Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.
«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.
«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.
Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».
«Gazprom interesē cipari, tur viss balstās uz ekonomiskiem principiem, nevis politiku. Prognozēju, ka sarunas ar Gazprom vadību būs pozitīvas,» sacīja Kalvītis.
Viņš atturējās minēt, kad notiks tuvākās sarunas ar Krievijas akcionāriem, norādot, ka patlaban pēc iecelšanas jaunajā amatā viņam vispirms jāiepazīstas ar stāvokli uzņēmumā.
Jau vēstīts, ka AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.
Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.
Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.
Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.
Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.
Tikmēr Kalvītis aģentūrai LETA iepriekš atteicās komentēt izskanējušo informāciju, ka viņš būtu pieteicies uz gāzes kompānijas vadītāja amatu.
Saskaņā ar Firmas.lv datiem, Kalvītis patlaban ir uzņēmuma Latvijas Balzams padomes priekšsēdētājs, holdinga kompānijas Amber Beverage Group, kurā ietilpst Latvijas Balzams, padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs. Tāpat Kalvītis ir SIA Aploki un SIA Agro centrs līdzīpašnieks, kā arī darbojas divos mednieku klubos.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kalvītis 1992.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot lauksaimniecības ekonomikas bakalaura grādu. 1995.gadā viņš šajā pašā augstskolā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu.
Kalvītis politikā iesaistījās 1998.gadā, kad no uzņēmēja, bijušā premjera Andra Šķēles veidotās Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 7.Saeimā. Politiskās karjeras laikā bijis Saeimas deputāts, zemkopības ministrs un ekonomikas ministrs, kā arī ieņēmis vēl virkni amatu.
2004.gadā Kalvītis kļuva par Ministru prezidentu. 2006.gadā pēc 9.Saeimas vēlēšanām Kalvītis šajā amatā tika iecelts atkārtoti. 2007.gada decembrī viņš iesniedza demisijas rakstu.
Pēc aiziešanas no politikas Kalvītis iesaistījās uzņēmējdarbībā. Pērn Kalvītis mēģināja atgriezties politikā, startējot no tā dēvētās bijušo premjeru partijas Vienoti Latvijai saraksta Zemgalē kā 1.numurs, taču šī partija parlamentā netika ievēlēta.
LETA jau ziņoja, ka ilggadējais AS Latvijas Gāze vadītājs Adrians Dāvis maija beigās paziņoja, ka nolēmis pamest amatu, lai dotu vietu jauniem cilvēkiem. Dāvim, kā arī kopumā četriem valdes locekļiem, amata pilnvaru termiņš beidzas 16.augustā.
Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa kandidātu atlasi no 16.jūnija līdz 26.jūnijam veica augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānija Pedersen & Partners.
Jau ziņots, ka pērn Latvijas Gāze nopelnīja 30,07 miljonus eiro, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2013.gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā NASDAQ OMX Riga.
Latvijas Gāze pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1,29 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2013.gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 10,9%.
Lielākais Latvijas Gāzes akcionārs ir Vācijas E.ON Ruhrgas International GmbH, kam pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai Gazprom, bet 16% - SIA Itera Latvija.