Lai gan īsta sidra darīšanas joma ir pavisam jauna nozare Latvijā, patērētāju interesei ir tendence augt, stāsta SIA Jumpravas sidrs vadītājs Māris Plūme un valdes locekle Dace Smiltniece-Plūme.

Uzņēmums tirgo ābolu sidru ar zīmolu Mr. Plūme. Šogad saražotas aptuveni četras tonnas ābolu sidra, un šāda apjoma saražošanai nepieciešami apmēram astoņas tonnas ābolu.

Sidra darīšana ietver augļkopību, vīndarīšanu un biznesa - mārketinga aspektus, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Sidrs gan ir diezgan sezonāls dzērniens, tāpēc uzņēmēji ir jauna, ziemas sezonai atbilstoša dzērniena izstrādes procesā. Patlaban Mr.Plūme sidru iespējams iegādāties aptuveni 40 vietās Latvijā.

Kā top ābolu sidrs, skaties galerijā augstāk!

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

SIA Jumpravas sidrs īpašnieks grib izveidot uzņēmumu, ko atstāt nākamajām paaudzēm

Uzņēmums par pieprasījumu nesūdzas, lai gan sākotnēji gaidīja lielāku atsaucību no restorānu puses.

«Patlaban eksperimentējam ar jaunām ābeļu šķirnēm – sidra darīšanai izmantojot gan vietējās, gan ārzemju,» rādot dažādu krāsu ābolus, stāsta SIA Jumpravas sidrs īpašnieks Māris Plūme.

Pāris gados kopš darbības sākšanas ir palielinājies kompānijas piedāvāto produktu klāsts, un tajā ietilpst ne tikai austriešu stila sidri, bet arī karstsidrs, dzirkstošais sidrs un stiprie alkoholiskie dzērieni.

Kompānija iegādājusies jaunu sulu spiedes iekārtu, kurai cer piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. «Jau pirms diviem gadiem apsvērām iespēju pretendēt uz ES līdzekļiem, taču pēdējā brīdī sapratām, ka projekta sagatavošanai nav laika un jādara citas lietas, ko nevar atlikt. Pirmoreiz saskaroties ar šiem projektiem, secinājām, ka tā rakstīšanai ir nepieciešams daudz laika. Sākotnēji šķita, ka tas ir vienkāršāk, līdz ar to, manuprāt, tiem projektiem, kur nepieciešams mazāk par 1000 eiro finansējums, nav vispār jēgas tērēt laiku,» uzskata M. Plūme.

SIA Ērenpreiss Original rada divus jaunus velo modeļus. Velosipēdi būšot modernāki, ar sportiskāku ģeometriju, ne tik klasiski kā līdzšinējie Ērenpreisa divriteņi.

Pēc izglītības Māris Plūme ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme.

Vidējā gada alga, kādu Statoil, Norvēģijas naftas un gāzes gigants, maksā saviem darbiniekiem, ir 1 miljons kronu.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā.

Tiecoties klientiem visā Latvijā nodrošināt vēl pieejamākus, ērtākus un drošākus bankas pakalpojumus, Swedbank pilnveido pārvaldības modeli, kas vēl lielākā mērā sekmēs ilgtspējīgu un uz klientiem orientētu lēmumu pieņemšanu, informē bankas pārstāve Vineta Savicka.

urpmāk Swedbank vadības komandā darbosies valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, valdes loceklis un Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis, valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, Klientu servisa kompetenču centra vadītājs Baltijā Ģirts Bērziņš, Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga, Kredītvadības un operacionālā riska pārvaldes vadītājs Dzintars Ermiņš, Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, kā arī Juridiskās daļas vadītājs Ivars Dimants.

«Gadu gaitā esam pilnveidojuši modeli, kā pieņemt nozīmīgus lēmumus - to apspriešanā pastāvīgi piedalās ne vien valdes locekļi, bet arī pārvalžu vadītāji, tādejādi nodrošinot vispusīgu skatījumu un vislabāko līdzsvaru starp klientu, darbinieku un biznesa interesēm,» norāda valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

AS Swedbank valdē ievēlēts Swedbank Baltijas Klientu servisa kompetenču centra vadītājs Ģirts Bērziņš, kā arī uz jaunu valdes locekļa pilnvaru termiņu pārvēlēts Swedbank Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis.

Līdz ar to Swedbank valdē tagad darbojas 4 cilvēki: valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis un valdes locekļi Reinis Rubenis, Ansis Grasmanis un Ģirts Bērziņš.

Līdz ar to vadības komandā papildu valdes locekļiem darbojas Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga, Kredītvadības un operacionālā riska pārvaldes vadītājs Dzintars Ermiņš, Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, kā arī Juridiskās daļas vadītājs Ivars Dimants.

Lai nodrošinātu optimālu un biznesa situācijai atbilstošu organizācijas pārvaldības modeli, AS Swedbank paplašina valdi, papildinot to ar diviem valdes locekļiem - Privātpersonu pārvaldes vadītāju Renāru Rūsi un Klientu servisa pārvaldes vadītāju Vadimu Frolovu, informē bankas pārstāvji.

