Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.
«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.
«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.
Viņa arī norādīja, ka ekonomikas izaugsme vairs nav tik jaudīga, lai spētu dzīt augstāk jau tā vēsturiski augsto iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmeni. «Izskatās, ka tas savu pīķi varētu būt sasniedzis jau pērn un šogad nedaudz samazinās,» pauda Buceniece.
Tāpat viņa minēja, ka pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma ir apstājies strādājošo skaita pieaugums. Otrajā ceturksnī nodarbināto skaits saruka par 0,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.
Statistikas dati arī liecina, ka kopš pērnā gada beigām samazinās nostrādāto stundu skaits. «Šie, iespējams, jau ir signāli tam, ka pārkaršanas riski darba tirgū nedaudz mazinās līdz ar lēnāku ekonomikas izaugsmi. Tomēr darbaspēka trūkums pagaidām vēl nav būtiski mazinājies, vismaz uzņēmumu aptaujās to vēl neredzam. Arī vakanču īpatsvars saglabājas paaugstinātā līmenī,» teica Buceniece.
Viņa norādīja, ka ekonomikas izaugsmes palēnināšanās palīdzēs atdzesēt darba tirgu un mazināt darbaspēka trūkumu.
«Gaidāms, ka bezdarba līmenis saglabāsies pašreizējā līmenī vai nedaudz pieaugs, savukārt nodarbināto skaitā arī turpmākajos ceturkšņos redzēsim kritumu galvenokārt sarūkošā iedzīvotāju skaita ietekmē, bet atsevišķas nozarēs to papildus veicinās arī vājāka izaugsme,» prognozēja Buceniece.
Viņa arī sacīja, ka ekonomikā joprojām ir gaidāms pieaugums, lai arī lēnāks. Tomēr risku ir daudz, īpaši ārpus Latvijas robežām, piemēram, vēl lielāka tirdzniecības karu saasināšanās, Brexit, straujāka bremzēšanās Ķīnas ekonomikā. Piepildoties sliktākajam scenārijam, ekonomikas izaugsme Latvijā var sabremzēties jau daudz būtiskāk, nekā liecina šī brīža prognozes, vai pat samazināties. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un negatīvais migrācijas saldo, kas ir iedzīvotāju skaita krituma pamatā, šādā situācijā palīdzēs mazināt negatīvo ietekmi uz darba tirgu, tostarp ierobežojot bezdarba līmeņa pieaugumu.
Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās Latvijas darba tirgu pagaidām būtiski nav skārusi un bezdarba līmenis Latvijā strauji tuvojas zemākajam līmenim kopš krīzes.
Viņš norādīja, ka šogad otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājies līdz 6,4% un pēdējā gada laikā bezdarbnieku skaits sarucis par gandrīz 14 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka jau nākamgad bezdarbs Latvijā varētu būt zemākais kopš neatkarības atjaunošanas, taču līdz ar bezdarba līmeņa mazināšanos darba tirgū arvien vairāk ir jūtama demogrāfisko faktoru ietekme un pārskatāmā nākotnē darba devējiem jārēķinās ar hronisku darbinieku trūkumu, kas skars gandrīz visas nozares.
«Salīdzinājumā ar pērno gadu bezdarba līmenis Latvijā otrajā ceturksnī ir sarucis par 1,3 procentpunktu, taču nedaudz negaidīts ir nodarbināto skaita kritums otrajā ceturksnī par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka bezdarba samazinājums ir noticis uz iedzīvotāju skaita mazināšanos ekonomiski aktīvajā vecumā, kā arī nedaudz zemāku iedzīvotāju aktivitāti darba tirgū. Lai arī ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka, šī brīža ekonomiskajam ciklam tas nešķiet loģiski un nodarbināto skaita samazinājums vismaz daļēji varētu būt saistīts ar nodokļu likumdošanas izmaiņām, jo nodarbināto skaita kritums noticis pamatā uz pašnodarbināto un darba devēju rēķina. To apstiprina arī Valsts ieņēmuma dienesta dati par darba ņēmēju skaitu Latvijā, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos palielinājies vidēji par 1,8%,» sacīja Āboliņš.
Viņš arī norādīja, ka līdz ar zemāku bezdarba līmeni darba tirgū šobrīd arvien vairāk jūtama demogrāfiskās faktoru ietekme, ko visspilgtāk raksturo nodarbināto jauniešu un pirmspensijas, kā arī pensijas vecuma strādājošo attiecība. Jaunākie dati liecina, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā līdz 24 gadiem šā gada otrajā ceturksnī pirmo reizi noslīdējis zem 50 tūkstošiem, kamēr nodarbināto skaits vecumā no 55 līdz 64 gadiem sasniedzis gandrīz 180 tūkstošus, un strādājošo pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem tuvojas 40 tūkstošiem. Šāds strādājošo vidējā vecuma pieaugums arī varētu būt iemesls mazākai aktivitātei darba tirgū, jo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iedzīvotāju skaits, kuri atrodas ārpus darba tirgus saistībā ar veselības stāvokli ir audzis par 8,6 tūkstošiem un šobrīd tuvojas 70 tūkstošiem.
«Neskatoties uz kopumā iepriecinoši zemu bezdarba līmeni Latvijā, tas joprojām lielākais Baltijā un Austrumeiropā, tādēļ noteikti ir potenciāls tā tālākam samazinājumam. Taču vienlaikus ekonomikas izaugsme bremzējas un tuvākajos ceturkšņos uzlabojumi Latvijas darba tirgū, visticamāk, kļūs lēnāki. Darba tirgus ar novēlošanos izjūt izmaiņas ekonomikā un uzņēmēju aptaujās pēdējos mēnešos vērojams nodarbinātības gaidu kritums būvniecībā, kā arī rūpniecībā. Tomēr lēnāka izaugsme un tam sekojošs mazāks pieprasījums pēc darbiniekiem kopējo situāciju darba tirgū būtiski nemainīs, un pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar arvien izteiktāku darbinieku deficītu, kā arī tālāku darba alga kāpumu,» teica bankas «Citadele» ekonomists.
Āboliņš prognozēja, ka bezdarbs Latvijā šogad būs ap 6,5%, savukārt nākamgad tas varētu būt tuvu 6%.
«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka darba tirgus datos jūt izaugsmes bremzēšanās ietekmi, taču no algota darba veicēju viedokļa situācija joprojām ir visnotaļ patīkama.
Viņš arī atzīmēja, ka bezdarba kritums šogad otrajā ceturksnī pa mēnešiem bija lēnāks kā parasti. «Daļēji var būt vainojama lēnāka izaugsme, daļēji tas, ka līmenis jau ir diezgan zems. Reģistrētā bezdarba datos gada laikā situācijas uzlabošanās ir apstājusies Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Zemgalē, kurā jau bija zemākais bezdarbs pārējo reģionu starpā. Domājams, ka trešajā ceturksnī nebūs tāda bezdarba krituma, kāds parasti ir salīdzinājumā ar otro ceturksni - vidēji 0,4 procentpunkti pēdējos 10 gados. Bezdarba samazināšanās gada laikā kļūs pakāpeniskāka,» teica Strautiņš.
Pēc viņa minētā, lielais jautājums par darba tirgus tuvāko nākotni ir - vai šobrīd jau ļoti ticamā recesija ASV un Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas ekonomikas pieauguma tālāka piebremzēšanās var novest pie bezdarba pieauguma. «Visdrīzāk nē, bet darba tirgū varētu būt gadu vai divus ilgs «plato», pēc kura bezdarba samazināšanās atsāksies jau lielā mērā strukturālu procesu, pirmkārt iedzīvotāju izvietojuma maiņas rezultātā. Ir iespējamas nepatikšanas dažās eksporta nozarēs, kurās atsevišķi uzņēmumi atlaidīs strādājošos. Taču būs citi, kuri turpinās pieņemt darbā. Uzņēmumu vērtējumi par strādājošo skaita izmaiņām nākamā gada laikā joprojām diezgan optimistiski. Liela nozīme būs tam, cik lielā mērā uzņēmumi varēs absorbēt tirgus svārstības, to rentabilitāte pēc ilgstoša kāpuma sāka samazināties pērn rudenī, taču joprojām ir pieklājīga. Krīzes riskam visvairāk pakļautajā meža nozarē pērnais gads uzņēmumiem bija izcils, tie tika brīdināti par nepieciešamību veidot rezerves. Atlaižot cilvēkus tagad, tos vēlāk dabūt atpakaļ var būt grūti,» sacīja Strautiņš.
Viņš norādīja, ka svarīgi ir arī tas, ka būs lielas atšķirības reģionos un nozarēs. Rīgā, kuras galvenais eksports ir strauji augošie biznesa un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, un kuras mājokļu tirgus ir augšupejas fāzē, ko var apturēt tikai ļoti liels ārējais šoks, situācija no darbinieku viedokļa joprojām būs visnotaļ patīkama. Preču ražošana un transports ir izvietotas galvenokārt pārējā Latvijā, kur darba tirgū tuvākajā nākotnē var parādīties kontrasti, kurus noteiks to eksporta specializācija.
Savukārt «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, lai arī Latvijas ekonomika strauji nometusi apgriezienus, pārmaiņas darba tirgū īstenojas ar dažu ceturkšņu kavēšanos. Tādēļ visai pārliecinošais bezdarba kritums otrajā ceturksnī par 0,5 procentpunktiem - līdz 6,4% ir likumsakarīgs un kritums, kaut mazāk izteikts, sagaidāms arī turpmākajos ceturkšņos.
«Tuvākā gada laikā bezdarbs varētu sasniegt savu zemāko punktu, jo tā samazināšanas potenciāls jau patlaban ir praktiski izsmelts. Iespējams, tas vēl paspēs palīst zem 6% atzīmes. Ja ekonomika atdzisīs straujāk, arī bezdarbs atgūsies ātrāk. Tādējādi uz nākamo gada otru pusi, visticamāk, jau varam piedzīvot nelielu bezdarba pieaugumu. Mazspējīga izaugsme un darba samaksas spiediens būs vieni no galvenajiem nosacījumiem. Īpaši svarīgi būs tam, kā veiksies būvniecības un tirdzniecības sektoriem. Nespēja tikt galā ar strauji augošajām darbaspēka izmaksām ir viens no iemesliem, kā dēļ jau trīs ceturkšņus nebūtiski, bet aug bezdarbs Igaunijā,» teica Gašpuitis.
Viņš atzīmēja, ka priecē augstais nodarbinātības līmenis, kas otrajā ceturksnī sasniedza 64,7%.
«Situācija darba tirgū saglabāsies ārkārtīgi sarežģīta pat zemākas izaugsmes apstākļos un ir jāmeklē veidi, kā cilvēkiem, kuri šobrīd ir ārpus tā, darba tirgū iesaistīties. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā pastāvīgi rūk. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par četriem tūkstošiem, kamēr nodarbinātības līmenis audzis par 0,3 procentpunktiem. Tādēļ veiksmīga politika no valsts un darba devēju puses varētu nedaudz atvieglot darbaspēka pieejamības problēmu,» teica Gašpuitis.
Jau ziņots, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 61 500 bezdarbnieku, kas ir 6,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Salīdzinājumā ar 2018.gada otro ceturksni Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 13 900. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2019.gada pirmo ceturksni - bezdarba līmenis samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 5400.
