Konceptuāli jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanai pašvaldībās, atsakoties no īstermiņa – vienas sezonas – viena pakalpojuma līgumiem, tā vietā liekot ilgāka termiņa – vismaz trīs–piecu gadu pakalpojumu līgumus, tādējādi ļaujot ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijā lielākā pilsētvides pakalpojumu sniedzēja SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.jūnija numurā lasi:

Statistika

Pirktspējas kritums mainīs arī tirgotājus

Intervija

Jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanā. SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis

Tēma

Mākslīgais intelekts amata pratējus apdraudēs mazāk

Ēdināšana

Ēdinātāji izbauda amerikāņu kalniņus

Spēles noteikumi

Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies Latvijā

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Publiskajā un privātajā sektorā ir būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs, secināts aktualizētajā Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu analīzes.

Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku.

Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu.

Pilnvērtīgs Eiropas tirdzniecības karš ar Ķīnu droši vien aizsvilsies elektroauto jomā. Runa neesot vien tikai par vienas nozares nākotni, bet par visas Eiropas labklājības modeļa dzīvotspēju.

Septembris nesis jaunus asumus Eiropas tirdzniecības attiecībās. Vecajam kontinentam plaukstot problēmām ar varēšanu konkurēt, jādomā par līdzekļiem, kā aizsargāt savus ražotājus. Eiropā viena izšķirīga nozare ir autoražošana. Redzams, ka tagad tiek sperti soļi, lai kaut kā tai palīdzētu noturēties vismaz vietējā tirgū. Te gan var lēst, ka šādi soļi raisīs arī pretreakciju.

Proti, Eiropas Savienība (ES) nupat ziņojusi, ka tiks uzsākta izmeklēšana par Ķīnas subsīdijām tās elektrisko auto ražotājiem. Var domāt, ka šāda Ķīnas šīs nozares balstīšana tai devusi salīdzinoši negodīgu priekšrocību. Tālākais scenārijs paredz, ka šādi auto izkonkurē Eiropas spēkratus gan citos tirgos, gan pat Vecajā kontinentā uz vietas.

Kurbads hokeja halle ir vērsusies pēc palīdzības pie Ķīnas vēstniecības un Starptautiskās Hokeja federācijas, lai saņemtu samaksu par 2023.gada aprīlī Ķīnas vīriešu nacionālajai hokeja izlasei sniegtajiem pakalpojumiem, informē uzņēmums.

2023.gada aprīlī Kurbads hokeja halle kalpoja par treniņu bāzi Ķīnas vīriešu nacionālā hokeja izlasei pirms dalības 2023.gada Pasaules čempionātā hokejā. Komandai ierodoties Rīgā, Ķīnas komandas menedžmentam kļuva skaidrs, ka komandai būs nepieciešama vēl virkne dažādu papildpakalpojumu, kas sākotnējā tāmē netika iekļautas - papildus transfēra pakalpojumi, papildus žāvētas, treneru istabas, papildus formas un aprīkojuma noma, ēdināšana, vārtsargu pakalpojumi komandas treniņiem utt. Visus šos papildpakalpojumus pieprasīja Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžments un to izmaksas tika saskaņotas ar Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžeri Vladimiru Maksimovu, norāda uzņēmums.

Par vienu no galvenajiem notikumiem vietējā auto tirgū 2024. gada pirmajā pusē kļuvis Ķīnas ražotāja “Great Wall Motor” un tā zīmola “Ora” ienākšana Latvijā.

Kā tas varētu ietekmēt auto tirgu un vai drīzumā Latvijā ieraudzīsim arī citu Ķīnas ražotāju elektroauto?

“Ora” ienākšana Latvijā – pārsteidzoši veiksmīga

“Ora” salīdzinoši veiksmīgā ienākšana Latvijas tirgū vērtējama kā pārsteigums – šogad pirmajos piecos mēnešos ir piereģistrētas 76 jaunas "Ora" automašīnas, ieņemot stabilu pirmo vietu pirktāko elektroauto modeļu sarakstā. Salīdzinoši "Tesla Model Y" reģistrētas 29 jaunas automašīnas.

"Ora" ir arī pirktākais akumulatora elektroauto (BEV) privātpersonu vidū – gada pirmajos piecos mēnešos iegādātas 54 jaunas "Ora" automašīnas, otrajā vietā ierindojot "Škoda Enyaq" ar 8 reģistrētām jaunām automašīnām. Kā viens no intereses veicinātājiem, pirmkārt, ir cena aptuveni 27 000 – 33 000 eiro robežās, kas to ierindo budžeta klases elektroauto kategorijā, un šobrīd ir viens no pieejamākajiem piedāvājumiem elektroauto tirgū. Tas nozīmē, ka ar valsts atbalstu 4500 eiro apmērā privātpersonas var iegādāties jaunu elektroauto, tērējot tam mazāk kā 25 000 eiro.

Eiropas auto ražotājus var gaidīt Nokia liktenis. Pašiem eiropiešiem nāksies mācīties Ķīnas auto zīmolu nosaukumus.

Ierasts, ka viens no pasaules autoražošanas centriem ir tieši Eiropa. Tradicionāli var teikt, ka šādi centri ir arī ASV, Japāna un varbūt vēl Dienvidkoreja. Tomēr viss plūst un mainās. Eiropas spēcīgā puse ir bijusi pagātnes auto ar iekšdedzes dzinēju. Savukārt kādas tehnoloģiskās, konkurences un zināšanu priekšrocības Vecajam kontinentam ir jau krietni plānākas, ja runa ir par elektriskajiem spēkratiem. Šajā ziņā pārējiem pogas draud izgriezt Ķīnas šādi ražotāji. Rezultātā nav pat izslēgts, ka Eiropa no auto ražotājas, šeit tam esot salīdzinoši nelabvēlīgākiem nosacījumiem, pārvēršas tieši par Ķīnas elektroauto importētāju. Attiecīgi aplēses ir, ka Eiropas valdībām drīz gaidām smaga izvēle starp vietējo industriju aizstāvēšanu un konkurences un patērētāju izvēles ievērošanu.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien noteica papildu pagaidu nodevas līdz 38% apmērā Ķīnas elektromobiļu importam negodīgu valsts subsīdiju dēļ.

Nodevas noteiktas, neskatoties uz Pekinas iepriekšējiem brīdinājumiem, ka to dēļ varētu sākties tirdzniecības karš.

Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka tiks paaugstinātas nodevas, kas pašlaik ir 10%, Eiropas Komisija (EK) sāka sarunas ar Pekinu, mēģinot atrisināt problēmas, bet Ķīna draudēja ar atbildes pasākumiem.

ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi "iegūst no negodīgām subsīdijām", kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Tādēļ EK nolēmusi noteikt papildu pagaidu nodevas Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD noteikta 17,4% papildu nodeva, "Geely" tā būs 19,9% un SAIC - 37,6%.

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD vienojies par viena miljarda ASV dolāru (924 miljoni eiro) vērtas rūpnīcas būvēšanu Turcijā.

Jaunajā rūpnīcā varēs saražot līdz 150 000 automobiļu gadā, vēsta Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu".

Gaidāms, ka rūpnīcā tiks radīti ap 5000 jaunu darbavietu un ražošana tajā tiks sākta 2026.gada nogalē.

Rūpnīcu paredzēts būvēt Manisas provincē, valsts rietumos.

Vienošanos par rūpnīcas būvniecību puses parakstīja pasākumā Stambulā, kuru apmeklēja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un BYD vadītājs Vans Čuaņfu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noteica papildu tarifus Ķīnas elektromobiļu importam, kas nozīmē, ka BYD ražotajiem spēkratiem, tos importējot no Ķīnas, papildu 10% muitas nodevai jāmaksā arī 17,4% tarifs.

Turcija ir daļa no Eiropas Savienības Muitas savienības, kas nozīmē, ka valstī ražoto transportlīdzekļu eksportu uz bloku var neaplikt ar papildu tarifu.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist.

Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?

Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.

Ķīnas investori pērn Eiropā kopumā iegādājušies 119 uzņēmumus, kas ir zemākais līmenis kopš 2012.gada, liecina konsultāciju kompānijas EY apkopotā informācija.

Ķīnas investoru Eiropā iegādāto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājies par 20, bet salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad tika reģistrēts rekordliels pārņemto kompāniju skaits, tas sarucis par gandrīz 200.

EY norāda, ka būtiski sarucis arī investīciju apjoms. Pērn Ķīnas investīcijas Eiropā veidoja divus miljardus dolāru, kas ir par vairāk nekā uz pusi mazāk kā gadu iepriekš.

EY gan uzsver, ka Ķīnas investoru Eiropā iegādāto uzņēmumu darījumu summas un investīciju apjoms lielākajā daļā nav zināms.

Tiek lēsts, ka Ķīnas investīciju buma laikā 2016.gadā Ķīnas investori Eiropā uzņēmumu iegādēm iztērēja gandrīz 86 miljardus dolāru. Taču kopš 2017.gada gan pārņemto uzņēmumu skaits, gan investīciju apjoms nemitīgi samazinās.

Bbiškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Vairāku gadu garumā (jau 5 gadi) nozare saskaras ar ekonomisko krīzi, kas būtiski negatīvi ietekmē ražojošos biškopjus.

Ar biškopību pamatā nodarbojas Latvijas laukos dzīvojošie iedzīvotāji. Tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Nereti šiem cilvēkiem biškopība ir vienīgais ienākumu gūšanas avots. Lai saglabātu biškopības uzņēmumus valstī un iedzīvotājus laukos, šobrīd nozarei ir nepieciešams aktīvs atbalsts no valsts. Ir jābūt ātram risinājumam, kā (i) atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušus biškopības uzņēmumus, (ii) aizsargāt medus iekšējo tirgu Latvijā, un (iii) aktivizēt un atbalstīt problēmas risinājumu ES mērogā.

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023. gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medu* nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u.c.). Latvijas biškopji savu saražoto medu realizē kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktu tirgū, un, līdz ar to, saskaras ar vienotām ES tirgus problēmām. ES medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo ES medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību:

Jūlija ASV tirdzniecības dati snieguši kārtējo apliecinājumu par ASV mājsaimniecību pieprasījuma noturību. ASV mazumtirdzniecības apgrozījums nominālajā izteiksmē (bez auto un degvielas) ir pieaudzis trešo mēnesi pēc kārtas, šī mēneša laikā izaugot par 0,4 %.

ASV tirdzniecības dati 3. ceturkšņa sākumā izrādījās spēcīgāki, nekā gaidīts, un tas palīdzēja mazināt dažu pēdējo nedēļu laikā radušos investoru satraukumu par ASV ekonomikas tuvošanos recesijai.

Tikmēr ASV rūpniecības izlaide jūlijā samazinājās straujāk nekā gaidīts – par 0,6 % mēneša griezumā. Atbilstoši Federālo rezervju sistēmas (FRS) aplēsēm pusi no šī krituma nodrošināja nesenās viesuļvētras negatīvā ietekme. ASV ražošanas izlaide nokrita par 0,3 % mēneša griezumā, ko lielākoties noteica nepilnu 8 % kritums autorūpniecībā. Atskaitot šo kritumu, sektors būtu reģistrējis 0,3 % produkcijas pieaugumu. Gada griezumā ražošanas sektors turpināja stagnēt, un izlaide jūlijā bija tikai par 0,1 % augstāka nekā pirms gada.

Video koplietošanas platformas "TikTok" dibinātājs Džans Jimins pirmo reizi kļuvis par Ķīnas turīgāko cilvēku, liecina portāla "Hurun Report" apkopotā informācija.

Viņa bagātība sasniegusi 49,3 miljardus ASV dolāru.

