Lai arī tradicionālā balzama recepte, kurā izmantotas 16 dažādas zālītes, ja ticam uzņēmumā paustajam, palikusi nemainīga vairāku desmitgažu garumā, gan Latvijā, gan pasaulē ievērojamus pārdošanas apjomus piedzīvo balzama jaunākais «brālis» - balzams ar upeņu garšu. Db.lv devās noskaidrot, kā tas tiek ražots.

Rīgas Melno balzamu «saprot» un novērtē pašmāju tirgū, taču, lai virzītu balzamu ārvalstīs, nevar iztikt vien ar seno balzama leģendu un stāstiem par teju medicīnisko ietekmi. Stāsts par balzama «pilināšanu» klāt ikvakara tējai vairs nedarbojas, Db.lv stāstīja Latvijas Balzama (LB) pārdošanas daļas vadītājs Justs Dzedons. Tagad balzams tiek pozicionēts kā dzēriens gados jauniem cilvēkiem un kā dzēriens, kas dzerams dažādos kokteiļos. «Vecmāmiņa Krievijā to balzama pudeli tējā varbūt «pilinās» trīs gadus, bet mēs vēlamies piesaistīt tādus pircējus, kas patērē vairāk,» viņš skaidroja. «Eksporta tirgos apzināti komunicējam citādāk – mērķējam uz gados jauniem pircējiem, vairāk runājam par to, ka, izmantojot balzamu, var gatavot dažādus kokteiļus, piemēram, ar karstu sulu,» norādīja J. Dzedons.

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Rīgas Melnā balzama jubilejas etiķetes dizaina konkurss guvis plašu atsaucību, saņemot 50 jubilejas etiķetes variantus, kas izstrādāti augstā kvalitātē un atbilstoši konkursa prasībām.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš ir reģistrējies sociālajā tīklā Facebook, ir iespēja nobalsot par iesniegtajām etiķetēm Rīgas Melnā balzama Facebook lapā līdz 8. jūlija plkst. 00:00.

Publiskais un žūrijas balsojums noteiks 15 labākās etiķetes, kas būs apskatāmas publiskā izstādē Rīgas centrā jūlija beigās.

Iesniegto darbu autori sacentīsies par iespēju laimēt galveno balvu – iespēju izvietot savu ideju uz produkta, kā arī 1000 eiro naudas balvu.

Facebook lapas TOP5 labākās etiķetes tiks paziņotas Rīgas Melnā balzama Facebook lapā pirmdien, 9. jūlijā, savukārt kopējais labāko etiķešu autoru saraksts būs zināms 16. jūlijā.

«Viena no lielākajām ambīcijām ir ieiet Amerikas tirgū,» stāstot par A/S Latvijas balzams jauno produktu, uzsver uzņēmuma pārstāvis Māris Kalniņš.

Papildinot Rīgas Melnā Balzama dzērienu līniju, A/S Latvijas balzams sācis ražot jaunu – ķiršu balzama versiju. Tādējādi uzņēmums plāno kāpināt dzēriena pārdošanas apjomus kā pašmāju, tā arī eksporta tirgos, tai skaitā tuvākajos gados būtiski augt ASV un Lielbritānijā.

Jaunā – ķiršu – garša esot izvēlēta, ņemot vērā Upeņu balzama veiksmes stāstu un arī balstoties uz jaunākajām patēriņa tendencēm pasaulē - patērētāji dod priekšroku saldākām dzērienu garšām un mazākam alkohola daudzumam. Taču atšķirībā no upenes, kas ir zināma Eiropā, ķirsis ir pazīstams globāli – tā garšu sapratīs gan šeit Latvijā, gan aiz okeāna, spriež uzņēmumā. Balzams patlaban ir pieejams 35 pasaules tirgos.

Rīgas Melnā balzama un Rīgas Melnā balzama ar upeņu garšu kopējie pārdošanas apjomi vietējā un eksporta tirgos pērn auguši par 19%, sasniedzot vairāk nekā 12 miljonus litru, informē Latvijas balzams.

Veiksmīgs aizvadītais gads bijis Rīgas Melnajam balzamam ar upeņu garšu, kura realizācijas rādītāji eksporta tirgū pērn auguši vairāk nekā uz pusi jeb par 61%, bet vietējā tirgū – par 52%.

Rīgas Melnā balzama realizācijas apjomi Latvijā saglabājot augošu tendenci. Saskaņā ar produkta vairumtirgotāja SPI Distribution Latvija datiem, pērn šā produkta pārdošana vietējā tirgū augusi par 14%, salīdzinot ar 2011. gadu.

Līdzīga tendence novērojama arī eksporta tirgos, kur pieprasījums pēc Rīgas Melnā balzama pērn pieaudzis par 9%.

Pērn eksportam saražota katra ceturtā balzama pudele jeb 24% no kopējā ražošanas apjoma. Rīgas Melnais balzams pērn bija pārdošanā 22 eksporta tirgos, tajā skaitā arī beznodokļu zonā (Duty Free), kopējam eksporta apjomam sasniedzot 283 743 litrus. Pērn ticis uzsākts arī Rīgas Melnā balzama eksports uz Horvātiju un Gruziju.

Pats nejēdzīgākais no apvainojumiem, kas esot izskanējis par ekspremjeru Aigaru Kalvīti, – ka viņš bijis tas, kurš «gāzējis». Taču A.Kalvīša valdības lielākā kļūda bijusi tā, ka viņš padevies «gāzētājiem», intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Kārlis Leiškalns.

«A.Kalvītis nespieda tikpat stipri uz bremzēm kā Krišjāņa Kariņa tipa «gāzētāji» uz gāzes pedāļa. Cita starpā Kariņš kā īsts tautas labdaris piedāvāa visām pārtikas precēm noteikt 5% PVN. Ja opozīcijai – Jaunajam laikam un tā satelītiem būtu bijuši alternatīvi priekšlikumi, kā samazināt izdevumus un kāpināt ienākumus, tad varētu teikt, ka opozīcijai taisnība, taču opozīcija tikai rieba pozīcijai, līdz ar to ieriebdama ne tikai valdībai, bet arī tautai,» viedokli pauž K.Leiškalns.

Uz jautājumu vai A.Kalvītis nebija jau par ilgi aizsēdējies premjera krēslā, K.Leiškalsn atbild: «Ne gluži tas sagrāva Kalvīti. Varbūt iemesls bija likums par kompensācijām ebrejiem vai kas cits, bet pret viņu tika sacelta propagandas jezga, kur viņš bija sliktais, neatkarīgi no tā, ko dara. Neviens neaizsēžas par ilgu, kamēr pret viņu netiek organizēta mērķtiecīga kampaņa. Patiesībā viņš tika noraksts. Un aiz viņu norakušajiem medijiem stāvēja ļoti ietekmīgi spēki.»

Laiku pa laikam kāds no politiskajiem spēkiem pieķeras visnotaļ jutīgam jautājumam – Valsts prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņai Latvijā. Proti, grozījumu veikšanā Satversmē paredzot, ka Valsts prezidentu ievēl nevis parlaments, bet gan tauta.

Principā doma ir apsveicama. Ņemot vērā pēdējo vairāk nekā 20 gadu pieredzi kaut vai attiecībā uz kandidātu izraudzīšanu šim amatam, kad teju pēdējā brīdī preses fotogrāfiem priekšā tiek pastumta potenciālā valsts pirmā persona, nenāktu par skādi ieviest sistēmu, ka tauta pati ievēl vienu no valsts simboliem. Tādā gadījumā vismaz varētu rēķināties ar kandidātu pamatīgāku iepazīšanu, viņu neatkarību no politiskā tirgus, kā arī garantiju, ka Rīgas pilī strādās sabiedrībā populārs cilvēks.

