Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.
Piecu punktu sistēmā kopējais investīciju vides vērtējums 2022.gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020.gadā - 2,7, bet 2019.gadā - 2,6.
Sauka sacīja, ka sliktāks vērtējums nekā 2022.gadā ir bijis tikai 2016.gadā.
"Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts," teica Sauka.
Vienlaikus 79% no ārvalstu investoriem norādījuši, ka turpinās investēt Latvijā. Savukārt 15% pauduši, ka neplāno to darīt, bet 6% norādījuši, ka tas vēl nav izlemts un būs atkarīgs no apstākļiem vai arī patlaban nav vajadzības investēt.
Ārvalstu investīciju vides indeksā politikas veidotāju darba vērtējums ir 2,7, korporatīvās pārvaldības principu ievērošana valsts kapitālsabiedrībās tiek vērtēta ar 2,9, bet pašvaldību kapitālsabiedrībās ar 2,6.
Valsts sektora efektivitātes novērtējums proaktīvā esošo izaicinājumu risināšanā ir 2,4. Investori uzskata, ka problēmas ir jāspēj risināt ātrāk, skaidroja Sauka.
Investoru sadarbība ar publisko sektoru tiek vērtēta ar 3,2, tomēr investori atzīmē, ka komunikācija vēl pieklibo, informēja Sauka.
Ārvalstu investoru nosauktās prioritātes reformām ir valsts pārvaldes efektivitāte, jēgpilna digitalizācija un datu savienojamība, enerģētiskās neatkarības veicināšana, ilgtspējas mērķu sasniegšana, kā arī izglītības sistēmas uzlabošana.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atzina, ka investoru gaidas bijušas cerīgākas nekā realitāte.
Indriksone piekrita, ka valsts pārvalde nav pildījusi savu funkciju, sākot strādāt efektīvāk, vienlaikus ministre norādīja, ka daudzas pozitīvas lietas ir sāktas un notiek.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda viedokli, ka ārēji radīta krīze daudz spilgtāk izgaismo ilgstoši nerisinātas lietas. Tāpat, Ašeradena ieskatā, pastāv milzīgs konflikts starp valsts veiktspēju un problēmu risināšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) norādīja, ka valdībā pietrūkst stratēģiskas diskusijas, kas ir tās lietas, kuras būtu jādara pareizi, lai atvieglotu dzīvi biznesā. Ministrs uzsvēra, ka valdībai nav formāta, kur izdiskutēt darāmos darbus.
Tāpat Sprindžuks piekrita, ka administratīvais slogs "nosmacē" biznesu, tāpēc pakalpojumu modernizācija ir jāsāk no ministrijām.
Ašeradens piebilda, ka pastāv trīs fundamentālas problēmas. Pirmā ir digitalizācija, kurā gan esot vērojamas labas pārmaiņas, un beidzot tiek runāts par vienotu valsts digitālās pārvaldes sistēmu.
Kā otro problēmu Ašeradens miēja stratēģisko pārmaiņu vadības kapacitātes trūkumu. Ašeradena ieskatā, ir nepieciešami reģionāla līmeņa eksperti, kas risina problēmas, jo pašlaik valdība vai ministrijas spēj konstatēt problēmu, bet nevar atrast tām risinājumu.
Tāpat Ašeradens pauda uzskatu, ka ir jāatmet vingrinājumi rakstīt dažādus attīstības plānus, bet jārisina konkrētas problēmas un ātrā laikā.
FICIL Ārvalstu investoru vides ziņojums ir ikgadējs pētījums, kas tiek veikts septīto gadu pēc kārtas. Tajā tiek novērtēta investīciju klimata attīstība Latvijā no ārvalstu investoru skatupunkta, analizējot politikas veidotāju sniegumu un identificējot būtiskākos izaicinājumus uzņēmējdarbības vidē. Pētījumu izstrādājis FICIL sadarbībā ar REA, un tas balstīts uz intervijām ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem Latvijā.