmajā lasījumā, ir iestrādāta prasība atalgojumu iesaldēt ne tikai valstij un pašvaldībām pilnībā piederošās, bet arī to kontrolētās kapitālsabiedrībās un atkarīgajās kapitālsabiedrībās. Tāpat noteikts, ka kapitālsabiedrībās, kurās valstij pieder mazāk nekā 50% daļu, valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvim akcionāru sapulcē jābalso pret algu pieaugumu valdes un padomes locekļiem.