Tas ir loģisks nākamais solis pēc tam, kad pirms gada gan R.Rūsis, gan V.Frolovs kļuva par Swedbank vadības komandas locekļiem un ikdienā piedalījās vadības lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus Swedbank AS tiks samazināts padomes locekļu skaits no astoņiem uz septiņiem.

Tādejādi turpmāk Swedbank valdē strādās līdzšinējie valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis, Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, Klientu servisa kompetenču centra vadītājs Baltijā Ģirts Bērziņš, kā arī jaunie valdes locekļi - Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs “Vairo”.

Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, “Vairo” piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.

Jau ziņots, ka šī gada 27. jūlijā Latvijas Banka reģistrēja IPAS “Vairo” (“Vairo”) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Pieredzējuši Latvijas finansisti un uzņēmēji dibinājuši “Vairo” ar misiju, kuras centrā ir ideja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vairošanu un sabiedrības labklājības sekmēšanu vecumdienās, piedāvājot ērtus rīkus un zināšanas.

Finanšu ministrijas izstrādātais jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis spiedīšot vietējo varu stimulēt biznesu, vienlaikus atņemšot naudu Pierīgas novadiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Diskusijas par to solās būt karstas, ko apliecināja arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēde. Bijušie pašvaldību vadītāji, pašlaik Saeimas deputāti Inesis Boķis (bijušais Valmieras mērs) un Juris Šulcs (bijušais Tukuma mērs) atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto projektu, vienlaikus norādot, ka tas būtu pilnveidojams. Arī Saeimas deputāts Māris Kučinskis bija līdzīgās domās un aicināja Finanšu ministriju šo projektu iesniegt izskatīšanai Saeimas komisijā, nevis velti tērēt laiku un to risināt Ministru kabinetam un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), kam vairākos jautājumos ir atšķirīga pozīcija. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis atgādināja, ka piedāvātais modelis rada ļoti daudz riska. To, ka neviens modelis nekad visām pašvaldībām nebūs labs, atzina arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme. M. Kučinskis gan uzskata, ka situācija, kad ik rudeni notiek tirgošanās starp pašvaldībām un valdību par dotāciju apmēru, kā arī iemaksu lielumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ir jāizbeidz un jābūt skaidriem ilgtermiņa nosacījumiem. Šī diskusija sākusies uz fona, kad Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā ir paredzēts no 2016. gada samazināt šī nodokļa likmi par vienu procentpunktu, kas pašvaldībām kopumā atņems miljoniem eiro. Par šo jautājumu gan vēl tiek solītas konsultācijas un diskusijas. Iespējams, IIN likmes iecerētā apcirpšana varētu arī neīstenoties un tikt atcelta, bet iedzīvotāju skaita sarukums vairumā Latvijas pašvaldību ir neizbēgams. Iedzīvotāju skaita pieaugums tiek prognozēts tikai Pierīgas pašvaldībās, kas arī atstās savu ietekmi uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismu.

Gadiem ilgi darot vienu un to pašu, ir grūti radīt ko jaunu, tāpēc mūsdienu konkurences apstākļos lielo kompāniju sadarbība ar jaunuzņēmumiem kļūst izšķirīgi svarīga.

Tāds secinājums izdarāms pēc Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 diskusijas Digitalizācija. Lielo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbība. «Inovācijas ir atvērta ekosistēma, un gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem ir savas priekšrocības, un sadarbībā attīstība notiek daudz ātrāk,» saka Kristaps Banga, Accenture Inovāciju vadītājs.

Pasaulē valda konkurence, un, tā kā arī vietējā tirgū SEB banka nav vienīgā banka, šī organizācija vienmēr ir gribējusi atšķirties. To var darīt iekšienē, mācoties jaunas lietas vai skatoties pasaules pieredzē. «Bieži vien pamanām, ka tieši maziem uzņēmumiem un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem tas izdodas ātrāk, globālāk, ar citu vērienu. Tas, ka kāds cits kaut ko dara ātrāk vai efektīvāk, bija pirmais impulss, kāpēc mēs vispār sākam skatīties tajā virzienā un meklēt sadarbības iespējas,» teic Kārlis Karolis, SEB bankas Inovāciju vadītājs. Swedbank Komunikācijas vadītājs un finanšu tehnoloģiju akseleratora programmas iniciators Māris Plūme norāda, ka bankas allaž ir bijušas inovāciju priekšējās līnijās, bet līdz šim tās pārsvarā bijušas salīdzinoši slēgtā vidē. Tomēr arī finanšu sektoru ir sasniedzis lielākas atvērtības vilnis un izpratne par sadarbības spēku.

No 6. janvāra darbu "Swedbank" sāk Gundega Genca, kas būs Atbilstības kontroles vadītāja Latvijā, un darbosies arī bankas vadības komandas sastāvā. Pēc Eiropas Centrālās bankas piekrišanas saņemšanas, Genca pildīs arī "Swedbank" Latvijā valdes locekļa pienākumus.

