Trīs Ekonomikas un kultūras augstskolas studenti izstrādājuši galda spēli par dažādiem uzņēmējdarbības vadības procesiem - “Bankrots”.
Spēle veidota ar mērķi vidusskolēniem un augstskolu pirmo kursu studentiem interesantā un interaktīvā veidā skaidrot dažādus uzņēmējdarbības vides elementus – darbaspēka piesaisti, nodokļu politiku u.c. un uzskatāmi demonstrētos, kādus lēmumus jāpieņem uzņēmumu vadītājiem, un kā tie var ietekmēt uzņēmumu. Spēles izstrādātāji norāda, lai uzvarētu spēlē, nepieciešamas zināšanas par uzņēmējdarbību, tomēr liela nozīme ir arī veiksmei.
Galda spēli izstrādājuši trīs 1. kursa studenti: Mikus Lācis, Bogdans Grommickis un Darja Berezovska.
“Studiju ietvaros varējām izvēlēties – veikt pētījumu, filmēt video vai īstenot kādu radošo projektu. Ideja par galda spēli radās, jo vēlējāmies radīt ko tādu, ko mācību procesā varētu izmantot gan citi studenti, tajā skaitā no citiem studiju virzieniem, gan arī vidusskolēni. Spēles pamatā ir dažādu lēmumu pieņemšana, ar ko ikdienā saskaras teju ikviens uzņēmējs – vai un kurā brīdī algot vairāk darbiniekus, kas automātiski nozīmē arī lielāku nodokļu slogu, kad investēt dažādu resursu iegādē, vai investēt izglītībā, mārketingā u.tml.,” stāsta Mikus Lācis.
Visi dalībnieki uzsāk spēli vienlīdzīgā starta pozīcijā, ar vienādu skaitu darbinieku un citiem resursiem. Spēles laikā, izmantojot metamo kauliņu, dalībnieki nonāk uz dažādiem lauciņiem un viņiem jāpieņem dažādi ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi, kas rada peļņu vai zaudējumus. Tāpat dalībnieki var “uzkāpt” uz lauciņiem, kas nozīmē ekonomisko krīzi vai kavēšanos piegādes ķēdē, tādejādi jaunieši var apgūt, ka biznesa vidē ir dažādi ārējie faktori, kuri var būtiski ietekmēt uzņēmējdarbību.
“Svarīgi, lai studenti spētu praksē pielietot iegūtās zināšanas, un, lai viņi būtu motivēti iesaistīties studiju procesā, tāpēc radās ideja par radošu pieeju noslēguma darbam. Iedvesmu šādam projektam guvu studiju laikā Bufalo Universitātē, ASV, kur apguvu, ka studenti ir dažādi un arī viņu noslēguma darbiem ir jābūt dažādiem, tostarp arī radošiem projektiem,” stāsta augstskolas docents Kaspars Šteinbergs.
Spēle noslēdzas, kad viens no dalībniekiem ir bankrotējis, proti, viņa kontā vairāk nav līdzekļu. Tajā brīdī tiek aprēķināts, cik daudz līdzekļu ir visiem pārējiem dalībniekiem, papildus punkti tiek piešķirti par darbiniekiem un citiem resursiem. Uzvar tas dalībnieks, kuram, spēlei beidzoties, ir visvairāk finanšu līdzekļu un citu resursu.
Studenti radījuši gan spēles saturu, izstrādājuši noteikumus, kā arī paši veidojuši spēles dizainu. Viņi norāda, ka sākotnēji bijuši teju 20 dažādi varianti par spēles uzdevumiem, mērķiem un noteikumiem, tāpēc izstrādes process no idejas līdz gatavai spēlei aizņēmis aptuveni divus mēnešus.