Finanses

Prezidents iesniedzis grozījumus valsts uzņēmumu valžu atalgojuma iesaldēšanai

Db.lv,16.09.2024

Jaunākais izdevums

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ja grozījumi tiks pieņemti, publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojums nākamos divus gadus nedrīkstēs pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.

Valsts prezidents lūdz Saeimu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Vēstulē Saeimas Prezidijam E.Rinkēvičs norāda, ka Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība būtu efektīva un pārredzama, kā arī to valdes un padomes locekļiem noteiktā atlīdzība būtu konkurētspējīga, bet arī samērīga.

"Sabiedrības interesēs ir gūt maksimālu labumu no publiskas personas īpašumā esošajiem aktīviem, un to izmantošanai ir jāatbilst valsts vai pašvaldības izvirzītajiem mērķiem," uzsver Valsts prezidents.

Rinkēvičs akcentē, ka gadījumos, kad valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība nav komerciāla rakstura un tās ienākumus lielākoties veido publiskais finansējums, valdes un padomes locekļu atalgojuma jautājums ir īpaši vērtējams, tai skaitā iepretim valsts budžeta iespējām.

Valsts prezidents norāda, ka patlaban vadlīnijas par valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanu formāli paredz, ka kapitālsabiedrībās, kurās ieņēmumus vairāk nekā 80% apmērā veido publiskais finansējums, atlīdzības apmēru var noteikt līdz 20% zemāku nekā atlīdzība līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā attiecīgajā nozarē.

Vienlaikus vadlīnijas paredz arī vairākas atkāpes iespējas no šī ieteikuma. "Tas attiecīgi paver iespējas atlīdzību palielināt, kā rezultātā faktiskā atlīdzība var sasniegt vai pat pārsniegt privātā sektora atlīdzības apmēru," pauž Rinkēvičs.

Valsts prezidents vērš arī uzmanību, ka pašreizējās valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. Svarīgākā prioritāte 2025.gada budžeta veidošanā ir stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību. Tāpat ir citas nozares ar samilzušām vajadzībām, tai skaitā tās, kurās darbojas nekomerciālās valsts kapitālsabiedrības.

Valsts prezidenta ieskatā likumdevējam ir jāizvērtē visi pieejamie rīki, lai maksimāli ierobežotu nepieciešamību budžeta vajadzību finansēšanai izmantot instrumentus, kas var negatīvi skart visu sabiedrību.

Viņš skaidro, ka uz diviem gadiem terminēta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības pieauguma ierobežošana un nekomerciālo kapitālsabiedrību gadījumā - atlīdzības noteikšana 80% apmērā salīdzinājumā ar atlīdzību privātajā sektorā bez iespējām piemērot citas atkāpes atlīdzības paaugstināšanai - ir viens no šādiem rīkiem. Tādēļ Valsts prezidents saredz iespēju piedāvāt atbilstošu grozījumu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: KM kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā

LETA,31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina liegt valsts amatpersonām savienot amatus speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās

LETA,17.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Valsts pārvaldes iekārtas likums un publisko personu kapitālsabiedrību ceļš uz biržu

Kārlis Mārtiņš Krauze, ZAB Eversheds Sutherland Bitāns jurists,04.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas komersantu akciju tirgus kapitalizācija būtiski atpaliek no sava ekonomiskā potenciāla, 2023. gada beigās veidojot tikai 1,8% no IKP. Savukārt biržā kotēto Latvijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību skaits pret privātā sektora emitentiem atšķirībā no Lietuvas (36%) un Igaunijas (38%) joprojām veido apaļu nulli.

Minētā statistika ne tikai liecina par pasivitāti kapitāla tirgus piedāvāto finansējuma iespēju izmantošanā, bet arī par krasajām atšķirībām starp kaimiņvalstu pieņemtajiem publisko personu kapitālsabiedrību uzraudzības modeļiem.

Ņemot vērā, ka publisko personu kapitālsabiedrības veido ārkārtīgi būtisku potenciālo kapitāla tirgus kandidātu daļu, nepieciešams rast atbildi uz jautājumiem – kas kavē Latvijas valsts kapitālsabiedrību dalību kapitāla tirgos, un kā atbrīvoties no šiem nelabvēlīgajiem faktoriem?

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants

Plaši diskutētā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmajā daļā joprojām paredzēts, ka publiskās personas drīkst līdzdarboties kapitālsabiedrībās tikai tad, ja tiek (1) novērsta tirgus nepilnība, (2) sniegta stratēģiski svarīga prece vai pakalpojums vai (3) tiek pārvaldīti stratēģiski svarīgi īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāja reputācija "tvitertiesas" un "atcelšanas kultūras" laikmetā

Andris Tauriņš, “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts,11.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts uzņēmumi kapitāla tirgū – kas, kā un kāpēc

Jānis Goldbergs,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Siliņa: Esam gatavi mainīt birokrātiskos šķēršļus un sadarboties ar privāto sektoru par labu investoru piesaistei

LETA,29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai piesaistītu ārvalstu investorus, valdība ir gatava mainīt dažādus birokrātiskos un administratīvos šķēršļus, kā arī sadarboties ar privāto sektoru, tā pirmdien pēc memoranda par labas korporatīvās pārvaldības principu īstenošanu kapitālsabiedrībās parakstīšanas medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Komentējot parakstītā memoranda būtību un tālākos soļus, Ministru prezidente uzsvēra, ka tas nav plāns, bet vienošanās par principiem, ko valsts un privātais sektors vēlas kopīgi izdarīt.

"Galvenais, ko vēlamies ar šo parādīt, ka mēs esam ļoti dažādi, bet esam gatavi sadarboties. Man šķiet, ka valsts ekonomisko izaugsmi varam sasniegt, ja saklausām privāto nozari. Mēs nevarēsim panākt ekonomisko tālākvirzību, ja nesadarbosimies," teica Siliņa.

Premjerministre norādīja, ka kapitālsabiedrību pārvaldības jomā saredz valsts iespējas īstenot labo praksi, piemēram, ieviešot "zaļos koridorus" lielajiem ārvalstu investoriem.

Taujāta, vai Latvijai ir kāds labs piemērs, uz ko tiekties, Siliņa minēja, ka valsts kapitālsabiedrību ziņā labi etaloni ir kaimiņvalstīs, kas pierādījuši, ka valsts uzņēmumiem ir iespēja iziet ārā no valsts teritorijas, tādā veidā piesaistot papildu finanses. Vienlaikus premjerministre piebilda, ka arī "Latvenergo" šobrīd labi pelna Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nākamā gada prioritātes darbam ar FICIL būs produktivitātes celšana un investīciju veicināšana

LETA,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada prioritātes darbam kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) būs cilvēkkapitāla attīstība, produktivitātes celšana un investīciju veicināšana, piektdien pēc Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa sanāksmes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka puses strādā pie tā, lai Latvijā būtu jaunas ārvalstu investīcijas, tomēr tik pat svarīgi ir jau Latvijā esošie investori.

Ministru prezidente uzsvēra, ka jau pašreiz ir vairāki ārvalstu investoriem svarīgi jautājumi, kas virzās uz priekšu, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšana.

Tāpat Siliņa akcentēja, ka janvārī sāktās iniciatīvas valsts pārvaldes reorganizēšanā un birokrātiskā sloga mazināšanā ir tas, ko sagaida arī ārvalstu investori.

Vienlaikus plānots turpināt darbu pie valsts kapitālsabiedrību konkurētspējas un labas korporatīvās pārvaldības. Siliņa norādīja, ka plānots valsts kapitālsabiedrības, tostarp arī pašvaldību kapitālsabiedrības padarīt caurspīdīgākas, lai tām varētu piesaistīt papildu finansējumu un tās kļūtu efektīvākas un eksportspējīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina ietaupīt budžeta līdzekļus, likvidējot valsts kapitālsabiedrību padomes un samazinot to valdes locekļu skaitu.

Kā informēja LBAS, arodbiedrības valde nolēmusi aicināt likumdevējus veikt izmaiņas normatīvajos aktos, izvērtējot un likvidējot padomes valstij piederošajās kapitālsabiedrībās, tai skaitā to meitas kapitālsabiedrībās, kā arī augstākās izglītības iestādēs.

Tāpat valde rosina lemt par kapitālsabiedrību valdes locekļu skaita samazināšanu.

"Apgrozījums nevar būt vienīgais kritērijs valstij piederošo kapitālsabiedrību padomju esamībai," norāda LBAS, paužot, ka uz valstij piederošām kapitālsabiedrībām tiek attiecināti atšķirīgi nosacījumi, salīdzinot ar kapitālsabiedrībām ar privāto kapitālu.

LBAS uzskata, ka jāizvērtē arī padomju locekļu ikmēneša atlīdzība. Īpaši tad, ja darbs nav bijis regulārs, bet tāpat tiek saņemta ikmēneša alga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Algu iesaldēšana valdēs un padomēs attieksies uz tirgū nekonkurējošām valsts kapitālsabiedrībām

LETA,04.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevar būt tā, ka valsts pārvaldē kāds saņem vairāk par prezidentu, intervijā sacīja Valsts kancelejas (VK) direktors Raivis Kronbergs.

Jaunais VK direktors intervijā pauda novērojumu, ka latvieši Eiropā un pasaulē ir gatavi atgriezties Latvijā un strādāt, līdz ar to, viņa ieskatā, atlīdzības politika valsts pārvaldē ir uzlabojusies, pateicoties atlīdzības sistēmas reformai, kas tika ieviesta pirms divarpus gadiem.

Līdztekus viņš atklāja, ka jūt riskus un gaidīs Valsts kontroles revīziju par jauno atlīdzības politiku, lai izdarītu secinājumus.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

"Tur noteikti būs vesela virkne uzdevumu Valsts kancelejai, kas ir atbildīga par šo politiku, jo ir atkal pārkāpts varas dalīšanas princips - nevar būt tā, ka kāds saņem vairāk par Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, premjerministru," sacīja Kronbergs, atzīmējot, ka atlīdzības sistēmas reforma tapa no pētījuma, ka valsts pārvalde nav konkurētspējīga ar privāto sektoru.

Līdztekus VK direktors pauda viedokli, ka šajā jautājumā ir jābūt ļoti lielai saistībai un uzmanībai ministrijās, kam ir kapitālsabiedrības. Viņš norādīja, ka jāvērš uzmanība, vai šīs valsts kapitālsabiedrības arī ar tādu augšupeju var celties atlīdzībās. ''Ja to ienākumi nāk no iedzīvotāju maciņiem un tās nostrādā ar peļņu, tad es gribētu teikt, ka tur nevar augt atlīdzība, jo viņi ir nopelnījuši no mūsu iedzīvotājiem,'' sacīja Kronbergs.

Tomēr valsts pārvaldei, viņaprāt, patlaban nevajadzētu pie tā ķerties klāt un ko mehāniski labot un apturēt, jo tādējādi varot nonākt stagnācijā.

Kronbergs atzina, ka ir vēl situācijas, kur atlīdzību sistēma nav sakārtota tāpēc, ka to dara uz iekšējiem resursiem, un patlaban, kad drošība ir prioritāte, "naudas ir tik, cik ir". Vienlaikus Kronbergs atzīmēja, ka ir resursi, kuros varot paskatīties.

Tāpat Kronbergs norādīja, ka publiski bieži tiekot izcelts, ka valsts pārvaldei ir augusi atlīdzība par X procentiem. Viņš pauda, ka to savukārt ir jāmāk izskaidrot ar tiem resursiem, kur nauda tika iedota - piemēram, iekšējai drošībai. "Tur atlīdzība cēlās par 30%, tas pavilka to kopējo skalu, bet ne jau naudas ziņā - vienkārši tur ir lielākais pieaugums. Un tāpēc varbūt kādam izskatās, ka valsts pārvaldē ir ļoti augusi alga," pauda VK direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra pašreizējais vadītājs Juris Žagars piedalīsies Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā uz teātra valdes locekļa amatu, aģentūrai LETA apstiprināja teātra vadītājs, kura pilnvaru termiņš noslēdzas nākamā gada 1.martā.

Žagara ieskatā, tā ir pareiza un normāla prakse, ka ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, KM sludina jaunu konkursu, nevis automātiski pagarina esošā valdes locekļa darba termiņu.

"Iespējams, tā vajadzētu darīt visās valsts kapitālsabiedrībās, neļaujot esošajiem valdes locekļiem "iesēdēties". Tomēr ir jāiespringst, lai atkal pierādītu savas tiesības būt iestādes vadītājam arī uz nākošo termiņu," uzsvēra Dailes teātra vadītājs.

Žagars piebilda, ka par plānotajiem darbiem detalizētāk rakstīs pieteikumā ministrijai. Viņš uzsvēra, ka nav viens. Runa ir par komandu, ko veido mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un vadība. Žagars apliecināja, ka teātrim ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir izsludinājusi konkursu uz VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padomes locekļa amatu ar kompetenci finanšu jautājumos un audita jomā, stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā un lidostas darbības jomā, liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.

Mēneša bruto atlīdzība Rīgas lidostas padomes loceklim noteikta 2710 eiro.

Pretendenti aicināti pieteikties līdz 2024.gada 11.jūnijam.

Amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība finansēs, ekonomikā, vadībzinībās, tiesību zinātnē, inženierzinātnē vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu padomes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā, tostarp vismaz triju gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes locekļa amatā, vai vismaz divu gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības padomes locekļa amatā, vai arī vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā (iestādes vadītājs vai tā vietnieks) valsts vai pašvaldības institūcijā, kas atbildīga par aviācijas nozares politikas veidošanu vai īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbaspēka pieejamība ir jāpalielina uz publiskā sektora rēķina

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” savā apskatā norāda, ka darbaspēka trūkuma ilgtermiņā risināšanai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgs faktors būs iekšējo resursu mobilizēšana, respektīvi, efektivizējot un samazinot publiskā sektora pārvaldi par labu privātajam sektoram.

Kopš 2019.gada darbavietu skaitā valstī ir samazinājies par gandrīz 33 tūkstošiem – no 912 tūkstošiem uz 879 tūkstošiem, lai gan uzņēmumu skaits nav īpaši mainījies. Tomēr tas noticis uz privātā sektora rēķina, kur darbavietu samazinājums sasniedzis gandrīz 28 tūkstošus, kamēr publiskajā sektorā tas veidoja tikai 5 tūkstošu samazinājumu. Sabiedriskajā sektorā strādā 32% no visiem strādājošajiem, kas tik nelielai valstij ar tik mazu noieta tirgu ir daudz, ņemot vērā, ka mūsu situācijā ir lielāks spiediens uz privātā sektora spēju “saražot” lielāku nodokļu apjomu, lai uzturētu publiskajā sektorā strādājošos, tostarp policistus, ārstus, skolotājus, kā arī seniorus un bērnus (pabalsti, izglītība, atlaides), u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ramoliņam pārdotās kokzāģētavas Norupe darbinieku atklātā vēstule par masveida piespiedu atlaišanām pretēji publiskajam apsolījumam

Db.lv,10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc opozīcijas deputātu lūguma Saeima vēl konceptuāli neskata grozījumus par arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu

LETA,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc opozīcijas deputātu lūguma Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā neskatīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumu, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu.

Pie grozījumiem strādā Saeimas Juridiskā komisija.

Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.

LDDK: Jānovērš draudi pretlikumīgi izmantot TM virzītos grozījumus arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanā 

Ir nepieciešams novērst draudus pretlikumīgi izmantot Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus...

Iebildumus grozījumiem pauda Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV), sakot, ka šādā veidā bez tiesas lēmuma maksātnespējas administratori faktiski varēšot nodarboties ar reiderismu.

Savukārt Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka runa ir tikai par tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar noziedzīgām darbībām, tāpēc viņš aicināja Šleseru nevispārināt.

Tieslietu ministrija cenšas caur Saeimu "dzīt cauri’" jaunu reiderisma shēmu  

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14),...

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.

Tomēr vairāku gadu laikā TM nav izdevies panākt starpinstitūciju saskaņojumu izstrādātajam normatīvajam aktam, lai to varētu izskatīt Ministru kabinetā un virzīt uz Saeimu ierastajā kārtībā. Tāpēc TM aicinājusi Saeimas Juridisko komisiju grozījumus virzīt kā savu priekšlikumu.

TM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai novērstu nepilnības likumos, kas saistīti ar kapitāldaļu (akciju) vai paju arestu. Pašreiz likums ļauj procesa virzītājam, uzliekot arestu kapitāldaļām, pieprasīt, lai uzņēmums vai kooperatīvs pārskaita visus naudas līdzekļus uz norādīto kontu. Tas arī aizliedz atsavināt vai apgrūtināt arestētās kapitāldaļas.

Tomēr trūkstot veida, kā pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, kas varot novest pie to vērtības samazināšanās vai zuduma, skaidro TM. Tas nākotnē varot apgrūtināt procesuālo izdevumu un kaitējuma kompensācijas piedziņu, noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu īpašniekam, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Tāpēc rosināts ieviest Kriminālprocesa likumā jaunu pantu, kas noteiks, ka arestētās kapitāldaļas (akcijas) vai pajas tiks nodotas pārvaldīšanā, lai tās uzraudzītu un saglabātu to vērtību.

Jaunais pants paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāldaļām, var nodot tās pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Pirmstiesas procesā šo lēmumu apstiprinātu izmeklēšanas tiesnesis.

Paredzēts noteikt, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldniekam jāinformē procesa virzītājs par risku, ka daļas varētu zaudēt savu vērtību. Savukārt procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāldaļu īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu varētu pieņemt lēmumu par kapitāldaļu pārdošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ministru kabinetam arī būs jānosaka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas kārtība un pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtība, kā arī pārvaldnieka atbildības apjoms.

Ar grozījumiem arī paredzēts noteikt gadījumus, kad kapitāldaļas netiek nodotas pārvaldīšanā, lai izvairītos no situācijām, kad pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestēto kapitāldaļu vērtību.

Piedāvāts noteikt, ka pārvaldīšanā nenodod kapitāldaļas, ja uzņēmums ir izveidots vai izmantots noziedzīgiem nolūkiem un neveic reālu saimniecisko darbību. Šis punkts attiektos uz gadījumiem, kad uzņēmums ir izveidots, piemēram, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kritēriji esot kumulatīvi, tas ir, uzņēmumam jābūt gan saistītam ar noziedzīgu darbību, gan tas neveic reālu saimniecisko darbību.

Pret Saeimā iesniegtajiem grozījumiem to pašreizējā redakcijā iebilst LZAP, jo tajos ir saskatāmi būtiski trūkumi, kas piedāvāto normu piemērošanas gaitā varētu novest pie kriminālprocesos iesaistīto personu nepamatota pamattiesību aizskāruma, liecina padomes vēstule TM un Saeimas Juridiskajai komisijai. Tāpat arī padomei ir šaubas par piedāvāto normu redakciju atbilstību Satversmes 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.

Iesniegtajā likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka vietā ar visām viņa likumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izņemot tiesības saņemt dividendes.

Līdz ar to konstatējams, ka ar šiem grozījumiem kriminālprocesā paredzēts ieviest jaunu pamattiesību ierobežojumu, norāda LZAP. Līdz šim spēkā esošais regulējums un tā piemērošanas prakse paredz, ka, uzliekot arestu kapitāla daļām vai akcijām, personai tiek ierobežotas vienīgi tiesības atsavināt un ieķīlāt šīs arestētās kapitāldaļas un var tikt ierobežotas tiesības saņemt dividendes vai likvidācijas kvotu. Tomēr no kapitāla daļu un akciju piederības izrietošo mantisko un nemantisko tiesību klāsts ir krietni plašāks.

Ar grozījumiem piedāvātā Kriminālprocesa likuma 365.1 panta redakcija paredz visu šo tiesību, izņemot tiesības saņemt dividendes, ierobežošanu kapitāla daļu vai akciju īpašniekam, nododot šīs tiesības pārvaldniekam.

Padomē uzsver, ka no likumprojekta teksta nolasāms, ka visas no kapitāla daļu vai akciju piederības izrietošās tiesības iegūst pārvaldnieks. Tomēr no likuma normas teksta nevar secināt, vai vienlaikus šo kapitāla daļu vai akciju īpašnieks zaudē visas šīs tiesības.

Proti, vai pēc pārvaldnieka iecelšanas kapitāla daļu vai akciju īpašniekam vairs nebūs tiesības, piemēram, iegūt informāciju par uzņēmuma darbību, tiesības apstrīdēt dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumus, tiesības iniciēt uzņēmuma prasību celšanu pret pārvaldes institūciju locekļiem, kuru rīcība nodarījusi uzņēmumam zaudējumus. Attiecīgi būtu jānosaka konkrēts tiesību klāsts, kas akciju vai kapitāldaļu īpašniekam tiek ierobežots laikā, kamēr ir iecelts pārvaldnieks, uzskata LZAP.

Tāpat būtu jāprecizē pārvaldnieka tiesību apjoms, veicot arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu. Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iegūs visas no kapitāldaļu piederības izrietošās tiesības. Tas nozīmētu, ka procesa virzītāja ieceltajam pārvaldniekam būtu tiesības, izmantojot akcionāra vai dalībnieka balsošanas tiesības, pieņemt lēmumus par statūtu grozīšanu, pamatkapitāla samazināšanu vai palielināšanu, valdes un padomes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata, par uzņēmuma darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, par koncerna līguma noslēgšana, grozīšana vai izbeigšanu.

Tajā pat laikā likumprojekta anotācijā norādīts, ka dalībnieku sapulces kompetencē neietilpst kapitālsabiedrības ikdienas vadība un šī funkcija ir uzņēmuma vadības, valdes kompetencē. Līdz ar to dalībnieki tiešā veidā nav iesaistīti uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā.

Iespējams, anotācijas autori ar to mēģinājuši pateikt, ka SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" nejauksies uzņēmumu ikdienas saimnieciskajā darbībā un tikai no kapitāldaļu īpašnieka līmeņa pārraudzīs sabiedrību darbībā, bet šāda pieeja neizriet no piedāvātā likumprojekta teksta, uzsver LZAP.

Turklāt arī pats "Possessor" jau šobrīd savā darba izmaksu aprēķinā paredzējuši, ka "Possesor" izmantos no tam pārvaldīšanā nodotajām kapitāldaļām izrietošās dalībnieku tiesības atsaukt esošos valdes un padomes locekļus un iecelt šajās pārvaldes institūcijās "savus cilvēkus". "Possesor" šādā veidā paredzējis iecelt 23 valdes locekļus un sešus padomes locekļus un attiecīgi arī maksāt tiem atlīdzību, norāda LZAP, papildinot, ka līdz ar to ir acīmredzama nepieciešamība tieši likumā noteikt pārvaldnieka tiesību un pilnvaru apjomu, jo šis jautājums jau šobrīd šķiet visai strīdīgs un neviennozīmīgi vērtējams.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) iepriekš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas regulējuma izstrāde ir aktuāla arī kontekstā ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) ekspertu komitejas ("Moneyval") rekomendāciju izpildi.

Viņa norādīja, ka šobrīd norit "Moneyval" sestā novērtēšanas kārta, kuras laikā Latvijai vērtētāju komandai ir jāsniedz informācija par spēkā esošo regulējumu līdz klātienes vizītei, kas norisināsies no 4.novembra līdz 15.novembrim.

Ministre pārliecināta, ka "Possessor" ir spējīgi pārvaldīt aktīvus un nodrošināt to vērtības nesamazināšanos. "Possessor" viņasprāt ir spējīga pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta rīkojumu kā "Possessor" vispārējais stratēģiskais mērķis ir noteikts spēja atbilstoši dotajiem deleģējumiem efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairākas ministrijas uzstāj uz grozījumu par arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu skatīšanu steidzamības kārtā

LETA,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Iekšlietu ministrija vērsušās pie Saeimas Juridiskās komisijas, norādot, ka Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, būtu jāskata steidzamības kārtā.

Juridiskā komisija gan iepriekš vienojās, ka iebildumu dēļ izmaiņas neskatīs steidzamības kārtā.

Kā vēstīts, Saeima ceturtdien pēc opozīcijas deputātu lūguma nolēma TM izstrādātos grozījumus vēl neskatīt pirmajā lasījumā. Pašlaik paredzēts, ka grozījumi tiks skatīti trīs lasījumos, lai gan TM uzstājusi uz to skatīšanu steidzamības kārtā.

Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.

Darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik ilgā laikā var atrast piemērotu augstākā līmeņa vadītāju

Anna Litvina, Fontes Executive Search vadošā partnere,30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti būvdarbi vēsturiskās noliktavas ēkas Vecpilsētas ielā 7, Rīgā atjaunošanai, pielāgojot to VSIA “Latvijas proves birojs” vajadzībām.

Saskaņā ar lietotāja vajadzībām ēkā tiks izbūvētas gan apmeklētāju pieņemšanai atbilstošas telpas, gan telpas darbam, kā arī specifiski drošības risinājumi, ķīmiskās testēšanas laboratorijas un seifi, kas piemērotas dārgmetāla izstrādājumu pieņemšanai, uzglabāšanai un testēšanai. Ēkas atjaunošanas projekta izstrādi veicis projektēšanas uzņēmums SIA CMB. Par būvdarbu veikšanu noslēgts līgums ar SIA “KUUM’’ par 2,27 miljoniem eur.

“Soli pa solim, bet mērķtiecīgi veicam vēsturisko ēku atjaunošanu un esam gandarīti, ka vēl viens īpašums Vecrīgā ir atradis sev pielietojumu un tajā sev jaunu mājvietu radīs Latvijas proves birojs, tādēļ, veicot atjaunošanu, ēka tiks pielāgota lietotāja vajadzībām. Esam veikuši ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, secinot, ka tās ārējā veidolā ir saglabājamas vērtības, tādēļ ēkas atjaunošana un pārbūve notiks saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. Namu plānots atjaunot gada laikā, ja izmaiņas neradīs pārbūves gaitā radušies neparedzēti apstākļi vai atklājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas farmācijas tirgū, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, zāļu vairumtirdzniecība jeb zāļu apgāde ir stingri regulēts process, kas paredz līdzvērtīgas zāļu iepirkuma iespējas visām ārstniecības iestādēm un nodrošina spēcīgu konkurenci tirgū, kas atsaucas gan fiziskā zāļu pieejamībā, gan arī konkurētspējīgās zāļu cenās.

Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča idejas veidot jaunu lielo slimnīcu kontrolētu struktūru, kas lielajām valsts slimnīcām nodrošinātu zāļu iepirkumus no ražotājiem, radīs konkurences kropļojumus zāļu tirgū, monopolizācijas riskus, vēl lielāku ražotāju ietekmi tirgū un draud ar augstākām cenām visiem citiem pacientiem un arī citām ārstniecības iestādēm, uzskata Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA).

Veselības ministrija(VM) jau uzskatāmi demonstrējusi savu nekompetenci zāļu iepirkumos, pašiem no ražotājiem iepērkot COVID vakcīnas uz valstij neizdevīgu līgumu pamata, vakcīnas turpinot iegādāties pat šogad, tās uzreiz pēc nopirkšanas norakstot zaudējumos vairāku desmitu miljonu vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru