«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.
Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.
Re:Baltica publikācijā teikts, ka uzņēmums «Zelta bruģis» 2014.-2015. gadā kopumā no kādas Honkongas firmas saņēma nepilnus 30 miljonus USD kā aizdevumu. Latvijas firmas vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Azers Babajevs, savukārt tā pieder kādai Taivānas firmai. Tur minēts arī, ka Swedbank jums ir slēgusi kontus, vai tas tā ir?
Swedbank pārrunas ar mums sāka risināt labu laiku pirms kontu slēgšanas. Tas sākās 2017.gadā. Viņus interesēja, kas ir firmas patiesā labuma guvēji. Neoficiāli mums tika pateikts, ka varat pārāk necensties ar dokumentiem, jums tāpat tiks slēgti konti. Neskatoties uz to, ka mēs jau desmit gadus tikām apkalpoti šajā bankā. Taču, ja jūs tik ļoti uzstājat, dodiet dokumentus un mēs tos izskatīsim. Uz visiem jautājumiem tika sniegtas atbildes, uzrādīti dokumenti. Tie viņus apmierināja. Mums pateica: par jums interese ir zudusi, pagaidām varat strādāt tālāk.
Jūs sacījāt, ka jau desmit gadus bijāt Swedbank klients. Tātad jums jau desmit gadus ir bizness Latvijā?
Vairāk nekā desmit gadus. Mans bizness Latvijā pamatā ir saistīts ar ostu. Es ražoju un pārdodu celtniecības darba instrumentus dažādās pasaules valstīs. Rīga mums ir interesanta kā tranzīta osta. No Āzijas uz Eiropu tiek vestas preces, un Latvija mums šajā ziņā ir interesanta.
Kādas preces caur Latviju jūs vedat?
Tad ir jārunā par firmu «Kraftool», kuras īpašnieks un vadītājs esmu. Mūsu partneris ir jau minētā firma «Zelta bruģis», kas pieder Taivānas uzņēmējam. Arī viņš Rīgas ostā glabāja savu preci. Mēs kopā veicām biznesu ostā. Preci ir izdevīgi glabāt tieši ostas noliktavās. Ja īsti nezini, kur prece galu galā tiks pārdota, tad ostā to ir iespējams glabāt bez nodevu maksāšanas. Tikai tad, kad atrodas pircējs, prece tiek nogādāta uz tieši to valsti, kur vajag. Ņemot vērā, ka mūsu pircējs atrodas Krievijā, Baltkrievijā, Vācijā, Austrijā, Ukrainā, Armēnijā un Moldovā, mums ir interesanta tieši tāda darba forma, kad mūsu prece atrodas ostā. Jo tiklīdz tu atstāj muitas zonu un ieved preci kaut vai jebkurā citā Rīgas noliktavā, tu šķērso Eiropas Savienības robežu un maksā nodevu, kura netiek atgriezta. Reeksporta gadījumā tā netiek atgriezta. Tāpēc visizdevīgākā ir ostas teritorija, jo te nav vajadzīga papildus dokumentu formēšana. Pat, ja tiek vests uz muitas noliktavu, ir nepieciešama papīru formēšana.
Tātad desmit gadus veicāt šo savu biznesu, desmit gadus sadarbojāties ar banku. Vai agrāk bija problēmas?
Nekādu problēmu nebija, bijām apmierināti. Līdz 2017.gadā jau pateica apmēram tā – praktiski jau ir pieņemts lēmums, ka jūsu kontus slēgsim, jo jūs esat nerezidenti. Mums nav saprotams, kas ir šis jūsu īpašnieks Taivānas pilsonis, varbūt, viņš ir kaut kāds dzērājs.
Tā jums arī jautāja – vai nav dzērājs?
Jā, mums prasīja pierādīt, ka viņš nav nekāds dzērājs un klaidonis. Prasīja pierādījumus tam, ka viņš ir reālais īpašnieks.
Kas ir šis Taivānas uzņēmējs? Kāds ir viņa bizness? Tas ir mērāms tūkstošos vai miljonos?
Protams, ka miljonos! Es neteiktu, ka Čārlzs Cao ir ļoti liels biznesmenis Taivānas mērogos, taču viņa bizness ir pietiekami liels. Pat mūsu sadarbībā ar viņu apgrozījums ir mērāms miljonos. Pats viņš nodarbojas ar biznesu daudzās pasaules valstīs, cik zinu, pārdod savas preces Birmā, arī Itālijā un citur Eiropā.
Jums tātad kontus slēdza nevis tāpēc, ka būtu aizdomas par «čaulas kompāniju» vai ārzonas biznesu, bet tikai tāpēc, ka jūs esat nerezidentu kompānija?
Jā, tā arī pateica – mēs nezinām, kas ir šis Taivānas uzņēmējs. Mēs atvedām dokumentus. Mēs bankai iesniedzām pat tādus dokumentus, kurus iesniegt nevajadzētu. Piemēram, izrakstu no Taivānas uzņēmēja personiskā rēķina, kuru viņš piekrita iedot. Beigu beigās viņi pārstāja baidīties, ka tas varētu būt kāds dzērājs. Saprata, ka tas ir normāls uzņēmējs. Tāpēc apmēram uz pusgadu bankas interese par mums pazuda, mēs mierīgi strādājām tālāk.
Kad Swedbank pieņēma galīgo lēmumu slēgt jūsu kontus?
Jautājumu sērija no bankas puses mums atsākās 2018.gada beigās. Decembrī banku sāka interesēt, kādā veidā firma «Zelta bruģis» saņēma naudu no Danske bank. Taču «Zelta bruģis» ir Latvijas firma, bet Danske bank tika apkalpota Honkongas firma. «Zelta bruģis» tiešā veidā no Danske bank pat neko nevarēja prasīt, jo tur apkalpots netika. Taču neskatoties uz to mēs sagādājām Honkongas auditora izziņu, kurā tika pamatots, ka nauda, kas tika aizdota, ir tās firmas nauda, kas to aizdeva. Tā ir firma «Pine City», kas to ir nopelnījusi tirdzniecības operāciju rezultātā ilgstošā laika periodā no 2003.gada. Arī šīs mūsu atbildes banku principā apmierināja un kontus neslēdza. Taču 2019.gada februārī mums tomēr paziņoja, ka mūsu konti tiks slēgti.
Kāds ir galvenais bankas arguments, kādēļ jums tiek slēgti konti?
Papīros nekas īpašs nav paskaidrots, apmēram - aizveram un viss. Taču ņemot vērā, ka ilgajos sadarbības gados ir izveidojušās arī cilvēciskās attiecības, sarunās var daudz ko saprast. Mēs izdzirdējām, ka esam nerezidenti un bankai esot grūti pārbaudīt mūsu operācijas, esot grūti pārbaudīt, no kurienes nauda, un banka negribot skandālus.
Kāda bija jūsu rīcība pēc tam, kad jums tika slēgti konti Swedbank?
Mēs vērsāmies citās bankās ar lūgumu atvērt kontu. Visur mūsu lūgumi ir izskatīšanas stadijā.
Tās ir Latvijas bankas, vai citu valstu bankas, kur gribat atvērt kontus?
Tās ir Latvijas bankas. Mēs neesam vērsušies nevienā ārvalstu bankā un netaisāmies to darīt. Mēs esam Latvijas uzņēmums, tātad mums ir jāstrādā caur kādu Latvijas banku. Diemžēl mēneša laikā neviena banka mums nav atvērusi kontu.
Kā jūs veselu mēnesi iztiekat bez konta bankā? Vai tas nerada problēmas?
Tas rada lielas problēmas. Mēs pagaidām tās risinām. Nākas ieguldīt personisko naudu. Nākas maksāt algas. Šī situācija ir nenormāla, taču ceram, ka tuvākajā laikā tā tiks atrisināta. Trīs bankas ir teikušas, ka atvērs kontu dienu no dienas. Taču jautājumu skaits mums tikai pieaug. Nesaprotam, kāpēc tā notiek. Redzam, ka to ietekmē avīžu raksti. Katrs jauns raksts padara nervozas bankas.
Bankas ir iebiedētas?
Ir tāda sajūta, ka bankām ir pienākums reaģēt uz katru jaunu rakstu. To bankas dara, uzdodot vēl kādu jautājumu mums. Mēs, lai atbildētu uz šo jautājumu, esam spiesti gatavot dokumentus. Tas prasa laiku. Tā jautājums tiek atlikts nedēļu no nedēļas.
Ko jūs darīsiet, ja nevarēsiet atvērt kontu nevienā Latvijas bankā?
Es pagaidām neticu, ka tas ir tik asi, ka nevarēsim atvērt kontu nevienā Latvijas bankā. Ja nevarēsim, piesaistīsim mūsu partneruzņēmumus, kas darbojas Eiropas Savienībā. Man ir firma Vācijā, ir Austrijā. Nāksies strādāt ar tām.
Tad jūs, visticamāk, arī strādāsiet caur Vācijas un Austrijas bankām?
Jā, kā gan citādi. Bet man vēl ir cerības, ka veselais saprāts Latvijā gūs virsroku.
Tātad jebkurā gadījumā savu biznesu Latvijā ciet neslēgsiet?
Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu. Ar noliktavu saistīto biznesu Latvijā uzsākām 2009.gadā. Tolaik bija pilnīgi cita tirgus konjunktūra, cita politiskā situācija pasaulē. Tātad projektu uzsākām vienos apstākļos, bet tagad atrodamies citos. Ja mēs vienkārši turpinātu to biznesa darbību, kas mums bija agrāk, proti, glabāt savas preces īrētās noliktavās, tad mēs ļoti ātri šeit Latvijā varētu izbeigt visas biznesa operācijas. Pārdodam savu preci un vairāk neievedam. Taču mums šeit ir nekustamais īpašums…
Cik jūs esat investējis Latvijā?
Trīsdesmit astoņus miljonus eiro.
Kādas valsts investīcijas ir jūsu ieguldījumi no juridiskā viedokļa?
Šīs investīcijas pašlaik ir noformētas, kā aizņēmumi no man piederošām kompānijām.
Jūs esat Krievijas pilsonis, vai varam uzskatīt, ka tās ir Krievijas investīcijas?
Šajā gadījumā runa ir par Honkongas firmu. Lieta ir tāda, ka es strādāju deviņās pasaules valstīs, kur darbojas man piederošas kompānijas. Tā ir Vācija, Austrija, Latvija, Krievija, Kazahstāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Taivāna, Honkonga un Ķīna. Vienās valstīs man ir izvietota ražošana – tā ir Ķīna, Krievija, Vācija. Citas valstis ir vai nu noieta tirgi, vai – kā Latvija – preču noliktavas.
Tātad jūs paši ražojat to produkciju, ko tirgojat?
Vairumu produkcijas mēs ražojam tiešām paši. Mums ir vairāk nekā divdesmit preču zīmes. Lielākās Kraftool, Zubr, Stayer. Mēs arī paši izstrādājam instrumentus, kurus ražojam. Mūsu elektroinstrumentu konstruktoru birojs atrodas Austrijā. Rokas instrumentu konstruktoru birojs mums ir Maskavā. Mums strādā konstruktori arī Ķīnā. Pats es esmu izgudrotājs. Man ir vairāk nekā četrdesmit izgudrojumu. Ir citi izgudrotāji. Vairāk nekā 90% no mūsu ražojumiem ir izstrādājuši mūsu pašu konstruktori. Mūsu elektroinstrumenti ļoti veiksmīgi tirgojas Krievijas un Kazahstānas tirgū. Mēs ņemam vērā šo tirgu īpatnības, labi tos zinām. Konkurējam ar lielajām pasaules firmām, kuras savu instrumentu modeļus nepielāgo konkrētām valstīm. Jo viņiem tas nav izdevīgi. Viņi izstrādā modeļus, kas tiks tirgoti visās pasaules valstīs visos kontinentos. Tāpēc viņi neņem vērā, piemēram, Krievijas tirgus īpatnības. Savukārt mēs radām savus instrumentus tieši ar nodomu, ka tie tiks izmantoti noteiktu valstu tirgos.
Jūs strādājat deviņās valstīs. Vai kādā no tām jums ir bijušas problēmas ar bankām?
Tik asas problēmas, ar kādām saskaramies šeit, tik tiešām nekur nav bijušas. Ir bijušas kaut kādas individuālas problēmas ar individuālām bankām. Taču nekur nav bijis sistemātisku problēmu. Kāda no Ķīnas bankām tur strādājošajai mūsu kompānijai ar savām darbībām izdarīja tā, lai mēs paši pieņemam lēmumu aiziet no šīs bankas. Taču ne tā, ka slēgtu mums kontu.
Vai tas bija saistīts ar to, ka jūs sadarbojaties ar Taivānas uzņēmumu?
Nē, mums atklāti pateica, ka tas ir saistīts ar sankcijām pret Krieviju, - tāpēc, ka šai Ķīnas bankai ir nodaļa ASV, viņi negribot problēmas. Viņi zina, ka mēs esam Krievijas uzņēmums, kas darbojas Ķīnā. Viņi mums sāka pieprasīt dokumentus, kurus citas Ķīnas bankas neprasīja. Mums nācās piegādāt dokumentu kalnus vārda tiešā nozīmē, jo mums sāka prasīt dokumentus par katru operāciju un par katru detaļu ražošanas procesā. Mēs esam ražotājs. Un mums sāka pieprasīt simtiem reižu vairāk dokumentu. Nedomāju, ka kāds tos vispār skatīja. Loģiski, ka mēs atvērām kontu citā Ķīnas bankā, kur mums neko tādu neprasa.
Kā kopumā sankciju politika pasaulē ir ietekmējusi jūsu biznesu, bez šī gadījuma ar Ķīnas banku?
Banku nosacījumi visur pasaulē ir kļuvuši daudz stingrāki, taču nedomāju, ka tas ir saistīts ar sankciju politiku. Tie vienkārši ir padarīti stingrāki. Sankcijas mūs ietekmēja tādā veidā, ka tika novājināta celtniecības industrija, kurai mēs esam piegādātāji.
Tas ir Krievijā?
Ne tikai Krievijā, visā Austrumeiropā, vēl daudzās valstīs. Nekā tāda, ka tikai Krieviju būtu skārušas sankcijas. No tām ir cietušas gan Kazahstāna, gan Ukraina. Praktiski visi. Liekas, ka sankcijas bija notēmētas tikai pret Krieviju. Bet patiesībā rikošetā ir trāpījis visiem. Taču nevarētu teikt, ka mūsu uzņēmumi kaut kā īpaši būtu cietuši sankciju dēļ. Kā savu preci tirgojām, tā tirgojam. Nedaudz pārkārtojām savu struktūru, lai atbilstu prasībām. Ļoti ir cietušas tās firmas, kas strādā ar aizņemtu naudu. Jo nauda ir kļuvusi dārgāka. Mēs aizņemtu naudu praktiski neizmantojam, tāpēc šis mums ir pagājis garām.
Jūsu loģistikas centra atklāšanā piedalījās Latvijas satiksmes ministrs, valsts sekretārs, Rīgas Brīvostas vadība. Tagad jums slēdz kontus. Vai esat vērsies pie palīdzības pie Latvijas valsts pārstāvjiem?
Esmu vērsies pie Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem Maskavā. Viņi solīja palīdzēt. Atsūtīja vēstuli, kurā informēja, ka vēlas sakomunicēt ar satiksmes ministru. Bet nekas konkrēts pagaidām nav noticis.
Jums tagad ir iespēja ar laikraksta palīdzību vērsties pie satiksmes ministra. Ko jūs viņam gribat pateikt?
Te man ir pat pierakstīts. Lūdzu mūs rekomendēt kādai Latvijas bankai, kurā mēs varētu atvērt kontu, jo pašreizējā mediju atmosfērā neviena banka mūs apkalpot nevēlas. Lūdzu izrādiet iniciatīvu un aizstāviet mūs kā ārvalstu investorus.
Sakiet pēc pieredzes, kur ir vieglāk uzsākt biznesu – Latvijā vai Ķīnā?
Ķīnā ir vieglāk uzsākt. Tādu pašu noliktavu kā jūs redzat pa logu šeit Kundziņsalā, mēs uzcēlām arī Šanhajā, Ķīnā. No ķīniešu puses mēs dzirdējām tikai piekrišanu un valdīja tikai un vienīgi labvēlīga attieksme. Ķīna ļoti palīdz ienākt ārvalstu investīcijām. Laikā, kad mēs būvējām vēl tikai pirmo mūsu noliktavu Ķīnā, bija izveidojusies tāda situācija. Ķīnas valdība bija izveidojusi industriālo parku un mēs tur iegādājāmies zemi. Bet izrādījās, ka uz tās vēl atrodas kāda fermera māja. Pārvaldnieks teica, ka tā nav problēma, mēs to nojauksim. Un pēkšņi notika force majore – Lielās Ķīnas valdība pieņēma likumu par privātīpašuma atzīšanu uz fermeru mājām. Radās sarežģījumi. Tai it kā vajadzēja kļūt par mūsu problēmu. Taču, kad tikos ar attiecīgā ciemata administrāciju, ciemata priekšnieks man teica – es tev personīgi apsolu, ka šo jautājumu atrisināsim, māju nojauksim, bet fermerim iedosim māju citā vietā! Un tā arī notika! Nekad nevienu reizi nav bijis gadījums, ka Ķīnā kāds mums par kaut ko būtu prasījis kukuļus.
Vai tiešām komunistiskajā Ķīnā ir mazāka birokrātija kā Eiropas Savienībā?
Var jau būt, ka kaut kur Lielajā Ķīnā ir arī lielāka. Bet Šanhajā, kur darbojamies kā ārvalstu investori, mums tā noteikti ir mazāka.
#1/3
«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs
#2/3