"TikTok" īpašnieks - Ķīnas uzņēmums "ByteDance"-, kuru arī dibinājis Džans, pērn ieņēmumus palielināja par 30%. "TikTok", kas Ķīnā pazīstams ar nosaukumu "Douyin", ASV ir 200 miljoni lietotāju.

Tikmēr uz otro vietu "Hurun Report" veidotajā Ķīnas turīgāko cilvēku sarakstā noslīdējis pudelēs pildīta ūdens zīmola "Nongfu" izveidotājs Džuns Šaņšaņs, kurš zaudējis valstī bagātākā cilvēka statusu pirmo reizi pēdējos trīs gados.

Viņa bagātība ir 47,9 miljardi dolāru.

Trešajā vietā ar 44,4 miljardu dolāru bagātību atrodas Ķīnas interneta giganta "Tencent" dibinātājs Ma Huatens.

Jaunākie dati arī liecina, ka Ķīnas dolāru miljardieru skaits gada laikā sarucis par 142 un veido 753, ņemot vērā Ķīnas ekonomikas vājo izaugsmi un sliktos valsts akciju biržas rādītājus.

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka plāno uz pieciem gadiem Ķīnas elektromobiļu importam noteikt nodevas līdz pat 36% apmērā, ja vien Pekina nespēs piedāvāt alternatīvu risinājumu nesakaņām negodīgu valsts subsīdiju jautājumā.

Eiropas Savienība (ES) jau jūlijā Ķīnas elektromobiļu importam noteica papildu pagaidu nodevas, jo EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi iegūst no negodīgām subsīdijām, kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Otrdien EK nāca klajā ar plāna projektu, lai šīs nodevas padarītu par pastāvīgām, nosakot prasību ieinteresētajām pusēm līdz augusta beigām sniegt nepieciešamo informāciju situācijas izvērtēšanai.

Komisija paredzējusi pastāvīgās importa nodevas piemērot lielākajiem Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD tiktu noteikta 17% papildu nodeva, "Geely" tā būtu 19,3% un SAIC - 36,3%. Šīs nodevas gan tiktu samazinātas salīdzinājumā ar jūlijā ieviestajām pagaidu nodevām.

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

ASV Senāts, otrdienas vakarā balsojot par vairākiem ar iekšējo un ārējo drošību saistītiem likumprojektiem, atbalstīja lēmumu, kas paredz aizliegt Savienotajās Valstīs sociālo tīklu "TikTok", ja tā īpašniece Ķīnas kompānija "ByteDance" to nepārdos.

Par balsoja 81 senators, bet 18 bija pret.

Pārstāvju palātas republikāņu lēmums saistīt "TikTok" ar ārvalstu palīdzības paketi Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, kas ir prezidenta Džo Baidena prioritāte, paātrināja aizlieguma pieņemšanu pēc tam, kad Senātā bija iestrēdzis atsevišķs likumprojekts ar sešu mēnešu pārdošanas termiņu, jo likumdevējiem radās bažas, ka pusgads ir pārāk īss laiks tik sarežģītam desmitiem miljardu dolāru vērtam darījumam.

Senāta pieņemtais likumprojekts, ko Baidens solījis parakstīt trešsien, noteic, ka "ByteDance" jāpārdod "TikTok" deviņu mēnešu laikā, bet šis termiņš var tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja pircējs jau ir atrasts un notiek pārdošanas process.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, vājiem Ķīnas ekonomikas datiem ietekmējot akciju tirgus Eiropā un Āzijā.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēta lēnāka izaugsme nekā bija prognozējuši ekonomisti, pirmdien ziņoja valsts statistikas birojs.

Ķīnas mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā arī bija mazāks par prognozēto, savukārt jauniešu bezdarbs jūnijā sasniedza 21,3%, kas ir jauns rekords.

"Ķīnas ekonomikas atkopšanās [pēc Covid-19 pandēmijas] norit arvien sliktāk," sacīja "Moody's Analytics" analītiķis Hatijs Mērfijs Krūzs.

