Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

PB eksperti iezīmē vairākus UIN reformas virzienus. Tiek ieteikts paplašināt nodokļu bāzi un pārskatīt UIN nodokļa atlaides. Rosināts apsvērt iespēju ierobežot UIN atvieglojumus par zaudējumiem, ierobežojot vai nu zaudējumu apmēru vai arī laika periodu, uz kuru zaudējumi var tikt pārnesti.

Secināts, ka Latvijā plaši tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un standarta PVN likme ir tuva vidējam ES rādītājam. Tomēr nozīmīga PVN ieņēmumu daļa netiek iekasēta izvairīšanās no nodokļiem dēļ. Latvijā prioritāri uzmanība būtu jāpievērš, lai PVN tiktu maksāts atbilstoši likumu prasībām. Būtu jāpēta iemesli, kāpēc pastāv PVN nodokļu plaisa, un jāveic mērķtiecīgi soļi, lai samazinātu jomas, kur PVN netiek maksāts.

PB eksperti pieļauj, ka būtu iespējams atteikties no izņēmuma gadījumiem, kur pašlaik netiek pievienota standarta PVN likme, un ieviest vienotu likmi. Samazinātā PVN likme izmaksā 0,6% no iekšzemes kopprodukta. Ekonomistes norāda, ka iespējams uzmanīgi pārskatīt samazinātās PVN likmes piemērošanu precēm un pakalpojumiem, īpaši apkurei un viesnīcu pakalpojumiem. Vienlaikus atzīts, ka pazemināto PVN likmju atcelšana ir politiski jutīgs jautājums. ES ir tikai viena valsts - Slovākija, kurā nav samazināto PVN likmju.

PB pārstāvji skaidro, ka atšķirīgas PVN likmes parasti izmanto divu iemeslu dēļ: lai samazinātu darba tirgus kropļošanu vai pārdalītu ienākumus. Tiešs atbalsts personām ar zemākiem ienākumiem ir efektīvāks risinājums ienākumu pārdalei. Turklāt samazināto PVN likmju vai atbrīvojumu no PVN administrēšana dārgi izmaksā.

Pasaules Banka rosina apsvērt iespēju samazināt PVN slieksni.

Eksperti pauž kritiku par mikrouzņēmuma nodokli. Tas negatīvi ietekmē sociālās drošības sistēmu, jo par darbiniekiem netiek veikti atbilstoši sociālie maksājumi. Mikrouzņēmuma nodoklis rada iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas, piemēram, uzņēmumi var noformēt savu darbību un nodarbinātos vairākās struktūrās, tādējādi radot nevienlīdzīgu konkurenci ar citiem nodokļu maksātājiem. Mikrouzņēmuma nodoklis nav labi mērķēts, tam nav laika ierobežojumu. Mikrouzņēmuma nodoklis novirza ekonomisko aktivitāti no lielākiem uzņēmumiem uz maziem biznesiem, tādējādi var tikt kavētas inovācijas un attīstība.

PB eksperti iesaka pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma, lai uzņēmumus un darbiniekus virzītu atpakaļ uz vispārējo nodokļu režīmu. Papildu tam varētu būt iespējams ieviest mērķētus nodokļu atvieglojumus stārtapiem. Tomēr stārtapu nodokļu atvieglojumiem būtu nosakāms konkrēts rāmis, paredzot, ka nodokļu atvieglojumi ir pieejami tikai ierobežotu laika periodu, piemēram, trīs gadus pēc uzņēmuma dibināšanas. Tiem būtu arī jāsekmē papildu nodarbinātība, rosina ekonomistes.

Ekonomisti aicina pārskatīt pašlaik Latvijā pastāvošo sistēmu, ka nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un ieviest atšķirīgas IIN likmes - zemāka IIN likme mazāku algu saņēmējiem un augstāka likme - lielāku algu saņēmējiem. Prezentācijā minēta iespēja piemērot 19%, 23% un 29% IIN likmi. Ekspertu piedāvātais zemākais slieksnis progresivitātes ieviešanai ir 360 eiro, bet augstākais - 1300 eiro. Algām līdz 360 eiro mēnesī varētu ieviest mazāko IIN likmi 19%, algām no 360 eiro līdz 1300 eiro - 23%, bet virs 1300 - 29%.

Ieviešot progresīvo IIN, vairs nebūtu nepieciešamība piemērot diferencēto neapliekamo minimumu. Lēsts, ka IIN izmaiņas varētu radīt papildu ienākumus budžetā vai arī varētu būt ar neitrālu ietekmi uz ienākumiem. Veicot izmaiņas IIN likmēs, eksperti mudina ņemt vērā, ka Latvijā pastāv ēnu ekonomika.

PB eksperti bažījas par nodarbināto nabadzību jeb par strādājošiem ar ļoti zemiem ienākumiem. Secināts, ka Latvijā plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem ir lielāka nekā vairumā Eiropas Ekonomikas zonas valstu, ieskaitot valstis, uz kurām emigrējuši Latvijas iedzīvotāji. Lai samazinātu nevienlīdzību, sava loma ir ne tikai nodokļiem, bet arī pabalstiem.

Ekonomisti analizējušas arī kapitāla nodokļus, secinot, ka Latvijā iekasētā kapitāla nodokļu kopsumma ir zema. No sabiedriskā viedokļa nebūtu vēlams, ka ienākumiem no kapitāla tiek piemērotas ļoti zemas nodokļa likmes vai arī nodoklis vispār netiek piemērots.

Pašlaik nodokļa likmes ienākumiem no kapitāla Latvijā nav vienveidīgas. Par noguldījumu procentiem un dividenžu ienākumiem tiek piemērota 10% likme, tāpat 10% likme tiek piemērota par ieņēmumiem no īpašuma izīrēšanas. Savukārt ienākumiem no kapitāla pieauguma likme ir 15%. Kapitāla pieauguma nodoklis no īpašuma atsavināšanas arī ir 15%, taču vairākos gadījumos kapitāla pieauguma nodoklis īpašuma atsavināšanas gadījumā vispār netiek piemērots.

Secināts, ka Latvijā nodokļu ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir augstāki nekā Baltijas kaimiņvalstīs, bet zemāki nekā daudzās turīgākās ES valstīs. Laika gaitā īpašuma nodoklim varētu būt nozīmīgāka loma kopējos nodokļu ieņēmumos, kā tas ir dažās augstu ienākumu valstīs.

Analizējot akcīzes nodokli, eksperti secina, ka nav sevišķi daudz iespēju palielināt akcīzes nodokļa slogu. Varētu apsvērt akcīzes palielināšanu degvielai, taču lēmumam jābūt izsvērtam, lai nesekmētu nelegālās degvielas ievešanu no Baltkrievijas, Krievijas, citām Baltijas valstīm. Jāņem vērā arī vides aspekti, piemēram, akcīzes nodoklis benzīnam varētu tikt samazināts, kamēr dīzeļdegvielai privātai lietošanai - paaugstināts.

Būtu jāpārtrauc akcīzes nodokļa paaugstināšana stiprajam alkoholam un akcīzes nodokļa likme jāpaaugstina tikai alum un vīnam, secina eksperti. Tās iesaka arī modificēt akcīzes nodokli cigaretēm. Lai palielinātu akcīzes nodokļa ieņēmumus, ļoti būtiski ir aktīvi cīnīties pret nelegālo tirgu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis aģentūru LETA informēja, ka ministrija, gatavojot Nodokļu politikas pamatnostādnes, sadarbībā ar sociālajiem un sadarbība partneriem izvērtēs PB priekšlikumus, kas tiek gaidīti šī gada laikā. Vidēja termiņa Nodokļu politikas pamatnostādnes paredzēts valdībā apstiprināt līdz gada beigām. Nākamajā gadā nav plānotas būtiskas lielāko nodokļu izmaiņas.

Balstoties uz seminārā notikušo diskusiju, tai skaitā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, PB precizēs savas rekomendācijas, ko kopā ar detalizētāku analīzi iesniegs nākamā mēneša laikā.

Jau ziņots, ka janvārī tika parakstīts līgums ar PB par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu. Par pētījumu tiks maksāti 300 000 eiro.