Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.
To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.
Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.
Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.
Ķīnas eksporta pieauguma skaitļi ļoti skaisti izskatās arī tādēļ, ka šī valsts krietni ātrāk noteica dažādus ierobežojumus. Galu galā - Covid-19 pirmsākumi bija meklējami tieši šajā valstī. Rezultātā minēto 60% pieaugumu daļēji izskaidro bāzes efekti jeb tas, ka salīdzināmais lielums (pagājušā gada eksports) ir nosacīti mazs. Ķīnas varas iestādes nupat ziņojušas, ka grib redzēt šīs valsts ekonomikas palielināšanos aptuveni par 6%. Tā ir visai konservatīva aplēse, kur liela daļa ekonomistu sagaida, ka šīs pieaugums Ķīnai šogad var būt 8% līdz pat 9% apmērā. Līdz ar spējo Ķīnas atgūšanos tiek arī lēsts, ka šī valsts ātrāk varētu domāt par stingrāku fiskālo un monetāro politiku.
Ķīna ir vienīgā lielā pasaules ekonomika, kas 2020. gadā izbēga no krituma – visa 2020. gada skatījumā tā palielinājās par 2,3%. Šādi dati pastiprina spekulācijas, ka drīzāks būs tas brīdis, kas Ķīna, pārspējot ASV, kļūs par pasaulē lielāko ekonomiku. Pirms šīs krīzes Eiropas Savienība un ASV veidoja aptuveni 42% no pasaules ekonomikas. CNN Business rēķina, ka Ķīnas ekonomika pagājušā gada beigās varētu būt 14,6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas būtu 17,5% no visas pasaules ekonomikas.
Jau ziņots, ka Ķīna pēdējos gados ļoti strauji audzējusi savu lomu gan politiskajā, gan ekonomiskajā vidē un, ja nenotiek kādi brīnumi, šādi procesi turpināsies. Turklāt līdz ar šo pandēmiju, kad Ķīna apliecinājusi savu varēšanu un Rietumi pamatā buksē, pārmaiņas var būt pat straujākas. Pēdējā laikā Ķīna, piemēram, jau nav kautrējusies pārrakstīt Honkongas likumus. Tiek norādīts, ka Ķīna vēsturiski bijusi viena no pasaules gan ekonomiskajiem un zinātniskajiem, gan kultūras un militārās varenības centriem. Savukārt tas, kas notiek šobrīd, iespējams, ir vien atgriešanās pie nosacīti normālā jeb tāda kā tuvināšanas ierastajiem gravitācijas centriem, kas pēdējos gadsimtos bija nosvērušies par labu Rietumu pasaulei.
“Tik ilgi, cik vien sevi atceros, cilvēki vienmēr ir teikuši, ka Ķīna nebūs veiksmīga. Piemēram, komunisms nestrādā, autoritārisms nestrādā, ķīnieši nav radoši un viņiem ir lielas problēmas ar sliktajiem parādiem un nekustamo īpašumu spekulācijām. Tomēr katru dienu redzam, ka Ķīna gūst panākumus. Tai pasaulē ir viens no zemākajiem Covid-19 saslimšanas rādītājiem. Tās ekonomika nu aug par gandrīz 5% gadā, un tas notiek bez kādas parādu monetizēšanas laikā, kad visas citās lielās tautsaimniecības sarūk. Ķīna saražo vairāk nekā tā patērē un tai, atšķirībā no daudzām Rietumu valstīm, ir maksājumu bilances pārpalikums. Šogad [2020. gadā] gandrīz puse no pasaules sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem ir sagaidāma Ķīnā. Pat Telsa vislabāk pārdotie Model 3 auto drīzumā pilnībā var tikt ražoti tikai Ķīnā. Pasaules kārtība mainās, un daudzi to palaiž garām, jo viņiem ir konstanti aizspriedumi pret Ķīnu. Šīs valsts ārkārtējais sniegums patiesībā nav nekas jauns. Izņemot “pazemojuma gadsimtu”(1839. līdz 1949. gadu), tā vēsturiski ir bijusi viena no pasaules spēcīgākajām valstīm un kultūrām. Pēdējo četru desmitu gadu laikā tās ekonomiskās izmaiņas ir bijušas ievērojamas. Neatkarīgi no kritikas par ķīniešu “valsts kapitālismu”, jūs nevariet teikt, ka tas nav strādājis. Pat, ja stingri nepiekrītat tam, kā tieši Pekina sasniedz savus mērķus. Kad es pirmo reizi pirms 36 gadiem apmeklēju Ķīnu, es augsta līmeņa amatpersonām tur dāvinājumu 10 ASV dolāru vērtus kalkulatorus, kuri tad tos uzskatīja par brīnumiem. Tagad Ķīna ar ASV konkurē augsto tehnoloģiju jomā un nākamo piecu gadu laikā šajā ziņā var kļūt par līderi. Kopš 1984. gada Ķīnā ienākumi uz galviņu (per capita) ir auguši vairāk nekā 30 reizes. Tāpat sagaidāmais mūža garums tur palielinājies par 10 gadiem un nabadzības līmenis sarucis gandrīz līdz nullei. Kopš 90-tajiem gadiem, kad meklējami Ķīnas akciju tirgus pirmsākumi, šīs tirgus kļuvis par otru lielāko pasaulē. Ilgtermiņā mūžīgas un universālas patiesības nosaka to, kāpēc valstis ir veiksmīgas vai neveiksmīgas. Īsāk sakot, impērijas aug, ja tās ir produktīvas un finansiāli stabilas - nopelna vairāk, nekā tērē, un savus aktīvus palielina ātrāk nekā saistības. Tā mēdz notikt, kad to cilvēki ir labi izglītoti, smagi strādā un izturas civili. Objektīvi, salīdzinot Ķīnu ar ASV, nepārprotami priekšroku dodu Ķīnai,” Financial Times pirms laika Ķīnas stāstu ieskicēja pasaules lielākā hedžfonda Bridgewater Associates dibinātājs un ietekmīgais investors Rejs Dalio.
Jānorāda, ka aptuveni trešā daļa no pasaules maģistra grādiem zinātnē un tehnoloģijās tiek iegūti tieši Ķīnā.
