Nosvinēti Satekles Biznesa centra spāru svētki, informē uzņēmums Linstow Baltic.

Apjomīgo piecu savstarpēji saistīto ēku biroju kompleksu ar kopējo platību 12 000 m² attīsta viens no Baltijas vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Linstow Baltic. Tā celtniecību veic būvuzņēmums Bukoteks, un kompleksa atklāšana ir plānota jau 2025. gada vasarā.

“Spāru svētki ir simbolisks atskaites punkts gan attīstītājam, gan būvniekiem, jo celtniecības darbi ir sasnieguši augstāko ēkas punktu, un darbi var ieiet noslēguma fāzē. Esam patiesi gandarīti, ka būvdarbi šobrīd norit atbilstoši plānam, un jau nākamajā gadā jaunais biroju komplekss tiks pabeigts,” skaidro Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds, uzsverot: “Redzot jaunā kompleksa aprises ne tikai projektā, bet arī dabā, esam patiesi gandarīti, ka Satekles Biznesa centrs organiski iederas Rīgas centra pilsētvidē. Tas atkārtoti apstiprina, ka mūsu konsekventie un mērķtiecīgie ieguldījumi šīs apkārtnes attīstībā – paplašinot tirdzniecības centru Origo, realizējot biznesa centru Origo One un attīstot Satekles Biznesa centra kompleksu – pēdējā desmitgadē ir būtiski veicinājuši apkārtnes transformāciju, stiprinot to kā vienu no galvenajiem komerciālo ēku puduriem Rīgā.”

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Apliecinot atbilstību augstākajiem ilgtspējas standartiem, Linstow Baltic attīstītais Satekles Biznesa centrs oktobrī ieguvis plānotos BREEAM sertifikācijas projektēšanas posma sertifikātus.

Tie piešķirti divām biznesa kompleksa daļām, un abi ir sasnieguši līmeni “izcili” (Outstanding). Pašlaik Latvijā nav citu ēku ar tik augstu BREEAM vērtējumu.

Viens BREEAM sertifikāts ar novērtējumu “izcili”, sasniedzot 89,9%, ir piešķirts ēkai Ernesta Birznieka-Upīša ielā, kura pēc uzbūvēšanas kļūs par AS SEB banka galveno biroja ēku Latvijā. Otrs sertifikāts ar novērtējumu “izcili” un 89,2% ir piešķirts līdzās topošajām ēkām Ernesta Birznieka-Upīša ielā un Dzirnavu ielā, kuru telpas 2200 m2 platībā jau ir atvērtas jaunu nomnieku pieteikumiem.

Linstow Baltic Projektu attīstības direktors Andis Kublačovs: “Satekles Biznesa centra projekts jau tā metu konkursa stadijā un atbilstoši ģenerālnomnieka AS SEB banka prasībām paredzēja augstāko kvalitātes standartu apvienošanu ar izciliem ilgtspējas risinājumiem. Mūsu ambīcijas ir radīt mūsdienīgu, komfortablu, patīkamu un arī ilgtspējīgu darba vidi gan jauno biroju darbiniekiem, gan to apmeklētājiem. Saņemtā starptautiskā atzinība pēc BREEAM ēku sertifikācijas sistēmas BREEAM International New Construction 2016 par projektēšanas posmu ar līdz šim augstāko novērtējumu Latvijā mums sniedz lielāku ticamību, ka šo līmeni izdosies noturēt arī būvniecības laikā līdz pat noslēdzošo BREEAM sertifikātu saņemšanai jau pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā. Vēlos teikt lielu paldies visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā, – šo izcilības līmeni mēs esam sasnieguši kopā!”

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

SEB grupa šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā guvusi peļņu 76,6 miljonu eiro apmērā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā pusgadā ir samazināti 6,5 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 131,8 miljonus eiro, kamēr grupas izmaksas veidoja 32 miljonus eiro. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajā pusgadā bija 99,8 miljoni eiro. Savukārt grupas aktīvu apmērs šogad jūnija beigās bija 5,8 miljardi eiro.

Noguldījumos "SEB banka" 2024.gada 30.jūnijā bija piesaistījusi 4,5 miljardus eiro, savukārt kopējais kredītportfelis veidoja 3,4 miljardus eiro.

Šogad otrajā ceturksnī pieauga no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apmērs, kā arī aizdevumu summa uzņēmumu attīstībai. Hipotekāro aizdevumu apmērs privātpersonām mājokļa iegādei vai remontam otrajā ceturksnī palielinājies par 39%, savukārt uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs teju dubultojās, salīdzinot ar pirmo ceturksni.

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

SEB banka piešķīrusi finanšu līzingu 444 tūkstošu eiro apmērā tehnoloģiju uzņēmumam “Giraffe360”, kas ir izstrādājis un visā pasaulē veiksmīgi attīsta mākslīgajā intelektā balstītu risinājumu nekustamo īpašumu nozarei.

Finansējums paredzēts datu centra paplašināšanai, jo strauji augošajam uzņēmumam ir nepieciešama papildu kapacitāte klientu datu drošai un ātrai apstrādei.

“Novērtējam, ka SEB banka ir pievērsusies tehnoloģiju uzņēmumu finansēšanai. Tie darbojas nozarē, kuras potenciālu ir grūti apjaust, taču tās attīstība ir strauja, dinamiska un vērienīga. No sešiem cilvēkiem 2016. gadā, esam izauguši jau līdz vairāk nekā 200 darbinieku komandai, kas lielākoties nodarbināti Rīgā un Liepājā, bet mums ir arī biroji Londonā un Mančestrā, Apvienotajā Karalistē, kā arī Maiami, ASV. Klientus apkalpojam 30 valstīs. Apmēram 70% mūsu apgrozījuma veido klienti ASV un Apvienotajā Karalistē. SEB bankas piešķirto finansējumu izmantosim mūsu datu centra paplašināšanai un tas ļaus uzņēmumam kļūt vēl efektīvākam,” saka “Giraffe360” finanšu direktors Gints Sloka.

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

SEB banka piešķīrusi finansējumu 2 miljonu eiro apmērā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumam “Norplast Piemare” AS jaunas ražotnes celtniecībai Liepājas ostā.

Plānotā ražotne būs gandrīz 2000 kvadrātmetrus plaša, un tās būvniecību iecerēts pabeigt jau 2024. gada rudenī. Tajā tiks izgatavoti ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumi, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniegs loģistikas priekšrocības un atvieglos lielgabarīta kravu transportēšanu.

“Norplast Piemare” ir viens no Norvēģijas uzņēmuma “ENTEC Group” meitas uzņēmumiem, kas Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, kad tā akcijas iegādājās uzņēmums “Entec Norplast”. “Entec Norplast” ir Norvēģijas kapitāla uzņēmums, kas Latvijā dibināts 2001. gadā, un specializējas stikla šķiedras produkcijas ražošanā, kas tiek izmantota kuģu drošības aprīkojumā, naftas ieguvē, transportā, aktīvajā atpūtā, notekūdeņu attīrīšanā, zivju audzēšanā un citās jomās. Uzņēmumam jau ir ražotne Saldū, un tā produkcija tiek eksportēta visā pasaulē.

SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā miljona eiro apmērā diviem mūsdienīgu katlumāju projektiem Ķekavas novadā, kas ļaus būtiski samazināt gāzes patēriņu novada siltumapgādē.

Katlumāju izbūves projektus Ķekavas novada Daugmalē un Valdlaučos realizē uzņēmums SIA “Ķekavas nami”.

“Esam gandarīti par iespēju finansēt siltumapgādes infrastruktūras attīstības projektus, kas veicinās energoefektivitāti un sniegs ieguvumu plašākai sabiedrībai. Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā, lai iedzīvotājiem tiktu garantēta droša un nepārtraukta siltumapgāde,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

SEB banka piešķīrusi finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā vienam no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā – SIA “Uzvara-Lauks”. Finansējums paredzēts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas lauksaimniecības nozares uzņēmumam ir nozīmīgs atbalsts naudas plūsmas un finanšu vadībā.

“Lauksaimniecības uzņēmuma darbības specifika paredz vispirms veikt apjomīgus ieguldījumus un tikai pēc vairākiem mēnešiem, ienākoties jaunai ražai, uzņēmums saņem naudu atpakaļ. Tāpēc mums ir svarīgi savlaicīgi un pilnā apmērā finansēt ražošanai un ikdienas darbam nepieciešamās lietas, piemēram, degvielu, lauksaimniecības augu aizsardzības līdzekļus un citas, lai nodrošinātu darbības cikla nepārtrauktību un panāktu augstāku efektivitāti,” finansējuma pieejamību raksturo SIA “Uzvara-Lauks” valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš.

“SEB bankai ir sen veidojušās un noturīgas attiecības ar lauksaimniecības nozares uzņēmumiem. Esam lepni par iespēju sadarboties arī ar nozares līderiem, un SIA “Uzvara-Lauks” noteikti ir viens no tiem. Apgrozāmo līdzekļu finansējums sniedz iespēju uzņēmumam plānot savu darbību un rīkoties brīvāk, neatkarīgi no produkcijas pircējiem. Tas ļauj izlīdzināt kāpumus un kritumus naudas plūsmā, kas ir raksturīga iezīme lauksaimniecības nozarē – darbības sezonalitātes dēļ,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

Šogad aprīlī novērotas pozitīvas izmaiņas kredītņēmēju noskaņojumā mājokļu tirgū, šorīt TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa norādīja, ka pirmo trīs mēnešu laikā mājokļu tirgus kreditēšana bijusi kūtra.

Jautāta, vai izmaiņas aprīlī varētu būt ietekmējusi hipotekārā kredīta procentu kompensāciju izmaksa, Tetere norādīja, ka kompensāciju apmēri neesot tik būtiski, lai veicinātu jaunu aizņemšanos.

Taču viņa pauda, ka lielāka aktivitāte mājokļu tirgū būšot novērojama tad, kad notiks EURIBOR likmes samazināšana. Tad, visticamāk, pieaugs arī jaunu klientu skaits. Pēc Teteres teiktā, patlaban vēl daudzi aizņēmēji ir piesardzīgi un nogaida.

Tetere arī atzīmēja, ka "SEB banka" joprojām prognozē, ka EURIBOR likmes samazināšana varētu notikt jūnijā.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" 2022.gada beigās bija otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vilks miris nedēļas nogalē 60 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības.

No 1987. līdz 1994.gadam Vilks strādāja valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās, bet no 1995. līdz 2010.gadam viņš strādāja tagadējā "SEB bankā", tostarp no 2007. līdz 2009.gadam viņš bija bankas galvenais ekonomists.

No 2005. līdz 2010.gadam viņš bija Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācijas) Ekonomikas un monetārās komitejas vadītājs, bet no 2007. līdz 2008.gadam Vilks bija Latvijas valdības Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas grupas dalībnieks.

Vilks tika ievēlēts 10. un 11.Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta un no 2010. līdz 2014.gadam viņš bija finanšu ministrs, kā arī Latvijas pilnvarnieks Pasaules Bankā, Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā un Eiropas Padomes bankā. 2008. un 2009.gadā Vilks bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, bet 2009. un 2010.gadā - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas ekonomikas padomnieks.

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Piektdien, 12.aprīlī, darbu sāks biznesa centrs "Novira Plaza", kurā ieguldīti 70 miljoni eiro, informē ēkas attīstītāja pārstāvji.

Biznesa centrs nodots ekspluatācijā februārī.

Par savu mājvietu jauno A klases biznesa centru ir izvēlējušies tādi uzņēmumi kā "GoCardless", "PwC Latvia", "Wolt Latvia", "Eversheds Sutherland Bitāns", "Zalaris", "Newsec" un daudzi citi. Biznesa centrā "Novira Plaza" atradīsies arī "premium" klases kopstrādes telpas "Spaces".

"Novira Plaza" attīstītāji ir "Evernord Asset Management", licencēta Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kas šobrīd pārvalda četrus slēgtus ieguldījumu fondus un darbojas visās trīs Baltijas valstīs, un "Novira Capital", viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā. "Evernord Group" šobrīd pārvalda klientu aktīvus vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā.

SEB banka piešķīrusi finansējumus 1,4 miljonu eiro apmērā zemnieku saimniecības “Kraujas” Dobeles novada Bikstu pagastā modernizācijai.

Finansējums paredzēts fermas kompleksa paplašināšanai un tehnoloģisko iekārtu iegādei, skābbarības novietnes izveidei, kā arī energoefektivitātes palielināšanai. Projekts tiek realizēts ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Piesaistītais finansējums zemnieku saimniecībai “Kraujas” ļaus uzbūvēt jaunu skābbarības novietni 2400 kubikmetru apjomā, būtiski paplašināt esošo kūti (tiks izveidotas jaunas guļvietas 142 lopiem), veikt pārbūves darbus slaukšanas robotu uzstādīšanai. Kūts tiks aprīkota ar diviem slaukšanas robotiem, jumta kori, kūts sānu aizkariem un citu aprīkojumu. Vienlaikus finansējums paredzēts arī saimniecības energoefektivitātes celšanai – tiks uzstādīti saules paneļi.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 7,1 miljona eiro apmērā uzņēmumam “HansaMatrix”, kas paredzēts uzņēmuma attīstībai un efektivitātes celšanai.

“HansaMatrix” ir viens no Ziemeļeiropas reģionā vadošajiem elektronisko sistēmu un to komponenšu ražotājiem tādās nozarēs kā transports, telekomunikācijas, enerģijas pārvaldības sistēmas, IoT, medicīna un aizsardzības tehnoloģijas.

Ilgtermiņa aizdevums ļaus “HansaMatrix” ieguldīt biznesa attīstībā, audzējot uzņēmuma apgrozījumu, piesaistot jaunus klientus, attīstot eksporta tirgus un modernizējot iekārtas.

“Šis aizdevums ir nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai un pozīciju stiprināšanai tirgū. Sekojot nesenai “Baltcap” kļūšanai par vienīgo uzņēmuma akcionāru, šis darījums ir turpinājums, kas palīdzēs sasniegt mūsu ambiciozos biznesa mērķus. Strādājam saskaņā ar mūsu ilgtermiņa stratēģiju, kas nodrošina uzņēmuma izaugsmi. Mēs novērtējam SEB bankas ilgtermiņa sadarbību un uzticēšanos,” papildina “HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.