Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.
Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram
Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija
Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.
Kamēr konflikti joprojām ir reģionāli un nerada globālas problēmas, tie neraisa trauksmi pasaules finanšu tirgos. Ģeopolitika kļūst par finanšu tirgu riska avotu, ja tā ietver ķēdes reakcijas, kas rada nestabilitāti. Vēlme un/vai spēja saasināt pašreizējos reģionālos karus globālā mērogā izskatās samērā ierobežota, jo arī paši agresori (Krievija, Irāna), par spīti retorikai, saprot, ko šāds saasinājums nestu visai pasaulei. No otras puses, militārie uzņēmumi šajā periodā jūtas ļoti komfortabli: piemēram, 2023. gadā pasaulē valstis iztērēja ap 2,4 triljoniem ASV dolāru militārās aizsardzības stiprināšanai, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pirms 20 gadiem. Aktīvākais tērētājs bija ASV – ap 37% no šis summas, bet otrajā vietā Ķīna ar 12% .
Lielo milžu vēlēšanas
Tikmēr hipotētiska Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu globālajai ģeopolitiskajai ainai varētu piešķirt atšķirīgu dinamiku. Piemēram, Tramps apsver iespēju ieviest 60% tarifu Ķīnas precēm, ja tiktu ievēlēts atkārtoti. Tādējādi ne tikai tiktu izjaukta globālā tirdzniecība, bet arī, iespējams, atcelts progress, ko Federālo rezervju sistēma (FRS) panākusi inflācijas apkarošanā. No Trampa puses izskanējuši arī draudi NATO un tajā esošo valstu tēriņiem aizsardzībai.
Kamalas Harisas plāni pagaidām īpaši neatšķiras no iepriekšējā demokrātu kandidāta Džo Baidena iecerēm. Viņas fokusā ir piemērot lielākus nodokļus turīgajiem un sniegt lielāku atbalstu trūcīgajiem. Līdzīgi kā Baidenam, arī Harisai vispārēji tiek piedēvēta pozitīva attieksme pret nosacīti zaļo enerģiju. Savukārt sliktāk var klāties tradicionālo medikamentu ražotājiem, kas var būt saistīts ar cenu spiedienu, par kuru gan Harisa, gan Baidens vairākkārt ir izteikušies, nākot ar dažādiem priekšlikumiem cenu stabilizēšanai vai samazināšanai.
Turpretim Trampa vadībā farmācijas uzņēmumi atkal varētu nedaudz uzelpot. Taču Trampa ievēlēšanas gadījumā var nākties atteikties no stimuliem zaļajai industrijai. Sliktāk var klāties uzņēmumiem, kas pieraduši darboties globāli un vairāk paļaujas uz importu – sevišķi tiem, kam svarīgs ir Ķīnas bizness. Triecienu varētu saņemt, piemēram, tehnoloģiju milži. Ar Trampu pie ASV stūres labāk var klāties tradicionālajiem enerģijas ražotājiem. Tāpat var lēst, ka republikāņu panākumi teorētiski būtu labvēlīgāki militārajiem uzņēmumiem. Kopumā vēsture ASV akcijām vēlēšanu gados, ja no vienādojuma izņem atsevišķus saskaitāmos, ir bijusi visai labvēlīga. Proti, ASV akciju cena kopš 1950. gada ASV prezidenta vēlēšanu gados ir augusi pilnīgi visos šādos periodos, izņemot 2000. gadu un 2008. gadu. Tātad var secināt: ja nenotiek nekas ārkārtējs, vēlēšanu gadi ASV akcijām ir labvēlīgi.
Vēl jāpiebilst, ka šogad vēlēšanām ir bijis pa spēkam dažus akciju tirgus izsist no sliedēm. Piemēram, ļoti neskaidrs pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir kļuvis vecā kontinenta akciju virziens. Pēc tām Francijā tika atlaists parlaments, kas liek domāt par ļoti sarežģītu šīs valsts un arī pārējās Eiropas politisko konfigurāciju. Tas var paspilgtināt reģiona aktuālās problēmas. Turklāt tas parāda, ka sabiedrība var būt ļoti sašķelta. Pie šādas konfigurācijas Eiropai var būt grūti īstenot jebkādu efektīvu politiku.
