Lai arī tradicionālā balzama recepte, kurā izmantotas 16 dažādas zālītes, ja ticam uzņēmumā paustajam, palikusi nemainīga vairāku desmitgažu garumā, gan Latvijā, gan pasaulē ievērojamus pārdošanas apjomus piedzīvo balzama jaunākais «brālis» - balzams ar upeņu garšu. Db.lv devās noskaidrot, kā tas tiek ražots.
Rīgas Melno balzamu «saprot» un novērtē pašmāju tirgū, taču, lai virzītu balzamu ārvalstīs, nevar iztikt vien ar seno balzama leģendu un stāstiem par teju medicīnisko ietekmi. Stāsts par balzama «pilināšanu» klāt ikvakara tējai vairs nedarbojas, Db.lv stāstīja Latvijas Balzama (LB) pārdošanas daļas vadītājs Justs Dzedons. Tagad balzams tiek pozicionēts kā dzēriens gados jauniem cilvēkiem un kā dzēriens, kas dzerams dažādos kokteiļos. «Vecmāmiņa Krievijā to balzama pudeli tējā varbūt «pilinās» trīs gadus, bet mēs vēlamies piesaistīt tādus pircējus, kas patērē vairāk,» viņš skaidroja. «Eksporta tirgos apzināti komunicējam citādāk – mērķējam uz gados jauniem pircējiem, vairāk runājam par to, ka, izmantojot balzamu, var gatavot dažādus kokteiļus, piemēram, ar karstu sulu,» norādīja J. Dzedons.
Jautāts, vai Rīgas Melnais balzams tiešām palīdz uzlabot veselību, J. Dzedons norāda: «Mēs nevaram teikt, ka tas palīdz medicīniski, tomēr balzams ir bioloģiski aktīvs produkts, kas veicina gremošanu, asinsriti, tonizē. Jebkurš aptiekā nopērkams klepus sīrupiņš, pat bērnu, ir uz spirta bāzes, kas gan ir ļoti neliela,» stāsta LB pārdošanas daļas vadītājs.
2008. gadā tirgū klajā laistais balzams ar upeņu garšu pērn uzrādījis iespaidīgu izaugsmi eksporta tirgos – pārdošanas apjomi auguši par 61%. Pērn balzama ar upeņu garšu pārdošana vietējā tirgū auga par 14%, salīdzinot ar 2011. gadu liecina SPI Distribution Latvia dati.
«Jebkurš cits balzams eksporta tirgos ir pārdodams labāk nekā «klasiskais» Rīgas Melnais balzams,» norādīja J. Dzedons. «Klasiskais melnais balzams tīrā veidā ārzemniekiem, kuriem nav vairāk kā 80 gadi, ir vienkārši nedzerams un cilvēks nezina, ko ar viņu darīt, tādēļ mums ir jārāda, ka no balzama var pagatavot dažādus kokteiļus,» stāstīja LB pārdošanas eksperts, norādot, ka upeņu balzams ārvalstniekiem ir saprotamāks.
«Salīdzinot ar klasisko Rīgas Melno balzamu, upeņu balzama lietotājs ir gados jaunāks un to vairāk ir iecienījušas sievietes,» Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāve Dana Hasana.
Kopējie Rīgas Melnā balzama un Rīgas Melnā balzama ar upeņu garšu pārdošanas apjomi Latvijā un ārpus tās pagājušajā gadā sasniedza 205,9 tūkst. litru.
Nākamajā gadā LB prioritāri grasās pievērsties Lielbritānijas, Ķīnas, ASV, arī Krievijas tirgiem. «ASV esam pārstāvēti, bet tālu no tā apjoma, kas tur vēl ir izdarāms,» stāstīja J. Dzedons, savukārt Krievijā tuvākajos gados paredzams straujš pārdošanas apjomu kāpums, jo LB uzsācis sadarbību ar nozīmīgu Krievijas piegādātāju.
Vietējā tirgū tiek pārdoti aptuveni 70% balzama ar upeņu garšu, bet eksportēti tiek 30%. Galvenie eksporta tirgi ir Krievija, Ukraina un beznodokļu zona. Kopumā balzams ar upeņu garšu tiek eksportēts uz 14 valstīm.
«Lai reģistrētu jaunu produktu ārvalstu tirgū, nereti paiet pat gads un vairāk. Tāpat arī zīmola ienākšana jaunā tirgū ir naudu un laiku prasošs process,» uzver D. Hasana. J. Dzedons paredz, ka eksporta tirgos upeņu balzama pārdošanas apjomi ar laiku pāraugs klasiskā melnā balzama pārdošanas apjomos, tomēr Latvijā klasiskais Rīgas Melnais balzams, visticamāk, paliks savu jaunāko brāļu – balzama ar upeņu garšu un Elementa – nepārspēts.
#2/32
Balzama recepte atjaunota pēc Otrā pasaules kara un nemainīga saglabājusies vairāku desmitgažu garumā. Rīgas Melnā balzama pagatavošanas recepti uzņēmumā zinot tikai trīs cilvēki - meistars Jānis Mažis un divas tehnoloģes. Kāda ir balzama recepte un kā tiek gatavots šis dzēriens, aplūkojiet galerijā!
