Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2. augustā notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā Finanšu ministrija prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem.

Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

“Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās savas labklājības vecumdienās nodrošināšanā, viņu gatavība pensijai joprojām paliek viszemākā Baltijā. Iedzīvotāju aktivitāte, veidojot privātus uzkrājumus nākotnei, četru gadu laikā pieaugusi par 16 procentpunktiem, tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs.

Saskaņā ar SEB bankas aptaujas «Pensijas gatavības indekss» datiem, šobrīd Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido 34% iedzīvotāju, kas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā. Tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars ir zemāks nekā Lietuvā (42%) un Igaunijā (43%).

Savukārt regulārās iemaksas pensiju uzkrājumā veido 21% Lietuvas iedzīvotāju, 22% iedzīvotāju Latvijā un 26% iedzīvotāju Igaunijā. No viņiem lielākās iemaksas veic Igaunijas iedzīvotāji – 69 eiro mēnesī. Lietuvā uzkrājumam pensijai novirza vidēji 66 eiro mēnesī, savukārt Latvijā vidējās iemaksas ir viszemākās – 56 eiro mēnesī. Lielākas summas pensijas uzkrājumā Latvijā novirza iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 50 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, kā arī tie, kuri pelna virs 1000 eiro.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Vai 2024. gadā influenceru izmaksas samazināsies, pateicoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām?

Influenceru mārketinga tirgus 2023. gadā arvien turpināja augt, un ir paredzēts, ka tas sasniegs 21,1 miljardu ASV dolāru vērtību. 2023. gadā ne tikai turpināja augt nozares vērtība, bet arī turpinājās dažādi Latvijas satura veidotāju pārkāpumi Latvijā, TikTok platforma tika aizliegta dažādās pasaules valstīs, un būtiski iezīmējās mākslīgā intelekta nozīme. Womstar veiktā aptauja pārsteidza ar rezultātiem, ka Latvijas digitālā satura autori nejūtas mākslīgā intelekta apdraudēti.

Pārkāpumi influenceru mārketingā turpinās

2022. gads influenceru mārketingā Latvijā iezīmējās ar vairākiem sodiem satura veidotājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, saistībā ar reklāmas norāžu neizmantošanu un negodīgas komercprakses praktizēšanu. Lai gan 2023. gadā PTAC vēstījis, ka situācija ir uzlabojusies un informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi, pastiprinātas pārbaudes turpinājās.¹ Tika konstatēts, ka šogad īpaši populāras kļuva influenceru reklāmas par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Lai gan pie publikācijām tika ievērotas reklāmas norādes, PTAC vērsa uzmanību, ka ražotājiem un izplatītājiem ir aizliegts apgādāt satura veidotājus ar mākslīgā maisījuma zīdaiņiem dāvanām vai cita veida bezmaksas paraugiem reklāmas nolūkos un satura veidotājiem ir aizliegts publicēt šo produktu reklāmas sociālos tīklos².

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas. Lielākos ārvalstu investorus Latvijā visvairāk uztrauc neparedzamā nodokļu politika, kvalificēta darbaspēka un mērķtiecīgas valsts attīstības stratēģijas trūkums – secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016 (FICIL Sentiment Index 2016) par investīciju klimata attīstību Latvijā 2016. gadā.

Pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka norāda, ka «jaunākais FICIL Setimenta indekss kopumā aptver trīs būtiskus problēmjautājumus: (1) Vai investori redz uzlabojumu attiecībā uz investīciju vidi Latvijā salīdzinājumā ar situāciju 2015. gadā; (2) Kas, pēc investoru domām, ir ticis darīts un kas vēl jāizdara, lai investīciju vide Latvijā uzlabotos, - ietverot dažādu politikas iniciatīvu novērtējumu; un (3) Kādi ir galvenie uzdevumi, kas jāveic īstermiņā, investīciju vides Latvijā uzlabošanai». Sauka uzsver - pētījuma rezultāti liecina, ka papildus augstākminētajiem investori atkārtoti norāda arī uz vairākiem citiem sasāpējušiem jautājumiem, kas ilgtermiņā neatrisināti negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Starp tiem ir ēnu ekonomika, korupcija, nesakārtotā sociālās drošības un veselības aprūpes sistēma, negatīvais demogrāfiskais pieaugums un ieilgusī reģionālā reforma. Turklāt, pēc investoru domām, pēdējā gada laikā īstenotās politiskās iniciatīvas situāciju būtiski nav uzlabojušas. Tā, piemēram, atzīstot, ka tādu atsevišķu jautājumu risināšana kā demogrāfijas rādītāju uzlabošana un labāka pieeja darbaspēkam ir ilgtermiņa izaicinājums, kur nevar gaidīt tūlītēju rezultātu, investori tomēr vēlētos redzēt vairāk iniciatīvu, kas būtu vērstas uz šo jautājumu iespējami ātru risināšanu.

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību.

Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi, kā arī iezīmē tālāko darbu grafiku valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanas 2023. gada beigās. Vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Nav viennozīmīgas atbildes – vajag vai nevajag valstij stutēt paklupušos IKP audzētājus, bet par veiksmes stāstu dēvētā Latvijas nacionālā lidsabiedrība, kurā joprojām tiek pumpēta nauda, arī nerada drošu pārliecību par līdzīgu lēmumu pareizību

Runājot par pārējiem «stāstiem», kad valsts bruņnieciski atvērusi maku, ir vēl mazāk pozitīvā, ko piesaukt. Lai neteiktu, ka nav nemaz. Neveiksmīga atbalsta piemērs ir Liepājas metalurgs, kuram politiķi lēma piešķirt valsts galvojumu tēraudkausēšanas ceha modernizācijai. Cehu atklāja, teju fanfarām skanot. Tām gan sekoja sērīgākas taktis, kad parādījās tehniski negadījumi un sevi pieteica nerisinātie vides jautājumi. Tad dzima šaubas par to, ka par modernizāciju nodēvēts visai apšaubāms process, kas, lai gan sākotnēji saukts par veiksmīgu, tomēr no veiksmes bija ļoti tālu. Investori paziņoja, ka rentabla ražošana nav iespējama, un pasaka bija galā. Valsts plecu ir meklējušas arī bankas. Svaigā atmiņā ir Parex bankas sadalīšana labajā (ko valsts, visticamāk, notirgoja pārāk lēti) un sliktajā bankā, bet labu laiku pirms šiem notikumiem sabruka Banka Baltija, kurai bija uzticējušies ne tikai tās daudzie klienti, bet arī tālaika politiķi, liekot Latvijas valstij kļūt par šī «grimstošā kuģa» akcionāru. Arī Banka Baltija ir piemērs centieniem atgriezt dzīvē mironi. Tomēr Latvija nav viena šādu dilemmu priekšā. Piemēram, pērn mediji vēstīja, ka Lietuvas valdība lēmusi piešķirt aizdevumu valstij piederošajam jūras kravu pārvadājumu uzņēmumam, kas bija «uzskrējis uz sēkļa» un piedzīvoja nopietnas finanšu grūtības. Izšķiršanās – ļaut strādāt brutālajiem kapitālisma likumiem vai klupējam paklāt priekšā mīkstu valdības deķīti – ir visai sarežģīta, jo īpaši tāpēc, ka tik grūti saskatīt, kas tieši slēpjas aiz ārējo problēmu čaulas. Kā iepriekš skaidrojuši eksperti, mazāk būtiski ir uzņēmumu glābšanas gadījumus ievietot normatīvu kastītē, bet gan vērtēt katru situāciju atsevišķi, uz svaru kausiem liekot uzņēmuma sirds apstāšanās sekas un tā pienesumu ekonomikai – samaksātos nodokļus, darbavietu nodrošināšanu, reģiona dzīvestelpu kopumā. Kā DB precīzi raksturoja asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers, sāls ir tajā, ka «nedrīkst pieļaut, ka peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi un problēmas – socializētas».

Politiskās mazspējas apstākļos Latvijas pastāvēšanas pamats tiek drupināts no ekonomikas puses, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Samērā īsā laika posmā esat apceļojis lielu daļu pasaules – bijāt Krievijā, ASV, Singapūrā, tikko arī Luksemburgā. Kas LTRK biedriem, pozitīvi sakot, ir tas aktuālākais vai varbūt kreņķis – ārējie tirgi vai ekonomiskā situācija tepat Latvijā?

Lielākie kreņķi ir iekšējie, bet tie ir ļoti cieši saistīti ar ārējiem, jo orientācija jau tomēr ir uz konkurētspēju un eksportu. Raugoties uz mūsu biedru aptaujām, kreņķi ir trīs. Pirmām kārtām viss, kas ir saistīts ar nodokļu politiku plašā nozīmē. Otrs ir finansējuma pieejamība, un trešais – ES fondu izmantošana.

Risks ir tāds, ka mūsdienās arī mazs uzņēmējs, kas pagaidām aizvien ir patriotisks un paliek šeit, būtībā jau var izvēlēties savam biznesam arī atsaucīgāku zemi, jo viņi jau tāpat darbojas starptautiski. Šeit mēs nonākam pie Latvijas valsts politikas – cik mūsu politikas veidotāju lēmumi un viņu domāšana ir laikmetīga? Mūsu uzņēmējdarbības vide, protams, ir dažāda, un LTRK koncentrējas uz palīdzību tieši mazajiem uzņēmējiem.

Ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi desmit saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji nodibinājuši asociāciju "Saules enerģija Latvijai", informē asociācijas izpilddirektors Gatis Macāns.

Asociācijas dalībnieki ir apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, kā arī aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus, par virsmērķi izvirzot iesaistīšanos Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanas procesā.

Tāpat saules enerģijas industrijas uzņēmumi ir apņēmušies veidot vienotu nozares redzējumu un pārstāvēt to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs un "European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka šī brīža Latvijas politikas veidotāji saredz saules enerģijas potenciālu enerģētikas problēmu risināšanā, tomēr iztrūkst vienotas attīstības stratēģijas nacionālā līmenī. Tās izveidē īpaši nozīmīgs ir arī pašu saules enerģijas parku attīstītāju viedoklis.

Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Piecu punktu sistēmā kopējais investīciju vides vērtējums 2022.gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020.gadā - 2,7, bet 2019.gadā - 2,6.

Sauka sacīja, ka sliktāks vērtējums nekā 2022.gadā ir bijis tikai 2016.gadā.

"Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts," teica Sauka.

Vienlaikus 79% no ārvalstu investoriem norādījuši, ka turpinās investēt Latvijā. Savukārt 15% pauduši, ka neplāno to darīt, bet 6% norādījuši, ka tas vēl nav izlemts un būs atkarīgs no apstākļiem vai arī patlaban nav vajadzības investēt.

Ārvalstu investīciju vides indeksā politikas veidotāju darba vērtējums ir 2,7, korporatīvās pārvaldības principu ievērošana valsts kapitālsabiedrībās tiek vērtēta ar 2,9, bet pašvaldību kapitālsabiedrībās ar 2,6.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.