Latvijas balzams ticis pie nozīmīga privātās preču zīmes līguma sidra ražošanai Lielbritānijas tirgum.
Līgums noslēgts ar kompāniju Alcobond Consortium Ltd par trīs miljonu skārdeņu piegādi gada laikā. Tas ir lielākais pasūtījums Latvijas balzama (LB) vēsturē pēdējo gadu laikā. Privātās preču zīmes jeb private label pasūtījums ļaus Latvijas balzamam palielināt ražošanas apjomus.
Izstrādā recepti
Sidra receptūra izstrādāta speciāli Lielbritānijas tirgum un darbs pie tā ilga pusgada garumā, atklāj Latvijas balzama galvenā tehnoloģe vieglo dzērienu ražošanā Natālija Antoņenko.
«Sākumā bija piedāvājums no Alcobond Consortium Ltd izstrādāt recepti viņu tirgum. Bija arī jāizpēta Lielbritānijas likumdošana, jo Eiropas tirgū nav vienotu likumu sidra ražošanā, katra dalībvalsts pati izdod saistošos noteikumus,» par darbu pie šī projekta stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe. Sidra gatavošanā kā izejviela tiek izmantots ābolu koncentrāts no Austrijas, no kā vēlāk tiek izgatavota ābolu sula atbilstoši Lielbritānijas likumiem, pēc tam ābolu sula tiek raudzēta un galarezultātā top sidrs. Uzņēmuma ražošanas laboratorijas vadītāja Gaļina Ostrovska uzsver, ka uzdevums nav bijis vienkāršs – gatavot sidru Lielbritānijai, kur ir atšķirīga sidra patēriņa kultūra. Proti, Latvijā šo dzērienu lielākoties patērē jaunas sievietes, bet Lielbritānijā to iecienījuši vīrieši. Baltijas tirgū iecienīti saldeni un aromātiski sidri, bet britiem cieņā ir stiprāks un sausāks raudzētais dzēriens. Šis nav vienīgais private label sidra pasūtījums, iepriekš sidrus ar privāto preču zīmi uzņēmums ražojis gan Lietuvas tirgum, gan citiem sadarbības partneriem. Šis līgums svarīgs, jo Latvijā raudzēto dzērienu tirgus šā gada pirmajos deviņos mēnešos sarucis par četriem miljoniem dekalitru, salīdzinot ar attiecīgo laikaposmu pērn, liecina VID dati.
Stratēģijas ietvaros
Private label produktu ražošana uzņēmumam ir svarīga, īpaši, ja pasūtījums ir liels un rentabls. Latvijas balzama komercdirektors Valters Kaže zina teikt, ka tam ir stratēģisks apsvērums un pārdomāta produktu portfeļa diversifikācija. «Tas nozīmē, ka mēs gan ieguldām sava zīmola attīstībā un veidošanā, gan daļu no portfeļa veltām ražošanas jaudu nodrošināšanai citiem preču zīmju īpašniekiem,» viņš stāsta. Tā ir veiksmīga preču zīmju īpašnieku un ražotāju simbioze, viņš piebilst. V. Kaže mēģina kliedēt mītu, ka private label ir lēti produkti: «Tā ir tikai daļa no šī tirgus, un tas rada stereotipu, taču tā nav.» Izmaksas, ražojot private label produktus, kardināli neatšķiras no citu produktu ražošanas izmaksām, taču būtisks ir apstāklis, ka, ražojot privātos zīmolus, no rūpnieka pleciem tiek noņemtas izmaksas, kas saistītas ar produkta izplatīšanu, mārketingu un zīmola veidošanu.
Valters Kaže arī uzsver, ka sidrs nav vienīgais produkts, ko Latvijas balzams ražo ar privātajām preču zīmēm.
To vidū ir arī degvīns, dzirkstošie vīni, džini, brendiji. Atsevišķos segmentos citās valstīs uzņēmums var lepoties ar nozīmīgu tirgus daļu, piemēram, Norvēģijā Latvijas balzama ražotā produkcija veido astoņus līdz desmit procentus tieši private label segmentā. Uzņēmums risina sarunas ar citiem potenciālajiem partneriem par darbības paplašināšanu šajā segmentā.
DB jau iepriekš ziņoja, ka pēdējos gados palielinās produktu ražošana ar privātajām preču zīmēm. Šāda tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas valstu tirgos. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe iepriekš skaidroja, ka šāda tendence var tikai iet plašumā. Arī lielveikali atzīst – šie produkti kļūst arvien populārāki.
