Latvijas eksportam klājas visnotaļ labi. Arī tuvākā laika prognozes par pieprasījumu ārējos tirgos ir visumā apmierinošas, lai gan skaidrs, ka izaugsme bremzēsies un ir zināmi riski. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā strādāt un eksportēt gudrāk.
Tās ir vien pāris atziņas no DB gada nozīmīgākās konferences Biznesa prognozes 2019 sadaļas, kas bija veltīta mūsu valsts eksportspējai.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, eksporta vērtība šajā gadā (oktobra dati) ir vairāk nekā viens miljards eiro. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces.
Lai arī eksports ir būtisks priekšnoteikums izaugsmei, jo Latvija sava mazā tirgus dēļ nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu, tomēr ar to ir saistīti vairāki riski. Vispirms jau tā ir atkarība no pieprasījuma svārstībām ārējos tirgos, kas ietekmē produkta cenu, tāpat eksportā uz trešajām valstīm pastāv valūtas svārstību riski. Līdztekus jāmin politiskie riski, piemēram, saspringtās attiecības ar Krieviju, tarifu karš starp Ķīnu un ASV, protekcionisma tendences pasaulē.
Situācija tirgos cerīga
Bankas Luminor eksperts Pēteris Strautiņš, taujāts, kāda izskatās situācija mūsu galvenajos eksporta tirgos, teic, ka Starptautiskais Valūtas fonds prognozē – nākamgad pasaules ekonomika varētu augt par 3,7%, kas ir labs rādītājs. Tajā pašā laikā, visticamāk, nākamā gada sākumā, izaugsmes prognozes varētu tikt samazinātas. Attiecībā uz lielāko eksporta tirgu – Eiropas Savienību (ES), P. Strautiņš norāda, ka eirozonā izaugsme varētu būt nedaudz lēnāka, taču tā būs ilglaicīga, jo eirozonas valstu rīcībā esošie resursi ne tuvu nav izmantoti. Tiesa, jāņem vērā, ka eirozona nav viendabīga, ir tādas valstis kā Vācija, Austrija, Nīderlande, kurās ir stabila ekonomika ar tādu pašu izaugsmi, un ir arī Itālija un Grieķija, kuru izaugsme ir zem lielas jautājuma zīmes. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka arī Lielbritānijā izaugsme būs pieticīga. Turklāt pašlaik nevienam nav skaidrs, vai Brexit būs ar vai bez vienošanās, kas noteikti ietekmēs ne tikai pašus britus, bet visus ES eksportētājus. Savukārt par Baltijas un Centrāleiropas valstīm P. Strautiņš ir noskaņots pozitīvi, sakot, ka izaugsme noteikti turpināsies un patēriņa kāpumam šajās valstīs ir liels potenciāls. Tāpat turpināsies ražošanas pārcelšana no Rietumeiropas uz Austrumeiropu.
Ja runā par ASV, tad P. Strautiņš bilst, ka pašlaik tās izaugsme ir ļoti strauja, taču ir indikācijas, ka tuvākajā nākotnē tā varētu bremzēties. Par to zināmā mērā signalizē tas, ka ASV divgadīgā obligācija kļuvusi ienesīgāka par piecgadīgo. Savukārt eksportētājiem, kuriem nozīmīga ir Krievija, der zināt, ka šajā valstī turpināsies mērena izaugsme un, pēc P. Strautiņa domām, recesijai nav pamata, jo valsts finansiālā situācija ir laba (Krievija ir valsts ar tekošā konta pārpalikumu), un naftas cenas ir pieaugušas. Ir gan arī šķērslis tālākai attīstībai, jo vairāk nekā puse eksporta ir enerģija un puse no atlikušās puses – tērauda stieņi, graudi un citi produkti, kuru ražošanas apjomu palielināšanas iespējas nav ļoti straujas. «Strauji attīstīties ir grūti, bet krīzei arī nav vietas,» pārliecināts ir eksperts.
Par daudziem eksportētājiem tik pievilcīgo Ķīnu P. Strautiņš teic, ka tajā turpinās strauja attīstība un vērojama aizvien pieaugoša urbanizācija, kas paaugstina pirktspēju un vairo patēriņu. Bet riski ir gigantisks uzņēmumu parāds – 160% no IKP. Salīdzinājumam Latvijā tie ir vien 25% no IKP. «Līdz šim Ķīnā izaugsme ir lielā mērā balstījusies uz investīcijām infrastruktūrā un mājokļos, bet pašlaik pēc tām nav tik liela pieprasījuma, jo tas sevi ir izsmēlis. Līdz ar to investīciju bums iet uz beigām, kas pavelk līdzi darbavietas,» skaidro P. Strautiņš.
Visu rakstu Moneyval - lielāks drauds par Brexit lasiet 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/4
#2/4
#3/4
