No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.
FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.
Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.
FM skaidro, ka valsts budžeta plānošanas procesu pilnveide un valsts budžeta līdzekļu pārvaldības efektivizēšana notiks, izstrādājot priekšlikumus un attīstot normatīvo regulējumu, lai veicinātu visaptverošas pieejas izmantošanu budžeta vadības procesos un stiprinātu iestāžu atbildību par sasniedzamajiem rezultātiem, respektīvi, ieviešot uz rezultātu vērsta budžeta plānošanas un izpildes sistēmu ("Performance-based budgeting" (PBB)).
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegto definīciju - uz rezultātu vērsta budžeta plānošana ir sistemātiska informācijas par darbības rezultātu izmantošana, lai pieņemtu informētus budžeta lēmumus, kā tiešs ieguldījums budžeta līdzekļu piešķiršanas lēmumos vai kā kontekstuāla informācija budžeta plānošanas procesā.
Uz rezultātu vērstas budžeta plānošanas mērķis ir veicināt lielāku pārredzamību un atbildību visā budžeta procesā, sniedzot informāciju valdības amatpersonām, likumdevējiem un sabiedrībai par izdevumu mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem.
Minētais paredz veidot uz rezultātu orientētu valsts plānošanas sistēmu, kurā mijiedarbojas trīs plānošana līmeņi - ilgtermiņa, valdības operacionālais un pakalpojumu līmenis -, nosakot sasniedzamos rezultātus, piešķirot resursus, kā tos sasniegt, un atskaitoties sabiedrībai, kas sasniegts, skaidro FM. Šo pārvaldības elementu metodoloģijas pamatā ir nozaru stratēģiskā plānošana, mērķu noteikšana un sasniegto rezultātu un iznākumu analīze.
FM informē, ka uz rezultātu vērsta budžeta pieeja ir viens no plaši pielietotajiem publisko finanšu pārvaldības modeļiem. Tas atšķiras no citām budžeta veidošanas pieejām ar to, ka ir vērsts uz rezultātu sasniegšanu. Šajā procesā snieguma informāciju rada un izmanto, lai valdība, likumdevējs, budžeta iestāžu vadītāji un citas iesaistītas puses tajā balstītu ar budžetu saistītos lēmumus, vērtējot sasniegtos rezultātus.
Visaugstākā uz rezultātu vērsta budžeta attīstības pakāpe ir sasniegta tad, kad plānotā un faktiskā kvantitatīvā (finansiālā) un kvalitatīvā (snieguma) informācija tiek vispusīgi izmantota budžeta procesa visos posmos - lēmumu pieņemšanā plānošanas posmā, uzraudzībā un snieguma vadībā izpildes posmā, atbildībā par faktiski sasniegto un jaunu mērķu izvirzīšanā.
Uz rezultātu vērsta budžeta mērķi ir atspoguļot ar esošo budžetu sasniedzamo rezultātu, veicināt prioritāšu noteikšanu, noteikt ministriju atbildību par sasniedzamajiem rezultātiem, efektīvu politiku realizāciju un izmaksu efektivitāti, nodrošināt ministriju sasniegto rezultātu atklātību sabiedrībai, skaidro FM.
Šobrīd Latvijā tiek īstenota politikas plānošana un vidēja termiņa budžeta plānošana, skaidro FM. Tiek izstrādāti politikas plānošanas dokumenti, kas ir izmantoti par pamatu budžeta likuma paskaidrojumos iekļaujamajām politikas un resursu vadības kartēm. Tomēr valsts budžeta izstrādes procesā nav radīta nepieciešamība budžeta izpildītājiem izskaidrot un pierādīt (un lēmuma pieņēmējiem - pieprasīt un diskutēt), kādi mērķi un rādītāji tiks sasniegti ar valsts budžeta bāzes izdevumiem, kā arī nav veicinātas saturiskas diskusijas valdībā par tādu bāzes izdevumu sadali, kas nodrošinātu vislabāko iespējamo pienesumu nacionālo mērķu sasniegšanā.
Gadskārtējā budžeta veidošanas procesā nozaru ministrijas daudz lielāku uzsvaru liek uz papildu finansējuma piešķīrumu, neveltot pietiekošu uzmanību esošo resursu efektivitātes izvērtēšanai. Papildu finansējuma pieprasījumi vienlaicīgi pārklājas gan ar finansējuma palielinājumu esošo funkciju nodrošināšanai, gan ar jaunām prioritātēm un funkcijām. Tādejādi valdībā pamatā notiek diskusijas tikai par papildu līdzekļu sadali prioritāriem pasākumiem.
Valdība apstiprina maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm bez saturīgas diskusijas par to, kādu mērķu sasniegšanai aptuveni 90% no valsts budžeta tiks izlietots, atzīst FM. Informācija par to, kādiem mērķiem katrs budžeta resors plāno izlietot pieprasītos līdzekļus un kādi rezultāti tiks sasniegti, tiek sagatavota budžeta paskaidrojumu veidā, iesniedzot valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Tāpat snieguma informācija tiek prezentēta un pievienota finanšu informācijai arī pārējos budžeta procesa posmos, tomēr tai ir informējoša loma.
Lai pilnveidotu budžeta plānošanas pieeju, FM ieskatā būtu nepieciešams mainīt lēmumu pieņemšanas fokusu no papildu piešķiramiem līdzekļiem uz nozaru ministriju iesaisti mērķu un rezultātu formulējumā, veidojot sabiedrisko labumu ("public value" jeb "public benefit"), kā arī fokusējot uzmanību uz jautājumu - kādi pasākumi ir jāpārtrauc, kādi jāsaglabā un kādi ir jārada no jauna. Attiecīgi, budžeta gadam noslēdzoties, un sarunās par nākamo budžetu jārunā, kas sasniegts un kāds bija rezultāts.
Turklāt budžeta plānošanas prakses pilnveides nepieciešamību nosaka izmaiņas ES fiskālās politikas pārvaldības modelī. ES turpina uzlabot dalībvalstu ekonomikas politikas koordināciju un stiprināt pasākumus, ko tā veic, lai novērstu pārmērīgu valsts budžeta deficītu rašanos, virzoties uz ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses.
Paredzams, ka jaunais fiskālās politikas ietvars tiks noteikts, pamatojoties uz vispārējās valdības sektora izdevumu pieauguma pamata četriem turpmākajiem gadiem, informē FM. Atšķirībā no pastāvošas kārtības, kad katru gadu pavasarī tiek gatavota Stabilitātes programma, turpmāk vienu reizi četros gados tiks gatavots Fiskāli strukturālais plāns. Pirmais Fiskāli strukturālais plāns Latvijai būs jāsagatavo 2025.-2028.gadam.
ES regulējums paredz, ka jauno Fiskāli strukturālo plānu var harmonizēt ar Saeimas vēlēšanu ciklu. Tādejādi ir iespēja nākamo Fiskāli strukturālo plānu 2028.-2031.gadam sākt veidot pēc Saeimas vēlēšanām 2026.gada oktobrī, lai arī turpmākie plāni būtu saskaņoti ar Saeimas vēlēšanu ciklu.
Attiecīgi, ievērojot budžeta plānošanas izmaiņu virzienu, budžeta resoriem būtu jārēķinās ar to rīcībā esošo budžetu, attiecīgi līdzekļi jaunām prioritātēm primāri ir jārod, pārskatot esošos budžeta izdevumus un politikas, nevis pieprasot papildu finansējumu, skaidro FM.
Pāreja no budžeta tradicionālās struktūras uz snieguma balstītu budžetu klasiskajā izpratnē nozīmētu pāriet no administratīvās/resoriskās budžeta struktūras uz horizontālo/pārresorisko budžeta struktūru, kur finanšu līdzekļi tiek piešķirti saskaņā ar politikas jomām un mērķiem, skaidro FM.
Horizontālās budžeta programmas pēc transformācijas var būt kopīgas vairākiem resoriem. Tas ļautu horizontālās programmas ietvaros precīzāk veikt resursu pārvirzīšanu no zemāk efektīvām aktivitātēm uz rezultatīvākām aktivitātēm. Definējot horizontālo programmu, primāri ir svarīgi skaidri formulēt tās mērķi, ko paredzēts sasniegt ar šīs programmas īstenošanu, un formulēt atbilstošos rezultatīvos radītājus.
FM norāda, ka jāapzinās, ka programmu tipi atšķiras, un tie ir jāspēj atbilstoši klasificēt, proti, vai programma ir tieši vērsta uz sabiedrības mērķu sasniegšanu un pakalpojumu sniegšanu vai arī tā ir atbalsta programma, kas nav tieši saistīta ar sabiedriskā labuma nodrošināšanu, bet bez kuras īstenošanas nebūtu iespējama citu programmu realizācija vai valsts iekārtas pilnvērtīga funkcionēšana.
