Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.
Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.
Pieprasījums mainās
Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.
Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka šobrīd Inčukalna PGK noglabātas nedaudz mazāk nekā 11 teravatstundas (TWh) dabasgāzes un krājumu apjoms būtiski neatšķiras no pagājušā gada janvāra. “Principā pašlaik esam līdzīgā situācijā, tomēr diez vai šajos laikos mēs varam balstīties uz vēsturisko statistiku, jo apgādes ceļi ir kardināli mainījušies. Mums vairs nav piegāžu no Krievijas, un Klaipēdas terminālī pieejamās jaudas šim gadam ir pilnībā rezervētas - tāda situācija reģionā vēl nekad nav piedzīvota,” norāda U.Bariss, apstiprinot, ka jau šobrīd krātuves loma reģionā ir mainījusies. “Šis ir pirmais gads, kad janvārī Inčukalna gāzes krātuvē notika fiziska gāzes iesūknēšana, un jāsaka, ka tas nav pārsteigums, jo mums ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka, ja krātuve no sezonālās kļūst par balansējošo, tās tehniskā jauda būs pilnīgi cita. Šobrīd Inčukalna PGK maksimālā tehniskā kapacitāte ir 24 TWh, bet Latvijas patēriņš - ap 9 TWh, kas nozīmē, ka teorētiski krātuve ir gatava uzņemt papildu klientus. Ja mēs vēlamies uzturēt Inčukalna krātuvi kā rentablu aktīvu, jāsaprot, ka tas nevar strādāt bez reģionālā tirgus. Ja gribam nodarboties ar eksportu, mums ir jārespektē citi tirgus dalībnieki un mēs nevaram pat izteikt ideju par to, ka krātuvē esošā gāze varētu tikt nacionalizēta,” domā U.Bariss.
Situācija stabila
Viens no lielākajiem Inčukalna PGK klientiem pērn bijis arī uzņēmums AS Latvenergo, kas krātuvē noglabājis vismaz 2TWh dabasgāzes. Publiski pieejamā informācija liecina, ka iegādātais gāzes apjoms paredzēts, lai nodrošinātu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu Latvenergo termoelektrocentrālēs (TEC), vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā. Mārtiņš Čakste, Latvenergo valdes priekšsēdētājs, atzīmē, ka šobrīd visa gāze vēl nav iztērēta un daļa no tās joprojām ir uzņēmuma rīcībā. “Kopumā jāsaka, ka mēs bijām gatavojušies aukstākai ziemai, tāpēc pašlaik gāzes mums pietiek, taču nenoliedzami - gāze un gāzes apgāde pērn bija viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem. Vēsturiski pārsvarā esam strādājuši ar LG, un līdz šim mums nebija pieredzes iegūt gāzi pa citiem ceļiem. Pagājušajā gadā vairākus mēnešus mēs nezinājām, vai vispār šajos sarežģītajos apstākļos gāzi vajadzīgajos apjomos spēsim nopirkt. Arī fakts, ka joprojām atrodamies vienotā elektrotīklā ar Krieviju un Baltkrieviju, nepieciešamību pēc papildu gāzes palielināja,” atzīst M.Čakste, piebilstot, ka ar visiem šiem izaicinājumiem Latvenergo veiksmīgi ticis galā un šobrīd ieguvis tiesības izmantot Klaipēdas termināli. “Turpmākos 10 gadus mēs varam lietot Klaipēdas termināļa 6 TWh ikgadēju jaudu dabasgāzes regulārām piegādēm Latvenergo TEC ražošanas un klientu drošai apgādei. Noslēgtais līgums paredz regazificēt regulāru sešu standartizētu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravas kuģu piegādes, ko Latvenergo izvēlēsies, iepirks un kontraktēs brīvā starptautiskā tirgū, un turpmāk katru gadu pārvadīs no termināļa līdz Latvijai. Klaipēdas termināļa ilgtermiņa jaudu piešķiršanas procedūrā piedāvātas četras paketes, katra ar 6 TWh ikgadēju jaudu, rezultātā Baltijas reģiona tirgū piešķirtas kopsummā 24 TWh, un Latvenergo ieguvis vienu ceturto daļu no ilgtermiņa jaudas,” skaidro M.Čakste.
Nervozs gads
Arī A.Kalvītis piekrīt - aizvadītais gads bija izaicinājumiem bagāts. “2022. gads prasīja tik daudz enerģijas kā nekad iepriekš, jo tāds gads nozarē vēl nebija piedzīvots. Sākās karš, tirgus regulāri saskārās ar iespaidīgām cenu svārstībām, kā arī jaunā līmenī aktualizējās gāzes pieejamības jautājums. Vienā dienā bija iespējams pazaudēt pat desmit miljonus eiro, un tas nozarei bija kaut kas pilnīgi jauns. Arī LG izaicinājumu netrūka. Pēc kara sākuma mēs pieņēmām, manuprāt, stratēģiski pareizu lēmumu, kā rezultātā vēl paspējām nopirkt maksimāli daudz gāzes par zemāku cenu. Tas ļāva mums vasaras sezonā ienākt ar pietiekami lieliem gāzes apjomiem, lai varētu vismaz sagaidīt rudeni, taču fakts, ka aprīlī norēķini ar Krieviju vairs nebija iespējami, situāciju sarežģīja. Klaipēdā jaudu nebija, gāzi no Krievijas nopirkt fiziski nevarēja, un cenas sāka kāpt kosmosā, rudenī sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni - 235 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Tas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā pēdējās desmitgades vidējā cena,” norāda A.Kalvītis, uzsverot, ka šādos apstākļos visiem gāzes tirgotājiem vajadzēja sabalansēt savas iespējas un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu savu portfeli.
Arī lietotāji nezināja, ko darīt un kā labāk rīkoties, tāpēc bija nepieciešams sniegt ļoti daudzas konsultācijas, atminas A.Kalvītis. “Gads bija nervozs, un es gribētu cerēt, ka 2023. gadā šādi milzīgi izaicinājumi neatkārtosies. Tajā pašā laikā mēs visi labi zinām, ka neatbildētu jautājumu šobrīd arvien ir ļoti daudz, tāpēc prognozēt, kas notiks tālāk, ir sarežģīti,” atzīst A.Kalvītis.
Nākotne neskaidra
Tādu gāzes iztrūkumu kā pērn, visticamāk, šogad vairs neizjutīsim, prognozē Latvenergo valdes priekšsēdētājs. “Šobrīd mums ir divi veidi, kā varam iegādāties gāzi, - Klaipēda un tikko operēt sākušais Inko terminālis, tāpēc pašlaik nosacīti Baltijas reģions un Somija ir pietiekami nodrošināta. Arī Latvenergo noslēgtais līgums ar Klaipēdas termināli sniedz zināmu drošības garantu. Termināļa lietošana kopā ar nepastarpinātiem iepirkumiem starptautiskā līmenī ir kvalitatīvi jauns solis Latvijas dabasgāzes bilancē un Latvenergo dabasgāzes portfelī, jo apgādes drošībai garantē kritisko pamata apjomu, kas tiks iegādāts starptautiskā tirgū no pasaules vadošajām kompānijām. Jau pašlaik mēs pērkam gāzi no tādiem globāliem milžiem kā Equinor un Cheniere. Mēs esam atraduši alternatīvas, un tas ļauj cerēt, ka šis gads nebūs tik izaicinošs. Tāpat situāciju atvieglot varētu sadales tīklā uzstādītie saules paneļi - tas noteikti dos atspaidu gan pašiem patērētājiem un viņu ģimenēm, gan tirgum kopumā,” spriež M.Čakste, piebilstot, ka tuvākajā laikā Latvijā paredzēts sākt arī vairāku saules un vēja parku izbūvi, kas arī būtiski pozitīvi ietekmēs gan energoresursu pieejamību, gan cenu.
Arī U.Bariss piekrīt - šis gads enerģētikas nozarē nebūs tik sarežģīts kā nupat aizvadītais. “Tajā pašā laikā mums ir jāsaprot, ka Rietumu pasaulē katrs tomēr atbild pats par sevi, tāpēc mums pašiem ir jārūpējas gan par savu infrastruktūru, gan par to, lai mēs spētu sevi nodrošināt ar nepieciešamajiem energoresursiem,” domā U.Bariss. A.Kalvītis savukārt uzsver, ka to, vai gads būs labs, galvenokārt noteiks ārējie apstākļi. “Ģeopolitiskā situācija pasaulē šobrīd nav prognozējama, tāpēc daudz kas būs atkarīgs nevis no mums pašiem, bet no apstākļiem ārpus Latvijas robežām. Gribētos, lai karš ātrāk beidzās un mēs ātrāk nonāktu pie kaut kādas stabilitātes. Kamēr būs karš un saasināta ģeopolitiskā situācija, mēs neko daudz ietekmēt nevaram. Mūsu labie darbi var tikai situāciju atvieglot,” secina A.Kalvītis.
