Kreditēšanu Latvijā var veicināt banku kapitāla palielināšana un uzņēmumu eksportspējas stiprināšana, ceturtdien Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā risināt ieilgušās tautsaimniecības finansēšanas problēmas?" atzina diskusijas dalībnieki.
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite atzina, ka patlaban situācija ar finansējuma pieejamību nav veselīga, un, ja tā neuzlabosies, tad "pļurināsimies tāpat vien uz priekšu, arvien vairāk atpaliekot no kaimiņiem".
Bite sacīja, ka uzņēmumiem nofinansēties ikdienas darbībai nav problēmu, taču pilnībā izpaliek iespēja finansēt kvantitatīvi lielākus projektus. Tāpat Bite sacīja, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kvalificēšanās iespēja kredītiem ir vājāka, bet uzņēmējiem bieži vien nav izpratnes, kas tieši viņu uzņēmumos neatbilst banku prasībām. Tāpēc būtu nepieciešams darbs ar uzņēmumiem šajā jomā.
Bite informēja, ka tikai nedaudz vairāk nekā 1000 uzņēmumi Latvijā gadā eksportē produkciju vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Bites ieskatā tas ir pietiekami mazs skaitlis, lai ar šiem uzņēmumiem varētu strādāt gandrīz vai individuāli, sekmējot to ātrāku izaugsmi. "Jāizveido sistēma, kas attīsta uzņēmumus līdz noteiktam līmenim," sacīja Bite.
"Industra Bank" valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz kapitāla, kas nekur netiek ieguldīts, norādot uz būtisko noguldījumu apmēra pārsvaru pār izsniegtajiem kredītiem. Kakānis norādīja, ka tie ir aptuveni četri miljardi eiro, kas bankās stāv dīkā.
Kakānis uzsvēra, ka jācenšas, lai konkurence starp bankām nekļūst vājāka. Viņa ieskatā konkurence patlaban pieaug, jo lielā četrinieka bankas kredītos gada laikā izsniedz aptuveni tādu pašu apjomu kā pirms desmit gadiem, bet mazās bankas savus apjomus relatīvi strauji audzē.
Kakānis norādīja, ka mazajām bankām kreditēt vēl vairāk traucē nepietiekamais pašu kapitāla apjoms, tāpēc mazās vietējās bankas turpmāk audzēs pašu kapitālu vai nu privāti, vai arī ar publiskā piedāvājuma palīdzību.
"Vietējām bankām turpinot augt, ar laiku nonāksim pie pilnvērtīgas konkurences kreditēšanas tirgū," uzsvēra Kakānis. Viņaprāt, finansējuma piesaisti kavē arī tas, ka Latvijā praktiski nav kapitāla tirgus, kurā uzņēmumi varētu piesaistīt finansējumu, neizmantojot bankas.
Savukārt zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" vecākais partneris, Banku un finanšu tiesību un Korporatīvo un komerctiesību prakšu grupu vadītājs Māris Vainovskis diskusijā norādīja, ka pēdējos gados Latvijā bijuši četri vai pieci ļoti veiksmīgi uzņēmumu akciju sākotnējie publiskie piedāvājumi.
Vainovska ieskatā to uzņēmumu skaits, kuri vēlēsies piesaistīt papildu finansējumu kapitāla tirgū, nākotnē tikai pieaugs un mēs patlaban atrodamies augšupejošas līknes sākumpunktā.