Būsim atklāti, no līdzšinējiem atjaunotās brīvvalsts prezidentiem vienīgais, kuram būtu bijušas izredzes kļūt par tautas vēlētu Rīgas pils saimnieku, bija Guntis Ulmanis, un arī tikai tāpēc, ka viņam ir «pareizais» uzvārds. Jāatgādina, ka pat visu laiku populārākā atjaunotās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi augstajā amatā nonāca kā ļoti šauram cilvēku lokam zināms cilvēks – lielākajai sabiedrības daļai viņa bija vienkārši tautiete no Kanādas. Kritiku neiztur arī apgalvojums, ka gadījumā, ja notiktu izšķiršanās par tautas vēlētu prezidentu, vajadzētu būtiski mainīt visu Satversmi, nosakot, ka Latvija ir prezidentāla valsts, kurā teju viss ir atkarīgs no viena cilvēka. Eiropā vien ir vairāki piemēri, kas liecina – ir iespējams izveidot sistēmu, kad prezidentu ievēl tauta, būtiski viņam nepalielinot pilnvaras. Tātad to ir iespējams izdarīt arī Latvijā. Problēma slēpjas kur citur...

Tadžikistānā šodien, 28.februārī, norisinās parlamenta vēlēšanas.

Uz tām kopā ar citu valstu eiroparlamentāriešiem devusies arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa informē, ka patlaban situācija Tadžikistānā ir mierīga. Taču sastaptie cilvēki atzinuši, ka vairāk satraucas nevis par valsts virzību uz demokrātiskām pārmaiņām, bet par sociālekonomisko nestabilitāti. Lielas izredzes šajās vēlēšanās ir valsts prezidenta Tadžikistānas Tautas demokrātiskai partijai. Savukārt opozīcijas partijas patlaban ir vājākās pozīcijās un jēdziens opozīcija tiek tulkots negatīvi.

Augstākais likumdošanas varas un pārstāvniecības orgāns Tadžikistānā ir divpalātu parlaments. Apakšpalāta sastāv no 63 deputātiem, kurus vēlēšanās ievēl uz pieciem gadiem. 65% deputātu (41 cilvēks) ievēl vienmandātu vēlēšanu apgabalos, bet 35% deputātu (22 cilvēki) ievēl vienotā Republikas līmeņa apgabalā proporcionāli balsu skaitam, kas saņemtas par politisko partiju izvirzīto kandidātu sarakstiem.

Aprīlī par a/s Latvijas balzams ģenerāldirektoru kļūs līdzšinējais Statoil koncerna Norvēģijā atjaunojamo enerģiju biznesa attīstības vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Nepilnu gadu Latvijas balzama vadītāja pienākumus līdz jaunā ģenerāldirektora apstiprināšanai pildīja uzņēmuma ražošanas direktors Ronalds Žarinovs.

Latvijas balzams jaunais ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš atzīst, ka viņam ir patiess prieks pievienoties Latvijas balzama un SPI Group vadības komandai. «Mērķtiecīgi krājot pieredzi ārpus Latvijas, allaž esmu vēlējies to ieguldīt tieši kāda Latvijas uzņēmuma izaugsmes nodrošināšanā. Tāpēc es ticu, ka mana pieredze apvienojumā ar Latvijas balzama tradīcijām un kompetenci būs pamats kā uzņēmuma tālākai līderpozīciju nostiprināšanai vietējā tirgū, tā sekmīgai izaugsmei eksporta tirgos,» tā jaunais ģenerāldirektors.

Latvijā lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams šogad investīcijās plāno ieguldīt 2 miljonus eiro, kā arī attīstīt darbību jaunos eksporta tirgos.

Turpinoties uzņēmuma modernizācijas procesam, tas plāno paplašināt arī alkoholisko dzērienu sortimentu. Ekonomiskā krīze ietekmējusi arī Latvijas alkoholisko dzērienu ražošanas nozari, – patlaban tajā vēl joprojām vērojams apgrozījuma kritums gan vietējā, gan eksporta tirgū, kam ir vairāki iemesli – akcīzes nodokļa paaugstināšana, nelegālā alkohola tirdzniecības pieaugums, kā arī ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās galvenajos preču noieta tirgos.

«Neraugoties uz patērētāju pirktspējas samazināšanos, mūsu mērķis 2010.gadā – noturēt Latvijas balzama tirgus daļu Latvijā. Tāpat plānojam arī turpināt jaunu eksporta tirgu apgūšanu, galveno akcentu liekot uz privāto zīmolu produktu ražošanu,» stāsta a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons. Patlaban Latvijas tautsaimniecībā esot vērojamas pirmās ekonomikas atlabšanas pazīmes un Latvijas balzama gadījumā par to liecina būtisks pieprasījuma pieaugums pēc Rīgas Melnā balzama kategorijas produktiem, it sevišķi kokteiļiem, kuros ir balzams ar upeņu sulu. Turklāt uzlabojusies arī Latvijas balzama produkcijas realizācija Lietuvā: salīdzinot ar 2009.gadu, tā ir pieaugusi par 9%, kas skaidrojams ar mērķtiecīgu un uz Lietuvas patērētāju izglītošanu par Latvijas balzama produktiem vērstu darbu.

Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams piektdien atklāja modernizēto Rīgas Melnā balzama produktu pildīšanas līniju, kuras iekārtās kopumā investēti 440 tūkstoši eiro.

Līdz ar veiktajām investīcijām uzņēmums varēs palielināt ražošanas un eksporta apjomu. Savukārt jauno iekārtu nodrošinātais ietaupījums gadā tiek lēsts aptuveni 20 tūkstošu eiro apjomā.

Patlaban vietējā un eksporta tirgus vajadzībām Latvijas balzams gadā vidēji saražo aptuveni 1,4 miljonus litru Rīgas Melnā balzama līnijas dzērienu. Dzērieni tiek eksportēti uz aptuveni 25 pasaules valstīm.

«Rīgas Melnais balzams un tā līnijas produkti ir uzņēmuma eksporta mugurkauls - tie kopā veido ap 30% no a/s Latvijas balzams tiešā eksporta apjoma, izņemot Baltijas valstis,» norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Latvijas balzama peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājusies par 19,2% līdz 422,6 tūkst. Ls, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Manāmi sarucis arī uzņēmuma apgrozījums – par 16,9% līdz 13,276 milj. Ls.

Kopumā apgrozījums vietējā tirgū esot samazinājies par 17%, bet eksporta tirgū par 9%, informē uzņēmums. Apgrozījuma kritumu Latvijas balzama vadība skaidro ar nelegālā alkohola tirdzniecības pieaugumu un ekonomiskās aktivitātes pazemināšanos galvenajos preču noieta tirgos. 2011. gada pirmajā ceturksnī galvenie eksporta virzieni ir bijuši Baltijas valstis, Krievija, Polija, Ukraina un Skandināvija, paralēli aktīvi esot norisinājusies jaunu eksporta tirgu apgūšana, kā, piemēram, Bulgārija, Ķīna, Austrālija un Kazahstāna.

Ekonomiskā situācija gan pēc uzņēmuma vārdiem Latvijā ir sākusi stabilizēties un, lai gan iedzīvotāju pirktspēja joprojām ir ļoti zema, Latvijas balzama mērķis ir noturēt esošo tirgus daļu, kā arī turpināt eksporta tirgu apgūšanu. Šā gada Latvijas balzama prioritātes būšot tālāka ražošanas un loģistikas izmaksu kontrole, optimizācija, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sabiedrības konkurētspējas palielināšana.

Rīgas Melnā balzama produktu pārdošana vietējā un eksporta tirgū kopumā pagājušajā gadā augusi par 13% jeb 879 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar 2012.gadu, un sasniegusi 7,4 miljonus eiro – informē AS Latvijas balzams. Pašmāju tirgū sasniegts 13% pieaugums, bet eksportā, salīdzinot ar 2012.gadu, sasniegts 14% pieaugums, informē Latvijas balzams.

Rīgas Melnais balzams un tā grupas produkti 2013.gadā ir bijis pārdotākais Latvijas balzama ražotais dzērienu zīmols uzņēmuma tiešā eksporta tirgos – produkcijas realizācijas apjoms ražotāja cenās pārsniedzis EUR 2,3 miljonus.

Visstraujāk auguši balzama ar upeņu garšu pārdošanas apjomi. Pēc AS Latvijas balzams datiem, šī dzēriena realizācija vietējā tirgū pērn augusi par 23%, savukārt, eksporta tirgos tā sauktā Upeņu balzama pārdošanas rādītāji kāpuši par 50%.

Uzņēmums arī ziņo, ka pārdotāko zīmolu vidū eksporta tirgos ir arī brendijs Grand Cavalier, kā arī nesen radītais Riga Black Vodka degvīns.

«Rīgas Melnais Balzams» dzērienu līnijas jaunpienācējs – ķiršu balzams, kura ražošana tika uzsākta šā gada augustā, strauji iekarojis savu vietu alkoholisko dzērienu tirgū un sasniedzis ievērojamus pārdošanas apjomus. Nepilnu divu mēnešu laikā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši «Rīgas Melnā Balzama Ķiršu» pudeļu jeb aptuveni 33 tūkstoši litru. Savukārt no kopējiem «Rīgas Melnā Balzama» pārdošanas apjomiem jaunais ķiršu balzams sasniedzis jau 16%.

Sākotnēji «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sēriju bija iecerēts ražot ierobežotā apjomā ar fokusu uz Latvijas tirgu, taču pēc milzīgā pieprasījuma un produkta augstajiem pārdošanas rādītājiem pieņemts lēmums to iekļaut «Rīgas Melnā Balzama» produktu līnijā, kā arī izvirzīti ambiciozi mērķi palielināt vietējā tirgus daļu un aktīvi iekarot eksporta tirgus, tādējādi veicinot arī Latvijas eksportu kopumā.

Oktobrī «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» būs pieejams lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā. Turpretim nākamgad plānota «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sērijas ekspansija Krievijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un citviet pasaulē. Tāpat produkts būs nopērkams arī Eiropas lidostu beznodokļu jeb duty-free veikalos.

Latvijas ražotāja Dzintars vārds daudziem raisa asociācijas ar ceriņu smaržām, krēmu Niveja vai Dzintariņš, taču Db.lv šonedēļ piedāvā ielūkoties Uni - balzama lūpām - ražošanas procesā.

Šī balzama lūpām ražošanu Dzintars uzsāka 1996. gadā, laika gaitā tā receptūra ir nedaudz mainījusies, un pašlaik Uni tiek ražots no 21 sastāvdaļas. Tā sastāvā ietilspt pēc šokolādes smaržojošais kakao sviests, karanaubas vasks, lanolīns (aitu tauku pāstrādes produkts), UV filtri, kokoseļļa, smiltsērkšķu eļļa, rīcīneļļa, E vitamīns, A vitamīns u.c.

Uni tiek eksportēts uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu, Igauniju, Kazahstānu, Turkmenistānu, Moldāviju, Armēniju, Kirgistānu un Lielbritāniju, zināja stāstīt uzņēmuma pārstāve Elīna Lukjanoviča. Kopumā eksportēti tiek aptuvnei 10% no kopējiem saražotā lūpu balzama apjomiem, savukārt pašmāju tirgū paliek atlikušie 90%. E. Lukjanoviča skaidro, ka šī ir viena no mazākājām eksporta un Latvijas tirgus attiecībām no visiem Dzintara produktiem. Viņa norāda, ka eksporta tirgos Uni un tā līdzinieks Sports ir diezgan dārgi produkti, tādēļ to tirgošanas apjomi ārvalstīs nav tik lieli.

Ar pirmajiem radošajiem mēģinājumiem izstrādāt Rīgas Melnā balzama 260 gadu jubilejas svētku etiķeti piektdien atklāts jubilejas etiķetes dizaina konkurss. Konkursa atklāšanā vairāki ar modi un dizainu saistīti cilvēki izmēģināja spēkus jaunas etiķetes un balzama kokteiļu veidošanā.

«Gatavojoties svētkiem, katrs no mums – gan liels, gan mazs, uzvelk labākās un skaistākās drānas. Arī Rīgas Melnais balzams par godu 260 gadu jubilejai vēlas sapucēties, tādēļ aicinām dizaina speciālistus piedalīties konkursā un izstrādāt jaunu jubilejas etiķetes dizainu,» stāstīja Latvijas balzama zīmolu vadītājs Valters Kaže.

Aizvadītajā gadā par stilīgāko televīzijas raidījumu vadītāju atzītā Ketija Dombrovska uzskata, ka arī nezūdošām vērtībām, kāda ir Rīgas Melnais balzams, ir jāmainās līdzi laikam un ir jāievieš kas jauns. Košs un drosmīgs jubilejas pudeles dizains varētu iepriecēt gan balzama mīļotājus, gan retu pudeļu kolekcionārus.

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" par 2,136 miljoniem eiro pārdevis trīs vēsturiskas ēkas blakus augstceltņu kompleksam "Z-Towers" Pārdaugavā, Rīgā.

Īpašumi Daugavgrīvas ielā 7 un 7B, kā arī Raņķa dambī 28 pārdoti "Z-Towers" kompleksa attīstītājkompānijas AS "Towers Construction Management" īpašniecei - Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam "SPI RE Holdings". Gan "Latvijas balzama", gan "SPI RE Holdings" patiesā labuma guvējs ir Krievijas izcelsmes uzņēmējs Jurijs Šeflers.

"SPI RE Holdings" īpašumu iegādi skaidro ar iespējām integrēti veikt sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstību.Darījumu ir akceptējusi "Latvijas balzama" padome. Darījuma summa - 2,136 miljoni eiro - ir pamatota ar neatkarīgu vērtētāju slēdzienu, un to ir paredzēts apmaksāt pēc īpašuma tiesību pārreģistrēšanas zemesgrāmatā.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

«Manuprāt, sieviete – stipro dzērienu tehnologs – ir likumsakarība. Latvijas balzamā gan laboratorijas, gan degvīna ceha vadītājas ir sievietes.»

Tā par savu profesijas izvēli intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma Latvijas balzams stipro dzērienu tehnoloģe ar 22 gadu darba stāžu Aija Zablocka.

Kā jūs kļuvāt par stipro dzērienu tehnoloģi – vai tā bija nejaušība, vai apzināta izvēle?

Tā bija mērķtiecīga darbība, jo nekas nav vieglāk, kā ražot alkoholiskus dzērienus. Nekas nerūgst, nekādas baktērijas nevairojas, kā tu vakarā visu atstāj, tā tu no rīta visu arī atrodi, bez kādām nevēlamām izmaiņām. Protams, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, tādas specializācijas kā stiprie alkoholiskie dzērieni nebija, tāpēc esmu strādājusi gan konservu ražošanā, gan koncentrētu sulu ražošanā, gan alus darītavā, līdz nonācu stabilā uzņēmumā Latvijas balzams.

Latvijas balzams ticis pie nozīmīga privātās preču zīmes līguma sidra ražošanai Lielbritānijas tirgum.

Līgums noslēgts ar kompāniju Alcobond Consortium Ltd par trīs miljonu skārdeņu piegādi gada laikā. Tas ir lielākais pasūtījums Latvijas balzama (LB) vēsturē pēdējo gadu laikā. Privātās preču zīmes jeb private label pasūtījums ļaus Latvijas balzamam palielināt ražošanas apjomus.

Izstrādā recepti

Sidra receptūra izstrādāta speciāli Lielbritānijas tirgum un darbs pie tā ilga pusgada garumā, atklāj Latvijas balzama galvenā tehnoloģe vieglo dzērienu ražošanā Natālija Antoņenko.

«Sākumā bija piedāvājums no Alcobond Consortium Ltd izstrādāt recepti viņu tirgum. Bija arī jāizpēta Lielbritānijas likumdošana, jo Eiropas tirgū nav vienotu likumu sidra ražošanā, katra dalībvalsts pati izdod saistošos noteikumus,» par darbu pie šī projekta stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe. Sidra gatavošanā kā izejviela tiek izmantots ābolu koncentrāts no Austrijas, no kā vēlāk tiek izgatavota ābolu sula atbilstoši Lielbritānijas likumiem, pēc tam ābolu sula tiek raudzēta un galarezultātā top sidrs. Uzņēmuma ražošanas laboratorijas vadītāja Gaļina Ostrovska uzsver, ka uzdevums nav bijis vienkāršs – gatavot sidru Lielbritānijai, kur ir atšķirīga sidra patēriņa kultūra. Proti, Latvijā šo dzērienu lielākoties patērē jaunas sievietes, bet Lielbritānijā to iecienījuši vīrieši. Baltijas tirgū iecienīti saldeni un aromātiski sidri, bet britiem cieņā ir stiprāks un sausāks raudzētais dzēriens. Šis nav vienīgais private label sidra pasūtījums, iepriekš sidrus ar privāto preču zīmi uzņēmums ražojis gan Lietuvas tirgum, gan citiem sadarbības partneriem. Šis līgums svarīgs, jo Latvijā raudzēto dzērienu tirgus šā gada pirmajos deviņos mēnešos sarucis par četriem miljoniem dekalitru, salīdzinot ar attiecīgo laikaposmu pērn, liecina VID dati.

Latvijas balzama peļņa šā gada trīs ceturkšņos pieaugusi par 19% un sasniegusi 2,5 miljonus latu, liecina uzņēmuma nerevidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Tāpat pieaudzis arī Latvijas balzama apgrozījums, kas 2012. gada pirmajos 9 mēnešos bijis 50,3 milj. latu apmērā, kas ir par 8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Apgrozījums vietējā tirgū ir palielinājies par 7,7%, bet eksporta tirgū samazinājies par 3,1%, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

«2012. gada pirmajos 9 mēnešos realizācija uz ES dalībvalstīm samazinājās par 12,7%, kas skaidrojama ar klientu pasūtījumu pārstrukturizāciju. Savukārt par 39% palielinājies eksports uz Krieviju un par 30% uz Latvijas beznodokļu zonu. Būtiski palielinājies apgrozījums uz Vāciju. 2012. gada pirmajos 9 mēnešos galvenie eksporta virzieni ir bijuši Baltijas valstis, Krievija, Vācija un Skandināvija. Aktīvi norisinājusies arī jaunu eksporta tirgu apgūšana, kā, piemēram, Horvātija un Gruzija,» informē uzņēmuma valde.

Tūrisma sezonā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi a/s Latvijas balzams (LB) veikalos Vecrīgā pieauguši par 30%- 40%.

Visvairāk šo tradīcijām bagāto dzērienu iecienījuši tieši tūristi no Krievijas, informē a/s Latvijas balzama zīmolu direktors Valters Kaže. A/s Latvijas balzams aprēķini liecina, ka pieaugot tūristu plūsmai, palielinās arī Rīgas Melnais balzams pārdošanas apjomi, kas īpaši labi redzams LB veikalos Vecrīgā un Jūrmalā. Piemēram, jauno izpildītāju konkursa Jaunais Vilnis un tā viesu no kaimiņzemes lielā skaita iespaidā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi Jūrmalas un Vecrīgas veikalos ik gadu jūlijā pat pārsniedz gadu mijas pārdošanas apjomus.

To, ka Latvijas vizītkarte numur viens ir tieši Rīgas Melnais balzams, apliecina arī Krievijas tūrisma industrijas apvienības autobusu komisijas savu ceļotāju vidū veiktā un starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2012 prezentētā aptauja. Rīgas Melnā balzama eksporta pārdošanas apjomi pastāvīgi pieaug, pret pagājušo gadu +30%, šogad jau sasniedzot 30% no kopējā pārdošanas apjoma.

Galvenā tehnologa nomaiņai AS Latvijas balzams gatavojas mērķtiecīgi.

Tradicionālo Latvijas balzama alkoholisko dzērienu ražošanā nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tas bija viens no iemesliem, lai ilggadējā galvenā tehnoloģe Aija Zablocka pirms došanās pensijā ikdienā kopīgi pildītu amata pienākumus ar savu pēcteci Dinu Aļeņinu. A. Zablocka par ražošanas procesu un tehnologa pienākumiem saka: «Ja Latvijas balzamu salīdzina ar cilvēka organismu, tad ražošanas procesu var pielīdzināt sirdij, laboratorija ir kā acis, kas tehnologam parāda, kurā virzienā jāskatās, bet tehnologs ir kā kakls, kurš groza galvu vajadzīgajā virzienā.»Tehnologa darbam ir trīs galvenās pienākumu sadaļas – tehnoloģiskās dokumentācijas uzturēšana, jaunu dzērienu izstrāde un operatīvās ikdienas darbības.