Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.
Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.
Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?
Vēstule pa pastu SEB bankas klientam – bērnam2024. gada nogalē bērns pa pastu saņēma vēstuli no SEB bankas, kurā norādīts, ka bērnam ir jāatjauno klienta datu anketa, pretējā gadījumā konts tiks slēgts. Vēstule adresēta tieši bērnam, nevis viņa likumiskajam pārstāvim – tēvam, un tā nosūtīta pa pastu uz bērna dzīvesvietas adresi. Lai arī SEB bankas vēstulē norādīts, ka bērnam ir tikuši nosūtīti vairāki atgādinājumi par datu anketas atjaunošanas nepieciešamību, bērns nekad šādus atgādinājumus nav saņēmis. Vēlākā saziņā ar tēvu SEB banka arī atzīstas, ka bērnam patiešām iepriekš neko nav sūtījusi. Turklāt bērnam nekad nav bijusi piekļuve internetbankai, kurā attiecīgo datu anketa ir jāaizpilda, jo norēķina konta, kam piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, turētājs ir bērna tēvs, nevis bērns. Līdz ar to šāda situācija raisa neizpratni – kāpēc SEB banka uzrunā bērnu, kurš nav tiešās līgumattiecībās ar SEB banku un kuram nemaz nav piekļuves internetbankai, lai izpildītu SEB bankas noteiktās prasības? Tēva ieskatā šādos gadījumos SEB bankai būtu jākomunicē ar viņu, jo viņš ir bērna likumiskais pārstāvis un attiecīgā norēķinu konta faktiskais turētājs, kuram, atšķirībā no bērna, ir piekļuve SEB bankas internetbankai. Taču tēva internetbankā nekādas anketas aizpildīšanai nebija ievietotas. SEB banka atbildēs aicina bērnu pašu doties uz SEB bankas filiāli, saņemt anketu tur papīra veidā, bet ko gan bērns tur var ierakstīt – kurā kafejnīcā pirks nākošgad bulciņu vai prognozēt, cik dāsni būs vecāki ar kabatas naudu?
Latvijas banku kapitālais remonts
Šis gadījums nav izolēts – tas iezīmē plašākas tendences Latvijas banku sektorā, kas izriet no pēdējo gadu banku pārspēlētās klientu uzraudzības. Kopš Finanšu izlūkošanas dienesta bijušās vadītājas Ilzes Znotiņas vadībā tika ieviestas stingrākas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, bankas ir sākušas pārmērīgi kontrolēt teju ikvienu klientu neatkarīgi no faktiskās riska pakāpes, kāda attiecīgajam klientam piemīt. Reforma, kas sākās 2018. gadā, bija vērsta uz naudas atmazgāšanas apkarošanu un Latvijas banku reputācijas atjaunošanu starptautiskajā arēnā. Lai gan reformas mērķis ir deklaratīvi pareizs, praksē tas nereti novedis pie absurdām situācijām, kur diemžēl neviens neuzrauga un nesoda bankas par pārspīlētām pazīsti savu klientu izpausmēm.
Zīmīgi, ka citkārt uz portretintervijām kārie SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere un ilgus gadus par AML atbildīgais valdes loceklis Kārlis Danēvičs nespēja sniegt atbildes ne uz tēva, ne Dienas Biznesa uzdotajiem jautājumiem par konkrēto situāciju, savukārt SEB bankas preses dienests aprobežojās vien ar globālām standartfrāzēm un situācijai neatbilstošiem citātiem no likuma. Proti, konkrētajā gadījumā SEB bankas preses dienests pamato savu rīcību pret tās klientu – bērnu - ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kas uzliek bankai pienākumu ievērot pazīsti savu klientu principu. Taču vai tiešām kabatas nauda bērniem ļoti nelielās summās rada naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas riskus, vai arī SEB banka pēc inerces šīs stingrās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības ir nepamatoti attiecinājusi arī uz gadījumiem, kuriem pēc būtības nepiemīt minētie riski?
Kur šādās situācijās vērsties pēc palīdzības?
Šis stāsts atklāj ne tikai individuālu pieredzi, jo Dienas Biznesa redakcija ir saņēmusi arī citas līdzīgas vecāku sūdzības saistībā ar SEB bankas rīcību, kas liecina par plašāku SEB bankas tendenci īstenot šķietami pārmērīgi stingru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas prasību ievērošanu pret bērniem. Tomēr Latvijā diemžēl trūkst institūcijas, kura šādos gadījumos varētu efektīvi aizstāvēt klientu intereses. Lai gan Latvijā ir izveidots Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombuds, kura mērķis ir sniegt palīdzību personām domstarpību risināšanā ar bankām, laikrakstam Dienas Bizness nav zināms neviens gadījums, kad šis Ombuds būtu atrisinājis domstarpības vai strīdus starp bankām un to klientiem, aizstāvot vājākā – patērētāja - intereses pret bankas patvaļu. Rakstā minētajā gadījumā bērna tēvs nolēma pats slēgt attiecīgo norēķinu kontu, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, lai novērstu iespējamās nelabvēlīgas sekas bērnam (piemēram, lai bērns nenonāktu nevēlamo klientu sarakstā, kas varētu būtiski apgrūtināt viņa turpmāko sadarbību ar finanšu iestādēm). Kuriozi, ka konkrētajā gadījumā bērnam jau vairākus gadus ir konts arī citā lielajā bankā, kur nekādas klientu anketas bērnam pildīt neliek un draudu vēstules par konta slēgšanu uz mājām nesūta.
Lai arī SEB banka uzsver, ka bērni var patstāvīgi pārvaldīt savus kontus saskaņā ar Civillikumu un komunikācija ar viņiem esot normāla prakse, bērnu vecāki norāda uz realitāti – bērniem, pat ja tie sasnieguši 16 gadu vecumu, bieži vien nav ne zināšanu, ne piekļuves internetbankai, lai izpildītu SEB bankas prasības. Tādēļ atklāts paliek jautājums - vai SEB bankas stingrā pieeja ir samērīga, vai tomēr tā ir pārspīlēta birokrātija, kas apgrūtina ģimenes un rada nevajadzīgu spriedzi, kā arī uztraukumu par to, kādas sekas norēķinu konta slēgšana (ja kontu slēdz pati banka) var atstāt uz bērnu turpmākajām sadarbības iespējām ar finanšu iestādēm?