#3/32
Rīgas Melnā balzama ar upeņu garšu pamatā ir tāds pats 16 zālīšu, pumpuru, saknīšu un citu augu un garšvielu nolējums, kas ir klasiskā balzama pamatā. Attēlā redzami maisi ar nolējuma pagatavošanai nepieciešamajām zālītēm.
#4/32
Balzama uzlējuma gatavošanā izmantoto zālīšu sarakstā ietilpst, piemēram, liepziedi, rūgtā genciāna sakne, vērmeles, melisa, pomeranču mizas, asinszāle, Peru balzamiskā eļļa, kas Ulmaņlaikos bija nopērkama aptiekās, u.c. «Katra zālīte ir ārstniecības līdzeklis,» norādīja J. Mažis.
#5/32
Uzlējuma pagatavošanā tiek izmantoti arī, piemēram, pipari un pomeranču mizas.
#7/32
Meistars Jānis Mažis. Balzama sastāvdaļas nav noslēpums, bet sevišķi būtiska ir secība, kādā tās tiek liktas speciālās ozolkoka mucās, kā arī mēness fāzes, kad šīs zālītes tiek iebērtas mucās. Zālīes tiek aplietas ar spirtūdeni un, ik pa laikam apmaisot, izturētas 30 dienas. Ūdens, kas izmantots balzama ražošanā, tiek iegūts uzņēmuma teritorijā no diviem 200 metrus dziļiem urbumiem.
#8/32
Lielākā daļa izejvielu tiek iepirktas no izplatītājiem Latvijā, daļa tiek iegādāta arī no Latvijas zemnieku saimniecībām, bet atsevišķas izejvielas, piemēram, upeņu sulas koncentrāts, tiek pirktas ārvalstīs. Aveņu sula tiek pirkta Ukrainā, ingvera sakne - Ķīnā, krustnagliņas - Kamerūnā, bet anīss nāk no Indijas. Žavētas mellenes un medu sagādā Latvijas ražotāji.
#9/32
Tehnoloģe Ilze Broka meistaram J. Mažim padod maisu ar uzlējuma izejvielām. Lai iegūtu uzlējumu, kopumā uz trīs tūkstošiem litriem šķidruma vajag 182 kilogramus dažādu zālīšu.
#11/32
Austrijas ozolkoka muca, kurā tiek izturēts balzama nolējums.
#13/32
Uzlējums ir gatavs pēc 30 dienām. Kā pārliecinājās Db.lv, zālīšu uzlējums ir tiešām rūgts. Kopējā balzama receptē uzlējums veido 4% no visa sastāva, bet upeņu balzāmā ir vēl mazāks nolējuma daudzums.
#14/32
Gatavs zālīšu nolējums un balzama paraugi. Pēc tam, kad nolējums gatavs, balzamu ar upeņu garšu var pagatavot trīs dienu laikā. Pēc tam balzamam vēl ir jānostāvas, Db.lv uzzināja ražotnē.
#15/32
Šādās mucās glabājas izejvielas, piemēram, brendijs, kā arī gatavs upeņu balzams, kuram pēc ražošanas ir paredzēta «atpūta». Receptūrā noteiktā «atpūta» ilgst desmit diennaktis, bet dažkārt tas notiek vēl ilgāk.
#18/32
Šeit glabājas sastāvdaļas, kas vēlāk tiek padotas uz kupažēšanu jeb sajaukšanu. Balzama sastāvā bez zālīšu nolējuma ir arī upeņu sula, aveņu sula, brendijs, ūdens, dedzināts cukurs, Peru balzams, melleņu sula. Kopā ir aptuveni 25 sastāvdaļas, atklāja balzama meistars.
#19/32
Šajās tvertnēs glabājas dažādas sastāvdaļas - gan pašu gatavotas, gan iepirktās. Visas sastāvdaļas šeit tiek dozētas, atbilstoši receptūrai.
#20/32
Tehnoloģe I. Broka rāda brūnināto cukuru. Šī sastāvdaļa piešķir balzamam tumšo krāsu.
#21/32
Uzlējums tiek kupažēts jeb sajaukts ar citām sastāvdaļām. Ražotnē ir divas telpas, kurās notiek kupažēšana, un attēlā redzama viena no tām.
#23/32
Vidēji vienā maiņā var iepildīt aptuveni 20 tūkstošus pudeļu.
#24/32
Balzama korķus, līdzigi kā visas māla krūkas, uzņēmums iepērk Vācijā.
#25/32
Pildīšanas procesā darbiniece pārliecinās, vai darbs rit kā nākas.
#29/32
Pēc tam, kad iekārtas balzamu piepildījušas māla krūkās, korķīši uzlikti un etiķetes uzlīmētas, darbiniecēm jāpārliecinās, vai pudeles ir tīras, un tad tās «dodas» tālāk uz pakošanas līniju.