Koncentrēšanās uz rezultātu un ministriju savstarpējo sadarbību programmu īstenošanā nozīmē budžeta izpildītāju atbildību par saviem pieņemtajiem lēmumiem, darbībām un to sekām. FM ieskatā ilgtermiņā būtu jāvirzās uz to, lai nozares ministri, izmantojot rezultatīvo rādītāju informāciju, informētu likumdevēju par sasniedzamiem mērķiem, un vēlāk atskaitītos par faktiski paveikto - atbilstošajā nozarē par piešķirtiem resursiem.
Uz rezultātu vērstā budžeta veidošanas princips paredz, ka ministriju budžetiem jāatbild uz trim galvenajiem jautājumiem - ko ir nepieciešams sasniegt, kā tas tiks sasniegts, cik tam ir nepieciešams finansējums.
Un secīgi budžeta izpildes datiem jāsatur vienkārši uztverama informācija - vai ir sasniegti uzstādītie mērķi, vai tika veiktas tam nepieciešamās, ieplānotās aktivitātes, vai tam tika izlietots parlamenta piešķirtais finansējums.
FM uzskata, ka, pakāpeniski pārvirzoties no administratīvi resoriskā budžeta uz horizontālo (pārresorisko) programmu budžetu, tiktu stiprināta valsts resursu pārdales sistēmas sasaiste ar valdības politikas prioritāšu īstenošanu, stratēģisko mērķu sasniegšanu un budžeta līdzekļu izlietošanu sabiedriski nozīmīgiem rezultātiem.
Tāpat FM norāda, ka budžeta elastības palielināšana mazinātu tehnisko darbu nozares ministrijām un FM (arī Ministru kabinetam un Saeimai) īstenot nozares iekšējās līdzekļu pārdales, kas saistītas ar noteikto funkciju veikšanu. Šādas pieejas īstenošana nozares ministram piešķirtu lielāku brīvību un tiesības piemērot finanšu elastības rīkus un mazāku administratīvo slogu, lai sasniegtu optimālu un līdzsvarotu resursu sadali nozares ietvaros un nodrošinātu nozares attīstībai nepieciešamo mērķu sasniegšanu.
Tas nozīmē, ka budžeta likumā finansējums tiktu piešķirts politikas jomām (par pamatu izmantojot pašreizējās politikas un resursu vadības kartes) saskaņā ar izvirzītajiem politikas mērķiem, snieguma informāciju apspoguļojot budžeta paskaidrojumos. Savukārt detalizētāko pozīciju plānošana politikas jomas ietvaros (sadalījumā pa iestādēm, pasākumiem, ekonomiskās klasifikācijas kodiem), plānu uzraudzīšana, mainīšana un maksājumu veikšana saskaņā ar detalizētajiem plāniem ir nozaru ministriju un iestāžu atbildība, saskaņā ar izstrādājamos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Līdz ar to, vienlaikus būs nepieciešams arī pastiprināt finanšu vadības un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidi nozaru ministrijās, lai koordinētu finansējuma sadali iestāžu un aktivitāšu līmenī un nodrošinātu kopējā valsts budžeta likumā apstiprinātā finansējuma ievērošanu.
FM informē, ka pāreja uz mazāk detalizēto un sniegumā balstītu valsts budžeta likumu notiktu pakāpeniski. Vispirms, valsts budžeta likums 2027.gadam un vidējam termiņam tiktu plānots mazākā detalizācijas pakāpē, balstoties uz nozaru ministriju veikto savu budžeta struktūru pārskatīšanu.
Tad, iekļaujoties jaunajā attīstības plānošanas un vidēja termiņa plānošanas ciklā, valsts budžets 2028.gadam un vidējam termiņam būtu pirmais budžets, kas saskaņots ar attīstības plānošanas ciklu, fiskālas politikas noteikumiem, vērsts uz rezultātu sasniegšanu, un snieguma informācija tiks vērtēta un izmantota visos budžeta procesa posmos.
Veikto darbību rezultātā valsts budžeta izdevumi tiktu piesaistīti politikas jomām un pakalpojumiem, un informācija par publiskās pārvaldes pakalpojumu pašizmaksu tikšot izmantota gan budžeta plānošanai, gan iestāžu vadības grāmatvedībā sniegumā balstītu lēmumu pieņemšanai par izmaksu un sasniedzamo rezultātu optimālo līdzsvaru.