Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.
Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.
Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.
Šo tikšanos laikā, pēc #esiLV ekspertu vērojumiem, iezīmējās būtiskas sadarbības iespējas Latvijas pārvaldes institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, universitātēm, zinātniekiem un uzņēmējiem. Treškārt, projekta mērķis ir veidot sapratni un pieredzi sadarbībai ar Āfrikas jaunajiem uzņēmējiem Latvijā un Ziemeļeiropā. Ja pagājušajā gadsimtā šis tika iezīmēts kā Āzijas gadsimts, tad arvien biežāk šobrīd šo un nākamo gadsimtu raksturo kā Āfrikas (ņemot vērā Ķīnas investīciju apjomu un politiskās intereses Āfrikas kontinenta vienotajās balsīs starptautiskajās organizācijās var uzskatīt, ka abi raksturojumi ir patiesi).
Tādēļ no 2023. gada janvāra līdz maijam RBS studenti kopā ar Namībijas un Zambijas jaunajām uzņēmējām apgūs uzņēmējdarbības kursu RBS bakalaura programmas ietvaros, sniedzot studentiem iespēju savstarpēji iepazīties, saprast Eiropas un Āfrikas valstu kultūru atšķirības, ko iezīmē biznesa un vadības metožu vadlīnijas, un, protams, veidot starpkontinentālos sadarbības tīklus nākotnes biznesa ideju un sociālo projektu īstenošanai.
Tomēr Latvija ir ģeopolitiski un ekonomiski koncentrēta Ziemeļvalstu ģeogrāfiskajā aptvērumā, tādēļ var rasties jautājums – kāda ir šī projekta praktiskā nozīmība? Vai ir vērts nodarboties ar “labdarību” brīdī, kad tepat netālu karo, inflācija noēd visus iekrājumus un tuvākās nākotnes perspektīvas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav pārāk rožainas? Atbilde uz šādām pārdomām nav viennozīmīga, bet, skatoties vidējā termiņā, es sliecos par labu tam, ka jā, šādi sadarbības projekti ir būtiski gan no cilvēciskā un valsts politiskā tēla viedokļa, gan arī no praktiskā viedokļa.
Āfrikas kontinenta vēsture daudzviet tiek pasniegta un iztirzāta no uzvarētāju skatpunkta, no Rietumu redzesleņķa. Tomēr Āfrikas valstu attīstībā būtisks ir fakts, ka Āfrikas šī brīža valstu ģeogrāfiskais iezīmējums (ko veica Rietumu uzvarētājvalstis!) ir darījis pāri gan cilšu, gan Āfrikas tautu vienotībai. Tādēļ daudzi iekšējie konflikti papildus starptautisko organizāciju aizdevumu un grantu neefektīvam pārsātinājumam un negatīvajām blaknēm, ir radījuši nestabilas politiskās pārvaldes sistēmas daudzās Āfrikas valstīs. Tas attiecīgi rada nespējīgu biznesa vidi un tā rezultātā, bēgot no nabadzības, apspiestības, vardarbības, daudzi Āfrikas kontinenta iedzīvotāji dodas uz tuvāko un vairāk pārtikušo pasaules daļu, proti, Eiropu.
Jau 2007. gadā pēc “Migration Policy Institute” aplēsēm Eiropā dzīvoja 7–8 miljoni nelegālo imigrantu no Āfrikas. Protams, šeit ir svarīgs cilvēcības faktors, bet arī nepārprotami ir jāatzīst – šāda nelegālā imigrācija ir saistīta ar daudzām negatīvām sociālajām sekām un finansiālu slogu Eiropas kontinentam un tās iedzīvotājiem. Arī latvietim! Tādēļ tā vietā, lai starptautiskās organizācijas izšķērdētu miljoniem dolāru dažādos projektos, kuri bieži vien aiziet kreisos ceļus un nokļūst Āfrikas valstu politisko vadoņu personīgajos čemodāniņos, ir daudz vērtīgāk palīdzēt veidot ilgtspējīgu uzņēmējdarbības vidi Āfrikas kontinentā, kā arī sniegt praktiskas zināšanas jaunajām uzņēmējām.
Kā iezīmē zambiešu teiciens – ja tu atbalsti un izglīto sievieti, tu atbalsti un izglīto valsti. Šī projekta mērķis ir tieši tāds – sniegt zināšanas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, dalīties zināšanās par veiksmīgiem tirdzniecības veicināšanas instrumentiem, lai, savukārt, šāda vide sniegtu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un jaunu darba vietu veidošanai Āfrikas kontinentā. Ja soli pa solītim mēs spēsim palīdzēt jaunajām uzņēmējām Āfrikā, tas radīs pieprasījumu pēc stabilākas politiskās, ekonomiskās un sociālās vides arī valsts pārvaldībā.
Vēl, ja runājam konkrēti par Latviju, šāds projekts Latvijas ārējo tēlu papildina ar komponentiem “izglītības kvalitāte” un ‘”valsts ar dinamisku uzņēmējdarbības vidi”. Āfrikas valstīm, lai tās izmantotu savu potenciālu, ir nepieciešamas zināšanas, izglītības infrastruktūras stiprināšana un biznesa vide, kas atbalsta un iespējo uzņēmējus. Savukārt Latvijai šī ir iespēja veidot fokusētu izglītības un rīcībpolitikas mehānismu pakalpojumu eksportu.
No ģeopolitiskā skatījuma, starptautiskā biznesa pasaule šobrīd piedzīvo būtiskas izmaiņas. Jau labu laiku tiek uzskatīts, ka pasaules ekonomiskais smaguma centrs ir pārvietojies krietni uz Austrumiem. Tomēr tikko kā notikušais Ķīnas Komunistiskās partijas 20. kongress beidzot apstiprina acīmredzamo – Ķīna nekļūs par demokrātiskāku biznesa vidi, kā tas tika cerēts kopš brīža, kad tā pievienojās PTO 2001. gadā, un nevienlīdzīgā konkurence starp vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem caur Ķīnas likumdošanas iniciatīvām tikai pastiprināsies Ķīnas Komunistiskās partijas politiskās ideoloģijas un stabilitātes aizsegā.
Turklāt “lētā Ķīna” ar tās milzīgo, oficiāli 1,4 miljardu lielo patērētāju tirgu, kam jebkas no Rietumiem ir iekārojama vērtība, arvien straujāk kļūst par pagātnes rēgu. Kā iezīmē Ķīnas un arī mazliet novēlotās ASV un Eiropas ģeopolitiskās un ārējās tirdzniecības iniciatīvas, pasaule pievēršas Āfrikai kā potenciālajam ekonomiskajam virzītājspēkam vai nu ticībā, ka “tumšais kontinents” (“tumšais” šajā gadījumā lietots kā apzīmējums korupcijai un neformālajai ekonomikai) patiesi uzplauks, vai arī aiz nepieciešamības turpināt nostiprināt ietekmi kontinentā, kā tas ir noticis kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad Āfrikas valstis atguva neatkarību no koloniālās pārvaldības (Ķīna gan Āfrikas kontinentu nekad netika pametusi; turklāt tās attīstības sadarbības mehānismi stipri sakņojas pragmatiskos aprēķinos).
Lai vai kādi būtu pamatapsvērumi, pasaule grib ticēt Āfrikas valstu izaugsmei un pārticībai. Ne tikai kā kontinentam, kurā ir 54 valstis un kas ir bagātākais ar derīgajiem izrakteņiem un izejvielām; kurā 44 valstis vieno Āfrikas Brīvās Tirdzniecības līgums, bet arī kā cilvēkkapitāla un uzņēmējdarbības iespēju reģionam. Atbilstoši “Journal of Future Studies” aplēsēm, 2035. gadā Āfrikā dzīvos jau 1,8 miljardi iedzīvotāji, tas ir, par 50% vairāk nekā 2018. gadā. Ārvalstu privāto un publisko tiešo investīciju kontinentā strauja izaugsme ir apliecinājums investoru ticībai, ka Āfrika var! 2021. gadā Āfrika piesaistīja ārvalstu tiešās investīcijas 83 miljardu ASV dolāru apmērā (dati: “UNCTAD World Investment Report 2022”).
Protams, liela daļa no investīciju kopējā portfeļa Āfrikas kontinentā tiek novirzīta infrastruktūras veidošanā (te jāpiemin Ķīnas “Belt and Road Initiative” nozīmība; jau šobrīd Ķīnas iniciatīvas ietvaros Āfrikas kontinentā ir uzbūvētas 100 jaunas ostas un Ķīnas kompānija “Huawei” ir līderis 5G tīkla pārklājuma nostiprināšanā Āfrikā). Tomēr šeit būtiski atzīmēt to, ka arī Āfrikas valstu uzņēmēji un jaunuzņēmumi piesaista arvien lielāku ārvalstu, tostarp Rietumu, investoru interesi (tā, piemēram, 2021. gadā 1,6 miljardi dolāru, pēc KPMG aplēsēm, tika investēti finanšu tehnoloģiju industrijā).
Tehnoloģiju ekosistēma Āfrikā pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku izaugsmi. Pēc GSMA “Ecosystem Accelerator” programmas datiem, šobrīd Āfrikā ir vairāk nekā sešsimt tehnoloģiju centru, lielākā koncentrācija ir Dienvidāfrikā, Nigērijā un Ēģiptē.
Tehnoloģiju un digitālajā laikmetā, kad informācija un dati ir ekonomiskais dzinējspēks (ne velti mēs runājam par to, ka dzīvojam informācijas laikmetā), Latvijai uztvert Āfrikas kontinentu kā kaut ko tālu un neaizsniedzamu ir neapdomīgi. Igauniju tur jau atpazīst kā IKT valsti. Toties viesnīcā Lusakā, Zambijas galvaspilsētā, kurā #esiLV un RBS eksperti apmetās, interneta tīkla pārklājumu nodrošināja Latvijas kompānija “Mikrotīkls”. Šobrīd Āfrikas kontinents, tāpat kā savulaik Ķīna, piedzīvo tehnoloģisko digitalizācijas great leap forward (“lielo lēcienu uz priekšu”), kad no galda datora Ķīnas informatīvās savienojamības vide pārcēlās pa tiešo uz viedtālruņiem un m-komerciju.
Paralēli digitalizācijai kā uzņēmējdarbības veicināšanas rīkam, Āfrikas valstis, atbilstoši to ekonomiskās attīstības līmeņiem, lūkojas gan viedo pilsētu virzienā ar spēcīgu ilgtspējas un labbūtības skatu, gan arī e-pārvaldes rīku ieviešanā valsts pārvaldes efektivitātes un caurspīdīguma nodrošināšanā. Šeit saredzams liels potenciāls Latvijas pakalpojumu eksportētājiem – e-lietotņu un m-lietotņu izstrādātājiem, digitālās un viedās lauksaimniecības rīku, zilo un zaļo tehnoloģiju pakalpojumu eksportētājiem, kā arī e-pārvaldības sistēmu kūrētājiem.
Projekta “Viņa pārveido pasauli” ietvaros #esiLV ekspertiem un RBS lektoriem bija iespēja iepazīstināt ar Latviju, tās dzimumu līdztiesības pamatnostādnēm un valsts izglītības potenciālu mazu daļu no Subsahāras valstīm. Cerams, ka šis projekts viesīs arī Latvijas nevalstiskajās organizācijās, uzņēmumos un zinātniskajos centros interesi izvērtēt biznesa, zinātnes, un inovāciju sadarbības iespējas Āfrikas kontinentā. Tomēr jāatzīmē – Āfrikas valstis ir atšķirīgas gan viena no otras, gan arī Ziemeļu–Dienvidu kultūratšķirību ziņā. Tādēļ izpēte, kultūras inteliģences stiprināšana, kā arī uzticamu un pārbaudītu sadarbības partneru loka veidošana ir pirmie izpildāmie mājas darbi pirms veiksmīgas sadarbības veidošanas ar Āfrikas kontinentu.
