Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.
Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.
Eksotisks dzēriens
Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.
Sidra darītavas attīstība pašlaik notiek pa dienām, saka Pauls. Tā strauji visā Latvijā un īpaši Rīgā pa-vairojušās tirdzniecības vietas, kur pieejams Ērģemē norūgušais sidrs. Esot uz attīstības viļņa, tiek domāts tālāk – par eksportu. Vispirms uz ražotnei pavisam tuvo Igauniju, tāpat Lietuvu, Vāciju, kur iepriekš ir strādājis Pauls, un arī par tālākiem galamērķiem – Ķīnu, Honkongu, Austrāliju. «Protams, tas nav vienkārši, jo produkcijas ceļš ar kuģi ilgst aptuveni divus mēnešus,» piebilst Pauls. Savukārt Igauniju viņš raksturo kā «mazu tirgu ar lielām iespējām». Pagaidām gan netiekot izskatīta iespēja, ka igauņu alkohola tūristiem, kas, akcīzes nodokļa atšķirību mudināti, aktīvi ceļo uz Valku, varētu atvērt brūzī savu tirgotavu. Igaunijā ir dažas sidra darītavas, izpētījis Pauls, bet tās lielākoties ražo ekskluzīvus dzērienus, kamēr Mūrbūdu sidrs ir ievērojami demokrātiskākā segmentā, līdz ar to igauņu bāros un kafejnīcās varētu plūst latviešu sidrs no pierobežas. Kāpēc Latvijas sidrs varētu būt interesants Rietumeiropā un tālākās zemēs? «Tas ir vienkārši! Mūsu sidrs viņiem ir eksotika. Ja viens cilvēks no tūkstoša būs ieinteresēts iegādāties mūsu sidru, piemēram, Singapūrā vai Ķīnā, tas būs ļoti izdevīgs bizness.»
Visu rakstu lasiet 20. februāra laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/7
#2/7
#3/7
#4/7
#5/7
#6/7
