Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu aizliegums palielinās krāpniecības risku no atsevišķu komersantu puses, gan norādot lauksaimniecības produktu izcelsmes valsti, gan piegādes ķēdes, sacīja valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvji.

VID norādīja, ka muitas pārvaldes amatpersonas uz ārējās robežas pastāvīgi veic muitas kontroli, tostarp, lai identificētu preces, kas pakļautas aizliegumiem, sankcijām vai citāda veida ierobežojumiem, bet pagājušajā nedēļā pieņemtie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paplašinās to preču klāstu, kuru imports Latvijā būs aizliegts.

Muitas kontroles ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus. Aizliedzot noformēt ievešanas muitas procedūras laišanai brīvā apgrozībā, ievešanai pārstrādei un galapatēriņam, noteiktiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktiem netiks akceptēta šo muitas procedūru noformēšana muitas informācijas sistēmā, skaidroja VID.

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ierosinājusi disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu, kā arī VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni, pavēstīja VID pārstāvji.

Disciplinārlieta ierosināta saistībā ar nepieciešamību izvērtēt, cik efektīvi Muitas pārvaldē tiek nodrošināta iekšējo risku pārvaldība, lai novērstu koruptīvos darījumus iestādē.

Ne Zukuls, ne Rubene uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku netiek atstādināti no pienākumu pildīšanas, jo nav pamata uzskatīt, ka viņi ar savu darbību varētu kaitēt dienestam, norādīja VID.

Kā skudras sanesa slēptuvē 

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas...

Šāds solis sperts, pēc tam kad Jaunzemes izveidotā komisija iesniegusi atzinumu, turpinot izmeklēt lietu, kad VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Iekšējās drošības biroju Terehovas muitas kontroles punktā aizturēja 29 Muitas pārvaldes darbiniekus.

"Ir svarīgi pilnībā izmeklēt visus lietas apstākļus, kas saistīti ar notikušo Terehovas muitas kontroles punktā, lai turpmāk vairs nepieļautu korupcijas risku iespējamību iestādē. Tāpēc šobrīd esmu ierosinājusi disciplinārlietas pret abām vadošajām muitas amatpersonām, lai komisija varētu objektīvi izvērtēt personu atbildību," skaidroja VID ģenerāldirektore.

Jaunzeme arī uzsvēra, ka VID ir pirmā valsts iestāde Latvijā, kur šobrīd ieviesta visaptveroša riskos balstīta darbinieku pārbaudes sistēma, sākot no pieņemšanas darbā un turpmāk ik gadu.

Saistībā ar Terehovas muitas kontroles punktā veiktajām aizturēšanām patlaban VID kopumā ierosinātas 19 disciplinārlietas. Darbu VID pametuši 13 darbinieki.

Jau ziņots, ka šogad aprīļa vidū VID izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā tika aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto. Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Terehovā uz Latvijas-Krievijas robežas atrodas robežkontroles punkts un muitas kontroles punkts. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka jau iepriekšējos gados tiesībsargājošās iestādes par dažādiem nodarījumiem aizturējušas šo punktu robežsargus un muitniekus. Skaļākā aizturēšana notika pirms aptuveni 14 gadiem. Toreiz tiesībsargājošās iestādes par dažādiem noziegumiem aizturēja vairākus desmitus muitnieku, robežsargu, policistu un privātpersonu.

Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Otrdien, 16.maijā, stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, skaidro VID pārstāvji.

No 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur "sarkano koridoru", pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri "zaļajam koridoram" turpmāk ir stingri aizliegts.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Lietuvā reģistrētai transportlīdzekļu eksporta kompānijai noteikts 13,6 miljonu eiro sods par starptautisko sankciju pārkāpumu, trešdien paziņoja Lietuvas muita.

Lietā aizturētas un konfiscētas sešas kravas automašīnu puspiekabes, informēja muitā.

Tomēr muita nepubliskoja sodītās kompānijas nosaukumu.

Tiek vēstīts, ka uzņēmums darījumos ar Kazahstānā, Baltkrievijā un Turcijā reģistrētām kompānijām neievēroja Lietuvas īstenoto starptautisko sankciju noteiktos ierobežojumus un saistības, tādējādi aizturēto transportlīdzekļu pārvadāšana ir uzskatāma par starptautisko sankciju pārkāpumu.

Tā nav pirmā reize, kad Lietuvā, kur muita ieviesusi stingrākus pārbaudes pasākumus, uzņēmumi tiek sodīti par Starptautisko sankciju likuma pārkāpumiem.

Saistībā ar plānotiem sistēmu uzturēšanas darbiem laikā no šī gada 29.jūnija plkst.7.00 līdz 30.jūnija plkst.13.00 var tikt traucēta VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), tajā skaitā, Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS), Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas (EMCS) un Integrētā tarifa vadības sistēmas (ITVS) darbība.

VID aicina pēc iespējas plānot darbu tā, lai minētās sistēmas varētu izmantot pirms vai jau pēc tehnisko darbu veikšanas no VID puses.

Ja neizdodas pieslēgties EMDAS, VID lūdz uzgaidīt un pēc brīža mēģināt vēlreiz. Ja arī tad neizdodas pieslēgties sistēmai un tiešām nav iespējams uzgaidīt, var izmantot atkāpšanās režīmu. Atkāpšanās režīmā izmantojamās veidlapas ir pieejamas VID tīmekļvietnes sadaļā "Muita / Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS)" / Veidlapas.

Tomēr, tā kā deklarāciju noformēšana papīra formātā prasa ilgāku laiku, VID aicina, ja iespējams, neveikt muitas formalitāšu kārtošanu sistēmu darbības pārtraukuma laikā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Ķīnas Galvenā muitas pārvalde trešdien oficiāli informējusi Lietuvu, ka apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārajā dienestā.

"Vakar vakarā saņēmām paziņojumu, ka apturēts liellopu gaļas, piena produktu un alus eksports no Lietuvas uz Ķīnu," sacīja Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretārs Rosvalds Gorbačovs.

Dienesta vadītājs Mants Staškevičs sacīja, ka Ķīnas Galvenā muitas pārvalde norādījusi, ka iemesls šādam lēmumam ir dokumentu trūkums.

"Ļoti dīvaini, jo esam snieguši un sniedzam visu viņu pieprasīto informāciju," uzsvēra Staškevičs, piebilstot, ka iepriekš Ķīnas iestādes nav sūdzējušās par dokumentu vai informācijas trūkumu.

'Ķīnas atbildīgās iestādes pārstāvji 2020. gadā veica gan liellopu gaļas, gan piena produktu attālināto auditu. Mēs saņēmām diezgan labu vērtējumu, visa informācija tika sniegta," piebilda Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs.

Muitas pārvaldē trūkst 17% darbinieku, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Šobrīd Muitas pārvaldē ir apmēram 120 vakanču.

"Ļoti ceram, ka muitnieku darbs beidzot tiks novērtēts, un mēs beidzot sagaidīsim algu pieaugumu," teica Zukuls, piebilstot, ka šobrīd, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, atalgojums muitā ir 760-820 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tāpat Zukuls norādīja, ka muita pērn īstenoja trīs pamatuzdevumus, tostarp nodrošināja, lai apritē nenonāktu preču viltojumi, nodrošināja akcīzes preču kontrabandas apturēšanu, kā arī sankcijām pakļauto preču kontroli.

Pēc Muitas pārvaldes direktora teiktā, 2022.gadā konfiscēti kopumā 27 000 viltotu preču, tostarp 20 000 bija viltotas rotaļlietas.

Pagājušajā gadā muita konstatējuši arī apmēram 17 miljonus kontrabandas cigarešu, kas ir mazā nekā gadu iepriekš, taču ir palielinājies konstatēto gadījumu skaits. Tāpat akmeņogļu kravas, kurās iepriekš visbiezāk tika konstatētas kontrabandas cigaretes, ir nomainījis čuguns.

Lietuvas muita kādai kompānijai, kas no Krievijas importējusi ogles un gumiju, noteikusi 1,27 miljonu eiro sodu par starptautisko sankciju pārkāpumiem.

Muitas dienests informēja, ka Kauņas teritoriālā muitas biroja uzņēmumu pārbaudes nodaļa secinājusi, ka uzņēmums ir pārkāpis starptautiskās sankcijas, veicot darījumus ar sankcijām pakļautām kompānijām un pārvadājot to piegādātās preces.

Kompānijas nosaukumu muita nepubliskoja.

Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene nesen paziņoja, ka ir sāktas vairāk nekā 50 pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamiem Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju pārkāpumiem.

Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests otrdien paziņoja, ka formāli aizdomas par starptautisko sankciju pārkāpumiem un gandrīz divu miljonu eiro vērtu preču kontrabandu uz Krieviju izvirzītas septiņām fiziskām personām un četrām kompānijām.

Eiropas Savienība (ES) trešdien brīdināja, ka ir "gatava stāties pretī" Ķīnai, ja apstiprināsies Lietuvas sūdzības, ka Pekina bloķē tās eksportu.

"ES ir saņēmusi informāciju, ka Ķīnas muita nepieņem Lietuvas kravas un tiek noraidīti Lietuvas pieteikumi importam," norādīts ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja Žuzepa Borela un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka un tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska kopīgajā paziņojumā.

Viņi norādīja, ka ES ievāc vairāk informācijas un ir lūgusi Ķīnas varasiestādēm sniegt drīzu skaidrojumu par situāciju.

"ES ir gatava stāties pretī jebkāda veida politiskam spiedienam un piespiedu pasākumiem, kas vērsti pret kādu no dalībvalstīm," uzsvērts paziņojumā.

"Ķīnas divpusējo attiecību veidošana ar atsevišķām dalībvalstīm ietekmē arī kopējās ES un Ķīnas attiecības," tajā piebilsts.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

No š.g.1. novembra visā Rīgas ostas teritorijā spēkā stājas jauna digitāla piekļuves un caurlaižu saņemšanas kārtība, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Turpmāk gan ostas apmeklētāju un kravas transporta iebraukšana Rīgas ostā notiks, piesakot apmeklējumu elektroniski, kā arī veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā.

“Uzsākot darbu ostas pārvaldē, par vienu no būtiskiem uzdevumiem izvirzīju pāreju uz ostas procesu digitalizāciju. Strādājam kopā ar mūsu partneriem, ostas stividorkompānijām, veicam pilotprojektus, pētām citu valstu ostu pieredzi, kā procesus padarīt efektīvākus,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

“Elektroniskā ostas piekļuves sistēma ir tikai pirmais etaps ceļā uz Rīgas ostas kravu aprites visaptverošu digitalizēšanu. Ar laiku ostā un pilsētā būtu jāievieš arī plūsmas regulācijas risinājumi, lai izvairītos no sastrēgumiem, nodrošinātu vienmērīgas kravas transporta plūsmas, kā arī iedzīvinātu transporta kustības plānošanu pilsētvidē, kas mazinās kravas transporta negatīvo ietekmi uz pilsētvidi un apkārtējām apkaimēm,” nākotnes perspektīvu galvaspilsētas un ostas sadarbībai iezīmē A.Zeltiņš.

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023.gada 24.jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijas muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu, pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu.

Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju.

Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma, norāda VID pārstāvji. Aptuveni 70% no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Šī gada 1.jūlijā spēkā stāsies izmaiņas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos par PVN piemērošanu e-komercijas sūtījumiem. Lai gan teju visi (93%) Latvijas iedzīvotāji, kas mēdz iepirkties interneta veikalos ārpus ES, ir dzirdējuši par gaidāmajām izmaiņām preču iegādes kārtībā, tomēr zināšanas par plānotajām izmaiņām ir nepilnīgas, liecina Omniva Latvija pētījums.

Tikai 38% iedzīvotāju, kas iepērkas interneta veikalos ārpus ES, zina, kā tieši viņiem jārīkojas, pasūtot preces no valstīm, kas neatrodas ES, savukārt nedaudz vairāk nekā pusei (55%) pircēju ir vien virspusēja informācija par gaidāmajām izmaiņām, bet izpratnes par to, kā tās praksē ietekmēs iepirkšanās procesu un izmaksas, viņiem trūkst.

Omniva jaunam šķirošanas centram Rīgas vietā izvēlas Kauņu 

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu...

Kopumā piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda, ka, visticamāk, pārtrauks iepirkties internetveikalos ārpus ES, lai nevajadzētu pildīt muitas deklarācijas. Šādu stratēģiju vidēji biežāk apsver sievietes (29%), retāk - vīrieši (10%). Vienlaikus no iepirkumiem ārpus ES nav gatavi atteikties 40% iedzīvotāju.

"Paredzams, ka nepieciešamība deklarēt muitā pilnīgi visus sūtījumus no valstīm, kas atrodas ārpus ES, un maksāt pievienotās vērtības nodokli par tām, būtiski ietekmēs iedzīvotāju iepirkšanās paradumus internetā. Šis brīdis ir lieliska iespēja Latvijas komersantiem piesaistīt sev jaunus klientus, atbilstoši viņus uzrunājot un motivējot," uzsver Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis.

Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka jaunu kārtību preču iegādei ārpus ES valstīm, paredzot, ka par visām ārpus ES iegādātajām precēm neatkarīgi no to vērtības jāsamaksā pievienotās vērības nodoklis un sūtījums jādeklarē muitā, skars salīdzinoši lielu sabiedrības daļu, jo kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka mēdz iepirkties interneta veikalos valstīs, kas atrodas ārpus ES.

Omniva Latvija pētījums veikts sadarbībā ar Snapshots. Aptaujāti 738 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Tartu apgabaltiesa līdz vienam miljonam eiro samazināja astoņu miljonu eiro naudas sodu, ko pagājušā gada nogalē Vides departaments noteica Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par pienākuma pārdot biodegvielu pārkāpumu.

Tiesa nolēma, ka uzņēmuma pārkāpums nav nozīmīgs, nav vainu pastiprinošu apstākļu un tāpēc mazāks naudas sods ir pamatots. Tādējādi tiesa samazināja "Olerex" noteikto naudas sodu no astoņiem miljoniem eiro līdz vienam miljonam eiro.

"Olerex" advokāts OIivers Nēss teica, uzņēmums rūpīgi iepazīsies ar tiesas lēmuma saturu, taču, visticamāk, to pārsūdzēs, jo, ņemot vērā tiesas lēmumā aprakstītos apstākļus, sods joprojām ir nesamērīgi liels un neatbilst pašas tiesas paskaidrojumiem.

Igaunijas Vides departamenta ģenerāldirektora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu, komentējot tiesas lēmumu, uzsvēra, ka piesārņotājus vajadzētu sodīt bargāk.

Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Mēnešalga pirms nodokļu nomaksas VID ģenerāldirektoram paredzēta līdz 7296 eiro, taču plānota arī bonusu sistēma atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem, tostarp piemaksas.

Pieteikties konkursā var līdz 2023.gada 3.novembrim.

Pretendentiem prasīta nevainojama reputācija, maģistra grāds, vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnē, vadībzinātnē vai informācijas tehnoloģijās, vismaz trīs gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem, zināšanas un izpratne par VID darbības jomām, izpratne par informācijas tehnoloģiju (IT) projektu attīstīšanu vai biznesa procesu un pakalpojumu digitalizāciju, kā arī izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu.

Sankciju apiešanas risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, piektdien žurnālistiem atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, kas stājas spēkā 1.aprīlī, paredz, ka FID kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos. Iļjenkovs norādīja, ka jau patlaban saskaņā ar likumu FID ir kompetentā institūcija cīņā pret sankciju apiešanu finanšu sektorā.

FID saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem sankciju apiešanā no finanšu iestādēm un citiem privāto tiesību subjektiem. Pērn bijis rekords - saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem par sankciju apiešanu.

"Tas ir ļoti saprātīgs un likumsakarīgs skaitlis, ņemot vērā apjomīgās sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju. 2022.gadā bija 281 ziņojums par aizdomīgiem darījumiem sankciju jomā. Salīdzinājumā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2021.gadā, saņemti vien 12 ziņojumi, lai gan jau tobrīd bija sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas tika noteiktas 2014.gadā. Tātad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņojumu skaits ir ļoti būtiski pieaudzis un attiecīgi pieaugusi FID loma, šos sankciju gadījumus izmeklējot," norādīja Iļjenkovs.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.