Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Balsošana pa pastu gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ir sākusies neveiksmīgi Ņujorkā, kur gandrīz 100 tūkstoši vēlētāju ir saņēmuši biļetenus atpakaļ sūtāmās aploksnēs, uz kurām ir uzdrukāti nepareizi viņu vārdi un adreses.

Šādi kļūdaini noformēti biļeteni, kas nosūtīti vēlētājiem Bruklinā, var novest pie to atzīšanas par nederīgiem, ja vēlētāji ar savu vārdu parakstīsies uz aploksnēm, uz kurām uzdrukāts cits vārds.

Ņujorkas pilsētas Vēlēšanu padome vainoja šajā problēmā kompāniju "Phoenix Graphics", kas nolīgta šo biļetenu nodrukāšanā un izsūtīšanā vēlētājiem.

Kļūdaini noformētie biļeteni aprobežojas ar vienu drukas partiju, kas nosūtīta vēlētājiem Bruklinā, otrdienas sēdē paziņoja Vēlēšanu padomes direktors Maikls Raiens. Viņš tajā nepateica, cik daudz biļetenu nodrukāts, bet ziņu vietnei "Gothamist" izpauda, ka kļūdas bijušas 99 477 biļetenos.

Visi vēlētāji, kas saņēmuši kļūdainos biļetenus, saņems jaunus pirms 3.novembra vēlēšanām, un izmaksas segs nolīgtais uzņēmums, sacīja Raeins.

Rīgā šodien nodibināta AS Conexus Baltic Grid, kurai no AS Latvijas Gāze nodos dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus.

Uz Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulci ieradās vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp Latvijas Gāzes un jaundibināmās kompānijas akcionāri, Latvijas Gāzes vadība un mediji.

Uz sapulci ieradušies jaundibināmās kompānijas akcionāri pārstāvēja teju 98% no uzņēmuma pamatkapitāla. Lēmums par Conexus Baltic Grid tika pieņemts ar 99,98% sapulces dalībnieku balsu, bet pret bija 0,02%.

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis sapulcē pastāstīja, ka Conexus Baltic Grid faktiski darbību sāks, kad uzņēmums tiks iegrāmatots Komercreģistrā, ko paredzēts izdarīt janvāra pirmajā nedēļā.

Pēc viņa teiktā, jaunās kompānijas mērķis būs kļūt par līderi Baltijas reģionā, izmantojot dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas priekšrocības, vienlaikus nodrošinot caurspīdīgu uzņēmuma darbību un pārvaldību.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Igaunijas elektoru kolēģijai sestdien Tallinā arī otrajā balsošanas kārtā nav izdevies ievēlēt jauno valsts prezidentu, līdz ar to prezidentu atkal vēlēs parlaments.

Bijušais eirokomisārs Sīms Kallass no valdošajā koalīcijā ietilpstošās Reformu partijas otrajā balsošanas kārtā ar 138 balsīm pārspējis savu sāncensi, pie partijām nepiederošo bijušo tieslietu kancleru Allaru Jeksu, kurš saņēmis 134 balsis, taču ievēlēšanai bija vajadzīgas vismaz 168 balsis.

Balsošanai bija reģistrējušies 334 no 335 elektoru kolēģijas locekļiem, skaitīšanā konstatēti 57 tukši biļeteni, trīs atzīti par nederīgiem, bet divi kolēģijas locekļi nav nobalsojuši.

Jekss un Kallass paziņojuši, ka vairs nekandidēs uz prezidenta amatu.

Pirms tam sestdien notikušajā pirmajā balsošanas kārtā Jekss negaidīti saņēma visvairāk balsu - 83, aiz sevis ar 81 balsi atstājot Kallasu.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Lielākā daļa jeb 78% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem atbalsta ideju, ka Valsts prezidentu varētu ievēlēt tauta, liecina pētījumu aģentūras un LNT raidījuma 900 sekundes veiktās aptaujas dati.

42% aptaujāto «noteikti atbalsta» šādu ideju, bet 36% - «drīzāk atbalsta» domu par tautas vēlētu prezidentu.

Salīdzinoši biežāk starp idejas par tautas vēlētu Valsts prezidentu atbalstītājiem ir sievietes, cittautieši, speciālisti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem ienākumiem, novēroja pētījuma veicēji.

Savukārt 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu (10% - drīzāk nē; 5% - noteikti nē).

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri neatbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu, ir vīrieši, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem.

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Igaunijas parlaments Rīgikogu pirmdien prezidenta amatā ievēlējis pie partijām nepiederošo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu.

Par viņu nobalsoja 81 deputāts, līdz ar to viņa savākusi ievēlēšanai vajadzīgās divas trešdaļas jeb vismaz 68 deputātu balsis.

Rīgikogu sēdē, kurā balsoja par nākamo Igaunijas valsts prezidentu, piedalījās 98 no 101 Igaunijas parlamenta deputāta. 17 deputāti biļetenā nebija izdarījuši atzīmi.

Pēc ievēlēšanas uzrunā parlamentam viņa pauda pārliecību, ka sadarbība ar Rīgikogu būs ražīga.

«Paldies, esmu pateicīga Rīgikogu par man pausto uzticību, pateicos par manam atbalstam savāktajiem parakstiem un balsīm,» viņa sacīja, paužot pārliecību, ka sadarbība ar parlamentu «būs draudzīga un silta».

Pēc ievēlēšanas pirmajā preses konferencē uz Igaunijas un ārvalstu žurnālistu jautājumiem Kaljulaida atbildēja gan igauņu, gan somu, gan angļu valodā.

Sestdien Latvijā notiek 12. Saeimas vēlēšanas - 4. oktobra rītā plkst.7.00 durvis vēruši vēlēšanu iecirkņi.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) preses pārstāve Kristīne Bērziņa informē, ka Latvijā kopumā ir 954 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem viens organizē balsošanu vēlētājiem ieslodzījuma vietā, savukārt ārvalstīs – 41 valstī izvietoti 98 vēlēšanu iecirkņi.

Vēlēšanu iecirkņi sestdien ir atvērti no plkst. 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika.

CVK atgādina - balsošanas dokuments Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņa pase, kurā izdarāma atzīme – spiedogs – par dalību vēlēšanās. Savukārt vēlētājiem, kuriem nav derīgas pases, bet ir tikai personas apliecība, lai piedalītos vēlēšanās līdz 3.oktobrim bija jāizņem vēlētāja apliecība. Vēlētāja apliecību varēja saņemt bez maksas tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu - bijušo prezidentu Donaldu Trampu.

Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.

Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.

Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) konstatējis divu pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātu atrašanos tā dēvētajos čekas sarakstos, līdz ar to šīm personām kandidēšana tiks liegta.

Satversmes aizsardzības biroja, kura struktūrvienība ir TSDC, pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA pastāstīja, ka TSDC ir konstatējis divu deputātu kandidātu neatbilstību «Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma» 9.panta 5. un 6.punktam. Šīs likuma normas paredz, ka domē nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Tāpat nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.

Vairāku vēlēšanu gadā parlamentārieši cenšas sagādāt vēlētājiem «patīkamas» dāvanas jeb, citiem vārdiem sakot, izpatikt ar savu rīcību un tikt atkārtoti ievēlētiem.

Kā viena neliela, bet pietiekami atraktīva dāvana būs Imigrācijas likuma grozījumi, kuru spēkā stāšanās termiņš, pēc Saeimas atbildīgās komisijas vairākuma domām, būtu 1. septembris. Visi dienesti var pagūt sagatavoties, tie, kuriem darījumi ir «procesā», var paspēt sakārtot un iesniegt pieprasījumus termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai. Iepriekšējā Saeimas plenārsēdē deputātu vairākums noraidīja atbildīgās parlamenta komisijas priekšlikumu par to, ka grozījumi Imigrācijas likumā, kas sadārdzina nekustamā īpašuma pirkumu no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro, stātos spēkā no 2015. gada. Par šo jautājumu īpašs viedoklis bija Nacionālajai apvienībai, un, lai arī kopumā šīs termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu bija sava veida naudas atvešana uz Latviju, tomēr vēlēšanu tuvums ar Krimas notikumu «piparu rūgto» šo termiņu piespieda mainīt.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Eiropas Savienība svētdien Strasbūrā atklāja bloka nākotnei veltītu konferenci, kurā plānots ar priekšlikumiem nākt klajā līdz 2022.gada pavasarim.

Atklājot konferenci, Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra, ka ES ir pierādījusi savu vērtību pandēmijas laikā.

Makrons arī pauda viedokli, ka ES ir sekmīgi darbojusies, organizējot cilvēku vakcinēšanos pret jauno koronavīrusu.

"Mums jābūt lepniem par to, tas nebija pašsaprotami. Eiropas sadarbība ir glābusi dzīvības," atzina Makrons.

Tagad pienācis laiks ES domāt par to, kāda tā izskatīsies pēc desmit gadiem, norādīja Francijas prezidents, aicinot izvēlēties modeli, kas aizsargās Eiropas vērtības un stiprinās investīcijas un pētniecību.

Taču Makrons kritizēja ilgo gaidīšanu uz palīdzību pandēmijas laikā.

Viņš sacīja, ka ASV var mācīties no Eiropas solidaritāti, bet Eiropai būtu jāaizgūst no Amerikas vēlme pēc pārmaiņām.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Liepājā vēlēšanu komisiju darbinieki centušies izskaidrot vēlētājiem tehniskās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā un katram vēlētājam, kas ieradies iecirknī, piedāvāt alternatīvu risinājumu, stāstīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa atzina, ka šodien EP vēlēšanu iecirkņos bijusi diezgan nepatīkama gaisotne, jo tie vēlētāji, kuri bija nolēmuši nobalsot citā iecirknī, tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas traucējumu dēļ to izdarīt nevarēja. Turklāt šādu vēlētāju skaits iecirkņos šodien bijis gana liels. Cilvēki bijuši neapmierināti, bet tādu konfliktu, ka būtu jāsauc likumsargi, nav bijis.

«Centāmies vēlētājiem skaidrot situāciju, ja tas nebija īpaši tālu, tad ieteicām cilvēkiem doties uz savu vēlēšanu iecirkni un nobalsot tur, vai arī nākt vēlēt rīt vai parīt. Bija cilvēki, kuri nebija saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām un nāca uz iecirkni uz labu laimi. Šiem vēlētājiem meklējām vēlēšanu iecirkni, kurā viņiem jābalso un ieteicām doties turp šodien,» stāstīja Petrovica.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

No 23. līdz 26. maijam vairāk nekā 426 miljoni eiropiešu, tostarp Latvijas iedzīvotāji, vēlēs jauno Eiropas Parlamentu (EP), kurā būs pārstāvēts 751 deputāts no 28 dalībvalstīm.

No Latvijas uz EP dosies astoņi deputāti. Jāatgādina, ka 2014. gadā Eiropas Savienības (ES) vēlētāju aktivitāte bija zema – 42,6%, Latvijā – 30%. Šajās EP vēlēšanās saskaņā ar ietekmīgā portālā Politico prognozēm trešdaļu balsu varētu iegūt eiroskeptiskās partijas. Politico prognozes liecina, ka visvairāk balsu – 168 – iegūs Eiropas Tautas partija, kurai ar 146 balsīm sekos Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse, bet trešā partija ar 105 balsīm būs Eiropas liberāļu un demokrātu alianse+Makrona kustība EN Marche.

Vai Latvijai ir svarīgi, kāds ir EP sastāvs, kuras ir lielākās partijas, kāds ir eiroskeptiķu īpatsvars? Noteikti, jo no tā ir atkarīga bloka nākotne. Latvija ir ieinteresēta spēcīgā ES, kas mums izšķirošos jautājumos, piemēram, ārlietās, runā vienā balsī un kurā nedominē izolacionisma un protekcionisma tendences. Gluži tāpat kā NATO, arī ES ir Latvijas drošības garants, tādēļ to vājināt nekādā gadījumā nav mūsu valsts interesēs. Latvijai aktuālie jautājumi noteikti ir saistīti ar nākamā perioda ES budžetu, tostarp ar dalībvalstīm pieejamo kohēzijas finansējumu un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Jāatceras, ka EP deputāti arī lems par to, cik no kopējā ES budžeta atvēlēs izglītībai un pētniecībai, nodarbinātībai, ekonomikas izaugsmei.

12.Saeimas vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā trešdienas, 1.oktobra, vakarā bija izveidojusies apmēram 120 cilvēku rinda. Šie cilvēki vēlējās nodot glabāšanā savu vēlēšanu balsi, novēroja aģentūra LETA.

Par pilsoņu aktivitāti pārsteigumu pauž gan balsotāji, gan vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Daina Gulbiņa. Lai nodotu savu balsi glabāšanā, vēlētājiem rindā nākas stāvēt 45 minūtes līdz vienai stundai. Aptaujātie vēlētāji pauda, ka viņiem rindā jāstāv apmēram stunda vai nedaudz ilgāk.

Gulbiņa norādīja, ka atšķirībā no ierastās balsošanas balss nodošana glabāšanā aizņem ilgāku laiku. Viņa pauda savu subjektīvo viedokli, ka vēlētāju aktivitāti ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un situācija valstī. Gulbiņa pieļāva, ka, ņemot vērā šo pieredzi, nākamajās Saeimas vēlēšanās varētu palielināt darbinieku skaitu.

Cīņa par lielākām skolotāju algām, protesti pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, jauniešu bezdarba mazināšana, konkurences radīšana dabasgāzes tirgū – tie visi ir labi zināmi politiķu solījumi pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Šajā pavasarī tie izskan ar jaunu sparu, tikai šoreiz pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tādējādi vēlētājiem tiek jauktas galvas, jo iekšpolitiskā dienaskārtība tiek piedēvēta Eiropai. Līdz ar to vēlētājiem, kuri domā, kam atdot savu balsi EP vēlēšanās, ir skaidri jāpasaka: Eiropas kompetencē nav nedz Latvijas nodokļu jautājumi, nedz veselības aprūpe un skolotāju algas. Arī jauniešu bezdarbs Latvijā netiks risināts EP. Ja Latvijas iedzīvotāji vēlas saprast, par kādiem jautājumiem spriež eiroparlamentārieši un kādu ieguldījumu tur varētu dot Latvijas pārstāvji, ir vērts ieskatīties EP Latvijas biroja mājaslapā, lai gūtu priekšstatu, kā norit darbs EP un par ko lemj parlamentārieši.

Partija «KPV LV» nākamnedēļ «konsultāciju formātā» plāno tikties ar «Saskaņu», skaidrojot, ka tādējādi izpildīs vienu no vēlētājiem dotajiem solījumiem.

«KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš pauda, ka «KPV LV» kā partijai, kura ir uzvarējusi vēlēšanās tā dēvētājā centriskajā, centriski labējā jeb latviskajā spārnā, ir pienākums tikties ar visām Saeimā ievēlētajām partijām. «KPV LV» arī saviem vēlētājiem iepriekš apsolīja tikties ar visiem politiskajiem spēkiem, norādīja politiķis.

Arī «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobezems iepriekš pauda, ka «KPV LV» «konsultāciju formātā» plāno tikties ar «Saskaņu». Viņš gan uzsvēra, ka tas ir atšķirīgs formāts no valdības veidošanas sarunām. Šāda tikšanās notikšot, jo «KPV LV» vēlētājiem solījusi iepazīstināt visas parlamentā pārstāvētās partijas ar savu programmu.