Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones, veicis sekmīgus tehnoloģijas testus uz atkrastes (offshore) turbīnas Skotijā.

Šis sasniegums ir vairāku gadu pētniecības, izstrādes un tehnoloģisko iterāciju rezultāts, kas nostiprina Aerones robotizētu jūras vēja turbīnu inspekciju, apkopes un remonta jomās. Līdz ar veiksmīgu testu aizvadīšanu, Aerones ir radījis tehnoloģiski un finansiāli dzīvotspējīgu risinājumu atkrastes turbīnu apkopēm, izmantojot robotus, kas sevi sekmīgi pierādījuši sauszemē.

Testu laikā Aerones testēja uzņēmuma izstrādātu, unikālu iegremdējamo vinču sistēmu, kas ļauj uzņēmuma robotiem veikt inspekcijas un remontus jūras vēja turbīnām. Šī sistēma, kas aprīkota ar iegremdējamiem enkuriem, tika speciāli izstrādāta pēdējā gada laikā, lai droši paceltu, pozicionētu un vadītu robotus sarežģītos jūras apstākļos.

Uzņēmums Aerones 24.janvārī publiski demonstrēja unikālu modulāru robotu, kas piedāvā pilna servisa vēja turbīnu lāpstiņu apkopi un remontu.

Robotizētā sistēma nodrošina vairāku funkciju veikšanu, padarot vēja turbīnu apkopi piecas reizes ātrāku un efektīvāku, būtiski samazinot dīkstāves stundas un peļņas zudumu. Jaunais robots jau ir testēts vēja parkos Latvijā, Spānijā, Vācijā un ASV.

Robots nodrošina virsmas mazgāšanu, slīpēšanu, aizsarglentas noņemšanu, grunts uzklāšanu, vienmērīgu pildmasas uzklāšanu, lāpstiņas kants krāsošanu ar aizsargpārklājumu u.c. darbus. Pārklājuma uzklāšanai robots izmanto starptautiskā krāsu un pārklājumu ražotāja AkzoNobel speciāli Aerones robotiem pielāgotas krāsas.

“Vēja parku īpašniekiem lielas raizes sagādā lāpstiņu erozija, kas rodas saskarsmē ar lietu, vēju un sniegu, veidojot neviendabīgu lāpstiņas virsmu un ievērojami mazinot saražoto enerģiju. Tā kā vēja turbīnas kļūst arvien augstākas, jo katrs 10% pieaugums to garumā palielina efektivitāti par 20%, cilvēkam paliek arvien sarežģītāk apkalpot vēja ģeneratorus, kas nereti saskaras ar dažādiem bojājumiem un sarežģījumiem. Šobrīd šādus darbus veic industriālie alpīnisti. Tas ir lēni un neefektīvi, turklāt ļoti bīstami, jo darbiniekam lielā augstumā ir jācilā un jāizmanto smagi rīki. Ja lāpstiņas erozija ir stipri ielaista, remontdarbu veikšana var prasīt pat vairākas dienas, kas izmaksā ļoti dārgi. Ar robotu ir finansiāli efektīvāk laikus veikt lāpstiņas erozijas remontdarbus, neielaižot šo kaiti tālāk un palielinot turbīnu efektivitāti,” stāsta Aerones līdzdibinātājs Jānis Putrāms.

Intelektuālā īpašuma balvu "Vizionārs" saņēmis robotikas uzņēmums SIA "Aerones Engineering", informē Patentu valdes pārstāvji.

Balvas mērķis ir godināt uzņēmumus, pētniekus, zinātniekus un jomas profesionāļus, kuri rūpējas par intelektuālā īpašuma jomas attīstību, virzās uz jauniem mērķiem un saredz iespējas tur, kur citi tās nepamana.

Vienlaikus Patentu valdes direktors Agris Batalauskis atzīmē, ka Latvijā ir daudz uzņēmumu un cilvēku, kuri dod būtisku ieguldījumu intelektuālā īpašuma jomas attīstībā, kā arī nebaidās un spēj radīt kaut ko jaunu, novatorisku, vienlaikus nodrošinot nepieciešamos stimulus investīcijām jaunos risinājumos, izgudrojumos un zinātnē, tādējādi arī veicinot Latvijas uzņēmējdarbības un visas valsts ekonomikas attīstību.

“Mēs esam daudz paveikuši, un vēl daudz kas ir priekšā, jo mēs nemitīgi pilnveidojamies un pielāgojamies industrijas vajadzībām un izaicinājumiem. Drīz mēs spēsim veikt vēja turbīnu apkopes darbus, izmatojot mūsu ražotos robotus, ko neviens cits nespēj. Mēs esam līderis robotizētu vēja turbīnu inspekcijās un apkopē, mēs spējam nodrošināt pakalpojumus ātrāk, drošāk un efektīvāk.'' tā par sevi saka SIA “Aerones engineering” komanda.

Ar Liepājas SEZ pārvaldes un ostas Kapteiņdienesta atbalstu 12. un 13. jūnijā veiksmīgi norisinājās Latvijas uzņēmuma "Aerones" darbi, lai testētu īpašu robotizētu ierīci, kas paredzēta vēja ģeneratoru sazemējuma kontrolei uz ūdens pirms došanās strādāt Ziemeļjūrā.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka šis ir lielisks piemērs, ka vēja enerģijas nozare rada iespējas Latvijas zinātniekiem, ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem attīstīt jaunas tehnoloģijas, pakalpojumus, radīt jaunas darbavietas gan vēja parku būvniecības laikā, gan to apkalpošanā.

“Aerones” ir jauns un strauji augošs uzņēmums, kas nodarbojas ar vēja turbīnu apkopi visā pasaulē, izmantojot robotus. Kā norāda uzņēmuma vadošais inženieris Egils Gēcis, gan tehnoloģija, gan programmatūra, gan paši roboti ir tapuši Latvijā, strādājot pašmāju inženieru komandai. Pieprasījums pēc saules un vēja parku apkopes pieaug, un tas ļauj strauji attīstīties uzņēmumam, pastāvīgi meklējot jaunus darbiniekus. “Aerones” darbojas 25 valstīs - 45 komandās, katrā no tām ir vairāki roboti.

Aerones ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas saņēmis atbalstu no Eiropas Savienības Inovāciju fonda 4 416 000 eiro apmērā, kas paredzēts augsti inovatīviem, mērogojamiem un ambicioziem infrastruktūras projektiem, vērstiem uz CO2 emisiju samazināšanu.

Uzņēmums piedāvā vēja turbīnu robotizētas inspekcijas un apkopes risinājumus un ir radījis pasaulē pirmo vēja turbīnu lāpstiņu remonta robotu. Granta finansējums paredzēts šo robotu ražošanas mērogošanai, kas palīdzētu nozarei virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu. Projekta kopējais budžets ir 7 360 000 eiro.

Dainis Krūze, Aerones līdzdibinātājs un izpilddirektors: “Vēja turbīnu lāpstiņu remonts ir kritiski svarīgs vēja enerģijas ražošanas efektivitātei un ilgtspējai. Ar Inovāciju fonda atbalstu Aerones varēs saražot robotus, kas ļauj veikt turbīnu lāpstiņu erozijas remontu ātrāk, precīzāk un efektīvāk, nekā tas darīts līdz šim. Īsākas turbīnu gaidstāves nozīmē vairāk saražotas enerģijas tādējādi 10 gadu griezumā par 161 349 tonnām samazinot CO2 emisijas, un ļaujot saražot papildu 918 320 MWh atjaunojamās elektroenerģijas.”

Aerones ir atzīts par galvenās - Zelta godalgas ieguvēju šī gada Vācijas-Baltijas Biznesa balvu pasniegšanas ceremonijā, kas šā gada 18.aprīlī norisinājās Rostokā, Vācijā.

Vācijas uzņēmējdarbības balvu "Zaļais inovators 2024" šogad saņem Latvijas robotizētās vēja turbīnu apkopes uzņēmums Aerones. Otrajā vietā ierindojās Latvijas nanopārklājumu un citu jauno materiālu izstrādātājs zaļā ūdeņraža ražošanai "Naco Technologies", bet trešajā vietā – Lietuvas biotehnoloģiju uzņēmumam "Nando".

Balva tiek piešķirta Baltijas valstu uzņēmumiem, kas demonstrē izcilu iniciatīvu un inovācijas zaļo, videi draudzīgo tehnoloģiju un ilgtspējības jomās.

Balvai pieteiktos uzņēmumus un to inovācijas vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija augsta ranga nozares pārstāvji no Vācijas, kas pārstāvēja tādus uzņēmumus kā Bayer, DHL, Schwenk, Siemens un citus.

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) apbalvojumā "Gada investors 2022" par 2022.gada nozīmīgāko gada investīciju juridisko un institucionālo investoru grupā atzīts ieguldījums robotizēto vēja turbīnu apkopes pakalpojumu sniedzējā "Aerones", informē LatBAN pārstāvji.

Ieguldījumu veica "Change Ventures", "Future Positive Capital", "Lightrock", "Haniel", "Blume Equity", Mants Mikucks, "Metaplanet" un "Pace Ventures".

"Aerones" piesaistījis 30 miljonus ASV dolāru izaugsmes kapitālu, lai paplašinātu savu darbību pasaulē. Kapitāls izmantots, lai palīdzētu uzņēmumam apmierināt strauji augošo pieprasījumu vēja turbīnu apkopes tirgū. Finansējums ļaus "Aerones" paplašināt tehniskās un pārdošanas funkcijas, palielināt uz vietas izvietoto robotu apkalpes komandu skaitu, paplašināt klātbūtni strauji augošajos tirgos Āfrikā un Austrālijā, kā arī tirgū ieviest jaunus pakalpojumus.

Juridisko un institucionālo investoru grupā nominācijā "Gada pārdošana" par uzvarētāju atzīts "BaltCap" un "Draugiem Group" par Centrāleiropas vadošā savienojamības un lietu interneta risinājumu uzņēmuma digitālo maksājumu, kā arī telemetrijas jomā "Vendon" pārdošanu Spānijas stratēģiskam investoram "Azkoyen Group".

Par Baltijas Ilgtspējas balvas uzvarētājiem atzīti tostarp Latvijas uzņēmumi SIA "Aerones" un SIA "Eco bus", informē Baltijas Ilgtspējas un inovāciju foruma pārstāvji.

No vairāk nekā 240 saņemtajiem pieteikumiem un 29 atlasītajiem finālistiem starptautiska žūrija izvēlējās astoņus uzvarētājus, kas Baltijā uzrādījuši īpaši augstus sasniegumus ilgtspējas inovāciju jomā.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir apbalvojums, ko saņem Baltijas ilgtspējas inovāciju līderi - uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi un privātpersonas, kas ar saviem sasniegumiem ilgtspējas jomā iedvesmo citus.

Šogad balvai bija iespējams pieteikties astoņās kategorijās - "Ietekme uz vidi" apakškategorijās "Atjaunojamā enerģija", "Resursu atkārtota izmantošana", "Mobilitāte", "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" un "Sociālās iniciatīvas", kategorijā "Zaļās inovācijas" uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kā arī kategorijā "Pārmaiņu vēstneši", kurā tika vērtēti individuālie sasniegumi. Iesniegtos pieteikumus izvērtēja starptautiska žūrija balstoties uz stratēģiskā partnera EY Baltic izstrādāto metodoloģiju.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Latvijas ekonomikas inovāciju potenciāla attīstība lielā mērā ir atkarīga no jauniem talantiem, no tā, vai un kā spēsim viņus motivēt palikt Latvijā un attīstīt savas idejas tieši šeit.

Lai to īstenotu, nepieciešamas atbilstošas iniciatīvas un programmas, kā piemēram, “StartSchool”, kuras mērķis ir radīt topošajiem uzņēmējiem un tehnoloģiju līderiem piemērotu vidi, sniegt mentora atbalstu, iespēju iegūt praktiskas zināšanas un attīstīt savas idejas. Šādas iniciatīvas sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā kopumā, jo veicina ekonomisko aktivitāti, inovāciju veidošanos un līdz ar to arī – augstāku dzīves kvalitāti valstī.

Veiksmes stāsti ir un var būt vēl vairāk

Lai radītu jaunas iespējas, izšķiroša nozīme ir atbalstam tieši sākuma posmā. Tas ir attiecināms gan uz Latvijas jaunajiem uzņēmējiem, gan uz ekonomisko izaugsmi. Šādas programmas palīdz identificēt un atbalstīt talantus, kuriem ir potenciāls kļūt par nākotnes uzņēmumu līderiem. Latvijai jau ir veiksmīgi piemēri, piemēram, “Draugiem Group”, “MikroTik”, “Soft Tech”, “Printify” un “Aerones”, kas demonstrē mūsu spēju radīt inovatīvus risinājumus tehnoloģiju jomā. Lai šiem piemēriem sekotu vēl daudzi, ir jāsekmē inovāciju kultūra un vide, kurā topošie uzņēmēji ir gatavi uzņemties riskus. Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jābūt atvērtākai eksperimentiem un jauniem risinājumiem. Šeit īpaša loma ir izglītošanai un iedrošināšanai. Šādas iniciatīvas palīdz mazināt jauno uzņēmēju bailes no nezināmā, kā arī radīt dinamisku un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina inovācijas un attīstību. Patiesībā, būtisks faktors, kas sekmē progresu un palīdz sasniegt labākus rezultātus, ir tieši veselīga konkurence.

Latvijas pirmajam "vienradzim" jeb jaunuzņēmumam, kas sasniedzis miljarda vērtību, drīzumā noteikti sekos nākamie, prognozē Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) izpilddirektore Kristīne Tarvida.

Viņa norādīja, ka Latvija sāka veidot "startup", investēt tajos un atbalstīt ar dažādām programmām, vēlāk nekā igauņi, tādēļ arī Latvijai šobrīd ir tikai viens "vienradzis" - "Printful".

"Mēs Latvijā ar "startup" uzņēmumiem strādājam un investējam pēdējos astoņus gadus. Pirms tam, protams, arī bija biznesa eņģeli, tikai viņi sevi tā nedēvēja un izpratne par "startup" no investoru, jaunuzņēmēju un valsts puses nebija vēl attīstījusies, nebija atbalsta, nebija vienotas vīzijas, "startup" kopienas utt. Tomēr šobrīd ir īstais laiks, kad vajadzētu sākt parādīties lieliem veiksmes stāstiem ar lielām piesaistītajām investīcijām un augošu ietekmi Eiropas, Amerikas vai Āzijas tirgos un vairākiem "vienradžiem", jo "startup" sasniedz savu lielo izrāvienu pēc vispārzināmās statistikas 7-10 gadu laikā," stāstīja Tarvida.

Baltijas ilgtspējas un inovāciju balvas "Baltic Sustainability Awards" finālā iekļautas 29 kompānijas, tostarp seši Latvijas uzņēmumi, informē pasākuma rīkotāji.

"Ilgtspējīgas pilsētas un mobilitāte" kategorijā visi trīs finālisti ir no Latvijas - SIA "Tet" ar viedo ielu apgaismojuma sistēmu, SIA "Eco Bus" risinājums dīzeļautobusu pārejai uz elektriskajiem autobusiem un "Meredot" izstrādātie bezvadu lādētāji.

Tikmēr kategorijā "Ilgtspējīgi resursi" starp finālistiem ir nominēta SIA "Tālava", kas sākusi pildīt sidru atkārtoti pārstrādājamā alumīnija iepakojumā, bet kategorijā "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" Latviju pārstāv uzņēmums SIA "Thatday" un tā ražotā menstruālā apakšveļa.

Vienlaikus Latvijas jaunuzņēmums "Aerones" ir vienīgā kompānija, kas nominēta vairākās kategorijās. Uzņēmuma robotizētais risinājums vēja turbīnu attālinātai pārbaudei, apkopei un remontam nodrošinājis uzņēmumam finālista statusu "Zaļās inovācijas" kategorijā jaunuzņēmumiem un "Ietekme uz vidi" apakškategorijā "Atjaunojamā enerģija".

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Latvijas strauji augošiem uzņēmumiem no Baltijas valstu fondiem ir pieejams aptuveni viens miljards eiro to attīstības atbalstīšanai, liecina Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijas pētījums par Baltijas privātā un kapitāla tirgu 2022.gadā, kas tapis sadarbībā ar KPMG.

Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija (LVCA) pārstāvji informē, ka 2022.gadā Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla fondi ir investējuši 212 miljonu eiro Baltijas valstu uzņēmumos - par 44% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp Latvijas kompānijās ir ieguldīti vien 17 miljoni eiro. Vairums investīciju Latvijā veiktas uzņēmumos, kas darbojas enerģētikas un vides nozarē. Kā nozīmīgākās (pēc summas) iespējkapitāla investīcijas pētījums piemin "Change Ventures" investīciju "Aerones", "Expansion Capital" investīciju "Folded", "Karma Ventures" investīciju "Sonarworks". Savukārt privātā kapitāla fondu lielākās investīcijas Latvijā veiktas uzņēmumos "Dzīves ĀBECE" ("BaltCap"), "Dry Port Systems" ("FlyCap") un "PV Power" ("BaltCap").

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Capitalia Co-Investment Fund ieguldījumu - fonds noslēdzis investīciju darījumu ar Igaunijas jaunuzņēmumu Xolo OÜ 150 000 eiro apmērā.

Šī investīciju raunda vadošais investors bija Karma Ventures, un šis ir desmitais Capitalia Co-Investment Fund ieguldījums pēc tā dibināšanas 2021. gada rudenī.

Xolo, dibināts 2015. gadā Igaunijā, ir platforma ārštata darbiniekiem sava biznesa izveidei un pārvaldīšanai. Xolo rūpējas par visiem uzskaites un juridiskajiem jautājumiem individuālajiem uzņēmējiem un palīdz viņiem sazināties ar citiem, lai atrastu jaunas darba iespējas. Xolo automatizētais grāmatvedības risinājums ir pieejams Spānijā, Itālijā un Igaunijā, taču uzņēmēji no citām valstīm var izmantot Xolo pakalpojumus, lai atvērtu uzņēmumu Igaunijā, izmantojot valsts e-rezidences priekšrocības. Xolo rūpējas par nodokļiem un atskaitēm, biznesa konta atvēršanu Igaunijā un sniedz citus ieteikumus, kā vadīt uzņēmējdarbību Igaunijā.