Šā gada pirmajos mēnešos aktualizējušās runas, ka Ķīna līdz gada beigām (vai pat ātrāk) varētu palielināt savas valūtas – juaņas vērtību. Patlaban Ķīnas valūtas kurss ir ne tikai ekonomikas, bet arī politikas jautājums, komentē Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.
Ķīna ir bijusi pirmā no lielajām valstīm, kas veiksmīgi pārvarēja krīzi un sasniegusi pirmskrīzes attīstības tempus. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 8,7%, bet šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru (6,825 juaņas par 1 dolāru).
Pieaugot eksporta apjomiem no Ķīnas, juaņas vērtība nepieaug. Rezultātā Ķīnas iedzīvotāju algas ārvalstu valūtu izteiksmē paliek salīdzinoši zemas, kas neveicina iekšējā patēriņa pieaugumu Ķīnā, uztur preču cenas zemā līmenī salīdzinājumā ar analoģiskām precēm ārzemēs, kā arī ierobežo patēriņa preču importu uz Ķīnu, piezīmē A. Marčenko.
ASV (un ne tikai) jau ilgu laiku uz Ķīnu izdara spiedienu sakot, ka Ķīnas valūtai pret ASV dolāru vajadzētu stiprināties. Vairāki analītiķi līdz šim izteikušies, ka juaņas cena pret ASV dolāru ir nenovērtēta pat par 40%. Pateicoties šādai mākslīgi vājai Ķīnas valūtai Ķīnai izveidojies liels pārpalikums tirdzniecībā ar ASV – 2009. gadā tas bija 227 miljardus dolāru. ASV pašlaik ir izvirzījusi mērķi samazināt tekošā konta deficītu un šim nolūkam ASV mudina Ķīnu paaugstināt juaņas kursu pret ASV dolāru. «Rezultātā, pēc ASV politiķu domām, Ķīnas preces ASV tirgū kļūs dārgākas, kas samazinās to eksportu uz ASV, un otrādi – ASV preču eksports uz Ķīnu pieaugs, jo vairāk cilvēku Ķīnā varēs šīs preces atļauties. Lai veicinātu Ķīnu to izdarīt, ASV izmanto arī politiskus kanālus - daži politiskie spēki aicina atzīt Ķīnu par valūtas kursa manipulētāju un ieviest speciālas importa nodevas ķīniešu precēm (līdz pat 25%). Daži ekonomisti uzskata, ka juaņas kursa paaugstināšana ir pašas Ķīnas interesēs, proti, tas paaugstinātu Ķīnas iedzīvotāju labklājību, kā arī palētinātu izejvielas Ķīnas uzņēmumiem. Līdz ar to daudzi cer, ka agri vai vēlu Ķīna piekāpsies un piekritīs paaugstināt juaņas vērtību,» stāsta A. Marčenko.
Tomēr pagaidām Ķīna diezgan atturīgi izturas pret savas valūtas vērtības paaugstināšanu. Pirmkārt, Ķīnas valdība uzskata, ka darbavietu veidošana (kurai nepieciešama eksporta apjoma paplašināšana) ir svarīgāka, nekā iedzīvotāju reālas pirktspējas palielināšana. Otrkārt, jau bez juaņa kursa palielināšanas martā Ķīnā bija fiksēts tirdzniecības deficīts 7,24 miljardu dolāru apjomā. Lai gan tā varētu būt tikai īslaicīga parādība, tirdzniecības deficīts liecina, ka imports uz Ķīnu pieaug (tiesa, imports pieaug galvenokārt pateicoties izejvielām). Treškārt, Ķīna raizējas, ka juaņas kursa paaugstināšana Ķīnā iepludinās spekulatīvās investīcijas, kas varētu izraisīt aktīvu burbuļa veidošanos un plīšanu – līdzīgi kā tas notika Japānā 80. gados. Jāatgādina, ka 1985. gadā pēc vienošanās ar ASV Japāna paaugstināja jenas kursu pret dolāru, kam sekoja milzīgs pieaugums akciju un nekustamā īpašuma tirgos. Burbuļa plīšana šajos tirgos izraisīja Japānas «zaudēto desmitgadi».
Šobrīd Ķīnas centrālā banka izvērtē iespējamās juaņas kursa paaugstināšanas sekas, bet, cik zināms, pat Ķīnas ekonomiku atbildīgajiem nav vienotas nostājas par ķīnas ekonomiku. Ir arī politiskā dimensija – Ķīna nevēlas piekāpties ASV prasībām, jo tas būtu saistīts ar ārpolitiskā prestiža zaudēšanu. Līdz ar to pagaidām nav skaidrs, vai Ķīna līdz 2010. gada beigām piekritīs savas valūtas revalvācijai. Pat ja Ķīna būs ar mieru, tas notiks pakāpeniski, turklāt maz ticams, ka tā ļaus juaņai pret dolāru sadārdzināties vairāk par 5%. Ticamāks izskatās scenārijs, kurā Ķīna atteiksies paaugstināt savas valūtas kursu līdz 2010. gada beigām un baudīs pasaules visdinamiskāk augošas ekonomikas priekšrocības, noslēdz A. Marčenko.