Ķīnas ekonomikas dati veicināja arī naftas cenu krišanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, investoriem gaidot jaunus uzņēmumu ziņojumus par to peļņu. Starp uzņēmumiem, kas šonedēļ ziņos par savu peļņu, ir "Bank of America", "Tesla", "Netflix" un "EasyJet".

Ķīnas uzņēmums "ByteDance" noraidījis ASV prasību pārdot videoplatformu "TikTok" un solījis apstrīdēt tiesā Kongresa pieņemto likumu, kas paredz aizliegt "TikTok" Savienotajās Valstīs, ja "ByteDance" to nepārdos.

"Ārvalstu mediju vēstītais par to, ka "ByteDance" izskata iespēju pārdot "TikTok", neatbilst patiesībai," teikts paziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka ""ByteDance" neplāno pārdot "TikTok"".

"TikTok" vadītājs Džou Šoudzi norādījis, ka uzņēmums jauno likumu apstrīdēs tiesā.

Jau ziņots, ka ASV Kongress ir pieņēmis un prezidents Džo Baidens parakstījis likumu, kas paredz aizliegt Savienotajās Valstīs "TikTok", ja "ByteDance" to nepārdos.

Likums noteic, ka "ByteDance" jāpārdod "TikTok" deviņu mēnešu laikā, bet šis termiņš varēs tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja pircējs jau būs atrasts un notiks pārdošanas process.

Tiesāšanās varētu ievērojami aizkavēt Kongresa noteikto termiņu vai bloķēt likuma stāšanos spēkā.

Eiropas Parlaments (EP) šodien apspriedīs Eiropas Savienības (ES) atbildi uz pieaugošajiem globālajiem izaicinājumiem, ko rada Ķīna, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ņemot vērā Ķīnas kā globālas politiskās un ekonomiskās lielvaras nerimstošo izaugsmi, plenārsēdes debates pievērsīs uzmanību virknei jautājumu, kas saistīti ar ES attiecībām ar Pekinu.

2023.gada sākumā EP pieprasīja atjaunotu, visaptverošu un skaidru ES Ķīnas stratēģiju, kas ņemtu vērā izaicinājumus, kas izriet no Ķīnas kā globāla spēlētāja izaugsmes, kā arī tās arvien represīvākās iekšpolitikas un uzstājīgākās ārpolitikas.

Ņemot vērā Ķīnas agresīvo militāro nostāju pret Taivānu, EP deputāti jau vairākkārt nosodījuši Pekinas rīcību un aicinājuši stiprināt ES attiecības ar Taipeju.

EP vairākas reizes ir nosodījis arī Ķīnas veiktās vajāšanas un noziegumus pret uiguriem un citām minoritātēm Siņdzjanas reģionā.

Gada ievads ASV ekonomikā sācies ar inflācijas rādītāju kāpumu 0,3 % apmērā, ko lielā mērā ietekmējušas cenu svārstības ASV mājokļu īres tirgū. Tikmēr Eiropā vērā ņemamu kritumu piedzīvojis gan Vācijas mazumtirdzniecības, gan ražošanas sektors.

Decembrī ASV gada inflācija ir paātrinājusies līdz 3,4 % no 3,1 % pirms mēneša. To lielākoties ietekmēja mazāka energoresursu deflācija gada griezumā. Tikmēr pamatinflācija pēdējo trīs mēnešu laikā palikusi gandrīz nemainīga – 3,9 % apgabalā decembrī salīdzinājumā ar 4,0 % oktobrī un novembrī.

Lielāko daļu no pamatinflācijas ASV joprojām veidoja īres maksu cenu kāpums. Atskaitot šo patēriņa groza sadaļu, gada pamatinflācija ASV decembrī būtu pie 2,2 %, nedaudz paātrinoties no 2 % rudenī. Arī mēneša griezumā īres maksas ASV decembrī nodrošināja gandrīz pusi no 0,3 % patēriņa cenu pieauguma. Spriežot pēc tendencēm ASV mājokļu tirgū, ir pamats sagaidīt tālāko īres inflācijas bremzēšanos. Saskaņā ar “Bloomberg Consensus” prognozēm inflācija ASV šā gada laikā turpinās lēni palēnināties un gada nogalē varētu nostabilizēties pie 2,3 %.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un labai ASV mikroshēmu ražotāja "Micron" prognozei veicinot investoru optimismu.

Eirozonā visstraujāk pieauga Parīzes biržu indekss, ko pārsvarā nodrošināja no Ķīnas patērētājiem atkarīgo luksusa preču ražotāju akcijas.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu, bet pieauga arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Nasdaq Composite".

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un citas augstākās amatpersonas ceturtdien atzina, ka pasaules otrajai lielākajai ekonomikai jārisina jaunas problēmas, un solīja atrisināt ilgstošo krīzi mājokļu sektorā un veicināt darbavietu radīšanu.

"Pēc mēnešiem ilgām tirgus gaidām Ķīnas varas iestādes beidzot atzīst, ka jāveic ievērojams darbs, lai uzlabotu pasaules otrās lielākās ekonomikas stāvokli," sacīja "Tickmill Group" tirgus stratēģis Patriks Manelijs.

Pastāv aizdomas, ka Ķīnas kravas kuģis "Yi Peng 3" apzināti vilcis enkuru pa Baltijas jūru vairāk nekā 160 kilometru garumā, tādējādi sabojājot divus zemūdens sakaru kabeļus, vēsta laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ).

Izmeklētāji noskaidrojuši, ka kuģis, kurš izgāja no Krievijas Ustjlugas ostas ar minerālmēslojuma kravu, 17.novembrī ap plkst.21 bez apstāšanās izmeta enkuru Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, liecina WSJ rīcībā esošā informācija.

Vairāki izmeklēšanai pietuvināti avoti WSJ atklāja, ka drīz pēc enkura izmešanas tas sabojājis telekomunikāciju kabeli starp Zviedriju un Lietuvu. Kuģa automātiskās identifikācijas sistēmas transponders tobrīd bija izslēgts. Satelīta dati un cita izmeklētāju apkopotā informācija liecina, ka Ķīnas kuģis turpināja ceļu ar izmestu enkuru, kas būtiski palēnināja tā gaitu.

Ap plkst.3 pēc apmēram 178 kilometriem "Yi Peng 3" sabojāja otru kabeli, kas savieno Somiju un Vāciju. Tad Dānijas jūras spēki nosūtīja savu kuģi, lai liktu Ķīnas kuģim noenkuroties starptautiskos ūdeņos Kategata jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju.

Francijā otrdien uz aizdomu pamata par nelikumīgām darbībām veiktas kratīšanas Ķīnas tehnoloģiju kompānijas "Huawei" birojos, ziņu aģentūrai AFP ceturtdien atklāja avots Francijas tiesu sistēmā.

Avots norādīja, ka kratīšanas tika veiktas Francijas Finanšu prokuratūras sākotnējās izmeklēšanas ietvaros. Plašāka informācija par šo izmeklēšanu pagaidām nav pieejama. Nelikumīgās darbības var nozīmēt korupciju, ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu un citus likumpārkāpumus.

"Huawei" sāka darbību Francijā 2003 gadā, un pašreiz šajā valstī darbojas seši "Huawei" pētniecības centri un globāls dizaina centrs. "Huawei" arī būvē rūpnīcu Elzasā, Francijas ziemeļaustrumos, kas būs pirmā uzņēmuma rūpnīca ārpus Ķīnas. Tajā plānots ražot aprīkojumu mobilo telekomunikāciju tīkliem, jo īpaši 5G.

"Huawei" kontrolē aptuveni 20% no Francijas telekomunikāciju tirgus. 1987.gadā dibinātais uzņēmums ir pasaulē vadošais aprīkojuma ražotājs piektās paaudzes mobilajam internetam.