Ir valstis Eiropas Savienībā, kuras jau pamanījušās uzlikt bankām virspeļņas nodokli, ir bijušas runas par to, ka vajadzētu bankām kādu nodokļa avansu prasīt, jo Latvijas budžetā caurumi, tomēr Dienas Biznesa skatījumā vienīgais jēdzīgais risinājums Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas laikā ir banku dāsnāka dalīšanās ar noguldītājiem un kontu turētājiem.
Uz Dienas Biznesa jautājumiem par banku kreditēšanu, peļņu, virspeļņu šobrīd un tirgum atbilstošāko kārtību esošajā situācijā atbild SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.
Fragments no intervijas
Paralēli runām par to, ka bankas pelna par daudz, ir pārmetumi, ka kredītus izsniedz nepietiekami, piemēram, uzņēmējiem. Salīdzinoši 2008. gada krīzē pārmetumi bija otrādi - kredīti izsniegti par traku, neapdomīgi. Bija arī banku krahi, kur beigās noguldītāju līdzekļus nācās kompensēt. Kur ir balanss starp drošību un risku, cik daudz nosaka regulējums?
Kopš iepriekšējās krīzes 2008. gadā banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka, tāpēc šobrīd tā laika scenārijs ir praktiski neiespējams. Lielākās bankas Latvijā šodien tieši uzrauga ECB, kuras prasības ir vienādas visā eirozonā. Kapitāla prasības bankām ir būtiski pieaugušas – piemēram, SEB bankai tās ir augušas no 8% 2007. gadā līdz 15,8% šobrīd. Tāpat ECB noteikusi konkrētus rādītājus īstermiņa un ilgtermiņa likviditātes nodrošināšanai.Ja atskatāmies vēsturē, 2008.–2010. gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība Latvijas bankās bija 2 pret 1 (jeb uz 1 noguldīto eiro bija izsniegti 2 eiro). Optimāls līmenis būtu 80%-90%, Latvijā šobrīd tas ir 74% (Avots: Latvijas Banka). Jāuzsver, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir arī viens no faktoriem, kas ļauj valstij uzturēt augstu kredītreitingu, bet mērens saistību līmenis tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru.
Protams, pašreizējā situācijā pie tik strauja likmju kāpuma ir mazliet greizi sagaidīt vērienīgu kreditēšanas izrāvienu – redzam, ka klienti ir piesardzīgāki ar lielām investīcijām un attīstības projektiem. Tomēr, neskatoties uz izaicinājumiem, kreditēšanas tendences ir pozitīvas – šī gada pirmajā pusgadā lielajiem uzņēmumiem esam piešķīruši trīs reizes vairāk finansējuma, savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – par 22% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Arī nozarē kopumā 2021. un 2022. gadā kreditēšanas līkne bija augšupejoša un izsniegto kredītu apjoms ir palielinājies par teju 20%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Bankas ir ieinteresētas kreditēt tautsaimniecības attīstību, jo tas ir mūsu biznesa pamats. Vienlaikus nozarē kopumā esam vērsuši uzmanību uz šķēršļiem, kas kavē straujāku kreditēšanu. Redzam, ka Latvijā šobrīd ir neapgūts kreditēšanas potenciāls daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projektos, Zaļās ekonomikas, kā arī privātās un publiskās partnerības projektos. Pavasarī veiktais Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzrādīja, ka būtiski šķēršļi tālākam uzrāvienam joprojām ir lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, tiesiskuma jautājumi, kā arī uzņēmumu pašu motivācija un vēlme attīstīties, izmantojot aizņēmumus, kas nozīmē uzņemties risku.
Kā vērtējat runas par virspeļņas nodokli? Tāds ieviests Spānijā un Lietuvā, ja nemaldos. Kādas sekas redzat no bankas viedokļa?
Dažādām populistiskām īstermiņa idejām var būt ļoti nopietnas sekas ilgtermiņā, un skaidrs ir tas, ka kreditēšanu šādi risinājumi noteikti neveicinās, gluži otrādi - tā vājināsies. Te ir jārunā gan par to, kādu ietekmi vēlamies atstāt uz valsts kopējo investīciju vidi un Latvijas reputāciju starptautiskajā sabiedrībā, gan par uzņēmumu kopējo drošību un pārliecību darboties mūsu valstī atbilstoši demokrātiskiem, rietumnieciskiem tirgus principiem. To visu vērtē arī citu jomu investori, un veselīga investīciju vide noteikti ir priekšnoteikums konkurences radīšanai jebkurā nozarē.Aicinātu tomēr vairāk domāt par ilgtermiņa risinājumiem - strādāt ar mums tik apnikušajām tēmām kā ēnu ekonomika, tiesiskums. Lai veicinātu aktīvāku kreditēšanu, ir jārod risinājumi ēnu ekonomikas samazināšanai, lai uzņēmumi var kvalificēties aizdevuma saņemšanai. Šobrīd tā ir viena no lielākajām problēmām, neskaitot uzņēmumu un arī iedzīvotāju piesardzību uzņemties jaunas saistības nenoteiktos apstākļos. Taču nodoklis bankām nerisina ne ēnu ekonomiku, ne šī brīža piesardzību.
Visu interviju lasiet 24.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!