Publiskais sektors varētu ietaupīt 850 miljonus eiro gadā, samazinot izdevumus par 5%, ceturtdien, parakstot deklarāciju par sadarbību valdības izdevumu samazināšanā, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Ceturtdien četras uzņēmēju organizācijas - LDDK, Finanšu nozares asociācija (FNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) - parakstīja deklarāciju, kurā apņēmas sadarboties un sniegt Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) redzējumu par darāmo valdības izdevumu samazināšanā.

LDDK norāda, ka 850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbs sāksies martā.

Gorkšs sacīja, ka šobrīd publiskais sektors dzīvo pāri saviem līdzekļiem, līdz ar to LDDK ir rosinājusi valdības izdevumu samazinājumu vismaz 5% apmērā, pārskatot ne tikai prioritāšu budžetus, bet arī pamatbudžeta pozīcijas.

"Šobrīd Latvijas valsts budžets ir veidots uz pārlieku optimistisku prognožu aprēķina, un ir jāsaprot, ka, nemazinot izdevumus, jau nākamā gada budžeta veidošanā var nākties celt vairākus nodokļus, lai pārliktu nepieciešamo līdzekļu apjomu uz sabiedrības pleciem," sacīja Gorkšs.

Biznesu pārstāvošo organizāciju ieskatā šie ietaupījumu būtu jāveic nevis uz sabiedrības, bet uz publiskā sektora izdevumu samazināšanas rēķina.

Gorkšs akcentēja, ka būtu nepieciešams pārskatīt izdevumus un funkcijas valsts pārvaldē, veicot funkciju auditu. Viņš arī uzsvēra, ir skaidrs, ka drošības prioritātes prasīs papildu līdzekļus, tāpat iezīmējas vairākas citas prioritātes, kas varētu prasīt līdzekļus, bet, ja nākamā gada budžeta izdevumus samazinātu par 5%, pietiktu līdzekļu gan aizsardzības izdevumu palielināšanai, gan citu akūto jautājumu risināšanai.

"Šāds apjomīgs projekts var notikt tikai ar atbilstošu politisku mandātu un atbilstošiem resursiem, līdz ar to mums viena no galvenajām komponentēm ir tā, lai Ministru prezidente uzņemtos iniciatīvu par šo izdevumu samazināšanas pasākumu ieviešanu un kontroli," uzsvēra Gorkšs.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka ikviena mājsaimniecība un katrs uzņēmums zina, kā samazināt izdevumus par 5%, ja tas ir nepieciešams. LDDK ieskatā vismaz 5% samazinājums publiskajiem tēriņiem ir sasniedzams rezultāts.

Iestrādnēm un plānam, kādā veidā tiks sasniegti šie mērķi, būtu jābūt skaidriem šā gada pirmajā ceturksnī, lai iekļautu tos nākamā gada budžeta veidošanas plānā, uzsvēra Gorkšs.

FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps sacīja, ka izdevumu samazināšana primāri ir pašas valdības uzdevums, tostarp saprast, kā šo procesu organizēt.

Cērps uzsvēra, ka ir nepieciešams atsevišķs projekts ar specifisku politisko mandātu, kā arī specifisku projektu organizāciju. Uzņēmēju organizācijas ir gatavas piedalīties projekta izstrādē ar padomiem, tomēr "primāri atbildība gulstas uz valdību".

Līdz ar publiskā sektora izdevumu efektivizāciju tiks sniegts būtisks ieguldījums valsts attīstībā, kas ļaus uzlabot Latvijas konkurētspēju, veicināt efektīvāku resursu izmantošanu un radīs labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai, pauda Cērps.

Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir svarīgi atrast veidus, kā samazināt neracionālus tēriņus. Tāpat arī kritiski svarīga ir birokrātijas mazināšana, kas dotu papildu enerģiju biznesam, palielinātu iespējas piesaistīt investīcijas, kā arī mazinātu korupciju un ēnu ekonomiku.

"Nav noslēpums, ka sarežģīta vai ilga atļauju iegūšana rada pamatu kādām koruptīvām darbībām," sacīja Endziņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka privātā domnīca "Laser" pagājušā gada izskaņā veica pētījumu par birokrātiju. Viens no punktiem, ko domnīca rekomendēja, ir tas, ka būtu nepieciešama politiskā virsvadība birokrātijas mazināšanā, lai sasniegtu rezultātu. Tāpat ir jāvērtē dažādas funkcijas, jo, iespējams, ir kādas valsts un pašvaldību iestādēs veiktas funkcijas, bez kurām var iztikt.

Šobrīd birokrātijas mazināšanas jomā viens no virzieniem ir būvniecība. "Pašreiz parlamentā ir priekšlikums, ka varētu samazināt administratīvo slogu mazu būvju reģistrēšanai zemesgrāmatā, bet tas ko neesmu sapratis, kāpēc tas vispār ir jādara," sacīja Endziņš, kā piemēru minot to, ka "mums ir sauso tualešu reģistrs - varbūt mēs šajā valstī varam izdzīvot bez sauso tualešu reģistra?".

Vienlaikus Endziņš uzsvēra, ka neizmantots potenciāls ir tam, ko dara Valsts kontrole veiktajās revīzijās.

Savukārt FICIL valdes loceklis Jānis Grants norāda, ka 2024.gadā Latvijas valdība izteica apņemšanos kļūt par visefektīvāko valsts pārvaldi Eiropā, samazinot administratīvo slogu un valsts izdevumus, lai novirzītu papildu resursus cilvēkkapitālā, enerģētikā un citās svarīgās jomās. Ārvalstu investori gaida reālus soļus šīs ambīcijas īstenošanā.

Balstoties uz labu praksi citās Eiropas valstīs, valsts izdevumu samazināšanai ir nepieciešams pārskatīt valsts budžeta pamatpozīcijas, nosakot skaidrus un izmērāmus mērķus, kas palīdzētu ieviest uz rezultātiem balstītu budžetu, veicināt digitalizāciju, un būtiski uzlabot valsts pārvaldē strādājošo darba efektivitāti, akcentē Grants.

Parakstot deklarāciju, uzņēmēju organizācijas apņēmušās sniegt redzējumu, lai atbalstītu valdības gan publisku, gan praktisku un konstruktīvu apņemšanos, izstrādājot publiskā sektora izdevumu mazināšanas plānu un rīcības soļus.

Jau ziņots, ka LDDK ar galvenajām organizācijas prioritātēm 2025.gadā noteikusi valdības izdevumu samazināšanu, birokrātijas mazināšanu un sociālā dialoga stiprināšanu.