Gundegai Gencai ir vairāk nekā 20 gadu ilga juridiskā darba pieredze, tostarp, atbilstības kontroles vadīšanā, kā arī plašas zināšanas klientu izpētes un darījumu novērtēšanā, informē "Swedbank". Iepriekš viņas pieredze bijusi saistīta ar atbilstības kontroles vadīšanu "SEB" un "Luminor" bankās, kā arī juridisko konsultāciju sniegšanā klientiem dažādās jomās.

Atbilstības kontrole Latvijā ir daļa no Grupas Atbilstības kontroles funkcijas, kuras vadītājs ir tieši pakļauts "Swedbank Grupas" prezidentam. Atbilstības kontroles atbildība ir pārliecināties, ka banka un tās darbinieki darbojas saskaņā ar ārējiem un iekšējiem normatīviem. Tas tiek īstenots, veicot pārbaudes, novērtējot un ziņojot neatbilstības bankas un Grupas vadībai, kā arī sniedzot eksperta padomus vairākās jomās. Kā Atbilstības kontroles vadītāja Latvijā Gundega Genca vadīs Atbilstības kontroles komandu Latvijā, nodrošinās sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, kā arī būs daļa no vadības komandas Latvijā.

Izmaiņas Swedbank vadības komandas sastāvā saistītas ar līdzšinējā Finanšu pārvaldes vadītāja Anša Grasmaņa lēmumu karjeras attīstību turpināt ārpus Swedbank.

No šā gada 1. oktobra Swedbank Finanšu pārvaldi vadīs Līga Šķendere, kas līdz šim vadījusi Swedbank Analīzes un plānošanas pārvaldi Baltijas valstīs.

Līgai Šķenderei kopumā jau ir 18 gadu pieredze Swedbank Grupā – karjeru bankā uzsāka kā analītiķe, vēlāk kļuva par Analīzes un plānošanas komandas vadītāju Latvijā Finanšu pārvaldes ietvaros, savukārt pēdējos 6 gadus šo lomu pildījusi Baltijas līmenī.

Līdz ar jaunajiem pienākumiem Līga Šķendere pievienosies Swedbank vadības komandai, kuras sastāvu šobrīd veido Swedbank valdes locekļi – Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Baltijas valstu klientu servisa kompetences centra vadītājs Ģirts Bērziņš un valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Reinis Rubenis, kā arī Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante, Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, Kredītu un operacionālā riska pārvaldes vadītāja Ruta Malacanova, Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone un Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme.

Akciju sabiedrības Swedbank padome ir oficiāli apstiprinājusi Reini Rubeni Swedbank valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt valdes locekļu amatos ieceltas Finanšu pārvaldes vadītāja Līga Šķendere un Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante. Lēmums ir saskaņots ar Eiropas Centrālo banku, kas ir Latvijas sistēmiski svarīgo banku uzraugs.

Darbu Swedbank valdē turpina Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs un Swedbank Grupas digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš. Tāpat Swedbank vadības komandā darbojas Kredītu un operacionālā riska pārvaldes vadītāja Ruta Malacanova, Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone un Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme.

Reinis Rubenis finanšu sektorā strādā jau 19 gadus, no kuriem deviņus Swedbank komandā, kā arī ir NASDAQ OMX Riga padomes loceklis un Latvijas Centrālā depozitārija padomes loceklis. Augstāko izglītību finanšu specialitātē ieguvis Stokholmas Ekonomikas augstskolā, vēlāk paplašinājis savu redzesloku, studējot teoloģiju Latvijas Universitātē.

Swedbank Latvija valdei pievienojas Ruta Malacanova – Swedbank Risku pārvaldes vadītāja, pārstāvot bankai tik nozīmīgo risku vadības skatu, informē bankas pārstāvji.

Ruta Malacanova savu darba karjeru Swedbank sāka 1999. gadā un šajos gados ir ieņēmusi dažādus ar kredītrisku pārvaldību saistītus amatus. Rutai ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un biznesa vadības maģistra grāds.

Swedbank vadības komandas sastāvu šobrīd veido Swedbank valde – valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Grupas Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš, Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante, Risku pārvaldes vadītāja Ruta Malacanova, Finanšu pārvaldes vadītāja Līga Šķendere, kā arī Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone un Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme.

Par AS Swedbank valdes locekli kļuvis bankas Atbilstības kontroles vadītājs Juris Bogdanovs, informē bankas pārstāvji.

Juris Bogdanovs Swedbank komandai pievienojās 2016.gada decembrī. Pirms tam strādājis Nordea bankā kā vecākais regulējošo prasību eksperts un kā Juridiskā departamenta vadītājs, savukārt pirms tam pieredzi guvis Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā un Finanšu ministrijā. Jurim Bogdanovam ir Latvijas Universitātes maģistra grāds Tiesību zinātnēs un profesionāla jurista kvalifikācija.

Swedbank valdē šobrīd ir valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Grupas Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš, Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante, Risku pārvaldes vadītāja Ruta Malacanova, Finanšu pārvaldes vadītāja Līga Šķendere un Atbilstības kontroles vadītājs Juris Bogdanovs. Swedbank vadības komandā ir arī Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone un Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme.