Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.
Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.
Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.
Zviedrijas sabiedriskās televīzijas pētnieciskās žurnālistikas programma «Uppdrag granskning» («Misija - izmeklēšana») ziņojusi par aizdomām, ka starp «Danske Bank» un «Swedbank» Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš preses konferencē atzina, ka ziņas par šo gadījumu ir pagātne, un banka sodu par to jau ir saņēmusi. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka informācija par «Swedbank» ir jāpārbauda. «Jebkurš noziegums ir jāizmeklē, vienalga, kad tas ir noticis»,uzsvēra Kariņš.
Reaģējot uz informāciju, Swedbank akcijas cena Zviedrijas biržā nogāzās par 14%.
21. februārī bankas prezidente Birgite Bonnesena sacīja, ka bankas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu šo faktu. «Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu - 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču «Swedbank» ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.
Šajā dienā akcijas cenas kritums turpinājās, un bankas vērtība saruka vēl par aptuveni 10%.
Zviedrijas «Swedbank» prezidente nolēma uzticēt auditorfirmai EY veikt izmeklēšanu bankā.
Igaunijas un Zviedrijas regulatori paziņoja par apvienotas izmeklēšanas uzsākšanu.
Lietuvas regulators arī izplatīja paziņojumu, ka izmeklēs bankas darījumus, lai pārliecinātos, ka nav veikti aizdomīgi maksājumi.
26. februārī banka paziņoja, ka izmeklēšanu tomēr uzticēs nevis auditorfirmai EY, bet gan finanšu izmeklēšanas un datu analīzes kompānijai «Forensic Risk Alliance».
«Lai nodrošinātu, ka ārējā izmeklēšana atbilst nepieciešamajām prasībām, Swedbank nolēmusi nomainīt EY pret Forensic Risk Alliance,» teikts «Swedbank» paziņojumā. «Forensic Risk Alliance» jāziņo «Swedbank» prezidentei Birgitai Bonnesenai un direktoru padomei par izmeklēšanas rezultātiem ne vēlāk kā pirms 28.martā paredzētās «Swedbank» akcionāru sapulces.