Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.
««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.
Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.
Savukārt Latvijas «Luminor Bank» valdes priekšsēdētāja Kerli Gabrilovica atzīmēja, ka bankas plāni attiecībā uz akciju kotāciju biržā līdz ar investora piesaisti nav mainījušies. «Šie plāni nemainās. Joprojām paliek spēkā tas, ka trīs līdz3,5 gadu laikā mēs sevi redzam biržā,» viņa sacīja.
Jautāts, ko bankas dzīvē mainīs investora piesaiste, Melngailis atzīmēja, ka galvenais ir tas, ka bankai ir piesaistīts investors, kurš skatās uz priekšu vismaz nākamo piecu septiņu gadu termiņā, kuram ir globāla pieredze ne tikai banku, bet arī daudzās citās nozarēs. «Mums kā bankai ir jātiek galā ar esošo banku tirgu, bet mēs zinām, ka tirgus arī ļoti strauji mainās. Šāds investors dod jaunu grūdienu, jaunas idejas un resursus arī ārpus Baltijas un Skandināvijas valstīm,» viņš teica.
Tāpat Melngailis atzīmēja, ka banka vēlējās investoru, kurš var sniegt papildus pienesumu bankai. «Šis darījums jau šodien mūsu atpazīstamību Londonas un Ņujorkas finanšu tirgos ir simtkāršojis. Iepriekš viņi mūs nepazina. Mums ir interese emitēt vērtspapīrus un meklēt līdzekļus finanšu tirgos, tādēļ šāds investors ir ļoti vērtīgs. Viņi ir ļoti pazīstami, tas ir lielākais investīciju fonds pasaulē ar ļoti labu reputāciju, viņiem ir spēcīgas operacionālās zināšanas. Viņu uzņēmumos strādā 500 000 darbinieku un viņi ļoti aktīvi iesaistās to darbībā. Tas ir tas, kas pārliecināja arī «Nordea» un DNB. Šeit kopā sanāca abas lietas - akcionāriem pieņemama cena un investors, kurš mūs liktu pirmajā vietā. Mēs arī ceram, ka regulatori atbalstīs viņu iesaistīšanos. Vēl ir jāsagaida formālā piekrišana, bet «Blackstone» vairākas bankas pieder arī Amerikā un mēs tam neredzam šķēršļus,» viņš sacīja.
Melngailis arī pastāstīja, ka ir plānots paplašināt bankas padomi un piesaistīt neatkarīgus direktorus. «Mēs jau arī pirms šī darījuma plānojām paplašināt padomi līdz septiņiem locekļiem, bet pēc šī darījuma noslēgšanas, visdrīzāk, padomes locekļu skaits tiks palielināts līdz deviņiem,» viņš teica.
Tāpat Melngailis pauda gandarījumu, ka ir izdevies noslēgt darījumu neskatoties uz nesenajiem notikumiem banku sektorā Latvijā un Igaunijā. «Protams, šie jautājumi paceļas. Tas ir ASV fonds, kura akcijas tiek kotētas biržā, un viņi šo jautājumu vērtē ļoti rūpīgi. Viņi uzskata, ka mūsu bankā šie riski tiek pārvaldīti pienācīgi. Es arī domāju, ka viņi ir pietiekami pārliecināti par tirgu kopumā. Pat par spīti tām ziņām, kuras ir un būs par «ABLV Bank» vai par «Danske Bank» Igaunijas filiāli, jo tur vēl būs izmeklēšana un tiesa. Es domāju, ka viņi uzskata, ka regulatora soļi pēdējo triju vai sešu mēnešu laikā ir bijuši pietiekami būtiski, pie šī jautājuma tiek nopietni strādāts, un arī starptautiskās institūcijas ir pietiekami iesaistījušās. Viņi uzskata, ka iespēja ilgtermiņā ir pietiekami pozitīva un mūsu ekonomika aug. Es domāju, ka tas ir ļoti pozitīvs signāls. Citi droši vien tagad domā, ko viņi tur redz tādu, ko mēs neesam saskatījuši?,» sacīja Melngailis.
Jautāts, vai norisēm Latvijā bija negatīva ietekme uz pārrunām, ieguldījumu summu, Melngailis pauda viedokli, ka šoreiz lēmums nebija saistīts ar ekonomiskiem apsvērumiem, bet drīzāk ar reputācijas risku. «Šādiem fondiem pirmajā vietā ir reputācijas risks. Arī mums kā bankai ir svarīgi, lai mūsu reputācija ir spīdoša. Pašlaik uzsvars uzšiem jautājumiem ir milzīgs, it īpaši Baltijā. Tādēļ jautājums drīzāk nebija par cenu, bet par »jā vai nē«. Vai viņiem ir vērts riskēt ar savu reputāciju, ja viņiem piederošā uzņēmumā atklātos problēmas ar naudas atmazgāšanas novēršanu (AML),» viņš sacīja.
Tāpat viņš norādīja, ka investora piesaistes dēļ banka neveiks izmaiņas nosaukumā vai zīmolā. «Mēs šādu zīmolu izveidojām apzināti un apzināti sevi nesaucam par banku. Mēs vēl īsti nezinām, kur aizies banku tirgus, un kāds tas izskatīsies pēc trim vai pieciem gadiem. Šim investoram priekšrocība ir arī tajā, ka viņi paši nav banka un tādēļ nav nekādu aizspriedumu par to, kā mums būtu jāizskatās. Mums ir atbalsts no jaunā akcionāra, lai izskatītu visas iespējas un attīstītos tajā virzienā, kur nepieciešams. Mums nav jāizskatās kā «Nordea», DNB, kā «CityBank» vai «Deutsche Bank». Mēs paši varam izlemt, kur būs mūsu niša,» teica Melngailis.
Viņš piebilda, ka bankai ir jāveic pietiekami lieli ieguldījumi infrastruktūrā, darbinieku, vadītāju piesaistē, taču tiks izskatītas visas iespējas sadarboties ar «FinTech» kompānijām un nav izslēgta arī iegādes iespēja. «Ar šo investoru mums pietiks kapitāla, lai izvērtētu visas iespējas. Ja tas pacels mūsu vērtību, mēs to darīsim. Es to neizslēdzu,» pauda Melngailis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka par Baltijas valstīs strādājošās «Luminor Bank» stratēģisko investoru kļūs investīcijufonds «Blackstone», ieguldot miljardu eiro.
Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% «Luminor Bank» akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem «Nordea Bank» un «DNB Bank ASA», kuriem katram turpmāk piederēs 20% akciju. Vienlaikus «Blackstone» un «Nordea Bank» noslēguši papildu vienošanos par «Nordea» 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.
Darījumu plānots slēgt 2019.gada pirmajā pusgadā pēc Eiropas Centrālās bankas un vietējo uzraudzības iestāžu apstiprinājumu saņemšanas.
«Blackstone» dibinātājs ir amerikāņu uzņēmējs un investors Stīvens Švarcmans. Viņa bagātība tiek lēsta 13,4 miljardu ASV dolāru apmērā. Žurnāla «Forbes» pasaules miljardieru sarakstā viņš ieņem 113.vietu. 2017.gadā no janvāra līdzaugustam viņš vadīja ASV prezidenta Donalda Trampa Stratēģijas un politikas forumu.
Tāpat ziņots, ka 2017.gada oktobra sākumā Baltijas valstīs darbu sāka «Nordea Bank» un DNB apvienotā banka «Luminor Bank». Latvijā apvienošanās procesā «Nordea Bank» Latvijas filiāle nodeva aktīvus «DNB Bankai», kura mainīja nosaukumu pret «Luminor Bank». Pēc aktīvu apmēra «Luminor Bank» šogad jūnija beigās bija otra lielākā banka Latvijā.
Šogad marta beigās tika parakstīts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošo «Luminor Bank» apvienošanas līgums. Pārrobežu apvienošanās paredz, ka Latvijā un Lietuvā strādājošās «Luminor Bank» pievienos Igaunijas «LuminorBank». Pēc apvienošanās Igaunijas «Luminor Bank» darbosies Latvijā un Lietuvā ar filiāļu starpniecību.
Tev varētu interesēt arī:
Finanšu nozares asociācija: Blackstone ienākšana Baltijā apliecina uzticību mūsu reģionam
