Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža
Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.
Ēzeļu gadījums
Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.
Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.
Kā sēnes pēc lietus
Ķīnieši, kuriem mazinājusies ticība vietējām akcijām (līdz ar neseno šī tirgus cenu sabrukumu, kuru slāpēja stingri valdības regulējumi), aktīvi meklē alternatīvus veidus, kā un kur ieguldīt. Ņemot vērā šīs valsts milzīgo iedzīvotāju skaitu, interese esot par daudz un dažādām lietām. Būtībā Ķīnas vietējo investoru naudas masas kustības pēdējā laikā, šķiet, pareģo to, kur varētu rasties burbuļi (pagaidām tiem ir visai lokāls raksturs). Ķīnā ļoti liela naudas masa meklē atdevi (un ir grūtības to darīt ārzemēs), un pastāv viedoklis, ka kādas ekstremālas cenu kustības, kas saistītas ar šīs naudas plūsmas virzienu, varētu turpināties.
Protams, šim ir arī pozitīvā puse. Bieži vien runa šajos gadījumos ir par elektroniskām programmām, kas ātri palīdz savienot kādas preces pircējus un pārdevējus. Rezultātā Bloomberg raksta, ka šajā valstī dažādas biržas vai tām līdzīgi veidojumi plaukstot gluži kā sēnes pēc lietas un pašlaik, ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad šajā Tālo Austrumu zemē šim nolūkam jau, visticamāk, ir biržai līdzīgs veidojums.
Eksperti gan vērš uzmanību, ka pamatdoma dažādajām tirdzniecības platformām ir bijusi laba. Tiesa gan, bažas ir, ka, ņemot vērā visai nesakārtoto uzraudzību, šādas tirdzniecības vietnes ir pārvērtušās par spēļu laukumu spekulantiem, kas reālajai tautsaimniecībai dod visai mazu pienesumu.
Akciju burbulis
Jāpiebilst, ka no 2014. gada vasaras līdz 2016. gada vasarai Ķīnas akciju Shanghai Stock Exchange Composite indeksa vērtība bija palielinājusies par 160%. Pēc tam Ķīnas akciju tirgus burbulis gan beidzot plīsa, kam bija negatīva ietekme uz riska vērtspapīru cenām arī pārējā pasaulē. Šobrīd Ķīnas Shanghai Stock Exchange Composite akciju indeksa vērtība joprojām ir gandrīz 40% zem sava 2015. gada vasaras sākuma līmeņa.
Toreiz DB rakstīja, ka Ķīnas gadījumā lielākā daļa jauno investoru šīs valsts akciju tirgū bija bez izglītības finanšu sfērā. Turklāt bija pat trakāk – Ķīnas mājsaimniecību apsekojuma aptaujas rezultāti (China Household Finance Survey) liecināja, ka 12 mēnešu laikā aptuveni divas trešdaļas no šīs valsts akciju tirgus jaunajiem investoriem bijuši tādi, kas nav spējuši pabeigt pat vidusskolu (jeb aptuveni tādi, kas savas izglītības gaitas, ņemot vērā Ķīnas attiecīgo sistēmu, beiguši vidēji 15 gados). Tādējādi visai pamatotas bija aizdomas, ka Ķīnas akcijas kļuvušas populāras masām, kas arī stimulē to cenu pieaugumu, nevis kompāniju fundamentālie rādītāji. Jeb – jo augstākas kļūst akciju cenas, jo vairāk cilvēki tās vairāk pērk (vieglām pārdomām – piemēram, 2015. gada marta trešajā nedēļā Ķīnā tika atvērti 1,14 miljoni jaunu akciju tirgošanās kontu!). «Satraucoši, ka Ķīnā ir vispārēja sajūta – viss būs kārtībā. «Riska mīlēšana» šīs valsts akciju tirgū ir eiforijas stadijā. Laiks piefiksēt daļu peļņu,» toreiz norādīja Bank of America Merrill Lynch analītiķi.
Ķīnas akciju burbulis plīsa un valdība negatīvās sekas centās ierobežot nosakot dažādas papildu kapitāla kontroles. Populāri gan ķīniešiem, kuri meklē ieguldījumu iespējas (un vēlreiz jāizceļ šīs valsts arvien bagātāko iedzīvotāju skaits) ir lūkoties dažādu alternatīvu virzienā. Tieši lielais pieprasījums no Ķīnas puses dažkārt tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ arī, piemēram, botkoina cena pārsniegusi 1100 ASV dolāru atzīmi. Ķīnā iesprostotā likviditāte mēģina atrast noteku ceļus, un bitkoins, lai gan pietiekami riskants, daudziem šķiet pievilcīga alternatīva, jo to nekontrolē neviena centrālā banka vai valdība.
Laiks cirpšanai
Pēc ieguldījumu iespējam izsalkušo ķīniešu lielais skaits arī nozīmē, ka ir milzīgs dīķis, kur meklēt tādus indivīdus, kuri uzķersies solījumiem, piemēram, par 100% liela pieauguma 100% drošu sagādāšanu. Pieejamā informācija liecina, ka Ķīnā plaukst un zeļ finanšu krāpniecība, un šīs valsts iedzīvotāji 2015. gadā, iesaistoties dažādās negodīgās shēmās, zaudējuši līdzekļus vismaz 25 miljardu ASV dolāru apmērā (patiesos apmērus novērtēt grūti). Jau ziņots, ka Ķīnā atdzimst arī dažādas finanšu piramīdu shēmas, piemēram, līdzīgi veidojumu MMM shēmai, kuru kopējo apjomu ir grūti lēst (tas varētu būt milzīgs). Tāpat populāri dažādām kompānijām no investoriem esot piesaistīt naudu, piesolot milzīgus procentu maksājumus (piem., 30% likme), lai gan patiesībā šādi vērtspapīri ne ar ko neesot nodrošināti.
#1/3
#2/3
