Viedokļi

Viedoklis: Ķīna – lēnāka izaugsme, bet nav iemesla panikai

SEB investīciju stratēģis Ingus Grasis,08.10.2015

Jaunākais izdevums

Iepriekšējo pāris gadu laikā, pateicoties pasaules centrālo banku aktivitātēm, akciju tirgi stabili, bez lielām svārstībām virzījās augšup. Investoru optimismam palīdzēja ziņas par ASV ekonomikas nostiprināšanās, kā arī ar vien pozitīvāki rādītāji par Eiropas ekonomiku. Turklāt arvien sarūkošs drošu, bet pietiekoši ienesīgu, investīciju iespēju klāsts lika investoriem pakāpeniski virzīties riskantu ieguldījumu iespēju virzienā. Tas noveda pie tā, ka, vēsturiski raugoties, gan uzņēmumu obligācijas, gan akcijas bija kļuvušas dārgas. Lai ekonomiski pamatotu akciju cenu turpmāku kāpumu, būtu jāaug pasaules ekonomikai, ļaujot arī kāpt publiski kotēto uzņēmumu peļņas rādītājiem. Taču šobrīd pasaules finanšu tirgos dominē bažas par globālās ekonomikas nākotnes izaugsmes tempu, uzņēmumu peļņas izaugsmes apmērs tiek pastāvīgi koriģēts uz leju.

Galvenais bažu cēloni ir Ķīnas ekonomiskā izaugsmes palēnināšanās un tās ietekme uz pārējo pasauli. Ķīna ir kļuvusi par pasaules lielāko ekonomiku (skatīt 1.attēlu) un tās īpatsvars, atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, turpinās palielināties, tuvojoties 20% pēc 2020.gada. Ķīna ir nozīmīgs izejvielu patērētājs. Piemēram, saskaņā ar šo Bloomberg apkopoto informāciju (http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-07-15/if-you-re-feeling-bullish-on-china-consult-dr-copper), Ķīna šogad būs atbildīga par aptuveni 45% no visas pasaules vara patēriņa un gandrīz 60% no pasaules dzelzs rūdas patēriņa.

1.attēls. ASV un Ķīnas ekonomiku īpatsvars pasaules ekonomikā, balstoties uz pirktspējas paritāti (PPP), saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem

Avots: Thomson Reuters Datastream

Kopš finanšu krīzes nozīmīgs Ķīnas IKP izaugsmes avots ir bijušas investīcijas. Ķīna investē aptuveni 45% no sava IKP, kas aptuveni vairāk nekā divas reizes pārsniedz līmeni attīstītās valstīs. Ja šāds investīciju līmenis varētu būtu atbilstošs valstij, kura atrodas ekonomikas industrializācijas sākumposmā, tad tik salīdzinoši turīgai valstij kā Ķīna turpināt gandrīz pusi no iekšzemes kopprodukta novirzīt ilgtermiņa ieguldījumos varētu vairs nebūt ekonomiski lietderīgi. Pieaug risks, ka daļa veikto investīciju būs nelietderīgas un nespēs sevi atpelnīt. Tas īpaši ir jāuzsver, jo galvenais šo ilgtermiņa investīciju finansēšanas avots ir bijusi kreditēšana. Saskaņā ar SVF 2015.gada aprīļa Global Financial Stability Report publikāciju (http://www.imf.org/External/Pubs/FT/GFSR/2015/01/index.htm), laika posmā no 2007.g līdz 2014.g. Ķīnas uzņēmumu kredītsaistību attiecība pret IKP pieauga par 58 procentu punktiem. Atbilstoši BIS datiem (skatīt 2.attēlu), Ķīna ir kļuvusi par valsti ar ļoti augstu kopējo (gan valsts, gan privātā sektora) uzkrāto parādsaistību līmeni. Ķīnas ekonomikā uzkrāto parādsaistību līmenis ir jau samērojams ar augsti attīstīto valstu ekonomiskām. Saskaņā ar SVF apkopoto vēsturisko informāciju (skatīt 3.attēlu), valstis, kurās iepriekš ir noticis šāds straujš kreditēšanas apjomu pieaugums, turpmāk ir piedzīvojušas nozīmīgu izaugsmes tempa samazināšanos un pat banku krīzi, proti - «smago piezemēšanos». Tas ir viens potenciālais scenārijs, par kuru šobrīd atkal ir satraukušies investori.

2.attēls. Kopējo parādsaistību (izņemot finanšu sektoru) apmēra pārmaiņas dažās attīstīto (Advanced economies) un attīstības (Emerging markets) valstu ekonomikās, % pret IKP

Avots: Central banks and the global debt overhang (http://www.bis.org/speeches/sp141120.htm), Bank for International Settlements, 20-Nov-2014

3.attēls. Ekonomiskās izaugsmes tempa izmaiņas pēc strauja kreditēšanas pieauguma perioda iepriekšējo 5 gadu laikā, procentu punktos. Sarkanā krāsā atzīmētas valstis, kas pieredzēja arī banku sistēmas krīzi.

Avots: SVF (IMF Staff Report for The 2015 Article IV consultation, People’s Republic of China, Box 3. Deleveraging)

Valdošo negatīvo noskaņojumu par Ķīnas ekonomikas izredzēm nespēj kliedēt arī virkne jaunāko tās makroekonomisko datu publikācijas. Apsteidzošie indikatori, īpaši Ķīnas rūpniecības sektorā, liecina par ekonomiskās aktivitātes samazināšanos. Daži ekonomisti (piemēram, skatīt šo rakstu (http://www.ft.com/intl/cms/s/0/17c31836-3f6a-11e5-b98b-87c7270955cf.html#axzz3n7yu9hKp)) arī apšauba Ķīnas oficiālās IKP izaugsmes patiesumu. Tādi Ķīnas ekonomikas rādītāji kā elektrības ražošana, dzelzceļa kravu pārvadājumi, cementa ražošana norāda uz daudz nopietnāku lejupslīdi. Turklāt virkne rietumu kompāniju, piemēram, Zviedrijas industriālo iekārtu ražotājs Atlas Copco vai Vācijas autobūves firma BMW, savās ikceturkšņa rezultātu prezentācijās akcionāriem norādīja uz vāju biznesa izaugsmi Āzijā un Ķīnā.

Tomēr, ir jāatzīst, ka viss nav tik slikti. Pirmkārt, Ķīnas vadība ļoti labi saprot, ka tās ekonomika ir jāturpina modernizēt, ka ekonomiskā izaugsme, kas ir atkarīga no investīcijām, nav ilgtspējīga, ka ir jāpalielina iekšējā patēriņa īpatsvars, ka ir jāattīsta pakalpojumu sektors, kas būs lielākais darbavietu avots nākotnē tāpat kā rietumvalstīs. Kamēr rūpniecības sektors stagnē, patēriņš turpina spēcīgi augt. Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums pārsniedz 10% gada laikā. Nodarbināto skaits pakalpojumu sektorā turpina pieaugt. Nekustamā īpašuma sektors stabilizējas, mājokļu cenas Ķīnas 70 lielākajās pilsētās pēdējo mēnešu laikā ir palielinājušās saskaņā ar Thomson Reuters datiem. Ķīnas centrālā banka ir atbalstoša, tā ir samazinājusi procentu likmes un obligāto rezervju normu bankām.

Uztraukumiem par Ķīnu pamatā nav tik daudz ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanās, kas ir saprotami, kļūstot valstij bagātākai, vai tam, ka Ķīnas ekonomikai nebūtu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla. Bažas rada tas, ka līdzšinējā uz investīcijām vērsta izaugsme nav vairs iespējama, bet pārorientācija uz iekšējo patēriņu un pakalpojumu sektora attīstība nav tik vienkārša. Piemēri pagātnē rāda, ka to ir grūti izdarīt bez ekonomikas ieslīgšanas īslaicīgā recesijā. Aplūkojot Ķīnas nākotnes izredzes, septembra SEB Investment Outlook publikācija norāda, ka nesenā pasaules finanšu tirgus reakcija šķiet pārspīlēta, bet tā tomēr nav arī bez pamata. Spēcīgais patēriņš, augoša un turīgāka vidusšķira, kas pieprasa arvien jaunus pakalpojumus, spēcīga Ķīnas valdības finanšu situācija, kas var ļaut pārvarēt neizbēgamos nelietderīgu investīciju radītos satricinājumus uzņēmumos un bankās, ir tie galvenie apsvērumi, kas ļauj mums ticēt, ka Ķīna nepiedzīvos «smago piezemēšanos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnu kritizēt nevar, ja negribi zaudēt šo tirgu: H&M piemērs

Jānis Šķupelis,29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks,02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzēs straujāks nerezidentu biznesa samazinājums

Dienas Bizness,27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Gaidāms stabils gads, bez straujiem pagriezieniem

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad saskaņā ar ekonomistu prognozēm Latvijas tautsaimniecības izaugsmes galvenais dzinulis būs nevis eksports, bet iekšējais patēriņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale vietnē makroekonomika.lv raksta: «Uzņēmēji, kas darbojas starptautiski, vairs nevar rēķināties ar tik lielu stabilitāti, savukārt pārējiem iedzīvotājiem tas varētu nozīmēt atalgojuma un nodarbinātības lēnāku palielināšanos. Tuvākā laika notikumi lielā mērā parādīs, ar ko varam rēķināties vidējā termiņā, – vai sekos tālāki saspīlējumi tirdzniecības konfliktā starp Ķīnu–ASV un ES un vai beidzot izdosies rast risinājumu breksita jautājumā.» Prognozējams, ka šogad eksports augs lēnāk gan preču, gan pakalpojumu jomā un galvenie vilcējspēki būs kokapstrādes un IKT nozares. Galvenais iemesls, kādēļ šogad eksports sabremzēsies, ir vājāks pieprasījums eksporta tirgos, ko ietekmē kopējā eirozonas izaugsmes palēnināšanās, kā arī neskaidrības ap Brexit un tirdzniecības kari par tarifiem starp Ķīnu un ASV, un Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA,15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dienas tēma: Apsver savu ražotni Ķīnā

Raivis Bahšteins
,25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saki: Food Union, domā – Ķīna. Domā: Food Union, saki – Ķīna .

AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs ieskicē vērienīgākus koncerna plānus par saldējuma eksportu.

Food Union vārds asociējas ar Ķīnu un otrādi. Tik veiksmīgi esat sabiedrībā iznesuši ziņas par savu rosīšanos tālajā tirgū, taču pašlaik pirmā krava tikai sasniegusi galamērķi.

Un ir atmuitota. Tie ir divi konteineri, kuru kopējais uz kuģa pavadītais laiks no mūsu rūpnīcas līdz atmuitošanas brīdim bija divi mēneši un 28 dienas! Nākamais solis ir nodrošināt iekšējo loģistiku Ķīnā, nogādāt saldējumu veikalos. Un tad varēsim sākt runāt par pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaudzis risks, ka eirozonas ekonomikas izaugsme neatbildīs prognozēm

Žanete Hāka,04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš,09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB,29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere,11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, un to sajutīs arvien vairāk iedzīvotāju, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eiro zonas izaugsme pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko tempu, kas, ciklam nobriestot, kļūs nedaudz lēnāks. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2.3-1.9%, un to vēl arvien balstīs ECB stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0%. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas un Norvēģijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un abās ekonomikās 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to būtisku negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme

LETA,11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, tāpat kā eirozonā kopumā, šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Eiropas Centrālās bankas (ECB) koriģētās ekonomikas prognozes.

"ECB prognozēs mēs redzam divas lietas. Pirmā - inflācija tuvākajā laikā būs augstāka, nekā bija plānots, un augstāka inflācija saglabāsies ilgāk, nekā bija prognozēts iepriekš. Tāpat tam būs negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Otra - kopumā tiek sagaidīts, ka ekonomikas izaugsme eirozonā joprojām būs pietiekami robusta, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, jo eirozona ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris," norādīja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas Banka pašlaik vērtē vairākus ekonomikas attīstības scenārijus un jaunās prognozes paziņos 30.martā.

"Tāpat kā eirozonas prognozēs, būs divas galvenās izmaiņas. Inflācija būs augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Galvenie iemesli ir divi - Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā pasaulē ir augstākas energoresursu cenas, un šī paša iemesla dēļ pasaulē ir augstākas pārtikas cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir būtiski pārtikas ražotāji. Ukrainā, visdrīzāk, kara dēļ kaut ko neiesēs un kaut ko nenovāks, bet Krievija pārtiku var izmantot arī kā ģeopolitisku ieroci un ierobežot eksporta apmērus. Arī tirdzniecības saites ar Krieviju pēc būtības tiks aprautas un Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Latvijas ekonomikā zemākais punkts aiz muguras, izaugsme kļūs straujāka

Žanete Hāka,19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda. Bet riski saglabājas – neziņa par Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Izaugsme Eiropā Latvijai nozīmē augošus eksporta tirgus, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu projektu straujāku ieviešanu un investīciju aktivitātes kāpumu sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investīcijas izcels no krīzes būvniecību, kas veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies. Ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir turpat divreiz straujāka nekā pērn. Tomēr mēs varam un mums vajag augt straujāk. Ekonomikas vārgums pērn ir kārtējo reizi apstiprinājis, ka bez kvalitatīviem uzlabojumiem izaugsme būs vārga. Aktivitātes augstākajā izglītībā un valdības uzstādījums jau pavasarī izlemt nodokļu politikas nākotni mudina cerēt, ka ledus ir mazliet iekustējies, bet īstā ledus iešana vēl priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Latvijas politikas veidotāju rīcība ir lēna un neizlēmīga

Žanete Hāka,02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsmes temps Latvijā ir pietuvojies tā potenciālam – ap 3%, kas ir lēnāks nekā iepriekš.

Tomēr šķiet diezgan ticami, ka izaugsme varētu īslaicīgi pārsniegt savu potenciālu, attīstoties kreditēšanas un investīciju ciklam un turpinot uzsilt darba tirgum, jaunākajā Baltijas jūras reģiona apskatā norāda eksperti.

Lai veicinātu potenciālo izaugsmi un mazinātu iespējamos pārkaršanas riskus, ir nepieciešams kāpināt produktivitāti, tomēr politikas veidotāju rīcība ir lēna un neizlēmīga – to var redzēt arī Baltijas jūras indeksa neiepriecinošajā dinamikā.

Latvijas izaugsme ir palēninājusies, lielā mērā atbilstoši ekspertu pērnā gada prognozēm. Potenciālā izaugsme tiek lēsta ap 3%, kas ir mazāk nekā iepriekš. To, pirmkārt, izskaidro ģeopolitiskās izmaiņas un pastāvīgi lēnāka izaugsme Krievijā pēc atgūšanās no šī brīža recesijas. Otrkārt, produktivitātes pieaugums ir lēns un, samazinoties darbaspēka piedāvājumam, kļūst aizvien grūtāk noturēt agrāko ekonomikas izaugsmes tempu. Tādējādi bez produktivitāti veicinošām politikas izmaiņām izaugsme turpmāk būs lēnāka nekā atkopšanās gados no 2010. līdz 2013.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Ķīnas tirgus ir daudzsološs, taču nepieciešama rūpīga tā izpēte

Dienas Bizness,10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti.

«Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija,» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.

Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportam klājas visnotaļ labi. Arī tuvākā laika prognozes par pieprasījumu ārējos tirgos ir visumā apmierinošas, lai gan skaidrs, ka izaugsme bremzēsies un ir zināmi riski. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā strādāt un eksportēt gudrāk.

Tās ir vien pāris atziņas no DB gada nozīmīgākās konferences Biznesa prognozes 2019 sadaļas, kas bija veltīta mūsu valsts eksportspējai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, eksporta vērtība šajā gadā (oktobra dati) ir vairāk nekā viens miljards eiro. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces.

Lai arī eksports ir būtisks priekšnoteikums izaugsmei, jo Latvija sava mazā tirgus dēļ nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu, tomēr ar to ir saistīti vairāki riski. Vispirms jau tā ir atkarība no pieprasījuma svārstībām ārējos tirgos, kas ietekmē produkta cenu, tāpat eksportā uz trešajām valstīm pastāv valūtas svārstību riski. Līdztekus jāmin politiskie riski, piemēram, saspringtās attiecības ar Krieviju, tarifu karš starp Ķīnu un ASV, protekcionisma tendences pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Finanšu ministrija: 2017.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme paātrināsies

Finanšu ministrija,02.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot 2017.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2016.-2019.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016.gadam ir samazināta par 0,5 procentpunktiem, un ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāka nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Savukārt 2017.gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem.

Prognozes samazināšana 2016.gadam saistīta ar nestabilo situāciju ārējā vidē un investīciju kritumu, īslaicīgi mazinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku fondu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās, kā arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, nodrošinot straujāku IKP pieaugumu 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru