Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.
Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.
VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.
“Revīzijā secinām, ka iepriekš neplānotais un par 2022. gadā no valsts budžeta piešķirto 3,1 milj. eiro izveidotais Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes tīkls ar 52 uzlādes iekārtām (60 kW) neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām – tas ir par lielu. Turklāt izveidots, samaksājot salīdzinoši dārgu cenu par uzlādes iekārtām. Izprotam Zemkopības ministrijas vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos ir izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu. Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais elektroautomobiļu risinājums – uzstādīt tikai lieljaudas (vairāk nekā 22 kW) elektroautomobiļu uzlādes iekārtas – neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei. Piemēram, elektroautomobiļu uzlādē iesaistītās valsts kapitālsabiedrības savām vajadzībām uzstāda parastās jaudas uzlādes iekārtas. Kapitālsabiedrības norāda, ka izbūvēt lieljaudas uzlādes stacijas tādām vajadzībām nav ekonomiski pamatoti nepieciešamās jaudas nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu dēļ.
Revīzijā konstatēts, ka, iepirkumā nosakot nepamatoti augstas un iepirkuma priekšmetam nesamērīgas prasības pretendentiem, tika ierobežota konkurence. Ar iepirkuma prasībām radītās priekšrocības vienīgajam pretendentam deva iespēju piedāvāt salīdzinoši augstas cenas gan uzlādes iekārtām, gan materiāliem un darbiem, par ko attiecīgi tika noslēgta vispārīgā vienošanās. Pēc revidentu piesardzīgas aplēses, uzlādes iekārtu sadārdzinājums ir apmēram 600 tūkst. eiro.
Zemkopības ministrija izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem. Zemkopības ministrija akceptēja uzlādes staciju tīkla plānu, kurā noteikti arī tādi uzlādes punkti, kas neatbilst iepirkuma ietvaros izstrādātās metodikas kritērijam par elektrotīkla jaudas rezervi. Zemkopības ministrija iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās Spānijas uzņēmuma uzlādes iekārtas, bet gan Polijas uzņēmuma iekārtas ar citu jaudu. Lai gan 2022. gadā Zemkopības ministrijas resora autoparkā bija tikai seši elektroautomobiļi, ministrija iekārtu maiņu pamatoja ar nepieciešamību pabeigt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi līdz 2022. gada beigām. Jau 2022. gadā Zemkopības ministrija samaksāja komersantam 2,4 milj. eiro jeb apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet tikai 2023. gada rudenī ekspluatācijā nodoti pirmie uzlādes punkti un tikai 2024. gada jūlijā tīkls ar visām 52 uzlādes stacijām pabeigts.2024. gada augusta vidū joprojām vairāk nekā puse izbūvēto uzlādes staciju stāv neizmantotas, uzlādes ir veiktas tikai 15 vietās. Tikai dažos uzlādes punktos elektrotīkla jauda ir tāda, ka uzstādītās iekārtas varētu darboties ar pilnu jaudu, un tikai vienā uzlādes punktā uzlādes iekārtas nokonfigurētas uz maksimālo jaudu.
Gandrīz vienīgais uzlādes staciju lietotājs ir Pārtikas un veterinārais dienests (92 % no visām uzlādēm). “Izmaksu un vajadzību apmēru izpratnei varam sniegt dažus piemērus. Pēc revidentu aprēķiniem, uzlādes punkta pie Zemkopības ministrijas ēkas, kas nodots ekspluatācijā 2023. gada rudenī, periodā līdz 2024. gada vidum astoņu iekārtu kopējās amortizācijas izmaksas, attiecinot tās uz faktiski veiktajām uzlādēm, bija 337 eiro uz 100 km. Uzlādes stacijā Kraujas ielā, Rīgā, 60 kW iekārta nokonfigurēta darbam ar 6 kW jaudu, jo adresē nav pieejama lielāka elektrotīkla jaudas rezerve. 18 elektroautomobiļu uzlādes stacijas izveidotas adresēs, kur atrodas Valsts meža dienesta struktūrvienības, bet tās vispār nav izmantojušas uzstādītās uzlādes iekārtas,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Piemērojot citu valsts kapitālsabiedrību praksi un uzstādot savām vajadzībām parastās jaudas uzlādes iekārtas, Zemkopības ministrija varēja ieekonomēt vismaz 2,7 milj. eiro valsts budžeta līdzekļu. Revidentu ieskatā, uzstādot parastās jaudas iekārtas un izlietojot apmēram 278 tūkst. eiro, varēja ietaupīt budžeta līdzekļus vai arī par šiem līdzekļiem iegādāties līdz 60 jauniem elektroautomobiļiem. Zemkopības ministrija varēja arī uzticēt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izbūvi profesionāļiem, iznomājot tiem zemes platības nepieciešamajās adresēs. Šāda pieeja sniegtu iespēju gan nodrošināt elektroautomobiļu uzlādi, gan samazināt izdevumus, gan gūt ienākumus. “Zemkopības ministrijas vadībai uzņemoties ministrijai neraksturīgu funkciju, ir radusies arī nepieciešamība organizēt iekārtu uzraudzību un norēķinu kārtību. Tas, savukārt, palielina administratīvo slogu un prasa papildu resursus. Šādi ministrijas vadība ir rīkojusies pretēji saprātīgam valsts pārvaldes attīstības virzienam,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Valsts kontrole vērš arī Ministru kabineta uzmanību, ka nebūtu pieļaujama valsts budžeta līdzekļu piešķiršana ministrijām neplānotiem, nepamatotiem, nesagatavotiem un ar ministrijas pamatdarbību nesaistītiem pasākumiem. Zemkopības ministrija atbilstoši tiesību aktos noteiktajai kārtībai iesniedza 2022. gada prioritāro pasākumu pieteikumu. Tajā nebija prioritārā pasākuma, kas saistīts ar elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi. Līdzekļi piešķirti valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā.
Elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izbūve nebija paredzēta ne Zemkopības ministrijas darbības stratēģijā, ne ikgadējos darba plānos, un 2022. gada valsts budžeta likumā un paskaidrojumos informācija atklāta tā, ka nav konstatējams šāds Zemkopības ministrijas nodoms. Valsts kontrole par tiesību aktu prasībām neatbilstošu un neekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu Zemkopības ministrijā informēs kompetentās institūcijas, lai tās veiktu Zemkopības ministrijas amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtēšanu.