Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Akciju sabiedrības "Latvijas balzams" 2019.gada peļņu 10,046 miljonu eiro apmērā iecerēts atstāt nesadalītu un izmantot "Latvijas balzams" konkurētspējas stiprināšanai, nolemts uzņēmuma kārtējā akcionāru sapulcē.

Akcionāru sapulcē apstiprināti kompānijas valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2019.gada pārskats un atkarības pārskats. Tāpat akcionāri pieņēma zināšanai "Latvijas balzams" valdes un padomes ziņojumus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu.

Par "Latvijas balzams" revidentu 2020.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorfirma "PricewaterhouseCoopers". Revidentam par 2020.gada pārskatu revīzijas veikšanu noteikta 28 780 eiro atlīdzība, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN). "Latvijas balzams" valdei uzdots noslēgt līgumu ar ievēlēto revidentu par kompānijas 2020.gada pārskatu revīziju.

Tāpat uzņēmuma padomes locekļu amatos uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlēti Petrs Avens, Rolands Gulbis, un Valižans Abidovs un Velga Celmiņa, bet no padomes atcelts Aleksandrs Maslo, kura vietā iecelts Jānis Buks.

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Lai gan pagājušā gada nogalē Krievijas rublis piedzīvoja dramatisku kritumu, no kaimiņvalsts importējamā spirta cenu tas nav īpaši ietekmējis, atzina AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Izejvielas cenu ietekmēja divi faktori. Kad sākās rubļa vērtības lejupslīde, spirta cenas Krievijā sāka kāpt, vienlaikus, rubļus konvertējot eiro, spirta eksports izvērtās aizvien izdevīgāks. Savukārt šogad rublis ir stabilizējies, cena kļuvusi nedaudz lielāka, tomēr kopumā noticis izlīdzinājums un lielas atšķirības cenā nejūtam,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas balzams iepērk vidēji 1,3 miljonus litru spirta mēnesī un izejviela vienādos daudzumos tiek pirkta Krievijā un Eiropas Savienībā, tomēr Krievijas spirts esot nedaudz dārgāks lielāko muitas nodevu dēļ.

«Tomēr šo proporciju nemainīsim, jo Krievijas spirtam ir izcili laba kvalitāte. To izmantojam atsevišķu premiālās klases dzērienu ražošanā, piemēram, Stolichnaya, Amber gold, Moskovskaya un citos,» atzina uzņēmuma vadītājs.

«Rīgas Melnais Balzams» dzērienu līnijas jaunpienācējs – ķiršu balzams, kura ražošana tika uzsākta šā gada augustā, strauji iekarojis savu vietu alkoholisko dzērienu tirgū un sasniedzis ievērojamus pārdošanas apjomus. Nepilnu divu mēnešu laikā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši «Rīgas Melnā Balzama Ķiršu» pudeļu jeb aptuveni 33 tūkstoši litru. Savukārt no kopējiem «Rīgas Melnā Balzama» pārdošanas apjomiem jaunais ķiršu balzams sasniedzis jau 16%.

Sākotnēji «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sēriju bija iecerēts ražot ierobežotā apjomā ar fokusu uz Latvijas tirgu, taču pēc milzīgā pieprasījuma un produkta augstajiem pārdošanas rādītājiem pieņemts lēmums to iekļaut «Rīgas Melnā Balzama» produktu līnijā, kā arī izvirzīti ambiciozi mērķi palielināt vietējā tirgus daļu un aktīvi iekarot eksporta tirgus, tādējādi veicinot arī Latvijas eksportu kopumā.

Oktobrī «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» būs pieejams lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā. Turpretim nākamgad plānota «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sērijas ekspansija Krievijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un citviet pasaulē. Tāpat produkts būs nopērkams arī Eiropas lidostu beznodokļu jeb duty-free veikalos.

Lai iegūtu vēl plašāku atpazīstamību, piesaistītu jaunus klientus un lielākus pasūtījumus, AS “Latvijas balzams” plāno mainīt nosaukumu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai.

AS “Latvijas balzams” pirms sešiem gadiem pievienojās alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānijai “Amber Beverage Group”. Šogad “Amber Beverage Group” plāno pievienot pieciem saviem uzņēmumiem visā pasaulē papildus atpazīstamības zīmi “Amber”.

Jaunajā AS “Latvijas balzams” nosaukumā plānots saglabāt daļu vēsturiskā nosaukuma, līdz ar to tas varētu būt “Amber Latvijas balzams”.

Lēmumu pieņems AS “Latvijas balzams” Akcionāru sapulce 30. septembrī.

Nav paredzamas nekādas izmaiņas ne AS “Latvijas balzams” darbiniekiem, ne piegādātājiem un pakalpojumu pircējiem. Tiktu mainīts tikai kompānijas oficiālais nosaukums.

Akciju sabiedrība “Latvijas balzams” ir alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā ar tradīcijām bagātu vēsturi kopš 1900. gada. Uzņēmumam pieder divas alkoholisko dzērienu ražotnes Rīgā – stipro alkoholisko dzērienu ražotne un dzirkstošo vīnu un vieglo alkoholisko dzērienu ražotne. AS “Latvijas balzams” ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama 180 pasaules valstīs, kā arī uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Latvijas Balzama zīmols Rīgas Melnais Balzams uzsācis ražot balzamu ar kafijas garšu – Rīgas Melnais Balzams Espresso, informē uzņēmumā.

Šis būs jau piektais produkts šī dzēriena līnijā. «Kafijas garšas iekļaušana arī alkoholiskajos dzērienos šobrīd ir ļoti aktuāla tendence visā pasaulē. Bāros, restorānos un kafejnīcās šie dzērieni ir bārmeņu izvēles pirmajā pieciniekā,» pastāstīja Māris Kalniņš, Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola direktors. «Radot Rīgas Melnais Balzams Espresso, esam apvienojuši divas patērētāju novērtētas garšas: Rīgas Melnais Balzams garšu un espresso garšu,» stāsta Māris Kalniņš.

Rīgas Melnais Balzams Espresso pagatavošanā izmantots balzama ekstrakts, kas atrodams katra šī dzēriena pamatsastāvā. Tam kā jauninājums klāt pievienots Arabica kafijas pupiņu ekstrakts un kanēļa ekstrakts.

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Alkoholisko dzērienu ražotājam «Latvijas balzams» Rīgas pilsētas būvvalde pirmdien izsniegusi būvatļauju esošās ražotnes paplašināšanai Aleksandra Čaka ielā 160, aģentūrai LETA apstiprināja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka izsniegtā būvatļauja attiecas uz kompānijas uzsākto ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā. Pērn rudenī Ministru kabinets (MK) novērtēja šī projekta nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, piešķirot 4,1 miljona eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi.

Kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka vēsturiskās «Latvijas balzams» ražošanas ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas projekts ir uzsākts ar mērķi paaugstināt uzņēmuma konkurētspējas un eksporta potenciālu. Lai to nodrošinātu, «Latvijas balzamam» nepieciešams palielināt ražošanas jaudu un samazināt produkcijas pašizmaksu, kas pašlaik ir augstāka nekā vairākiem reģiona vadošajiem ražotājiem. «Ņemot vērā strauji augošās darbaspēka izmaksas Latvijā, produkcijas pašizmaksas samazināšana iespējama galvenokārt kāpinot produktivitāti (automatizējot ražošanas procesus, uzlabojot materiālu un preču plūsmu), kā arī samazinot energoresursu patēriņu,» norādīja kompānijā.

«Latvijas balzams» laidis klajā Latvijā destilēto džinu «Cross Keys Gin», kura sastāvā ir kumelītes un liepziedi. Ražošanas uzsākšanai nepieciešamo investīciju apmēru uzņēmums neatklāj.

«Šonedēļ uzsākam jaunā dzēriena ražošanu un drīz nodosim to izplatīšanai Baltijā, Lielbritānijā, Krievijā, Austrālijā, Itālijā un citur. Vairāki mūsu sadarbības partneri ārvalstīs izrādījuši interesi par Latvijā ražoto džinu,» stāsta Māris Kalniņš, globālais zīmolu direktors.

Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.

«Cross Keys Gin» tiek pildīts «Rīgas Melnā Balzama» māla krūkās, kuras ietekmē džina nobriešanas procesu.

AS «Latvijas balzams» ir alkoholisko dzērienu ražotājs. Uzņēmums ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs un katru gadu tiek apgūti arvien jauni eksporta tirgi. Tāpat «Latvijas balzams» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

AS "Amber Latvijas balzams" noslēgusi darījumu ar SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", kas rīkojas kā nodrošinājumu aģents, sniedzot galvojumu 30 miljonu eiro un blakus prasījumu apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums veikts, lai nodrošinātu ar "Amber Latvijas balzams" vienā grupā ietilpstošās kompānijas "Amber Beverage Group Holding" saistību izpildi, kas izriet no obligāciju emisijas.

Ziņojumā norādīts, ka darījuma ietekme uz "Amber Latvijas balzams" komercdarbību ir vērtējama pozitīvi. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka darījums pozitīvi ietekmēs arī "Amber Latvijas balzams" akcionārus, kas minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm, jo "Amber Latvijas balzams" saņems papildus ienākumus.

Par darījumu ir saņemts Revīzijas komitejas viedoklis.

"Amber Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) jau 2020. gadā parakstīja Eiropas alkohola nozares “spiritsEurope” memorandu par dzērienu uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā. E-etiķetes platforma “U-LABEL”, izmantojot QR kodu, ļauj patērētājiem visā Eiropas Savienībā iegūt informāciju valsts valodā par iegādātajiem vīna, aromatizētā vīna vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Etiķešu ieviešana Latvijā norit veiksmīgi; jau šobrīd 25% no Baltijas alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Latvijas balzams” saražotā dzērienu apjoma ir pieejami ar jauno marķējumu.

Eiropas alkohola nozares asociācijas “spiritsEurope” iniciatīva paredz, ka līdz 2021. gada beigām uz katras otrās ES tirgū patēriņam nodotās grādīgā alkoholiskā dzēriena pudeles ar QR koda starpniecību jābūt izvietotai informācijai par dzēriena uzturvērtību un dzērienā izmantotajām sastāvdaļām. Savukārt līdz 2022. gadam šādu pudeļu īpatsvaram ir jāsasniedz pat 66% no visām ES tirgū patēriņam nodoto grādīgo alkoholisko dzērienu pudelēm.

“Ar QR koda palīdzību patērētājiem tagad iespējams iegūt visaptverošu informāciju par produktu, piemēram, informāciju par uzturvērtību, izmantotajām sastāvdaļām un alkohola vienību skaitu iepakojumā, kā arī – īpaši svarīgi – palīdz sekot līdz atbildīga alkoholisko dzērienu patēriņa vadlīnijām,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Atsākot skārdeņu pildīšanas līnijas darbību, alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" uzsāk limonādes "Green Cola" ražošanu Baltijas tirgum.

Drīzumā uz šīs ražošanas līnijas jaunas variācijas iegūs tādi pazīstami zīmoli kā "Rīgas Melnais Balzams", dzirkstošais dzēriens "Cosmopolitan Dīva" un degvīna zīmols "Moskovskaya Vodka", informē uzņēmumā.

""Green Cola International" ir pozitīvi novērtējuši mūsu darbu, atjaunojot skārdeņu pildīšanas iespējas jaunā kvalitātē. Pēc atkārtotām tehnologu vizītēm, jaunu iekārtu iegādes un tehnoloģijas procesu pielāgošanas esam panākuši vienošanos ražot šo dzērienu tirgum, kas visstraujāk atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas – Baltijas reģionam," norāda AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

"Šobrīd ražojam dzēriena oriģinālo kolas versiju, tomēr apsveram iespēju nākotnē paplašināt "Green Cola" līnijas klāstu, uzsākot arī apelsīnu un ķiršu limonādes ražošanu," informē I. Geidāns.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Alkoholisko dzērienu ražotāja AS "Latvijas balzams" neauditētais neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 15,9 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

To galvenokārt ietekmēja izmaiņas realizētās produkcijas sortimentā.

Pārskata perioda neauditētā neto peļņa ir 0,64 miljoni eiro, kas ir par 37% mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī. Neto peļņas rādītāju, galvenokārt, ietekmēja cenu izmaiņas atsevišķās būtiskās izejvielu kategorijās, izmaiņas pārdotās produkcijas sortimentā un atalgojuma izmaiņas, tai skaitā, kas saistītas ar Covid-19 situāciju.

2020. gada aprīlī, ņemot vērā COVID-19 radītos apstākļus un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, AS "Luminor Bank" Latvijas filiāle ir piešķīrusi uzņēmumam labvēlības periodu uz sešiem mēnešiem attiecībā uz tam piešķirtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem.

AS Latvijas balzams valde ir izvērtējusi akcionāra SIA Amber Beverage Group izteikto AS Latvijas balzams brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām, informē uzņēmums.

Valde pozitīvi vērtē izteikto akciju atpirkuma piedāvājumu: «SIA Amber Beverage Group ietekmes palielināšanās paātrinās lēmumu pieņemšanu, ļaus AS Latvijas balzams efektīvāk koncentrēties uz savu pamatdarbības jomu – konkurētspējīgu produktu attīstību un ražošanu, kā arī sekmīgāk reaģēt uz tirgus izmaiņām. Šis akciju atpirkšanas piedāvājums neietekmēs uzņēmuma darbības stratēģijas, kā arī nākotnes plānu realizāciju. Akcionārs nav paredzējis mainīt esošo uzņēmuma darbības profilu un atrašanās vietu.»

«Akcionāru izteiktais brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums neietekmēs Latvijas balzams nodarbinātības politiku, uzņēmuma darbinieki saglabā darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem,» pauž uzņēmuma valde.

Informācijas nopludināšana kalpo arī kā sabiedrības reakcijas tests – tā jaunumus sagremos vai izspļaus

Papildus baumām par iespējamiem valdības krišanas scenārijiem un nākamajiem premjeriem, publiskajā telpā parādījušās arī runas par nozīmīgā energouzņēmuma Latvijas gāze potenciālo vadītāju. Turklāt šoreiz neoficiālas informācijas izplatīšanā iesaistījusies pat ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, telekanālam LNT apliecinot, ka runas par to, ka ekspremjers Aigars Kalvītis varētu kļūt par a/s Latvijas gāze jauno valdes priekšsēdētāju, dzirdējusi pat savas ASV vizītes laikā. Aigars Kalvītis, kas bijis ne tikai tā saukto Latvijas trekno gadu premjers, bet arī ekonomikas un zemkopības ministrs, sevi kā universālais kareivis ir pierādījis, darbojoties Lattelecom un Latvijas Balzāms padomēs, kā arī vadot hokeja klubu Dinamo.

Alkoholisko dzērienu ražotāja AS "Amber Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs turpmāk būs līdzšinējais valdes loceklis Guntars Betlers, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Valdē iecelts arī ilggadējais padomes loceklis Vaļižans Abidovs.

"Amber Latvijas balzams" padome līdz nākamajai akcionāru sapulcei turpinās darboties četru cilvēku sastāvā.

Jau ziņots, ka līdzšinējais "Amber Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns nolēma atstāt amatu. Viņa pēdējā darba diena bija 11.jūnijā. Geidāns "Amber Latvijas balzams" strādāja 14 gadus, no kuriem astoņus bija kompānijas valdes priekšsēdētājs.

"Amber Latvijas balzams" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 97,92 miljoni eiro, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 18,4% - līdz 5,165 miljoniem eiro.

"Amber Beverage Group" īpašnieks ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro. "Amber Latvijas balzama" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns neredz pamatu satraukumam saistībā ar šonedēļ valdībā atlikto Latvijas balzams prasījumu likumā noteiktā kārtībā piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi par apjomīga investīciju projekta īstenošanu, teikts kompānijas paziņojumā biržai Nasdaq Riga.

«Mēs saprotam, ka šis ir nozīmīgs lēmums un deputātiem ir nepieciešams laiks, lai detalizēti iepazītos ar šo iespaidīgo investīciju projektu un finanšu aprēķiniem. No savas puses iesnieguši visus dokumentus, kas nepieciešami šāda pieprasījuma izdarīšanai. Vienlaikus varu apliecināt, ka esam gatavi klātienē deputātiem skaidrot katru projekta aspektu un esam pārliecināti, ka valdība izprot, cik nozīmīgi ir tas, ka viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba devējiem Latvijā attīsta ražošanu un nodrošina augstus eksporta apjomus,» pauž I.Geidāns.

Arī Latvijas balzama neauditētajā 2017. gada sešu mēnešu finanšu pārskatā norādīts, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta. Kompānija atzīmē, ka projekta pabeigšana rezultēsies ar uzņēmuma konkurētspējas palielināšanu un efektivitātes paaugstināšanu reģiona ražotāju vidū. Investīciju projekta kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Amber Latvijas balzams" dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās 4,498 miljonus eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 27.jūlijā akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē nolemts 2022.gada peļņu 6 332 122 eiro apmērā atstāt nesadalītu, savukārt dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītās peļņas izmaksāt 4 498 140 eiro jeb 0,6 eiro par akciju.

Tāpat "Amber Latvijas balzams" akcionāru kārtējā sapulcē par revidentu 2023.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers". Atlīdzība revidentam par 2023.gada pārskatu revīziju noteikta apmērā, kas nepārsniedz 36 000 eiro, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, "Amber Latvijas balzams" strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Pēc rekonstrukcijas atklāts Latvijas balzams veikals Marijas ielā 1, Rīgā, kas vēsturiski ir viens no pirmajiem tīkla veikaliem. Veikala rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā 30 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

«Šis mums ir stratēģiski svarīgs veikals, un ne tikai lielās cilvēku plūsmas dēļ. Tas atrodas pretim Centrālajai stacijai un būtiski ietekmē pirmo iespaidu par Rīgu un veido mūsu pilsētas seju. Tādēļ veikala rekonstrukcija bija nepieciešama ne tikai, domājot par biznesa attīstību, bet arī pilsētvides uzlabošanai. Turklāt veikals atrodas vēsturiskā ēkā, kuras 1.stāvā jau kopš 18. gadsimta rindojas virkne veikalu. Šis mūra nams ar veikaliem celts 1884. gadā, un tā arhitekts bija Kārlis Johans Felsko,» stāsta Latvijas balzams veikali tīkla vadītāja Viktorija Voičenko.

V.Voičenko atzīst, ka no vienas puses tas sarežģīja šī rekonstrukcijas projekta saskaņošanu, no otras puses ir liels gandarījums par paveikto – nomainīti logi un izkārtnes, modernizēts interjers un pilnveidots produktu klāsts.

Ieguldot vairāk nekā 200 000 eiro, Latvijas balzams veikali tīklā šogad modernizēti 12 veikali un atvērti pieci jauni veikali, informē veikalu tīkla vadītāja Viktorija Voičenko.

Decembrī jauns veikals atvērts Liepājā un renovēts veikals Ogrē. «Veikals Ogrē līdz šim strādāja kā ikdienas koncepta veikals. Veicām kosmētisko remontu, uzlabojām veikala vizuālo izskatu un paplašinājām sortimentu, pārejot uz outleta konceptu, lai kļūtu konkurētspējīgāki un nodrošinātu pieejamas cenas vietējiem iedzīvotājiem,» stāsta V.Voičenko.

Novembrī darbu sāka arī pirmais Latvijas balzams veikali outlets Pierīgā - Piņķos.

Latvijas balzams veikali specializēto tīklu veido 47 veikali Latvijā, 4 no kuriem ir premium koncepta veikali un 7 outlet koncepta veikali. Veikalu tīkls pieder SIA Bravo un ir daļa no Amber Beverage Group, kas ir vadošā vīna un stipro alkoholisko dzērienu holdinga sabiedrība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijas balzams veikali tīkls tika izveidots 1991.gadā. Veikalos iespējams iegādāties visus AS Latvijas balzams ražotos dzērienus, kā arī plašu importēto alkoholisko dzērienu klāstu un citus produktus.