Inflācijas atsitiens un ietekme uz procentu likmēm
31. jūlija sapulcē FRS nesamazināja likmes, bet, atskatoties uz FRS pārstāvju minēto sapulces laikā, prognozē, ka par likmju samazinājumu varētu tikt lemts jau septembra sapulcē. Iepriekš FRS lēsa par maigu piezemēšanos, tāda īsta maigā piezemēšanās pēdējo 60 gadu laikā gan ir notikusi tikai vienu reizi – 1994. gadā. Tomēr tirgi visai strauji sākuši bažīties par ASV recesijas iespējamību un ekonomikas smago piezemēšanos. Ja vēl nesen valdīja prieks par ASV ekonomikas stabilitāti un gaidāmo likmju apcirpšanu septembrī, tad tagad jau tiek pausts, ka septembris šādai rīcībai visdrīzāk var izrādīties novēlots. Pēc FRS 31. jūlija sapulces, kurā tika nolemts nesamazināt ASV dolāru procentu likmes, kļuva populāri uzskatīt, ka septembra sanāksmē tā būs spiesta likmes samazināt divas reizes (0,25% vietā par 0,50%), lai mēģinātu izlabot nokavēto. Kopumā augstākas procentu likmes dara savu darbu: notiek ekonomikas bremzēšanās jeb nepārkaršana. Parasti likmju izmaiņas patieso ietekmi ekonomikā atspoguļo pēc 1 – 1,5 gada. Tāpēc pat tajās valstīs, kur likmes ir samazinātas, šīs rīcības ietekme reālajā ekonomikā jūtama vien pēc aptuveni gada. Attiecīgi ASV ekonomikas bremzēšanos potenciāli varam sagaidīt vēl vismaz gada garumā, pieņemot, ka likmes drīzumā tiktu mazinātas.
Turpretim Eiropas Centrāla banka (ECB) 12. jūnijā eiro procentu likmes samazināja par 25 bāzes punktiem līdz 4,25%. Tomēr 18. jūlija preses konferencē ECB atkal likmes atstāja nemainīgas. Pēc 18. jūlija un no 22. līdz 24. augustā notikušajā Džeksona Holas ekonomikas simpozija paustie signāli vieš cerības par likmju samazinājumu septembrī, ja dezinflācijas tendenci apstiprinās gaidāmie eirozonas ekonomiskie dati. Kopumā finanšu tirgi šobrīd ir iecenojuši vēl divas ECB noteiktās likmju samazināšanas 2024. gadā. Eiropai riskus var radīt ASV politiskie pavērsieni, kas šos sabiedrotos var ieraut dziļākos tirdzniecības jautājumu saasinājumos. Tirdzniecības karš var plaukt arī ar Ķīnu. Šie apstākļi pūtīs pretī ekonomikas izaugsmei, bet par labu inflācijai. Tas smaržotu pēc labiem apstākļiem piņķerīgai paaugstinātu cenu un zemas izaugsmes kombinācijai jeb stagflācijai. Ja Eiropas politiskā jezga ieilgs, kam pagaidām redzamākais simptoms ir Francija, tad tas var kaitēt ekonomikas izaugsmei. Nesen Francijas Centrālās bankas vadība norādījusi, ka šīs valsts uzņēmēji lielo politisko neskaidrību dēļ baidās no nodokļu palielināšanas, tādējādi bremzējot investīcijas. Slikts scenārijs būtu, ja politiskā neskaidrība piešķiltu dzirksteli jauniem reģiona parādu krīzes uzplūdiem.
Vai tehnoloģiju akciju burbulis pārsprāgs?
Tehnoloģiju sektors ir bijis galvenais akciju tirgus ienesīguma dzinējspēks gan 2023. gadā, gan līdz pat šim brīdim pirms korekcijām, kas sākās jūlija izskaņā. Jūlija beigu un augusta korekcijas bija saistītas ar pārāk augstām gaidām, jautājumiem par mākslīgā intelekta (MI) pienesumu uzņēmumu peļņas rādītājos, sektoru rotāciju uz mazāku kapitalizāciju uzņēmumiem, kā arī pieaugošām smagās piezemēšanās riskiem ASV ekonomikai. Taču vēl joprojām sektora akciju vērtējumi ir galvu reibinošos augstumos, kas atgādina 90. gadu beigu dot-com burbuli. MI attīstība tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem tehnoloģiju nozares izaugsmes dzinējspēkiem.
Neskatoties uz pozitīvo skatījumu, pastāv arī riski, kas pamazām sāk izkristalizēties. Piemēram, pārmērīgas investīcijas mākslīgajā intelektā var radīt zaudējumus, ja pieprasījums un pelņas atdeve no MI nebūs pietiekami. Turklāt, ja ekonomiskais stāvoklis pasliktināsies un pārliecība par šo uzņēmumu peļņas rezultātu sasniegšanu tiks apšaubīta vai netiks sasniegti gaidītie jaunie rekordu rezultāti, tas var radīt negatīvu ķēdes reakciju. Tāpat kompānijām var būt izaicinājums ilgtermiņā saglabāt tik augstu peļņas rentabilitāti, ņemot vērā dažādus ārējos ekonomiskos un politiskos faktorus. Šķiet, ka ekonomiskā realitāte tomēr ietekmēs skatījumu uz lielas kapitalizācijas uzņēmumiem, jo to izaugsmes temps acīmredzot nav bezgalīgs, savukārt astronomiskie kapitālieguldījumu budžeti nesniedz tūlītējus rezultātus. Tas nenozīmē uzreiz, ka ‘’Magnificent 7’’ nav labs bizness, bet gan to, ka pamazām investoru eiforija atsitas pret realitāti, un tādas lietas kā novērtējumi var atkal kļūt svarīgi. Tāpat izskatās, ka rotācija uz mazākas kapitalizācijas uzņēmumiem zemāku procentu likmju vidē var klāties labāk (bet droši vien ne recesijas apstākļos).
Tāpēc ļoti iespējams, ka nesen redzētais svārstīgums tirgos ir uz palikšanu. Nav izslēgts, ka tehnoloģiju akcijas atkal var krist, un tad investori tās pirks “ar atlaidēm”, dzenot cenas atpakaļ augšā, pēc tam atkal kādu datu ietekmē iestāsies pesimisms, un šāds cikls kādu laiku turpināsies.
Parādu krīze
Attīstīto tirgu valstu parādi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir vēl viens potenciāls bažu avots, jo globālā izaugsme palēninās. Saskaņā ar jaunākajām ASV Kongresa budžeta biroja prognozēm valsts parāda attiecība pieaugs līdz 160% no IKP un budžeta deficīts līdz 2050. gadam dubultosies. 2025. gadā ASV beigsies dažādi iepriekš ieviestie nodokļu atvieglojumi, un, lai kādu no tiem turpinātu, valsts parāds, visticamāk, palielināsies vēl vairāk. Tas var radīt zināmu nepastāvību ASV obligāciju tirgū. Samazinoties procentu likmēm, valsts parāda finansēšana visdrīzāk kļūs lētāka, kas ļautu saglabāt dažus pieticīgus fiskālos deficītus. Nodokļu likmju līmenis attiecībā pret IKP joprojām ir zemākais starp G7 valstīm, kas nozīmē, ka ASV varētu paaugstināt nodokļus, ja palielināsies bažas par tās parāda ilgtspēju.
Zināms stress ir jūtams arī Eiropas parādu tirgū. Francijas parāda ienesīgumam sašūpojoties (bet pagaidām noteikti normas robežās), pat radušās spekulācijas, ka reģionā kādā brīdī varētu atplaukt šķietami panīkušie parādu krīzes dzinumi. Provokatīvākie komentētāji Francijai nekautrējas piesaukt Grieķijas likteni. Vērts piebilst, ka Grieķija ierindojas pirmajā vietā ar lielāko valsts parādu pret IKP (pāri 160%) starp Eiropas valstīm, otrajā vietā ir Itālija ar 140% un trešajā vietā – Francija ar 111%.Arī ziņu aģentūra “Reuters” rakstīja, ka ECB neesot plānu diskutēt par Francijas obligāciju iegādi, lai ar šādām intervencēm stabilizētu šo tirgu. Tomēr pašas par sevi ievērības cienīgas ir šādas aizdomas par eirozonas otrās lielākās ekonomikas parādu krīzi, kas pieprasītu ECB intervences. Var prognozēt, ka šādā gadījumā pie sašķeltas Eiropas un aizdomīgas Francijas augtu arī jautājumi par Itālijas lielā parāda ilgtspēju vai pat atkal par pašu Grieķiju.
Kopsavilkums
Nenoliegšu, ka visi iepriekš aprakstītie riski šķiet satraucoši. Tāpat ir riski, kurus mēs šobrīd pat neaptveram vai neredzam pie apvāršņa. Ja tirgi sāk krist, nevienam nav patīkami raudzīties uz to, kā sāk mazināties viņa ieguldījumu vērtība. Tomēr vairākuma ieguldītāju pieredze balstās uz to, ka ilgākā termiņā ieguldījumi finanšu tirgos, par spīti braucieniem pa amerikāņu kalniņiem, tomēr nodrošina ļoti dāsnu ienesīgumu. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka svārstības akciju tirgos ir normāla parādība. Tas nav iemesls panikai, ja esat ilgtermiņa investors.
Nav jēgas arī censties ielēkt jau aizpeldējušā kuģī. Dažu ieguldījumu instrumentu sniegums, kas ir labāks par jūsu, nenozīmē to, ka tas būs ilgstošs un ka tādi paši sniegumi būs arī nākotnē. Savukārt labākais veids, kā cīnīties ar neizbēgamajiem akciju tirgus kritumiem, ir ievērot savu ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju un nebaidīties laiku pa laikam papildināt savus ieguldījums ar regulārām iemaksām. Ir ārkārtīgi grūti veiksmīgi pareģot tirgus turpmāko attīstību. Tāpēc arī diversifikācija joprojām ir vissvarīgākā ieguldījumu stratēģija. Dažādas aktīvu klases un tirgi dažādos laikos dodas augšup vai lejup, tāpēc to apvienošana labi diversificētā portfelī laika gaitā izlīdzina ieguldījumu atdevi.
