Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.
Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.
Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.
"Tas, ko mēs tagad redzam, iet krietni tālāk nekā kaut kas līdzīgs, ko esam pieredzējuši pagātnē. Domāju, ka mēs kaut ko no šādas sērijas redzēsim arvien vairāk, jo Ķīna izmantos komerciālo spiedienu, lai ārvalstu valdības pieklusinātu savu toni," WSJ skaidro konsultāciju uzņēmuma APCO Greater China pārstāvji.
Ķīna pēdējo gadu laikā piedzīvojusi milzīgas izmaiņas. Tā attīstījusi vietējas preču zīmes, un tai ir gigantisks iekšējais tirgus, kas ļoti nozīmīgs ir ļoti daudziem Rietumvalstu korporatīvajiem grandiem. Valdot šādam fonam, piemēram, ASV piektdien Ķīnu apsūdzēja par valsts vadītu "korporatīvo un patērētāju boikotu" pret uzņēmumiem, kuri atsakās izmantot tās kokvilnu.
Pat izmet no telpām
Pieejamā informācija liecina, ka no sadarbības ar vairākiem citiem Rietumu brendiem (kas arī atļāvušies kritizēt Ķīnu), piemēram, Adidas un Nike uz notiekošā fona atteikušās arī Ķīnas slavenības un influenceri. "Dzimtenes intereses ir pāri visam. Stingri iebilstu pret visu ļauno rīcību, kas diskreditē un izplata baumas par Ķīnu," teikusi, piemēram, šīs valsts aktrise Tana Songjuna, kas atcēlusi šādu savu sadarbību ar Nike. Pamatā tiek izcelts tas, ka daudzi Ķīnas patērētāji netic Rietumvalstu un to kompāniju apsūdzībām. Tam seko arī attiecīgā pretreakcija. Pagaidām reakcija izteiktāka bijusi pret H&M, ko noteikusi Ķīnas Jaunatnes komunistiskā līgas un Tautas atbrīvošanas armijas aktīvāka iesaistīšanās tieši H&M gadījuma izcelšanā.
Tikmēr Bloomberg ziņo, ka H&M Ķīnā netiek dzēsta vien no virtuālās pasaules. Proti, esot vairāki gadījumi, kad pēc notiekošā savus līgumus H&M uzteic to īpašumu izīrētāji, kuros atrodas uzņēmuma veikali. Pieejamā informācija liecina, ka Ķīna ir H&M ceturtais lielākais tirgus (aiz Vācijas, ASV un Lielbritānijas). Tā 2020. gadā bija atbildīga par 5,2% no uzņēmuma padošanas apmēriem. "Ķīnas reakcija uz H&M ir izteikti spēcīgāka, ja salīdzina ar kādiem iepriekšējiem gadījumiem, kad ārvalstu zīmoli šķērsoja kādas politiskās līnijas. Šis Zviedrijas mazumtirgotājs riskē kļūt par korporatīvo upuri Pekinas paaugstinātajā jūtīgumā pret Rietumu valdību un struktūru kritiku," raksta Bloomberg.
Kur demonstrēt savu supermoralitāti, kur nē
Faktiski notiekošais liek globālajiem uzņēmumiem nostāties kāda pusē vai mēģināt izstūrēt gan pa sarežģītajiem sociālās atbildības, gan ģeopolitiski nemierīgajiem ūdeņiem. Rezultātā var veidoties visai nožēlojama situācija, kad šādi zīmoli cītīgi mēģina demonstrēt savu bieži vien plāno vai pašpasludināto moralitāti, ieņemot kādas "super it kā sociāli un jebkādā citā ziņā atbildīgas" nostājas pašās Rietumvalstīs, lai gan attiecībā uz to pašu Ķīnu, kas tiem ir tirgus, kuru tie nevar atļauties zaudēt, to nostāja ir krietni atšķirīga.
Piemēram, apģērbu mazumtirgotāju gadījumā tie var izšķirties nepieņemt kokvilnu no Ķīnas. Tomēr šādā gadījumā tie riskē tikt boikotēti pasaules otrajā lielākajā ekonomikā.
Ķīna – tikai ietekmīgāka
Kopumā daudzi politikas vērotāji paredz, ka ASV un, iespējams, visu Rietumvalstu attiecības ar Ķīnu turpinās pasliktināties.
Pēdējā laikā Rietumvalstis Ķīnu kritizējušas par tās cilvēktiesību pārkāpumiem (sevišķi pret uiguriem valsts Siņdzjanas apgabalā). Rezultātā Arī Eiropas Savienība (ES) pret Ķīnu vērsusi pagaidām simboliskas sankcijas pret četrām tās amatpersonām. Jāteic gan, ka tas tāpat visai strauji uz grāvi pagriezis ES un Ķīnas attiecības. Piemēram, Ķīna nekavējoties atbildēja arī ar savām sankcijām pret vecā kontinenta amatpersonām. Visa rezultātā uz jautājuma zīmes nonākusi visa Eiropas Savienības un Ķīnas investīciju līguma ratifikācija. Pirms šī visa, šķiet, bija iecerēts, ka šis līgums varētu būt kā stūrakmens nākotnes abu reģionu sadarbībai, atvieglojot savstarpējo pieeju tirgiem.
Katrā ziņā Ķīna visai atklāti rāda, ka tā savu tirdzniecību (un arī pieeju iekšējam tirgum) padara par ārpolitikas instrumentu. Piemēram, pagājušogad Ķīna, sodot Austrāliju par "nepareiziem" tās uzskatiem attiecībā uz šo valsti, noteica tās ogļu, vara, kokmateriālu, vīna, omāru un vairāku pārtikas preču importa aizliegumu. Pārsvarā jau tad valdīja viedoklis, ka šāda Ķīnas Austrālijas sodīšana ir kā demonstrācija citām valstīm, lai tās attiecībās ar to uzvestos "kā nākas". Ķīna ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris lielai daļai pasaules valstu, kuras ar eksportu tuvākajos gados droši vien centīsies reanimēt savas tautsaimniecības. Ķīna turklāt ir tā vieta, no kuras tiek sagaidīta straujāka izaugsme.
"Zem Sji [Dzjiņpina] Ķīna, šķiet, ir pieņēmusi mantru, ka labāk ir likt baidīties nekā izpatikt. Ķīna ir apņēmusies pasaulei sūtīt ziņojumu, ka tā, saņemot jebkādu sitienu, veiks arī pretsitienu. Šāda agresīvākā retorika ir daļa no stratēģijas, lai veidotu plašāku bāzi uzskatam, ka demokrātija nav universāla ideoloģija un tai nav atbildes uz 21. gadsimta izaicinājumiem," Bloomberg teic Brookings Institution pārstāvji.
Jāpiebilst, ka viena no pandēmijas sekām ir tā, ka savu lomu uz globālās skatuves ievērojami audzējusi ir tieši Ķīna (kamēr Rietumu - buksējuši). Tā bija vienīgā lielā pasaules ekonomika, kas 2020. gadā izbēga no krituma – visa 2020. gada skatījumā tā palielinājās par 2,3%. Šādi dati pastiprina spekulācijas, ka drīzāks būs tas brīdis, kas Ķīna, pārspējot ASV, kļūs par pasaulē lielāko ekonomiku. Pievilkšanās spēks ir nopietns fizisks lielums – Ķīna savā orbītā rauj gan veselas ekonomikas, gan starptautisko ziņu telpu. Nu ekonomisti min, ka šī valsts ASV pēc ekonomikas apmēra varētu pārspēt jau 2026. gadā.
Augot Ķīnas lomai, aug arī tās apetīte. Nupat Ķīna pārrakstījusi, piemēram, Honkongas likumus.
Jānorāda, ka Ķīna vēsturiski bijusi viena no pasaules gan ekonomiskajiem un zinātniskajiem, gan kultūras un militārās varenības centriem. Savukārt tas, kas notiek šobrīd, iespējams, ir vien atgriešanās pie nosacīti normālā jeb tāda kā tuvināšanas ierastajiem gravitācijas centriem, kas pēdējos gadsimtos bija nosvērušies par labu Rietumu pasaulei.
