Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.
To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.
M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.
Fragments no intervijas
Abavas vīna darītava dibināta 2010. gadā. Kā uzņēmums šo gadu laikā ir mainījies?
Sākotnēji tas bija ģimenes dzīvesveida projekts, nevis bizness. Tā bija romantiska ideja par dzīvi laukos, vīnogu audzēšanu un lauku tūrismu, kas šobrīd transformējusies biznesā. Sākumā mēs neveicām ne tirgus izpēti, ne veidojām biznesa plānu, jo mums bija tikai ideja par to, ka mēs Latvijā audzēsim vīnogas un pamēģināsim no tām radīt vīnu. Šobrīd Abavas vīna darītava ir īsts bizness – analizējam tirgu, datus un ciparus, kā arī nodarbinām vairāk nekā 20 darbinieku. Jāatzīmē, ka nu jau Abavas īpašnieku sastāvā ir trīs Latvijas ģimenes – Gadzjus, Barkāni un Krasovski. Mēs visi esam lieli mūsu valsts patrioti. Tā arī ir galvenā mūsu pazīme.
Kā jūs raksturotu konkurenci alkoholisko dzērienu tirgū Latvijā – cik ir vietējo uzņēmēju, kas šobrīd darbojas šajā sfērā?
Latvijā 2020. gadā kopumā tika patērēti 202 miljoni litru alkoholisko dzērienu. No tiem 69% bija alus, 12% – stiprie dzērieni un 11% – vīns un stiprinātais vīns. Mūsu dzērieni pamatā trāpa kategorijā Citi raudzētie dzērieni, kas kopumā veido 6% no patērētā daudzuma jeb 11,8 miljonus litru. Līdz ar to šajā kategorijā mēs plānojam palielināt savu tirgus daļu no 1,3% 2020. gadā līdz aptuveni 5% turpmāko gadu laikā.
Tajā pašā laikā mēs vēl arvien būsim neliels ģimenes uzņēmums lielajā alkohola tirgū, kurā dominē ārvalstu koncerniem piederošie Latvijas ražotāji. Runājot par konkurenci, jāsaprot, ka dabīgi sidri un dabīgi augļu, ogu vīni kopumā ir īpaša, neliela niša, kura diemžēl tiek samesta kopā ar citiem dzērieniem, tajā skaitā tādiem sidriem, kas pamatā top no koncentrātiem, aromatizētājiem un saldinātājiem. Šajā tirgū dominē trīs vadošo spēlētāju Cēsu alus, Aldaris un Latvijas Balzams vai viņu saistītajos koncernos radītie produkti. Ja runājam par dabīgo sidru ražošanu, mēs noteikti esam līderi, bet šajā tirgū aktīvi darbojas arī citi uzņēmēji, piemēram, Sabiles sidrs, Mūrbūdu sidrs, Tālavas sidrs, ar kuriem mēs draudzīgi konkurējam, taču kopumā mūsu visu realizētais apjoms vēl ir niecīgs, salīdzinot ar to, cik raudzēto dzērienu tiek patērēts Latvijā. Šajā gadījumā gan jāpiemin, ka nu jau desmit gadus mēs nenogurstoši nodarbojamies ar patērētāju izglītošanu, skaidrojot, kāda ir atšķirība starp sidru no koncentrāta un no īstiem āboliem.
Visu gadu esam atvērti tūristiem, grupu degustācijām, piedalāmies dažādos kulināros festivālos, bet īpaši vēlos izcelt projektu, ko realizējam kopā ar biedrību Lauku ceļotājs, – tas ir Sidra ceļš. Tas ir, manuprāt, izcils piemērs tam, kā konkurenti var sadarboties, lai kopā paplašinātu savu tirgus daļu, jo, kā man savulaik mācīja Kentas Universitātes mārketinga profesors, – tu vari būt tikai tik liels tirgus dalībnieks, cik liels tu esi patērētāja apziņā. Un tā ir cīņa, kas nekad nebeidzas.
Pavērojot veikalu plauktus, bieži nākas secināt, ka eksporta preču klāsts teju visās dzērienu kategorijās ir daudz plašāks nekā vietējo uzņēmēju. Vai tas ir saistīts ar to, ka mums vienkārši nav tik daudz vietējo ražotāju?
Jā. Ja paskatāmies uz alkoholisko dzērienu ražotājiem, tad nozīmīgākie, protams, ir AS Latvijas Balzams, AS Aldaris un AS Cēsu alus. Pēc tam ir vesela strīpa ar mazākiem alus darītājiem (jo Latvijā dzer daudz alus) un nelieliem stipro dzērienu ražotājiem. Te arī ir atbilde – mums vienkārši nav daudz nozīmīgu ražotāju ārpus alus kategorijas. Augļu, ogu vīndari, lai arī ir reģistrēti skaitā pāri par 70, vairumā ir nelieli vienas ģimenes mājražošanas projekti, kuri sava izmēra un struktūras dēļ netiek līdz veikalu plauktiem.
Kas būtu jādara, lai ražotāju būtu vairāk?
Tirgū ir vēl vieta daudz un dažādiem spēlētājiem. Tas, par ko mēs iestājamies, ka mums kā mazai vīna darītavai pasaules kontekstā būtu nepieciešami akcīzes nodokļa atvieglojumi.
Visu rakstu lasiet 23.novembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
