Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Šobrīd papildus jau spēkā esošajām Krājaizdevu sabiedrību likuma prasībām, pamatojoties uz FM izveidotās darba grupas, kurā piedalījās krājaizdevu sabiedrību, Latvijas Bankas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, rezultātiem un krājaizdevu sabiedrību sniegtajām atbildēm, ir izstrādātas iespējamās prasības juridisku personu kreditēšanai.

Tostarp krājaizdevu sabiedrībai Latvijas Bankā būtu jāsaņem atļauju juridisko personu kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, krājaizdevu sabiedrības biedri ir vismaz 120 rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras atbilst Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiktajām prasībām, nosakot pamatkapitāla finansējuma koncentrācijas ierobežojumus, krājaizdevu sabiedrības minimālais pašu kapitāls 120 000 eiro.

Tāpat visiem krājaizdevu sabiedrības lielajiem riska darījumiem ar juridiskajām personām nebūtu jāpārsniedz 200% no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla, kā arī katras ar krājaizdevu sabiedrību saistīto personu riska darījumu kopsumma, ko veido riska darījumi ar padomes, valdes vai revīzijas komisijas locekli un attiecīgās personas laulāto, vecākiem vai bērniem, kā arī ar komercsabiedrībām, kurās padomes, valdes vai revīzijas komisijas loceklim ir līdzdalība komercsabiedrībā, nedrīkst pārsniegt 10% no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

Tāpat krājaizdevu sabiedrības papildu kapitāla rezerve būtu jāsasniedz vismaz 2,5% no aktīvu un ārpusbilances saistību kopsummas, ko veido riska darījumi ar juridiskajām personām, kredītpolitikā ir nosakāmas papildu prasības, krājaizdevu sabiedrību amatpersonu saraksts ir papildināms ar atbildīgo personu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi, bet gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

Vienlaikus FM norāda, ka otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrībām ir nepieciešama papildus uzraudzība, lai atsevišķu tā biedru maksātspējas problēmas neizplatītu problēmas arī uz citiem otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrībām - biedriem, kas ir neto aizņēmēji, saskaroties ar likviditātes problēmām, var tikt apgrūtināta otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrībām spēja izmaksāt biedru, kas ir neto aizdevēji, noguldījumus, tādējādi apdraudot to maksātspēju.

Piemēram, Lietuvā neeksistē obligāta krājaizdevu sabiedrību maksātspējas vērtēšanas sistēma un ir jāplāno ieviest šķērsgarantiju sistēmu ar mērķi noteikt kopējo obligāto savstarpējo garantiju starp krājaizdevu sabiedrībām, līdzīgi kā Vācijas gadījumā, tādējādi aizsargājot biedrus un nodokļu maksātājus no finanšu zaudējumiem krājaizdevu sabiedrību maksātspējas problēmu gadījumā.

Biedru kopēja saikne ir būtiska krājaizdevu kopīgai veiksmīgai darbībai, taču otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrībā šī saikne zūd, norāda FM. Krājaizdevu sabiedrību organizāciju veiksmīga darbība un stabilitāte ir atkarīga no to biedru vēlmes sasniegt kopīgus mērķus, dalīties pieredzē un strādāt vienoti kopējam organizācijas labumam.

Tāpat kā gadījumā ar juridisko personu kreditēšanu, kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanās gadījumā krājaizdevu sabiedrībām ir ierobežotas iespējas operatīvi palielināt kapitālu, atzīst FM.

Partija "Progresīvie" likumprojekta otrajam lasījumam iesniegusi priekšlikumu, kurš paredz no likuma izslēgt pantu, kurš nosaka, ka krājaizdevu sabiedrībai aizliegts tieši vai netieši finansēt šīs krājaizdevu sabiedrības paju iegādi.

"Progresīvie" rosina noteikts, ka krājaizdevu sabiedrības aizdevumu tās biedrs var izmantot paju iegādei, ievērojot, ka paju iegādei novirza ne vairāk kā 10% no biedram piešķirtā aizdevuma summas, kā arī biedram piederošo paju nominālvērtību summa nepārsniedz 2% no krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs (P) rosināja FM un Latvijas Bankai turpināt vērtēt šos priekšlikumus, kā arī to, kā tos varētu ieviest gadījumā, ja ar aizdevumu iegādātās pajas netiek ieskaitītas pamatkapitālā.

Latvijas Bankas pārstāvji komisijas sēdē skaidroja, ka paju iegādes kreditēšana neatbilst Eiropas Savienības regulējumam, jo krājaizdevu sabiedrībām nav atļauts tieši vai netieši finansēt pašu kapitāla instrumentus. Vispirms ir jāiegādājas sabiedrības paju un tikai pēc tam var saņemt aizdevumu no krājaizdevu sabiedrības.

Latvijas Bankas ieskatā paju iegādes kreditēšana ir nevēlama un nav atbalstāma. Latvijas Bankas ieskatā, ja kapitālu veido ar aizņemtiem līdzekļiem, tad krājaizdevu sabiedrības, kura strādā ar zaudējumiem, kapitāls nebūs spējīgs absorbēt šos zaudējumus.

Zosēnu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns norādīja, ka ASV par kapitāla kreditēšanu var nokļūt cietumā, bet Igaunijā regulators to ir aizliedzis. Livčāna ieskatā patlaban ar likuma palīdzību notiek mēģinājums atļaut finanšu piramīdu būvēšanu.

Arī Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Olga Kazačkova pauda uzskatu, ka paju iegādes kreditēšana nebūtu pieļaujama, vai arī šādi iegādātām pajām nebūtu jāparādās sabiedrības pamatkapitālā.

Jau ziņots, ka Saeima 2022.gada 15.decembrī atbalstīja darba turpināšanu pie iepriekšējā, 13.Saeimā, skatīt sāktajiem grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas paredz krājaizdevu sabiedrību iekšējās kontroles mehānismu stiprināšanu.

Konceptuāli atbalstītā likumprojekta pārējie mērķi ir aizsargāt krājaizdevu sabiedrības pakalpojumu saņēmējus, kuri nav tās biedri, precizēt krājaizdevu sabiedrības aktīvu un pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus un veicināt kapitāla pietiekamību, teikts grozījumu anotācijā.

Likumprojektā ietverts jauns tiesību subjekts "klients", kas aptvers visas citas personas, kuras atrodas darījuma attiecībās ar krājaizdevu sabiedrību, bet kuras nav šīs sabiedrības biedri. Tāpat paredzēts noteikt, ka par krājaizdevu sabiedrības biedru var būt kooperatīvā sabiedrība, kura nav krājaizdevu sabiedrība.

Plānots aizliegt krājaizdevu sabiedrībai tieši vai netieši finansēt šīs krājaizdevu sabiedrības paju iegādi. Šādā veidā uzņemtās iepriekšējās saistības gan paliks spēkā līdz to izpildei.

Likumu paredzēts papildināt ar iespēju anulēt krājaizdevu sabiedrības licenci, ja tā neveiks darbību ilgāk par 12 mēnešiem. Likumprojektā paredzēts veikt arī citus precizējumus.