Eksperti

Norwegian ienākšana Rīgā - Latvijai visas iespējas kļūt par pakalpojumu eksporta lielvalsti

Monta Geidāne, ABSL Latvia izpilddirektore,08.10.2020

Jaunākais izdevums

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Kas mums ir zināms par Norwegian?

Norwegian ir Norvēģijas izcelsmes trešā lielākā Eiropā un piektā – visā pasaulē, zemo cenu aviokompānija, kas dibināta 1993. gadā. Uzņēmumu grupā nodarbināti vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku Eiropā, Āzijas valstīs un Amerikā. Norwegian flotē ir 170 lidmašīnas, kuru vidējais vecums ir 3.7 gadi, kas padara to par vienu no zaļākajām aviokompānijām pasaulē.Lai efektīvi pārvadītu starptautisku biznesu, Norwegian lēmis par labu Rīgai, atverot šeit klientu servisa centru, kas apkalpos uzņēmuma klientus ārvalstīs. Uzņēmums plāno trīs gadu laikā pieņemt darbā vairākus simtus jomas profesionāļus.

Ko mēs varam mācīties no Norwegian ienākšanas Latvijā?

Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri ir globālu organizāciju speciāli izveidotas struktūrvienības ar mērķi nodrošināt administratīvos atbalsta pakalpojumus (IT, klientu serviss, finanses, personāla vadība u.c.) grupas ietvaros vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem ārvalstīs. Nozares darbība ir sasaistāma ar pakalpojumu eksportu, kas, ņemot vērā Rīgas konkurētspējīgās priekšrocības, ir lieliska iespēja attīstīt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.

Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri nodrošina par 40% lielāku atalgojumu nekā vidēji valstī, tāpat šī nozare priekšzīmīgi rūpējas par darbinieku sociālajām garantijām, nodrošina veselības apdrošināšanu, karjeras izaugsmes iespējas, A klases birojus un citas ne mazāk svarīgas priekšrocības darbinieku labbūtībai. Tieši Covid krīzes laikā nozare sevi pieteikusi kā drošu sabiedroto, kas turpina darbību, veikli pārorientējoties uz attālinātu darbu.

Vērtējot esošo situāciju globālā kontekstā, ir tikai pašsaprotami, ka tie starptautiskie uzņēmumi, kuru centralizētās biznesa atbalsta funkcijas līdz šim tika apkalpotas no Āzijas valstīm, Indijas vai kādām citām ģeogrāfiski attālākām lokācijām, krīzes ietekmē pārskatīja šo struktūrvienību darbības efektivitāti, kas, savukārt, rada iespējas Eiropas valstīm. Tāpat, šis ir laiks, kad vairums uzņēmumu cenšas samazināt izmaksas, attiecīgi šāda biznesa atbalsta funkciju centralizācija Eiropā, vienā noteiktā lokācijā jeb tam speciāli izveidotā struktūrvienībā, risina ne tikai organizācijas efektīvas pārvaldības jautājumus, bet arī būtiski samazina izmaksas. Tā, piemēram, gadījumos, kad šīs administratīvās atbalsta funkcijas iepriekš apkalpotas no starptautiskā uzņēmuma izcelsmes valsts – Skandināvija, Lielbritānija, Francija, ASV, kur atalgojuma līmenis ir nesalīdzināmi augstāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs, tai skaitā, Latvijā, tā ir zināmā mērā iespēja samazināt izmaksas, sasniedzot to pašu rezultātu.Ja vērtējam eksportējošo biznesa pakalpojumu nozari Latvijā, tad šobrīd nozarē ir 50 ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kas Latvijā, lielākoties, Rīgā, kas nodarbina 15 tūkstošus IT, finanšu, klientu servisa, iepirkum, loģistikas, personālavadībaa speciālistus.

Lielākie biznesa centri ir tādi kā Accenture Latvijas filiāle, SEB Global Services, TietoEVRY, Circle K Business Centre, Atea Global Services u.c. Norwegian, realizējot savus attīstības plānus Latvijā, noteikti būs viens no lielajiem biznesa pakalpojumu centriem Rīgā. Aptuveni 50% no visiem jau Rīgā esošajiem nozares uzņēmumiem ir Skandināvu izcelsmes, kuriem šobrīd pievienosies arī Norwegian. Tas norāda uz to, ka ģeogrāfiskais tuvums, sasniedzamība, līdzīga laika zona un arī mentalitāte nav maznozīmīgi faktori, izvēloties lokāciju centralizēto jeb vienoto atbalsta funkciju struktūrvienības izveidei.Ir tikai pamatoti secināt, ka sarunas ar investoriem turpmāk būs sekmīgākas, jo varēsim atsaukties uz Norwegian kā veiksmes stāstu.

Šeit vērts atzīmēt, lai gan sākotnēji šķiet tikai pašsaprotami, ka investori ļoti praktisku, uz skaitļiem balstītu apsvērumu vadīti pieņem lēmumu attiecībā uz biznesa attīstību vienā vai otrā lokācijā, realitātē šajā lēmumā lielu lomu spēlē tieši emocionālais jeb ticamības faktors, ko noteikti var sniegt jau atpazīstamu zīmolu pārstāvība Rīgā tieši biznesa pakalpojumu centru kontekstā. Šeit noteikti vērts pieminēt Lietuvas Danske Bank biznesa pakalpojumu centru, kurā nodarbināti 3800 jomas profesionāļi un kas pēdējos gados kalpojis kā lielisks piemērs tam, ka lieli zīmoli kalpo kā zināms drošības un ticamības garants citiem investoriem.

Kā darbspējīgo iedzīvotāju kvalifikācijas jautājumi tieši ietekmē investīciju vidi Latvijā?

Lai starptautisko biznesa pakalpojumu nozare varētu funkcionēt un attīstīties, visa pamatā ir cilvēkresursu pieejamība ar nepieciešamajām prasmēm un iemaņām. Arī skatoties no valsts pārvaldības viedokļa, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, noteikti vērts domāt par to, kā celt katra darbspējīgā iedzīvotāja kvalifikāciju un kopējo zināšanu līmeni, ko pieprasa darba tirgū.

Neskatoties uz to, ka ir lērums Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu atbalsta programmu, kas paredzētas darbinieku kvalifikācijas celšanai, joprojām aktuāls ir jautājums, vai piedāvātais atbalsts ir tas, ko eksportējoši uzņēmumi izvēlas izmantot, lai jēgpilni uzlabotu darbinieku sniegumu darba vidē.Vietējie mācību centri, neformālās izglītības iestādes var uzlabot angļu valodas zināšanas, iemācīt līdz pat C2 līmenim svešvalodas, uzlabot programmēšanas iemaņas, veidot izpratni par dažādām datorsistēmām, tomēr tās nekad nenodrošinās tās specifiskās kompetences, kuras uzņēmums var mācīt tikai iekšēji vai ar starptautiski atzītu ārvalstu mācību centru atbalstu.

Šeit vērts pieminēt Mūžizglītības programmu, kuras mērķis ir ar 47 miljonu eiro atbalstu nodrošināt kvalifikācijas celšanu 53 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Atbalsta esamība noteikti ir apsveicama, tomēr, iedziļinoties programmas virzībā, rodas šaubas par to, vai mācību centru piedāvātie un pat projekta nolūkiem jauni izveidotie apmācību kursi tik tiešām uzlabo iedzīvotāju kopējo situāciju darba tirgū, vai tā tomēr, zināmā mērā, uzskatāma par kārtējo “Eiropas naudas apgūšanas” iespēju, kur kāds kaut ko organizē un attiecīgi kāds arī kaut ko arī pamācās, tomēr dienas beigās tas nesasniedz vēlamo rezultātu.

Tā, piemēram, pēdējā projekta kārtā vairāk nekā 350 cilvēku pieteicās dārzniecības kursos, savukārt, ja ieskatāmies darba vakanču vietnēs www.cv.lv, nva.gov.lv, tad redzam, ka tur ir tieši 0 darba piedāvājumi dārzniekiem. Covid krīzes ietekmē, Latvijas valdība ir vairākkārt izcēlusi to, cik nozīmīgi ir primāri orientēties uz eksportējošiem uzņēmumiem, lai veicinātu strauju ekonomiskās situācijas atlabšanu, tomēr, arī šeit, jāatzīst, ka nav dzirdēts par dārzniecības pakalpojumu eksportējošu uzņēmumu attīstību Latvijā. Biznesa pakalpojumu eksportējošie uzņēmumi ik gadu iegulda aptuveni 10 miljonus eiro darbinieku apmācībās, kas norāda uz to, ka šī problēma tomēr veiksmīgi netiek risināta ar esošajiem atbalsta instrumentiem.

Pēc Centrālās statistikas datiem zināms, ka pēc darbspējīgo iedzīvotāju vecuma struktūras, Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju kopskaits katru gadu samazināsies par 10 tūkstošiem, kas nozīmē, ka pēc 10 gadiem Latvijā strādās par 100 tūkstošiem mazāk iedzīvotāju nekā šodien, neskatoties uz to, ka šis cipars varētu būt lielāks saistībā ar iedzīvotāju tendenci doties labāka darba un dzīves meklējumos uz ārvalstīm. Pie šāda scenārija grūti paredzēt veiksmīgu situācijas atrisinājumu ilgtermiņā. Atbilde noteikti ir meklējama jēgpilnā, rūpīgi pārdomātā darbspējīgo iedzīvotāju kvalifikācijas celšanā un imigrācijas procesa uzlabošanā.

Rīgas pašvaldības loma investīciju piesaistē un jaunu darbavietu radīšanā

Nākot pie varas jaunajai Rīgas vadībai, paredzams, ka arī pašvaldības līmenī lielāka uzmanība tiks pievērsta investīciju piesaistes jautājumiem, iespējams, pat veidojot jaunu pašvaldības paspārnē esošu struktūrvienību, kas mērķtiecīgi rūpētos par izmērāmiem rezultātiem investoru piesaistē. Salīdzinot arī citu Eiropas pilsētu paveikto, zināms, ka par šo jautājumu atbild speciāli izveidotas, spēcīgas pašvaldības finansētas institūcijas, kas nodrošina atbalsta instrumentus jaunajiem investoriem, rūpējas par augsta līmeņa talantu piesaisti no ārvalstīm un arī pilsētas atpazīstamības veicināšanu starptautiskajā vidē.

Nereti noteicoša loma ir Rīgas mēra personīgai iesaistei investīciju projektos, tiekoties ar investoru pārstāvjiem un tādā veidā norādot uz to, cik ļoti investors tiek gaidīts šajā valstī, pilsētā. Vērojot jaunās Rīgas domes attīstības plānus, sagaidāms pozitīvas izmaiņas šajā jautājumā. Norwegian noteikti ir lielisks piemērs tam, ka biznesa pakalpojumu eksporta nozarei ir milzīgs potenciāls salīdzinoši īsā laika posmā radīt ievērojamu skaitu darbavietu ar konkurētspējīgu atalgojumu, tādā veidā sekmējot Latvijas ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā.

Norwegian ienākšana Latvijā norāda uz to, ka ir iespēja atdzīvināt Rīgu, veidojot Latviju par pakalpojumu eksporta lielvalsti. Pašvaldības guvums ir izmērāms samaksātajos darba spēka nodokļos, uzlabotā infrastruktūrā un pilsētvidē, jo arvien jaunu investoru ienākšana rosina arī biroja ēku attīstītājus virzīt uz priekšu modernus biroja ēku attīstības projektus, kā arī šīs nozares mērķtiecīga attīstīšana sekmē iedzīvotāju apmierinātību ar dzīves apstākļiem un ekonomisko situāciju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidostā 30.aprīlī atklāta aviokompānijas “Norwegian” bāze Rīgas lidostā. Pastāvīgas bāzes atvēršana stiprinās uzņēmuma klātbūtni Latvijā. Rīgas lidosta būs bāzes lidosta 30 aviokompānijas pilotiem un 60 lidojumu ekipāžas darbiniekiem, nodrošinot tiešos savienojumus ar sešiem galamērķiem.

“Mums ir bijusi ļoti laba pieredze sadarbībā ar Latviju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Esam gandarīti oficiāli atklāt savu bāzi ar pilotiem un salona apkalpi. Šajā nedēļas nogalē uzsākam lidojumus uz Tivatu un Korfu, tādējādi palielinot mūsu maršrutu tīklu uz un no Latvijas līdz sešiem maršrutiem. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināties šajā reģionā,” tā Geirs Karlsens, “Norwegian Air Shuttle ASA” izpilddirektors.

Aviokompānija “Norwegian” nodrošinās tiešos savienojumus no Rīgas ar Oslo, Trondheimu, Kopenhāgenu, Stokholmu, Korfu un Tivatu.

“Liels paldies LIAA par ieguldīto darbu sarunās ar aviokompāniju “Norwegian” un “Norwegian” par izdarīto izvēli savai jaunajai bāzei. Es esmu pārliecināts, ka šī izvēle bija pareizā, jo mēs – Ekonomikas ministrija un valdība – šobrīd intensīvi strādājam pie tā, lai Latviju padarītu par investīcijām pievilcīgāko vietu reģionā. Man ir gandarījums, ka “Norwegian” ir novērtējusi Latvijas izaugsmes potenciālu, kas mūsu skatījumā nozīmē valsts ekonomikas apjoma dubultošanos nākamo desmit gadu laikā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle dibina Norwegian Air Resources Latvia atbalsta centru Rīgā, izveidojot biroju biznesa centrā "Jaunā Teika".

Uzņēmums 2020. gada novembrī plāno izveidot 800 m 2 lielu atbalsta biroju Jaunajā Teikā, plānojot ar laiku telpas paplašināt līdz 3000 m 2 .

Aviokompānija Norwegian atver biroju Rīgā un uzsāk darbinieku atlasi 

Aviokompānija "Norwegian" saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju ir pieņēmusi lēmumu...

"Esmu pārliecināts, ka Norwegian Air Resources Latvia birojs būs lielisks papildinājums Jaunās Teikas kopienai. Norwegian atbalsta centra dibināšana Rīgā kļuva iespējama, pateicoties milzīgajām LIAA komandas pūlēm, kas daudz strādāja arī pandēmijas laikā, neskatoties uzceļošanas un komunikācijas ierobežojumiem, kā arī neskaidro situācijā visā pasaulē, spēja piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darba vietas Latvijā," komentē Ēriks Bergmans, Colliers International partneris, aģentūras vadītājs.

"Mēs priecājamies par Norwegian zīmola uzņēmumu atbalsta biroja izveidi Rīgā, kas ir daļa no mūsu stratēģijas, lai centralizētu svarīgas funkcijas un pārietu no ārpakalpojumiem uz pakalpojumiem uzņēmuma ietvaros. Ar nepacietību gaidām, kad varēsim uzņemt savus jaunos kolēģus Jaunās Teikas birojā," piebilst Knuts Ūlafs Hjogs (Knut Olav Høeg), Norwegian Air Shuttle IT un procesu uzlabošanas vadītājs.

"Priecājamies, ka tik ievērojama starptautiska kompānija kā Norwegian Air Resources Latvia redz un tic Jaunās Teikas koncepcijai. Esam pārliecināti, ka tas dzīvesveids, ko mēs piedāvājam, un novatoriskā vide, kuru veicina VEFRESH kustība, sekmēs Norwegian Air Resources Latvia attīstību," saka Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), HANNER grupas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviokompānija Norwegian atver biroju Rīgā un uzsāk darbinieku atlasi

Db.lv,17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānija "Norwegian" saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju ir pieņēmusi lēmumu centralizēt savu darbību un izveidot starptautisko pakalpojumu centru Rīgā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

"Norwegian Air Resources Latvia" birojs apkalpos aviokompānijas darbību visā pasaulē, atsakoties no ārpakalpojumiem, ar kuriem līdz šim tika nodrošinātas vairākas uzņēmuma funkcijas.

Kompānija "Norwegian" jau šobrīd ir izsludinājusi pirmās vakances darbam jaunajā birojā. Darbinieku piesaistīšana turpināsies gan šogad, gan arī nākamgad. Kopējais nepieciešamo darbinieku skaits būs atkarīgs no situācijas nozarē.

"Pasaulē atpazīstamais "Norwegian" ir novērtējis Latviju kā piemērotu vietu savam biznesa pakalpojumu centram. Biznesa pakalpojumu centri ir viena no mūsu investīciju prioritātēm, jo nozarei ir liels izaugsmes potenciāls, uzņēmumi gandrīz pilnībā nodarbojas ar pakalpojumu eksportu, kā arī nodrošina daudz augsti kvalificētas un labi apmaksātas darba vietas. Latvija investoriem spēj piedāvāt labi izglītotus darbiniekus ar labām valodu zināšanām, tādēļ arī uzņēmumi izvēlas atvērt savus biznesa pakalpojumu centrus Latvijā. Šī "Norwegian" izvēle dod mums papildus stimulu turpināt darbu pie biznesa vides uzlabošanas un jaunu darba vietu radīšanas Latvijā," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa pakalpojumu nozares asociācijai mainās vadība

Db.lv,26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pakalpojumu asociāciju (ABSL Latvia) turpmāk vadīs SEB Global Services biznesa centra vadītāja vietniece Aļesja Kirčenko.

Līdzšinējais nevalstiskās organizācijas vadītājs Fredis Bikovs paziņojis par atkāpšanos no valdes un valdes priekšsēdētaja amata saistībā ar pieņemto lēmumu par labu jauniem karjeras izaicinājumiem citā nozarē.

“Esmu pagodināta par asociācijas valdes lēmumu apstiprināt mani ABSL Latvia valdes priekšsēdētājas amatā. Jau laikā pirms asociācijas dibināšanas esmu aktīvi iesaistījusies nozares atpazīstamības veicināšanā un iestājusies par nozares interesēm, izceļot problēmu jautājumus, piemēram, par nepieciešamiem uzlabojumiem kvalificētu speciālistu pieejamībā un imigrācijas procesā. Ieņemot jauno amatu asociācijā, turpināšu iesākto un lieku lielas cerības uz ABSL Latvia nākotnes plāniem saistībā ar nozares attīstību Latvijā. Šobrīd vidējā alga nozarē ir pārsniegusi 2000 Eiro pirms nodokļu nomaksas, kas apliecina nozares pieaugošo pienesumu Latvijas ekonomikā. Tādēļ atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām jārīkojas izlēmīgāk, lai veicinātu nozares attīstību, piesaistītu jaunas investīcijas un sekmētu jaunu, labi apmaksātu darba vietu veidošanos, kas rada augstu pievienoto vērtību,” skaidro jaunievēlētā ABSL Latvia valdes priekšsēdētāja un SEB Global Services Biznesa centra vadītājas vietniece A. Kirčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtībās nonākusī Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") pēc vērienīgas restrukturizācijas īstenošanas izkļuvusi no bankrota aizsardzības, trešdien paziņoja aviokompānija.

"Norwegian" aizsardzība pret bankrotu Īrijā, kur bāzētas vairākas tās struktūrvienības, un Norvēģijā tika noteikta decembrī.

Sarunās ar kreditoriem un lidmašīnu nomas uzņēmumiem aviokompānijai izdevies vienoties par parādu un finanšu saistību samazināšanu līdz aptuveni 16-18 miljardiem kronu (1,5-1,7 miljardiem eiro).

Tāpat "Norwegian" atteikusies no tālajiem maršrutiem, atcēlusi vairākus lidmašīnu pasūtījumus, samazinājusi lidmašīnu skaitu no 156 līdz 51 un ar jaunu akciju emitēšanu ieguvusi sešus miljardus kronu.

Līdz restrukturizācijas programmas noslēgumam aviosabiedrība arī būs samazinājusi darbinieku skaitu no aptuveni 10 200 pirms trīs gadiem līdz apmēram 3300.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtībās nonākusī Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") ceturtdien iepazīstinājusi ar savu glābšanas plānu, kuru īstenojot, tā paredzējusi izvairīties no bankrota.

Starp glābšanas programmā ietvertajiem pasākumiem ir lidmašīnu skaita samazināšana, parāda pārvēršana akcijās un akciju emisija ar pirmpirkuma tiesībām akcionāriem līdz četru miljardu kronu (374,5 miljonu eiro) apmērā.

Eiropā trešā lielākā zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian" 17.decembrī sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci, kurā paredzēts lemt par šī plāna apstiprināšanu.

Līdzīgi kā citām lidsabiedrībām, arī "Norwegian" darbību negatīvi ietekmējusi koronavīrusa pandēmija.

Aviokompānija gada sākumā nodarbināja 10 000 cilvēku un veica lidojumus ar 140 lidmašīnām, taču tagad tai ir vien 600 darbinieku un lidojumus veic sešas lidmašīnas.

9.novembrī Norvēģijas valdība atteicās sniegt papildu finanšu palīdzību "Norwegian".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju un uzņēmējdarbības vide Latvijā apdraudēta sodāmības pārbaužu neesamības dēļ

Monta Ieleja, ABSL Latvia (Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācijas) izpilddirektore,11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ķīnas valsts kontrolēts uzņēmums kļūst par lielu Norwegian akcionāru

LETA--AFP,20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valsts kontrolēts lidmašīnu nomas uzņēmums "BOC Aviation" kļuvis par ievērojamu Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrības "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") akcionāru, teikts trešdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi, "Norwegian" maija sākumā pieņēma glābšanas plānu, kas paredz vienošanos ar kreditoriem, lai pārvērstu daļu lidsabiedrības finanšu saistību kapitālā.

Šis plāns nodrošināja iespēju aviosabiedrībai stiprināt savu kapitāla stāvokli un ievērot Norvēģijas valsts noteikumus, lai iegūtu garantijas 2,7 miljardu norvēģu kronu (247 miljonus eiro) vērtu aizdevumu saņemšanai.

Uzņēmumi, no kuriem "Norwegian" nomā daļu lidmašīnu, iegūs ievērojamas lidsabiedrības akciju daļas.

Īrijas "AerCap Holdings" ar 15,9% akciju kļūs par lielāko akcionāru, bet "BOC Aviation" iegūs 12,67% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Notiks tiešsaistes diskusija: Kā piesaistīt 10 000 darba vietas Latvijai?

Lelde Petrāne,13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. maijā no pulksten 13:00 līdz 14:00 Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" aicina uz atvērtu tiešsaistes diskusiju "Kā piesaistīt 10 000 darba vietas Latvijai?".

Tiešraide notiks "ABSL Latvia" "Facebook" kontā.

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, norāda: "Covid krīze radījusi negatīvu ietekmi uz Latvijas darba tirgu. Labi atminamies iepriekšējās krīzes laiku, kurā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgo iedzīvotāju. Lai Latvija nepiedzīvotu otru emigrācijas vilni, kura ietekme uz valsts ekonomiku varētu būt graujoša, valdībai ir jāspēj ātri reaģēt un pieņemt uz attīstību un sabiedrības labklājību vērstus lēmumus.

Pārstāvot Starptautisko biznesa pakalpojumu nozari Latvijā, esam gatavi diskutēt par nosacījumiem un rekomendācijām valsts atbildīgajām institūcijām, lai radītu jaunas, labi apmaksātas darba vietas valsts iedzīvotājiem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs,19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Norvēģijas tiešo investīciju apjoms Latvijā pārsniedz 350 miljonus eiro

Db.lv,27.09.2021

Tirdzniecības centra "Origo" un biroju centra "Origo One" projekta noslēgšanos īstenojis norvēģiem piederošais uzņēmums "Linstow Baltic".

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija pašreiz ir astotais lielākais ārvalstu investors Latvijā ar tiešo investīciju apjomu, kas pārsniedz 350 miljonus eiro, informē Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā.

Viesojoties Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" jaunizveidotajā birojā Jaunās Teikas kvartālā, Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā aizvadītajā nedēļā atklāja savu aktīvo sezonu, atzīmējot pēdējā laika nozīmīgākos norvēģu investīciju projektus Latvijā un apspriežot plānus nākotnei.

Norvēģu kapitāla uzņēmumos Latvijā, kuru kopējais apgrozījums saskaņā ar "Lursoft" datiem 2020.gadā pārsniedza 1,15 miljardus eiro, pašreiz strādā ap 6200 darbinieku.

Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā izcēla četrus pēdējā laika lielākos norvēģu investīciju projektus Latvijā, kā pirmo minot "Norwegian" lēmumu par starptautisko pakalpojumu centra izveidi Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" Maršrutu tīkla pārvaldes vadošo viceprezidentu iecelts Tomass Ramdāls, informē "airBaltic" pārstāvji.

Ramdāls būs atbildīgs par "airBaltic" tīkla stratēģijas izstrādi un ieviešanu, kā arī uzraudzīs tīkla pārvaldību, partnerattiecību pārvaldību, pārdošanas, kravu un aviopolitiskos jautājumus.

Attiecīgajā amatā Ramdāls nomainīs Volfgangu Reisu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2015.gada.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka Ramdāls ir pieredzējis nozares profesionālis, kurš palīdzēs stiprināt un attīstīt lidsabiedrības tīkla stratēģiju.

Gauss pauž pārliecību, ka Ramdāla pieredze, prasmes un līderība uzlabos uzņēmuma kopīgos nākotnes plānus, izaugsmi un darbības izvēršanu jaunos tirgos.

Ramdāls ir bijis "Flyr" un "Norwegian Air Shuttle" komercdirektors un "Norwegian Air Shuttle" maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents, vadot komerciālās un darbības stratēģijas un biznesa attīstību. Viņš ieņēmis arī "SAS Leisure" direktora un "Hoegh Autoliners" pārdošanas direktora amatus, atbildot par pārdošanu un klientu apkalpošanu 13 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa pakalpojumu nozarē strauji kāpj procesu automatizācijas tempi

Db.lv,06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No investīciju aģentūras sagaida Rīgas kļūšanu par Baltijas biznesa metropoli

Db.lv,11.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apņemšanās izveidot investīciju un tūrisma piesaistes aģentūru ir tikai pirmais solis, kas iezīmē darba sākumu pie Rīgas tēla un investoru attiecību pilnveidošanas un nākotnē var palīdzēt Rīgai kļūt konkurētspējīgākai pret kaimiņvalstu galvaspilsētām.

Tā uzskata Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) un Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas (ABSL Latvia) pārstāvji.

Rīgā veidos investīciju un tūrisma piesaistes aģentūru 

Rīgas pašvaldība dibinās aģentūru, kuras pamatmērķi būs ārvalstu investīciju piesaiste Latvijas...

Viņi atgādina, ka jau augustā, norisinoties NĪAA un ABSL Latvia organizētajai Rīgas mēra kandidātu diskusijai par atšķirībām Rīgas un Viļņas attīstībā pēdējo 10 gadu laikā un mēra darbiem situācijas uzlabošanai, tika aktualizēta nepieciešamība izveidot investīciju piesaistes komandu. Rīgā līdz šim nav bijis pilnvērtīgas struktūrvienības, kas aktīvi rūpētos par ārvalstu investoru ienākšanu mūsu galvaspilsētā. Tieši šobrīd, kad strauji aug pakalpojumu ekonomika, ir īstais brīdis situāciju mainīt un rīkoties, lai Rīgu padarītu par pievilcīgu vietu starptautisku biznesa pakalpojumu centru izveidei.

“Šobrīd tieši par 10 gadiem atpaliekam no Viļņas gan nekustamā īpašuma nozares kontekstā, būvējot daudz mazāk jaunu biroju un dzīvokļu, gan starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) piesaistē. Investīciju aģentūra var kļūt par efektīvu rīku nozares atbalstam Rīgas pašvaldības līmenī, palīdzot daudz veiksmīgāk piesaistīt investorus. Jaunu SBPC ienākšana Rīgā var izveidot līdz pat 15 tūkstošiem jaunu darbavietu, piesaistot Rīgas pašvaldības budžetā vēl papildus 42 milj. eiro gadā. Ceram, ka topošajā investīciju un tūrisma aģentūrā izdosies izveidot profesionālu komandu, kas mērķtiecīgi un proaktīvi strādās ar investoru piesaisti, ļaujot Rīgai kļūt par Baltijas biznesa metropoli,” komentē NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Pēdējos gados tieši intelektuālie pakalpojumi ir bijis Latvijas ekonomikas dzinējspēks, kas turpina attīstīties visā pasaulē arī Covid-19 pandēmijas laikā. Ir apsveicami, ka Rīgas pašvaldība iesaistīsies globālajā cīņā par investīcijām pakalpojumu nozarē, kurā konkurējošās galvaspilsētas jau aktīvi darbojas, piemēram, Viļņā jau ir izveidots Baltijas SBPC un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu centrs. Investīciju un tūrisma piesaistes aģentūras izveide Rīgā ir labs pirmais solis pareizajā virzienā, bet turpmākajā darbā būs svarīgi fokusēties uz augsti kvalificētu speciālistu komandas izveidi, lai nodrošinātu profesionālu darbu un labus rezultātus. Aģentūrai jākļūst par efektīvu organizāciju, kas prot veidot sarunas ar ārvalstu investoriem un radīt interesi par Rīgu kā vietu investīcijām. Liela nozīme būs arī mēra līdzdalībai – aģentūra darbosies viņa pakļautībā, un mēra iesaiste dos skaidru signālu investoriem par jomas nozīmi Rīgā, uzlabojot pilsētas tēlu viņu acīs,” uzsver Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas (ABSL Latvia) valdes priekšsēdētājs Fredis Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina Kariņu pārskatīt valsts īstenoto cilvēkkapitāla attīstības politiku

Db.lv,10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), pārstāvot virkni eksportējošu uzņēmumu intereses, sagatavojušas oficiālu ierosinājumu vēstuli Krišjānim Kariņam, aicinot Ministru prezidentu nekavējoties risināt darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumu, centralizējot sadrumstaloto atbildību valsts pārvaldes pusē, kā arī pārskatot esošo atbalsta instrumentu efektivitāti un ietekmi uz iedzīvotāju iespējām atrast labāk atalgotu darbu.

Vēstulē paustajam aicinājumam pievienojas arī citi nozīmīgi nevalstiskā sektora pārstāvji tādi kā Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, Amerikas, Norvēģijas un Zviedrijas Tirdzniecības palātas Latvijā. Atbalstu aicinājumam pauduši arī vairāk nekā 20 lieli un atpazīstami kā Latvijas, tā ārvalstu kapitāla uzņēmumi.

Kā norāda ABSL Latvia un FICIL pārstāvji, problēmas būtība slēpjas tajā, ka cilvēkkapitāls jau ilgstoši ir nepietiekami novērtēts resurss Latvijas ekonomikas attīstībā, kuru mērķtiecīgi izglītojot, iespējams piesaistīt investīcijas, izveidot labi apmaksātas darbavietas, mazināt nevienlīdzību un vairot labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēkkapitāla atpalicība ik gadu pieaug

Jānis Goldbergs,28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumi ir tik tālu samilzuši, ka Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) vērsušās pie premjera ar lūgumu nekavējoties risināt problēmu.

Dienas Bizness jau iepriekš aprakstīja dažādus kvalifikācijas celšanu ierobežojošus faktorus, kurus izraisa ieņēmumu līmenis. Proti, pie zemiem ienākumiem ir ierobežota iespēja pilnveidot profesionālās prasmes vai pārkvalificēties. Vēstules Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pamatā ir privātā un nevalstiskā sektora novērojumi, kas norāda arī uz nopietnām institucionālām problēmām un neefektīvu valsts darbību šajā jomā.

Cilvēkkapitāla attīstības problēmas Latvijā Dienas Bizness skaidrot aicināja ABSL Latvia valdes priekšsēdētāju Fredi Bikovu.

Kolektīvā atbildība pieaugušo izglītībā

“Atbildība par pieaugušo izglītību ir sadrumstalota, un mēs sapratām, ka bezjēdzīgi ir cīnīties par panākumiem šādos apstākļos, tādēļ arī iesniedzām vēstuli premjeram, lai jomai pievērstu uzmanību,” skaidrojumu uzsāka F. Bikovs. Viens no galvenajiem argumentiem šajā vēstulē ir Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus 2019. gada pētījums Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku, kas atklāj pieaugušo izglītības atbildības sadali valsts ministriju un institūciju vidū. Norādītas vismaz 3 ministrijas, 18 institūcijas un 9 padomes, kas nosaka darba tirgus attīstības politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs 2,7 miljonus eiro, un tā ir līdz šim lielākā summa, ko uzņēmums ieguldījis darbiniekos pēdējo gadu laikā.

Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta darbinieku labbūtības programmā darbiniekiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā. Tāpat “Bite Latvija” šogad īstenos vērienīgu papildu pasākumu darbinieku lojalitātes veicināšanai, un aprīlī visus darbiniekus, kuri snieguši pienesumu 2023. gada biznesa rezultātiem, sešas lidmašīnas vedīs trīs dienu apmaksātā saliedēšanās pasākumā uz Antāliju.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite Latvija” Klimata kontroles vadītāja, darbinieku prioritātes un vajadzības nemitīgi mainās, tāpēc uzņēmums regulāri meklē iespējas, kā dažādot motivācijas un lojalitātes stiprināšanas pasākumus, un kopīgs brauciens palīdz veidot spēcīgu komandas kultūru un komandas darbu, virza ambīcijas gūt kopīgus panākumus un tos pelnīti nosvinēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaistes jomā 2020. gads iesākās piesardzīgi, tomēr trešajā ceturksnī investoru aktivitāte pieauga. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību pērn īstenots 51 investīciju projekts un šie uzņēmumi Latvijas ekonomikā ienesīs 252,4 miljonus eiro, izveidojot 2893 jaunas darba vietas, informē LIAA.

“Aizvadīto gadu var salīdzināt ar braucienu bez kartes nezināmā apvidū. Līdz ar pandēmiju un izsludinātajiem ierobežojumiem biznesa vidē notika daudz strauju pārmaiņu, kurām bija jāpielāgojas. Latvijas ekonomika 2020. gadā ir demonstrējusi augstu noturību un, spītējot krīzei, vairākas nozares šo gadu būs noslēgušas ar izaugsmi. Kopējais preču eksporta apjoms 2020. gada 11 mēnešos ir pārsniedzis 2019. gada līmeni par 80 miljoniem eiro. Arī investīciju piesaistes jomā gads ir bijis veiksmīgs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No LIAA realizētajiem investīciju piesaistes projektiem var minēt biznesa pakalpojumu centrus kā, piemēram, “Norwegian Air” un “Swisscom”, kas kopā izveidos vairākus simtus augsti apmaksātu darbavietu. Papildus pakalpojumu nozarē ir pievienojušies IT izstrādātāji no Vācijas – “Prime Force” un “QSC AG” –, kopā izveidojot vairāk nekā 100 jaunu darba vietu. Jaunuzņēmumu nozarē ir piesaistīts Honkongā bāzētais biomedicīnas uzņēmums “Longenesis”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vairāk nekā 50 starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros (SBPC) Latvijas galvaspilsētā strādā apmēram 15,5 tūkstoši cilvēku, 2030. gadā šis skaitlis varētu sasniegt pat 38 tūkstošus, liecina SIA Colliers International Advisors dati.

Starptautiskā komunikācija un starptautisku biznesu piesaiste pašlaik ir viena no Rīgas galvenajām prioritātēm, stāsta Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (Live Riga) direktora p.i. Rolands Bogdanovs. Viņš atzīmē, ka pašlaik Live Riga kopā ar Colliers strādā pie kopīgas stratēģijas izveides, lai tuvāko gadu laikā galvaspilsētai piesaistītu pasaules līmeņa spēlētājus, kas uzlabotu gan kopējo dzīves līmeni, gan Rīgas pievilcību citu investoru acīs.

Maina prioritātes

Rīga starptautiskā mērogā joprojām ir kā apslēptais dārgums, jo līdz šim mums vēl nav izdevies izmantot visu pilsētas potenciālu ārvalstu investīciju piesaistē, atzīst R. Bogdanovs. “Tas ir stāsts par attieksmi, proaktivitāti un prioritātēm, kas iepriekšējā RD sasaukuma laikā nebija saistītas ne ar starptautisko investoru piesaisti, ne ar pilsētas starptautisko pozicionēšanu. Rīgas oficiālā mājaslapa pat nebija pieejama angļu valodā, arī komunikācija sociālajos tīklos nebija uz biznesu orientēta, turklāt galvenokārt notika tikai latviešu un krievu valodā. Bija citi prioritārie tirgi un nozares, kā rezultātā Rīgas vārds globālā mērogā neizskanēja tik skaļi, cik gribētos. Šobrīd Rīgas starptautiskā komunikācija ir mūsu prioritāte,” skaidro RD pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī globālais IT pakalpojumu un konsultāciju uzņēmums, vadošais digitālo risinājumu nodrošinātājs uzņēmumiem dažādās industrijās “Tech Mahindra” noslēdza līgumu par 3635 kvadrātmetrus plaša biroja nomu kompleksā “Jaunā Teika”, kur 2. jūlijā tika atklāts uzņēmuma biznesa procesu pakalpojumu centrs.

Tas ir 2024. gada lielākais biroja telpu nomas darījums Baltijā, kas veikts, iznomājot jau pašlaik pieejamās komerctelpas.

Jaunu tirgu apgūšana ir nozīmīga daļa no “Tech Mahindra” pašreizējās stratēģijas, lai nodrošinātu inovatīvus tehnoloģiju risinājumus visā pasaulē. Jaunās biroja telpas Latvijā palīdzēs nostiprināt “Tech Mahindra” biznesa procesu pakalpojumu klātbūtni Eiropā, nodrošinot vietējiem un reģionālajiem klientiem tiešu piekļuvi visaptverošam pakalpojumu klāstam, tostarp 5G, Metaverse, Blockchain, kvantu skaitļošanai, kiberdrošībai un mākslīgajam intelektam. Centrā tiks nodarbināti aptuveni 500 profesionāļu, tādējādi paplašinot “Tech Mahindra” globālo komandu, kurā ir vairāk nekā 145 000 darbinieku 90 valstīs. “Tech Mahindra” ar saviem piedāvātajiem biznesa procesu pakalpojumiem ir vadošais eksperts nākotnes tehnoloģiju jomā ar vairāk nekā 55 piegādes centriem 15 valstīs, sniedzot pakalpojumus vairāk nekā 50 valodās 270 pasaules klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ceturtdienas, 16.jūlija, regulāros starptautiskos lidojumus no un uz lidostu "Rīga" atsāk Polijas aviokompānija "LOT Polish Airlines".

Ar aviokompānijas gaisa kuģiem četras reizes nedēļā - otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās - būs iespējams doties uz Polijas galvaspilsētu Varšavu.

Kopumā no šīs nedēļas no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 49 galamērķiem un regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumus no Rīgas atsākušas septiņas aviokompānijas - nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa", Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair", Īrijas zemo cenu pārvadātājs "Ryanair", Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air", Norvēģijas pārvadātājs "Norwegian" un "LOT".

airBaltic jūnijā pārvadājusi 60 000 pasažieru 

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2020. gada jūnijā no visām trīs Baltijas valstu galvaspilsētām pārvadājusi...

Lidosta atgādina, ka uzturoties lidostā "Rīga", pasažieriem obligāti jānēsā sejas maska. Ieeja terminālī atļauta tikai pasažieriem ar iekāpšanas kartēm – sagaidītāji un pavadītāji terminālī uzturēties nevar. Lidosta arī aicina pasažierus ievērot distancēšanos tur, kur tas ir iespējams, kā arī regulāri mazgāt un dezinficēt rokas. Lai palīdzētu pasažieriem ievērot šīs prasības, lidostas terminālī ir izvietotas distancēšanās atzīmes, kā arī roku dezinfekcijas aparāti.

Plānojot ceļojumu, lidosta aicina pasažierus rūpīgi iepazīties gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru. Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 62,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru