Stoli Group mātes uzņēmums SPI Group izsaka neizpratni par Nīderlandes tiesas spriedumu, un ir pārliecināts, ka, ņemot vērā faktus un attiecīgos likumus, tas nav pareizs.

Kopā ar juristiem patlaban uzņēmums izvērtē visas turpmākās iespējas un soļus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Spriedums attiecas tikai uz Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas tirgu un tāpēc ietekmē ļoti mazu kompānijas globālā tirgus daļu. SPI Group joprojām pieder Stolichnaya un Moskovskaya tirdzniecības zīmes vairāk nekā 190 pasaules valstīs, izņemot Krieviju. Krievijā tirgotā Stolichnaya ir cita veida degvīns, kas pieder ar SPI Group nesaistītam valsts kontrolētam uzņēmumam FKP, skaidro SPI Group.

«Lēmums ir rezultāts ilgiem Krievijas valdības centieniem konfiscēt Stolichnaya tirdzniecības zīmes, kuras SPI leģitīmi nopirka no privātiem akcionāriem, ne no valsts. Nesaskaņas starp SPI un Krievijas Federāciju sākās ar prezidenta Putina parakstītu pavēli 2000. gadā. Kopš tā laika SPI ir uzsācis tiesas procesus visā pasaulē, lai aizsargātu savas prasības,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Lai gan pagājušā gada nogalē Krievijas rublis piedzīvoja dramatisku kritumu, no kaimiņvalsts importējamā spirta cenu tas nav īpaši ietekmējis, atzina AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Izejvielas cenu ietekmēja divi faktori. Kad sākās rubļa vērtības lejupslīde, spirta cenas Krievijā sāka kāpt, vienlaikus, rubļus konvertējot eiro, spirta eksports izvērtās aizvien izdevīgāks. Savukārt šogad rublis ir stabilizējies, cena kļuvusi nedaudz lielāka, tomēr kopumā noticis izlīdzinājums un lielas atšķirības cenā nejūtam,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas balzams iepērk vidēji 1,3 miljonus litru spirta mēnesī un izejviela vienādos daudzumos tiek pirkta Krievijā un Eiropas Savienībā, tomēr Krievijas spirts esot nedaudz dārgāks lielāko muitas nodevu dēļ.

«Tomēr šo proporciju nemainīsim, jo Krievijas spirtam ir izcili laba kvalitāte. To izmantojam atsevišķu premiālās klases dzērienu ražošanā, piemēram, Stolichnaya, Amber gold, Moskovskaya un citos,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Akciju sabiedrības "Latvijas balzams" 2019.gada peļņu 10,046 miljonu eiro apmērā iecerēts atstāt nesadalītu un izmantot "Latvijas balzams" konkurētspējas stiprināšanai, nolemts uzņēmuma kārtējā akcionāru sapulcē.

Akcionāru sapulcē apstiprināti kompānijas valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2019.gada pārskats un atkarības pārskats. Tāpat akcionāri pieņēma zināšanai "Latvijas balzams" valdes un padomes ziņojumus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu.

Par "Latvijas balzams" revidentu 2020.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorfirma "PricewaterhouseCoopers". Revidentam par 2020.gada pārskatu revīzijas veikšanu noteikta 28 780 eiro atlīdzība, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN). "Latvijas balzams" valdei uzdots noslēgt līgumu ar ievēlēto revidentu par kompānijas 2020.gada pārskatu revīziju.

Tāpat uzņēmuma padomes locekļu amatos uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlēti Petrs Avens, Rolands Gulbis, un Valižans Abidovs un Velga Celmiņa, bet no padomes atcelts Aleksandrs Maslo, kura vietā iecelts Jānis Buks.

«Rīgas Melnais Balzams» dzērienu līnijas jaunpienācējs – ķiršu balzams, kura ražošana tika uzsākta šā gada augustā, strauji iekarojis savu vietu alkoholisko dzērienu tirgū un sasniedzis ievērojamus pārdošanas apjomus. Nepilnu divu mēnešu laikā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši «Rīgas Melnā Balzama Ķiršu» pudeļu jeb aptuveni 33 tūkstoši litru. Savukārt no kopējiem «Rīgas Melnā Balzama» pārdošanas apjomiem jaunais ķiršu balzams sasniedzis jau 16%.

Sākotnēji «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sēriju bija iecerēts ražot ierobežotā apjomā ar fokusu uz Latvijas tirgu, taču pēc milzīgā pieprasījuma un produkta augstajiem pārdošanas rādītājiem pieņemts lēmums to iekļaut «Rīgas Melnā Balzama» produktu līnijā, kā arī izvirzīti ambiciozi mērķi palielināt vietējā tirgus daļu un aktīvi iekarot eksporta tirgus, tādējādi veicinot arī Latvijas eksportu kopumā.

Oktobrī «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» būs pieejams lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā. Turpretim nākamgad plānota «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sērijas ekspansija Krievijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un citviet pasaulē. Tāpat produkts būs nopērkams arī Eiropas lidostu beznodokļu jeb duty-free veikalos.

Lai iegūtu vēl plašāku atpazīstamību, piesaistītu jaunus klientus un lielākus pasūtījumus, AS “Latvijas balzams” plāno mainīt nosaukumu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai.

AS “Latvijas balzams” pirms sešiem gadiem pievienojās alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānijai “Amber Beverage Group”. Šogad “Amber Beverage Group” plāno pievienot pieciem saviem uzņēmumiem visā pasaulē papildus atpazīstamības zīmi “Amber”.

Jaunajā AS “Latvijas balzams” nosaukumā plānots saglabāt daļu vēsturiskā nosaukuma, līdz ar to tas varētu būt “Amber Latvijas balzams”.

Lēmumu pieņems AS “Latvijas balzams” Akcionāru sapulce 30. septembrī.

Nav paredzamas nekādas izmaiņas ne AS “Latvijas balzams” darbiniekiem, ne piegādātājiem un pakalpojumu pircējiem. Tiktu mainīts tikai kompānijas oficiālais nosaukums.

Akciju sabiedrība “Latvijas balzams” ir alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā ar tradīcijām bagātu vēsturi kopš 1900. gada. Uzņēmumam pieder divas alkoholisko dzērienu ražotnes Rīgā – stipro alkoholisko dzērienu ražotne un dzirkstošo vīnu un vieglo alkoholisko dzērienu ražotne. AS “Latvijas balzams” ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama 180 pasaules valstīs, kā arī uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Latvijas Balzama zīmols Rīgas Melnais Balzams uzsācis ražot balzamu ar kafijas garšu – Rīgas Melnais Balzams Espresso, informē uzņēmumā.

Šis būs jau piektais produkts šī dzēriena līnijā. «Kafijas garšas iekļaušana arī alkoholiskajos dzērienos šobrīd ir ļoti aktuāla tendence visā pasaulē. Bāros, restorānos un kafejnīcās šie dzērieni ir bārmeņu izvēles pirmajā pieciniekā,» pastāstīja Māris Kalniņš, Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola direktors. «Radot Rīgas Melnais Balzams Espresso, esam apvienojuši divas patērētāju novērtētas garšas: Rīgas Melnais Balzams garšu un espresso garšu,» stāsta Māris Kalniņš.

Rīgas Melnais Balzams Espresso pagatavošanā izmantots balzama ekstrakts, kas atrodams katra šī dzēriena pamatsastāvā. Tam kā jauninājums klāt pievienots Arabica kafijas pupiņu ekstrakts un kanēļa ekstrakts.

Lai gan Nīderlandes tiesa apstiprinājusi Krievijas valsts tiesības Beniluksa valstīs izmantot degvīna preču zīmes «Stolichnaya», «Stoli» un «Moskovskaya», alkoholisko dzērienu ražotāja «Latvijas balzams» kopējos ražošanas un pārdošanas apjomus tas neietekmēšot.

««Stolichnaya» un «Moskovskaya» zīmolu dzērieni netika pārdoti Beniluksa valstīs jau kopš 2015. gada. Tomēr, provizoriski vērtējot, minētais tiesas spriedums skartu ļoti mazu daļu biznesa, iespējams, tikai 1% no kopējā ražošanas apjoma. Tāpēc šis spriedums neietekmēs «Latvijas balzams» darbību,» stāsta Intars Geidāns, «Latvijas balzams» valdes priekšsēdētājs. «Sekosim līdzi tālākai procesa attīstībai, «SPI» grupai pārsūdzot šo lēmumu Nīderlandes Augstākajā tiesā,» noslēdz I. Geidāns.

Jau vairākus gadus pastāvējis strīds starp Krievijas valsts uzņēmumu «Sojuzplodoimport» un «SPI» grupu, kurā ietilpst arī Latvijas uzņēmumu grupa «Amber Beverage Group», kas ir lielākais AS «Latvijas balzams» akcionārs. Trīspadsmit gadu ilgajā tiesas procesā uzņēmumi nespēja sadalīt tiesības uz degvīna tirdzniecības zīmēm.

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

«Latvijas balzams» laidis klajā Latvijā destilēto džinu «Cross Keys Gin», kura sastāvā ir kumelītes un liepziedi. Ražošanas uzsākšanai nepieciešamo investīciju apmēru uzņēmums neatklāj.

«Šonedēļ uzsākam jaunā dzēriena ražošanu un drīz nodosim to izplatīšanai Baltijā, Lielbritānijā, Krievijā, Austrālijā, Itālijā un citur. Vairāki mūsu sadarbības partneri ārvalstīs izrādījuši interesi par Latvijā ražoto džinu,» stāsta Māris Kalniņš, globālais zīmolu direktors.

Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.

«Cross Keys Gin» tiek pildīts «Rīgas Melnā Balzama» māla krūkās, kuras ietekmē džina nobriešanas procesu.

AS «Latvijas balzams» ir alkoholisko dzērienu ražotājs. Uzņēmums ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs un katru gadu tiek apgūti arvien jauni eksporta tirgi. Tāpat «Latvijas balzams» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Alkoholisko dzērienu ražotājam «Latvijas balzams» Rīgas pilsētas būvvalde pirmdien izsniegusi būvatļauju esošās ražotnes paplašināšanai Aleksandra Čaka ielā 160, aģentūrai LETA apstiprināja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka izsniegtā būvatļauja attiecas uz kompānijas uzsākto ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā. Pērn rudenī Ministru kabinets (MK) novērtēja šī projekta nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, piešķirot 4,1 miljona eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi.

Kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka vēsturiskās «Latvijas balzams» ražošanas ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas projekts ir uzsākts ar mērķi paaugstināt uzņēmuma konkurētspējas un eksporta potenciālu. Lai to nodrošinātu, «Latvijas balzamam» nepieciešams palielināt ražošanas jaudu un samazināt produkcijas pašizmaksu, kas pašlaik ir augstāka nekā vairākiem reģiona vadošajiem ražotājiem. «Ņemot vērā strauji augošās darbaspēka izmaksas Latvijā, produkcijas pašizmaksas samazināšana iespējama galvenokārt kāpinot produktivitāti (automatizējot ražošanas procesus, uzlabojot materiālu un preču plūsmu), kā arī samazinot energoresursu patēriņu,» norādīja kompānijā.

AS "Amber Latvijas balzams" noslēgusi darījumu ar SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", kas rīkojas kā nodrošinājumu aģents, sniedzot galvojumu 30 miljonu eiro un blakus prasījumu apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums veikts, lai nodrošinātu ar "Amber Latvijas balzams" vienā grupā ietilpstošās kompānijas "Amber Beverage Group Holding" saistību izpildi, kas izriet no obligāciju emisijas.

Ziņojumā norādīts, ka darījuma ietekme uz "Amber Latvijas balzams" komercdarbību ir vērtējama pozitīvi. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka darījums pozitīvi ietekmēs arī "Amber Latvijas balzams" akcionārus, kas minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm, jo "Amber Latvijas balzams" saņems papildus ienākumus.

