Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu - palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 1,1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,8%.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,9%.

2024.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.

Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?

Kādu atdevi ir radījuši IPO?

IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 1,5%.

2024.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti) un pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,2%.

Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-9,4%) un svaigiem augļiem ( 2,6%). Akciju ietekmē cenas samazinājās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,9%), pienam (-1,8%), kā arī augu eļļai (-3,4%). Mēneša laikā lētākas bija arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,2%) un cukurs (-3,3%).

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju - palielinājās par 0,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,5%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu sezonālo faktoru ietekmē bija kartupeļiem (+8,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+3,3%). Cena kāpa arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3%), kā arī olīveļļai (+4,5%). Akciju noslēgumu rezultātā cena pieauga kafijai (+0,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%), kā arī makaronu izstrādājumiem (+2,4%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-3,6%) un svaigi augļi (-0,9%). Akciju ietekmē lētāka bija mājputnu gaļa (-1,8%) un maize (-0,7%).

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc tam, kad Ķīnas centrālā banka paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairākas procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas. Banka norādīja, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons juaņu (127,4 miljardi eiro).

Pekinas paziņojums palīdzēja Volstrītas investoriem ignorēt vājos ASV patērētāju pārliecības datus.

Pēc lieliem akciju cenu kāpumiem Honkongas un Šanhajas biržās pieauga arī akciju cenas Volstrītā. Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.

Birža "Nasdaq Riga" apstiprinājusi AS "Latvijas gāze" pieteikumu par akciju izslēgšanu no Baltijas Otrā saraksta, liecina biržas paziņojums.

Par pēdējo akciju kotācijas dienu teikts piektdien, 23.augusts.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" akcionāri 19.jūnija kārtējā akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus.

Tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums, pēc kura uzņēmuma rīcībā nonāca tikai 0,014% jeb 5553 akcijas, lai gan piedāvājums attiecās uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena tika noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājums bija izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem nogaidot līdz jaunu ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanai.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu, arī indekss "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā saruka.

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans norādīja, ka jauns naftas cenu kritums atbalsta akciju cenu kāpumu, un atzīmēja, ka ASV obligāciju ienesīgums ir stabils.

Akciju cenas Volstrītā pozitīvi ietekmēja arī tas, ka "Conference Board" aprēķinātais ASV patērētāju pārliecības indekss oktobrī krasi pieauga līdz 108,7 punktiem salīdzinājumā ar 99,2 punktiem pagājušajā mēnesī.

Naftas cenas turpināja kristies, ko noteica prognozes par gaidāmu pārprodukciju.