Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, bet naftas cenas pieauga, sprādzieniem Irākā ar vismaz 103 bojāgājušajiem pastiprinot bažas, ka karš starp Izraēlu un "Hamās" varētu izplatīties tālāk.

Naftas cenas kāpa par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Irānā trešdien gāja bojā vismaz 103 cilvēki sprādzienos pie ASV gaisa triecienā 2020.gada janvārī Bagdādes lidostā nogalinātā ģenerāļa Kasema Soleimani kapavietas. Irānas varas iestādes nosauca šo sprādzienu par teroraktu.

Bažas par naftas piegāžu traucējumiem pastiprināja arī naftas atradnes slēgšana Lībijā.

Spiedienu uz akciju cenām radīja arī investoru bažas, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējos mēnešos bijis pārāk optimistisks. "Fiduciary Trust" galvenais investīciju pārzinis Hanss Olsens atzīmēja, ka šis kāpums bez fundamentālām pārmaiņām "nav veselīgs un nav ilgstošs".

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

1929. gadā 25,2% visas Latvijas teritorijas klāja meži. Pašlaik meži pārklāj 54,7% no Latvijas zemes. Gadsimta laikā mēs dubultojām savas iespējas apgādāt planētu ar skābekli un palielināt oglekļa dioksīda absorbciju.

Zaļajiem histēriķiem, kas pieprasa darīt kaut ko vēl vairāk zaļās politikas vārdā, vajadzētu doties uz tām zemēm, kuras, atšķirībā no Latvijas, savu dabas pamatni turpina iznīcināt un samazina biosfēras daudzveidību. Latvijas sabiedrībai zaļās pārmērības var tikai kaitēt.

Uz pasaules ir daudz valstu, kurām savu mežu vairs tikpat kā nav, jo visas mežiem kaut cik piemērotās zemes ir nodotas lauksaimniecības vajadzībām. Pakistānā, Tunisijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Čadā, Tadžikistānā, Sīrijā, Maldīvijā, Irākā, Afganistānā, Kiribati, Maltā, Kazahstānā, Lesoto un Jordānijā mežu platības ir mazākas par 5% no visas valsts platības, bet tādās valstīs kā Jemena, Bahreina, Nigēra, Alžīrija, Islande, Saūda Arābija, Kuveita, Mauritānija, Džibutija, Lībija, Ēģipte, Omāna, Nauru un Katara mežu īpatsvars ir mazāks par 1% no valsts platības.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās pagarināt naftas ieguves apmēra samazinājumu, tādējādi cenšoties palielināt cenas saistībā ar ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām.

OPEC+ norāda, ka naftas ieguves samazinājuma pagarinājums būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

Turklāt astoņas valstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - paziņoja, ka arī pagarinās brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu līdz septembrim.

Kopumā OPEC+ valstis samazina naftas ieguves apmēru par gandrīz sešiem miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Pērnā gada nogalē no OPEC izstājās Angola saistībā ar nesaskaņā par naftas ieguves kvotām.

Zviedrijas valdība ceturtdien paziņoja, ka līdz 350 000 Zviedrijas kronu (30 690 eiro) palielinās maksājumus imigrantiem, kuri izvēlas pamest valsti un atgriezties mājās, lai mudinātu vairāk migrantu to darīt.

Pašlaik imigranti var saņemt līdz 10 000 kronu (880 eiro) par pieaugušo un 5000 kronu (438 eiro) par bērnu, bet maksimālais apjoms vienai ģimenei ir 40 000 kronu (3500 eiro). No 2026.gada imigranti, kas brīvprātīgi atgriezīsies savā dzimtenē, varēs saņemt līdz 350 000 Zviedrijas kronu (30 690 eiro), preses konferencē paziņoja labējā valdība.

"Mēs esam pašā migrācijas politikas paradigmas maiņas procesā," žurnālistiem sacīja migrācijas ministrs Juhans Forsels.

"Šie maksājumi pastāv kopš 1984.gada, bet tas ir salīdzinoši maz zināms, tie ir nelieli, un tos izmanto salīdzinoši maz cilvēku," žurnālistiem sacīja Ludvigs Asplings no galēji labējās Zviedrijas Demokrātu partijas.

Pagājušajā nedēļā naftas cena pasaules tirgū pieauga līdz augstākajam līmenim oktobrī saistībā ar spekulācijām, ka Izraēla varētu uzbrukt Irānas naftas atradnēm.

Šonedēļ jēlnaftas cena pasaules tirgū ir samazinājusies par 5-6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Riski, kas ietekmētu naftas piegādi, mazinās, un tuvākajās nedēļās tas var ietekmēt arī degvielas cenas Latvijā.

Konflikts starp Izraēlu un Irānu ir saglabājis naftas cenu svārstības pasaules tirgū. ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka tiek apspriesta iespēja Izraēlai uzbrukt Irānas naftas atradnēm, paaugstināja naftas cenas līdz augstākajam līmenim oktobrī.

"ASV mediji ziņo, ka Izraēlas premjerministrs ir vienojies ar Balto namu neuzbrukt Irānas naftas atradnēm vai kodolobjektiem. Rezultātā naftas cena ātri nokritās līdz 74-75 ASV dolāriem par barelu, cenai mazinoties vidēji par 5-6%," stāsta Circle K degvielas kategorijas vadītājs Latvijā Gatis Titovs.

Astoņas Naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis svētdien vienojās pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par vienu mēnesi, cenšoties palielināt cenas saistībā ar pieprasījuma neskaidrībām un piegāžu palielināšanos.

Tādējādi šo valstu brīvprātīgais naftas ieguves samazinājuma pagarinājums spēkā būs līdz 31.decembrim.

Šīs astoņas alianses dalībvalstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - līdz gada beigām turpinās samazināt naftas ieguves apjomu par 2,2 miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" šogad plāno atvērt veikalu Saūda Arābijā, intervijā sacīja "Stenders" izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa skaidroja, ka patlaban Ķīna ir viens no lielākajiem kompānijas mērķa tirgiem, kas pandēmijas laikā cieta visvairāk. Grapmane norādīja, ka "Stenders" veikaliem Ķīnā ir labs pārklājums un situācija strauji uzlabojas - apgrozījums janvārī-maijā ir dubultojies salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Gads jau ir strauji iesācies, un šā gada rezultāti varētu būt līdzīgi 2021.gada apjomiem, kas "Stenders" bija veiksmīgs gads," atzīmēja kompānijas izpilddirektore.

Taujāta par pārdošanas apmēriem Ķīnā un Latvijā, Grapmane pauda, ka konkrētos tirgos situācija ir mainīga, taču šobrīd Latvijas tirgus aizņem apmēram 20% no kopējā "Stenders" apgrozījuma, Ķīnas tirgus - 60%, citas valstis - 20%.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Vairākas naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis ceturtdien paziņoja, ka nākamgad īstenos papildu ieguves apjoma samazinājumus, tādējādi cenšoties palielināt naftas cenas.

Pēc OPEC+ dalībvalstu ministru virutālās sanāksmes Saūda Arābija paziņoja, ka naftas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma, būs spēkā līdz 2024.gada martam.

Krievija pavēstīja, ka naftas eksporta apmēra samazinājums par 500 000 barelu dienā, kas līdz šim veidoja 300 000 barelu dienā, arī tiks pagarināts līdz martam.

Arī Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna veiks naftas ieguves samazinājums, bet mazākā apmērā.

Taču analītiķi skaidro, ka šīs sanāksmes iznākums nav tik veiksmīgs kā cerēts, jo Saūda Arābijai naftas ieguves samazinājumam izdevies pierunāt pievienoties vien septiņas valstis, bet Āfrikas valstis nav izdevies pārliecināt.