Par darījumu ir saņemts Revīzijas komitejas viedoklis.

"Amber Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) jau 2020. gadā parakstīja Eiropas alkohola nozares “spiritsEurope” memorandu par dzērienu uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā. E-etiķetes platforma “U-LABEL”, izmantojot QR kodu, ļauj patērētājiem visā Eiropas Savienībā iegūt informāciju valsts valodā par iegādātajiem vīna, aromatizētā vīna vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Etiķešu ieviešana Latvijā norit veiksmīgi; jau šobrīd 25% no Baltijas alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Latvijas balzams” saražotā dzērienu apjoma ir pieejami ar jauno marķējumu.

Eiropas alkohola nozares asociācijas “spiritsEurope” iniciatīva paredz, ka līdz 2021. gada beigām uz katras otrās ES tirgū patēriņam nodotās grādīgā alkoholiskā dzēriena pudeles ar QR koda starpniecību jābūt izvietotai informācijai par dzēriena uzturvērtību un dzērienā izmantotajām sastāvdaļām. Savukārt līdz 2022. gadam šādu pudeļu īpatsvaram ir jāsasniedz pat 66% no visām ES tirgū patēriņam nodoto grādīgo alkoholisko dzērienu pudelēm.

“Ar QR koda palīdzību patērētājiem tagad iespējams iegūt visaptverošu informāciju par produktu, piemēram, informāciju par uzturvērtību, izmantotajām sastāvdaļām un alkohola vienību skaitu iepakojumā, kā arī – īpaši svarīgi – palīdz sekot līdz atbildīga alkoholisko dzērienu patēriņa vadlīnijām,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Atsākot skārdeņu pildīšanas līnijas darbību, alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" uzsāk limonādes "Green Cola" ražošanu Baltijas tirgum.

Drīzumā uz šīs ražošanas līnijas jaunas variācijas iegūs tādi pazīstami zīmoli kā "Rīgas Melnais Balzams", dzirkstošais dzēriens "Cosmopolitan Dīva" un degvīna zīmols "Moskovskaya Vodka", informē uzņēmumā.

""Green Cola International" ir pozitīvi novērtējuši mūsu darbu, atjaunojot skārdeņu pildīšanas iespējas jaunā kvalitātē. Pēc atkārtotām tehnologu vizītēm, jaunu iekārtu iegādes un tehnoloģijas procesu pielāgošanas esam panākuši vienošanos ražot šo dzērienu tirgum, kas visstraujāk atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas – Baltijas reģionam," norāda AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

"Šobrīd ražojam dzēriena oriģinālo kolas versiju, tomēr apsveram iespēju nākotnē paplašināt "Green Cola" līnijas klāstu, uzsākot arī apelsīnu un ķiršu limonādes ražošanu," informē I. Geidāns.

Alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" lielākais pasūtītājs "Stoli Group" pieņēmis lēmumu mainīt degvīna zīmolu "Stolichnaya" uz "Stoli", pavēstīja "SPI Group", kurā ietilpst arī "Amber Beverage Group" un "Stoli Group", īpašnieks Jurijs Šeflers.

Viņš skaidro, ka tiešā veidā reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, degvīns tiks pārdots un tirgots tikai kā "Stoli". Trīs šī lēmuma virzošie faktori esot Šeflera nostāja pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu, "Stoli" darbinieku apņēmība rīkoties, kā arī vēlme precīzi reprezentēt "Stoli" saknes Latvijā.

Jurijs Šeflers: Visus šos gadus esmu bezbailīgi cīnījies ar šī tirāna režīmu  

“Kā SPI Group dibinātājs, kurā ietilpst arī Amber Beverage Group un Stoli...

"Joprojām esmu lepns par zīmolu "Stolichnaya", tomēr esam pieņēmuši lēmumu pilnībā mainīt zīmolu, jo nosaukums vairs neatspoguļo mūsu organizāciju. Vairāk par visu es vēlos, lai "Stoli" pārstāv mieru Eiropā un solidaritāti ar Ukrainu," uzsver Šeflers.

Tāpat Šeflers min, ka pretēji maldīgam uzskatam, ka degvīni "Moskovskaya" un "Stoli" ir Krievijas izcelsmes produkti, abi šie degvīni ir 100% ražoti Eiropas Savienībā (ES). Tāpat kā līdz šim degvīnus "Moskovskaya" un "Stoli" turpinās ražot Latvijā. Pilnībā visi "Moskovskaya Vodka" un "Stoli" ražošanai nepieciešamie materiāli tiek pārsvarā iegūti tikai no ES valstīm, tostarp spirts, pudeles, etiķetes un citi materiāli.

Patlaban "Moskovskaya Vodka" zīmolvadības komanda gatavo īpašus komunikācijas rīkus, kas pauž zīmola nostāju patērētājiem un aicina iestāties par mieru un brīvību, informē Šeflers. Šie rīki ietver "Limited Edition" jeb ierobežotas pieejamības produktu līniju, POS materiālus un digitālos līdzekļus, kas izveidoti, lai atbalsotu šo vēstījumu sadarbības partneru pusē.

Jau vēstīts, ka "Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 78,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 6% un bija 8,76 miljoni eiro.

Kopš 2015.gada "Latvijas balzams" ir daļa no starptautiska alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerna "Amber Beverage Group", kas strādā no galvenā biroja Luksemburgā, kā arī caur ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem Krievijā, Meksikā, Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā un Baltijas valstīs.

"Amber Beverage Group" īpašnieks ir miljardieris Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro. "Latvijas balzama" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Šodien Kannās starptautiskā izstādē The duty-free and travel retail global summit degvīns Stolichnaya iepazīstina ar jaunu pudeles dizainu, informē uzņēmumā.

Zīmola īpašnieki Stoli Group norāda, ka Stolichnaya® jaunajā dizaina risinājumā nonāks plašā tirdzniecībā šī gada nogalē. Latvijā, kā zīmola ražotājvalstī, Stoli® jaunajā dizaina versijā būs pieejams jau sākot no novembra.

Jaunās pudeles forma ir nedaudz augstāka, pudeles kakliņam ir pretslīdes reljefs; pudeles korķim ir izmantota jauna tehnoloģija, kas nodrošina aizsardzību pret viltojumiem un pārliešanas iespējamību. Uzlabota arī dzēriena etiķete.

Zīmols Stolichnaya®, kas tiek eksportēts uz vairāk nekā 170 pasaules tirgiem, tiek pildīts un ražots AS Latvijas balzams kopš 1948. gada.

Alkoholisko dzērienu ražotāja AS "Latvijas balzams" neauditētais neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 15,9 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

To galvenokārt ietekmēja izmaiņas realizētās produkcijas sortimentā.

Pārskata perioda neauditētā neto peļņa ir 0,64 miljoni eiro, kas ir par 37% mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī. Neto peļņas rādītāju, galvenokārt, ietekmēja cenu izmaiņas atsevišķās būtiskās izejvielu kategorijās, izmaiņas pārdotās produkcijas sortimentā un atalgojuma izmaiņas, tai skaitā, kas saistītas ar Covid-19 situāciju.

2020. gada aprīlī, ņemot vērā COVID-19 radītos apstākļus un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, AS "Luminor Bank" Latvijas filiāle ir piešķīrusi uzņēmumam labvēlības periodu uz sešiem mēnešiem attiecībā uz tam piešķirtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem.

AS Latvijas balzams valde ir izvērtējusi akcionāra SIA Amber Beverage Group izteikto AS Latvijas balzams brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām, informē uzņēmums.

