Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.
Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.
Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.
Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.
Tomēr pat ar abu lielvaru attiecību sabojāšanos var nepietikt, lai izbeigtu abpusēji izdevīgo simbiozi, vismaz pagaidām. To vismaz daļēji apstiprina ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās Kalifornijā ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. Lai gan tas neizraisīja eiforiju tirgos, to uztvēra kā pozitīvu zīmi.
Kaut gan ASV un Ķīnai ir daudz kopīgu interešu un sadarbības jomu, piemēram, klimata pārmaiņas, pandēmijas un citu slimību profilakse, reģionālā stabilitāte. Tomēr vissvarīgākā ir nauda. Abas valstis apzinās savstarpējo ekonomisko un finanšu saišu svarīgumu, kuru vērtība sasniedz triljonus dolāru.
Protams, ģeopolitiskā spriedze starp ASV un Ķīnu joprojām ir liela. Īpaši, ja runa ir par Taivānas vai Krievijas jautājumiem. Tas ietekmē ekonomiskās saiknes, bet tās nepārtrauc. 2023. gada janvārī-septembrī ASV preču imports no Ķīnas sasniedza vairāk nekā 316 miljardus ASV dolāru, savukārt ASV eksports uz Ķīnu – vairāk nekā 105 miljardus ASV dolāru.
Zīmīgi, ka Apple nepakļaujas spiedienam un mēģinājumiem dažādot ražošanu – līdz pat 95 % iPhone, AirPods, Mac un iPad ierīču ražo Ķīnā.
Un vēl ir Ķīnas valūtas rezerves, kas tiek glabātas ASV. Rekordlielu apjomu tās sasniedza 2014. gada jūnijā, kad krājumu kopējā vērtība pārsniedza 4 triljonus ASV dolāru. Tomēr kopš tā laika tie ir samazinājušies, pagājušā gada septembrī sasniedzot "tikai" 3,12 triljonus ASV dolāru. Liela daļa šo rezervju, iespējams, tika izmantota juaņas stabilizācijai.
ASV ir vēl vienas galvassāpes – tirdzniecības deficīts ar Ķīnu, kas gadu no gada pārsniedz 300 miljardu robežu. Donalda Trampa faniem derētu atgādināt, ka vislielākais ASV budžeta deficīts bija viņa otrajā prezidentūras gadā, kad tas pārsniedza 418 miljardus.
Mums, eiro zonas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, šī simbioze, lai gan ne visai veselīga, tomēr ir laba ziņa, jo ASV un Ķīna ir vieni no galvenajiem pasaules valūtas tirgus dalībniekiem, kuru rīcībai ir būtiska ietekme uz eiro.
Tiesa, ASV un Ķīnas tirdzniecības un investīciju plūsmas rada salīdzinoši pozitīvu iespaidu, taču ģeopolitiskā situācija un gaidas izraisa ASV dolāra un Ķīnas juaņas kursa svārstības, kas savukārt neko labu nesola.
Īpašas bažas sagādā šī gada ASV prezidenta vēlēšanas, kuru iznākums varētu noteikt turpmākus spēles noteikumus.
Eksperti uzskata, ka Dž. Baidena uzvara būtu pašreizējās riska mazināšanas politikas turpinājums, nevis atteikšanās no attiecībām ar Ķīnu. Tas nozīmē, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības un ekonomisko attiecību tonis būs pragmatisks un konstruktīvs, bet vienlaikus arī konkurētspējīgs un saspīlēts.
Pēc politologu viedokļa, Trampa uzvaras gadījumā varētu sagaidīt atgriešanos pie iepriekšējās politikas, kas paredzēja atteikšanos no attiecībām ar Ķīnu un cīņu pret to visās frontēs kā lielāko draudu ASV drošībai, ekonomikai un vērtībām. Tādā gadījumā ASV un Ķīnas tirdzniecības un ekonomisko attiecību tonis kļūtu agresīvāks un naidīgāks, un sadarbības iespējas kļūtu arvien ierobežotākas.
Taču atcerēsimies Ķīnas valūtas rezerves ASV un finanšu saikņu tīmekli, kas savieno šīs lielākās pasaules ekonomikas. Iespējams, pat visas D. Trampa augstprātības nepietiks, lai tās pārtrauktu.
Daži ekonomisti un politiķi cenšas šajā duelī vai simbiotisko saikņu mikslī iesaistīt Indiju, kas it kā varētu aizstāt Ķīnu, tādējādi izvairoties no ideoloģiskām dilemmām un nezaudējot ražošanas jaudu. Tomēr realitāte liecina, ka šāda pāreja tuvākajā laikā diez vai notiks. ASV tirdzniecība ar Indiju pašlaik ir aptuveni tādā pašā līmenī kā ar Ķīnu 1997. gadā.
Un kā ar Latviju?
Latvijai, kas ir maza atvērta ekonomika, kura ir ļoti atkarīga no eksporta un importa, šādas perspektīvas neļauj atslābināties. Ekonomiskā spriedze un jebkāda nestabilitāte ASV un Ķīnā apdraud Latvijas eksportu un izaugsmi, un šo valstu valūtu svārstības var izraisīt valūtas kursu un cenu izmaiņas, kas galu galā skars arī Latviju. Rodas jautājums, kā saglabāt līdzsvaru šajā neparastajā kaķa un peles cīņā?
No vienas puses, ASV ir lielākais un, visticamāk, galvenais Latvijas drošības garants, ņemot vērā, ka ASV ir NATO nozīmīgākais donors un mūsu valstī ir nebūt ne viens un ne divi tās karavīri.
Citiem vārdiem sakot, ASV palīdz mums radīt vidi, kurā mēs varam droši veikt uzņēmējdarbības operācijas un piesaistīt investīcijas. Ārvalstu kapitāls ieplūst mūsu valstī, jo zina, ka tēvocim Semam ir liela pātaga, ar kuru viņš var piedraudēt neliešiem.
Runājot skaitļos, ASV tiešās investīcijas Latvijā 2022. gadā bija 283 miljoni eiro. Turklāt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas COMTRADE datiem Latvija no ASV importēja preces 269,68 miljonu EUR vērtībā, savukārt amerikāņi no mūsu valsts eksportēja preces par 645,01 miljonu EUR.
Un kā ir ar Ķīnu? Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas COMTRADE datiem, pagājušajā gadā Latvija importēja preces gandrīz par 1,05 miljardiem EUR. Mums ir izdevies pārdot ķīniešiem preces 222,45 miljonu EUR vērtībā.
Kamēr Ķīnas un ASV attiecības ir ieslīgušas nenoteiktībā un gaidās, Latvijas valdībai un līdz ar to arī uzņēmējiem vajadzētu būt pacietīgiem un pēc iespējas dažādot tirdzniecības un investīciju partnerus un tirgus. Kā arī pieņemt lēmumus, ņemot vērā tirgus svārstības, atceroties, ka vislabāk ir pirkt tur, kur valūtas maiņas kurss krītas.
Citiem vārdiem sakot, neturēsim visas olas vienā grozā, kamēr kaķis un pele cīnās. Būsim racionāli, bet vienlaikus mēģināsim domāt plašāk un tālāk.
Rakstu sagatavoja Rihards Lakstīgals, biznesa attīstības vadītājs, www.arcapay.com