Valde pozitīvi vērtē izteikto akciju atpirkuma piedāvājumu: «SIA Amber Beverage Group ietekmes palielināšanās paātrinās lēmumu pieņemšanu, ļaus AS Latvijas balzams efektīvāk koncentrēties uz savu pamatdarbības jomu – konkurētspējīgu produktu attīstību un ražošanu, kā arī sekmīgāk reaģēt uz tirgus izmaiņām. Šis akciju atpirkšanas piedāvājums neietekmēs uzņēmuma darbības stratēģijas, kā arī nākotnes plānu realizāciju. Akcionārs nav paredzējis mainīt esošo uzņēmuma darbības profilu un atrašanās vietu.»

«Akcionāru izteiktais brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums neietekmēs Latvijas balzams nodarbinātības politiku, uzņēmuma darbinieki saglabā darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem,» pauž uzņēmuma valde.

Šoreiz portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties degvīna ražošanas procesā kompānijā AS Latvijas Balzams.

Stolichnaya pildišana Rīgā – Latvijas Balzamā un daļēja ražošana tika uzsākta 1948.gadā. Kopš 2010.gada visa Stolichnaya kas nonāk pasaulēs tirgos, tiek ražota Latvijā. Aromatizēto degvīnu ražošana uzsākta 1962.gadā.

Degvīns tiek ražots no tā sauktā alfa spirta – tajā metilspirta saturs ir svarīgākais rādītājs un alfa spirta sastāvā nevar būt vairāk par 0.03% metilspirta, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Kompānija iegādājas kompānijas Talvis ražoto Alfa spirtu, kas satur mazāk nekā 0,000021% metilspirta.

Latvijas Balzams nav vienīgais ražotājs, kuri izmanto Alpha spirtu degvīnu ražošanā, bet SPI ir pirmie, kuri ir sasnieguši šo standartu.

Lincā «SPI» grupa panākusi vēl vienu juridisku uzvaru ilgstošajā strīdā ar Krievijas valstij piederošo uzņēmumu «Federal State Treasury Enterprise Sojuzplodoimport» (FKP vai FTE) par «SPI Group» «Stolichnaya» un «Moskovskaya» preču zīmju īpašumtiesībām.

Apelācijas tiesa spriedusi par labu «SPI Group», apliecinot tās īpašumtiesības uz abām preču zīmēm Austrijā. Savā lēmumā Austrijas apelācijas tiesa nolēmusi, ka Nīderlandes pagaidu lēmums, kā arī vēlāk pieņemtie Nīderlandes spriedumi nav saistoši Austrijas tiesvedībai.

Atšķirībā no Nīderlandes pieejas, Austrijas tiesvedībā tika iesaistīti tiesas ekspertu atzinumi un tika secināts, ka Krievijas tiesību ierobežošanas tiesību akti ir piemērojami un atceļ «FKP» prasījumus.

Nīderlandē apstiprina Krievijas tiesības Beniluksa valstīs izmantot preču zīmes Stolichnaya, Stoli un Moskovskaya

Latvijas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja Latvijas Balzams izaugsme šogad atbilst plānotajam, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Latvijas Balzama pusgada un arī pēdējo mēnešu rezultāti dod pamatu runāt par stabiliem rādītājiem un izaugsmi gada griezumā kopumā, kas atbilst plānotajam,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš, piebilstot, ka precīzus finanšu rezultātus vēl nav iespējams apkopot, jo gada kopainu lielā mērā ietekmēs pārdošanas rādītāji decembrī.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka Latvijas Balzams šogad ir radījis piecus jaunus zīmolus vietējam un eksporta tirgiem, tostarp caur dzintaru filtrēto degvīnu, kā arī realizējis virkni privāto zīmolu projektu. «Mūsu prioritāte [šogad] ir bijusi dzērienu portfeļa pilnveidošana un attīstītība, kā arī izaugsme stratēģiskajos ārvalstu tirgos,» sacīja Latvijas Balzama valdes priekšsēdētājs.

Latvijas balzams nokārtojis saistības ar Valsts ieņēmumu dienestu, noteiktajā termiņā samaksājot atlikto nodokļu maksājumu 3,83 miljonu eiro apmērā, portālu Nozare.lv informēja uzņēmuma pārstāve Dana Hasana.

«Nodokļu maksājums ir veikts pilnā apmērā un noteiktajā termiņā. Visu šo laiku uzņēmums ir produktīvi strādājis, vienlaikus izmantojot likumā paredzēto iespēju, vienojoties ar VID,» sacīja Hasana.

Latvijas balzams jūnijā vērsās pie VID ar lūgumu rast iespēju izmantot atlikto nodokļu maksājumu 3,83 miljonu eiro apmērā, ko veido pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis. VID šim lūgumam piekrita, un nodokļu maksājumi budžetā sadalīti atbilstoši uzņēmuma piedāvātajam termiņam, kas ir 16.oktobris.

«Tas, ka uzņēmums lūdz atlikt nodokļu maksājumu, nav nekas ārkārtējs, bet normāla, likumā paredzētā iespēja. Uzņēmumam, kuram nav nodokļu parādu, ir tiesības četras reizes gadā izmantot iespēju maksāt nodokļus pēc īpaša, iepriekš saskaņota grafika. Atliktā nodokļu maksājumu iespēja tikusi izmantota arī citus gadus,» iepriekš atzina uzņēmuma pārstāve.

Alkoholisko dzērienu ražotāja AS "Amber Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs turpmāk būs līdzšinējais valdes loceklis Guntars Betlers, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Valdē iecelts arī ilggadējais padomes loceklis Vaļižans Abidovs.

"Amber Latvijas balzams" padome līdz nākamajai akcionāru sapulcei turpinās darboties četru cilvēku sastāvā.

Jau ziņots, ka līdzšinējais "Amber Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns nolēma atstāt amatu. Viņa pēdējā darba diena bija 11.jūnijā. Geidāns "Amber Latvijas balzams" strādāja 14 gadus, no kuriem astoņus bija kompānijas valdes priekšsēdētājs.

"Amber Latvijas balzams" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 97,92 miljoni eiro, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 18,4% - līdz 5,165 miljoniem eiro.

"Amber Beverage Group" īpašnieks ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro. "Amber Latvijas balzama" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Amber Latvijas balzams" dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās 4,498 miljonus eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 27.jūlijā akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē nolemts 2022.gada peļņu 6 332 122 eiro apmērā atstāt nesadalītu, savukārt dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītās peļņas izmaksāt 4 498 140 eiro jeb 0,6 eiro par akciju.

Tāpat "Amber Latvijas balzams" akcionāru kārtējā sapulcē par revidentu 2023.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers". Atlīdzība revidentam par 2023.gada pārskatu revīziju noteikta apmērā, kas nepārsniedz 36 000 eiro, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, "Amber Latvijas balzams" strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns neredz pamatu satraukumam saistībā ar šonedēļ valdībā atlikto Latvijas balzams prasījumu likumā noteiktā kārtībā piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi par apjomīga investīciju projekta īstenošanu, teikts kompānijas paziņojumā biržai Nasdaq Riga.

«Mēs saprotam, ka šis ir nozīmīgs lēmums un deputātiem ir nepieciešams laiks, lai detalizēti iepazītos ar šo iespaidīgo investīciju projektu un finanšu aprēķiniem. No savas puses iesnieguši visus dokumentus, kas nepieciešami šāda pieprasījuma izdarīšanai. Vienlaikus varu apliecināt, ka esam gatavi klātienē deputātiem skaidrot katru projekta aspektu un esam pārliecināti, ka valdība izprot, cik nozīmīgi ir tas, ka viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba devējiem Latvijā attīsta ražošanu un nodrošina augstus eksporta apjomus,» pauž I.Geidāns.

Arī Latvijas balzama neauditētajā 2017. gada sešu mēnešu finanšu pārskatā norādīts, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta. Kompānija atzīmē, ka projekta pabeigšana rezultēsies ar uzņēmuma konkurētspējas palielināšanu un efektivitātes paaugstināšanu reģiona ražotāju vidū. Investīciju projekta kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā.