Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien Latvijas Bankas prezidenta amatam atkārtoti virzīja iepriekšējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Komisijas sēde jautājumu par Kazāka virzīšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izskatīja ātri, jo tā pati komisija jau iepriekš Kazāka kandidatūru bija izskatījusi.

Par Kazāku Saeimas ārkārtas sēdē parlamentārieši balsos ceturtdien, 6.februārī.

Kazāks pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņa izvirzīšanas process parlamentā bijis "garš un samocīts".

Atbildot uz jautājumu, vai viņa pašam ir pārliecība, ka šoreiz viņš atkārtoti tiks ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā, Kazāks teica, ka "tas viss ir politisks process un politisks lēmums".

"Es šobrīd tajā piedalos kā profesionālis ar skaidru redzējumu par to, ko Latvijas Bankai darīt tālāk," viņš turpināja.

Latvijā arī nebanku kreditētāju uzraudzību būtu lietderīgi nodot Latvijas Bankai, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais vienīgais kandidāts, Latvijas Bankas bijušais prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd nebanku kreditētāju uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē, taču varētu diskutēt par to, ka visa finanšu sektora uzraudzība būtu koncentrējama Latvijas Bankā.

"Manuprāt ir mērķtiecīgi visu uzraudzību koncentrēt Latvijas Bankā. Tas dotu gan efektivitātes ieguvumu, gan arī visiem tirgus spēlētājiem apmēram līdzīgus nosacījumus," sacīja Kazāks.

Savukārt, runājot par Latvijas Bankas galvenajiem uzdevumiem nākamajiem pieciem gadiem, Kazāks minēja, ka ir jāstrādā pie drošības, proti, lai iedzīvotāji varētu norēķināties arī dažādās krīzes situācijās, lai finanšu sektors būtu drošs, lai inflācija ir zema, tāpat ir jāstrādā pie finanšu pakalpojumu pieejamības, lai pakalpojumi ir lētāki, lai tie ir mūsdienīgi un reģionāli plaši pieejami.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū ir arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore, maģistra studiju programmas "Eiropas studijas" direktore Inna Šteinbuka, kuru varētu atbalstīt gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan "Jaunā Vienotība".

Starp amata pretendentiem minēta arī bankas "Citadele" padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Raidījumā norāda, ka koalīcijā esošās partijas sola šonedēļ vienoties par kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Līdz kandidāta nominēšanai partijas pagaidām no plašākiem komentāriem atturas, taču kuluāros iezīmējušies vairāki favorīti.

Latvijas Bankas prezidenta amatam tiek apspriesta Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa un Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta viespētnieces Elīnas Ribakovas kandidatūras, 15.janvārī vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Panorāma".

Neoficiāli amata pretendentu vidū izskan arī Latvijas Bankas padomes locekles Kristīnes Černajas-Mežmales vārds.

Iespējamo amata pretendentu vidū esot arī līdzšinējā Latvijas Bankas padomes pārstāve Sanita Purgaile, taču viņas izredzes ieņemt bankas prezidenta amatu tiek vērtētas kā samērā mazas, vēsta LTV.

Kritiski atsevišķas frakcijas vērtējot arī Finanšu nozares asociācijas vadītāja Ulda Cērpa kandidatūru. Savukārt līdzšinējais Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste esot pats pieteicies kandidēt.

Bankas prezidentam amatam opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāti oficiāli izvirzījuši nu jau bijušo centrālās bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Taču viņa izredzes atgūt amatu tiek vērtētas kā mazas, norāda LTV.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida diskusijas par to, vai nākamā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts nebūtu jāizraugās Valsts prezidentam.

Rīgas pilī Rinkēvičs trešdien tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), lai pārrunātu dažādas aktualitātes. Valsts prezidents informējis premjeri par tikšanos ar Saeimas frakciju vadītājiem, kas varētu notikt piektdien, 31.janvārī, plkst.8.30.

Tikšanās laikā prezidents iecerējis ne tikai iepazīstināt ar likumdošanas iniciatīvu pazemināt tautas nobalsošanas slieksni, bet arī runāt par Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās procesu, kas "jau ir kļūst leģendārs".

Viņš skaidroja, ka šajā procesā ir gan politiskas, gan strukturālas problēmas. Prezidenta ieskatā ar frakciju vadītājiem un kopumā būs nopietni jārunā, vai kandidātu izvirzīšanas kārtība ir adekvāta. Ja Saeimas deputāti paši izvirza kandidātus konkrētiem amatiem, kā tas ir, piemēram, ar Latvijas Bankas prezidenta un valsts kontroliera amatu, un paši pēc tam par šiem kandidātiem balso, tad tas rada problēmas, uzskata valsts pirmā persona.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) kopā ar partiju "Progresīvie" Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs pašreizējo bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica, JV joprojām uzskata, ka vispareizākais būtu koalīcijā vienoties par vienu kandidātu. Vienlaikus, apspriežoties ar partneriem, nolemts pievienoties "Progresīvajiem" un līdzparakstīt Kazāka virzīšanu otrajam termiņam.

Kopumā sagaidāms, ka uz Latvijas Bankas prezidenta amatu būs pieteikti trīs kandidāti - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru atbalsta Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), un opozīcijas partija "Stabilitātei" virzītais Pāvels Kuzmins.

"Progresīvo" frakcijā ir deviņi deputāti. Izvirzīt kādu kandidatūru var pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma.

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Par nākamo Latvijas Bankas prezidentu ar opozīcijas atbalstu varētu kļūt "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" - Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

Bērziņu izvirzījuši arī atsevišķi Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS).

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti 

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar...

Saeimas ZZS frakcijā ir 16 deputāti, kā arī frakciju atbalsta deputāts Oļegs Burovs (GKR), kas nozīmē, ka Bērziņam ir vismaz 17 balsis.

Neoficiāli izskanējis, ka Bērziņu atbalstīs arī AS un NA, kas nozīmē, ka Bērziņš varētu iegūt 43 balsis.

Tāpat aģentūrai LETA zināms, ka Kazāku neatbalstīs "Latvija pirmajā vietā", kuras līdera Aināra Šlesera ģimenes biznesa menedžere ir Bērziņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa.

Saeimā JV frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar "Progresīvo" deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku.

Bērziņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka pagaidām ticies ar ZZS, NA un AS Saeimas frakcijām, un sarunas bijušas ļoti konstruktīvas. Bērziņš uzsvēra, ka tas viņam ir liels gods tikt izvirzītam Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Izvirzīšanu Bērziņš uztvēris kā novērtējumu savai līdzšinējai profesionālajai darbībai, īpaši pēdējiem gandrīz 10 gadiem "Altum", kuros spēts trīs reizes audzēt portfeli līdz aptuveni 1,2 miljardiem eiro, saglabājot solīdus kapitāla atdeves rādītājus, augstāko "Moodey’s" kredītreitingu un vienlaikus sniedzot pakalpojumus reģionos ar kredītiem, kam ir mazākas nodrošinājuma prasības un garāki termiņi.

Jautāts, vai redz nepieciešamo atbalstu Saeimā savai kandidatūrai uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, Bērziņš atbildēja, ka "par sajūtām attiecībā uz kopējām izredzēm varēšu izteikties, kad būs bijušas līdzīga veida sarunas ar pārējām Saeimas frakcijām un deputātiem".

Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, bet politiķi līdz šim ieturēja pozīciju par bankas vadītāja izraudzīšanās jautājumu pēc būtības plaši nerunāt, aizbildinoties, ka vispirms esot jātiek galā ar nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. No politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.

ZZS Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi "Altum" valdes priekšsēdētāju Bērziņu, jo uzskata, ka viņa vadībā Latvijas Banka spēs ievirzīt banku sektora potenciālu valsts ekonomiskās izaugsmes labā, kā arī aizstāvēt nacionālās intereses Latvijā un starptautiski.

Likums "Par Latvijas Banku" noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Balsojums Saeimā notiks 19.decembrī.

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" izvirzījusi Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Bērziņu Latvijas Bankas prezidenta amatam virzījuši arī deputāti no "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības.

Saeimā JV frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar "Progresīvo" deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku. Saeimas ZZS frakcijā ir 16 deputāti, kā arī frakciju atbalsta deputāts Oļegs Burovs (GKR), kas nozīmē, ka Bērziņam ir vismaz 17 balsis.

Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu nobalsoja 76 deputāti.

Koalīcijas iekšējās sarunās par vienotu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu netiek izskatīta bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūra, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija.

Pērnā gada nogalē uz Latvijas Bankas prezidenta amatu "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzīja bijušo prezidentu Kazāku, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopā ar atsevišķiem Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" (AS) deputātiem - "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Dienu pirms balsošanas Saeimā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka koalīcijas partijas atsauc savus kandidātus un notiks jauns izvirzīšanas process, kurā koalīcija vienosies par vienotu kandidātu.

Aģentūrai LETA zināms, ka koalīcijā netiek izskatīta arī atkārtota Bērziņa kandidatūra.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes premjere apgalvoja, ka koalīcija Latvijas Banka prezidenta jautājumā virzās ļoti strauji uz priekšu.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Ja Saeima ceturtdien, 19.decembrī, neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, apstiprināja Latvijas Bankā.

ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvija šādā situācijā jau ir bijusi salīdzinoši nesenā pagātnē - pēc toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 2018.gadā. Rimšēvičs, kamēr netika precizēts viņam piemērotais drošības līdzeklis, 2018.gadā vairākus mēnešus nevarēja apmeklēt ECB Padomes sēdes.

Ar īpašu ECB Padomes lēmumu tolaik tika atļauts Latvijas Bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai piedalīties sēdēs bez balsstiesībām, novērotāja statusā. Vēlāk Rimšēvičs izdeva pilnvaru Razmusai pārstāvniecībai ECB Padomē, un 2018.gada septembrī Latvija atguva savas balsstiesības.

Valdības koalīciju veidojošās partijas vienojušās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt līdzšinējo Latvijas Bankas prezidenta vietnieci Santu Purgaili, aģentūrai LETA pavēstīja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Pēc viņa teiktā, Purgailei ir konceptuāls valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju atbalsts.

Koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos, uzsver Jurēvics.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA pauda, ka partijai bija svarīgi, lai koalīcijā ir vienošanās par kandidātu, kurš ir līdzvērtīgs bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

Purgailes līdzšinējā pieredze un kvalifikācijas apliecina, ka viņa būs ļoti laba Latvijas Bankas vadītāja, uzskata Šuvajevs. Purgaile atbilst visiem koalīcijas un Latvijas Bankas likumā noteiktajiem kritērijiem, akcentēja partijas vadītājs, pieļaujot, ka Purgaili salīdzinās ar Kazāku.

Latvijas Bankas prezidentam politiskā neitralitāte ir vissvarīgākais nosacījums, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Viņš norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Latvijas Bankas prezidents ir politiski neatkarīga persona ar labu reputāciju un profesionālis, tāpat ļoti svarīga ir šīs personas reputācija starptautiski. "Skaidrs, ka politiskā neitralitāte ir tas vissvarīgākais," piebilda Brazovskis.

Asociācijas pārstāvis arī minēja, ka finanšu nozare, tāpat kā to norādīja Eiropas Centrālā banka, no Latvijas Bankas sagaida plašākus, analītiskākus un visaptverošākus piegājienus dažādu ekonomikas jautājumu risināšanā un analīzi. "Man šķiet, ka šeit mēs tomēr varētu darīt daudz labāk," sacīja Brazovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas Bankai, kā jebkurai centrālajai bankai, ir viens nepateicīgs darbs, proti, būt "transformatoram starp finanšu nozari, sabiedrību un politiķiem, un šīs visas intereses salāgot".

Valdību veidojošās partijas aizvien nav vienojušās par vienotu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu.

"Jaunās vienotības" (JV) politiķe, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes apgalvoja, ka koalīcija ir "fināla taisnē" un kandidāts tikšot nosaukts šonedēļ.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs izvairījās nosaukt konkrētus kandidātu uzvārdus, kuri tiek izskatīti, jo, viņaprāt, patlaban korektākais būtu norādīt, ka šonedēļ būs lēmums par to, kurš ir koalīcijas kandidāts.

"Jebkādi citi komentāri par šo šajā brīdī, iespējams, raisītu vēl papildus jautājumus, kas šajā brīdī nebūtu nepieciešams," klāstīja Šuvajevs.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais ekonomikas ministrs Viktors Valainis vērtēja, ka sarunas koalīcijā notiek "ļoti pozitīvā virzienā". Partijas esot nonākušas līdz "ļoti šaurai" kandidātu listei.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.

"Latvijas Bankai pēc iespējas drīz ir nepieciešams prezidents, kas var pilnvērtīgi pildīt likumā noteiktos pienākumus. Ņemot vērā, ka manai kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta, es atsaucu savu kandidatūru prezidenta amatam, lai lieki netērētu laiku neauglīgās diskusijās," teikts Purgailes paziņojumā.

Jau ziņots, ka piektdien, 24.janvārī, valdības koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili.

Pēc "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica aģentūrai LETA iepriekš teiktā, koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos.

Partneriem ir izdevies atrast veidu, kā viens otram panākt pretī un atgriezties pie diskusijas, komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Jaunās vienotības" (JV) vienošanos atteikties no saviem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs noliedza, ka šī bijusi jau sākotnēja politiska iecere, lai "diplomātiskāk atsijātu" esošo Latvijas Bankas vadītāju.

Valainis skaidroja, ka Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās process no sarunas par to, kurš ir labākais no diviem profesionāļiem, iegāja pilnīgi citā gultne, rodoties jautājumiem par koalīcijas stabilitāti un tēmām, kas nesaistās ar Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumiem.

"Līdz ar to - tā ir pavisam loģiska rīcība," viņš teica, paužot, ka ir svarīgi, lai kandidātam ir plašs Saeimas atbalsts.

"Man ir prieks, ka ir izdevies atrast veidu, kā varam viens otram panākt pretī un atgriezties pie šīs diskusijas," izteicās ministrs.

Šodien ir pēdējā diena, kad piesakāmi kandidāti uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, noskaidroja aģentūra LETA.

Pašlaik uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīts viens kandidāts - iepriekšējais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jau ziņots, ka Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile savu kandidatūru atsaukusi, ņemot vērā, ka viņas kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta. Tikmēr "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt opozīcijas izvirzīto Kazāku.

Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.

Saeima 19.decembrī Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja amatā apstiprināja līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka, kuram sestdien beidzas pilnvaru termiņš, vietnieku Māri Kāli.

Parlamentā ceturtdien notika Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, taču valdību veidojošās partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atsauca savus kandidātus - Kazāku un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai nākamgad vienotos par vienu kopīgu kandidātu.

Saeimā balsojums notika par opozīcijas partijas "Stabilitātei" virzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu, kurš netika ievēlēts.

Kālis pildīs prezidenta pienākumu izpildītāja pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai. Koalīcijas partijas ir solījušas, ka jauns Latvijas Bankas prezidents tiks ievēlēts līdz 2025.gada janvāra beigām.

Pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV), ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi "pilnīgu", bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.

Ziemassvētku brīvdienās nekādas sarunas par nākamo Latvijas Bankas prezidentu nav notikušas, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Pēc politiķa vārdiem, sarunas par nākamo Latvijas Bankas prezidentu atsāksies nākamajā gadā.

Arī "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics apgalvoja, ka pašlaik šajā jautājumā nekādu jaunumu neesot.

Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam varēs virzīt līdz nākamā gada 31.janvārim.

Jaunas kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja.

Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Valdību veidojošās partijas izvirzījušas kritērijus Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) 6.janvārī pēc sadarbības sanāksmes pauda, ka ir vajadzīgi skaidri kritēriji pēc kuriem vadīties, lai koalīcija varētu vienoties par vienotu un labāko kandidātu.

Pēc premjeres sacītā, Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju un ar redzējumu par jauniem pakalpojumiem finanšu jomā, kas strauji veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Koalīcijas kandidātam jāspēj strādāt uzreiz Latvijas Bankas prezidenta amatā, pārstāvot Latviju gan iekšējā politikā un tirgū, gan pārstāvot valsti starptautiski, norādīja valdības vadītāja.

Tāpat būtu pozitīvi, ja kandidāts saņemtu ne tikai koalīcijas, bet arī Saeimas opozīcijas atbalstu, teica Siliņa.

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.

Tātad - otrdien ar Ministru kabineta lēmumu pēc paša vēlēšanās no amata tika atbrīvots Konkurences padomes (KP) līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Cik zinu, jau trešais šīs iestādes vadītājs pēc kārtās, kurš amatu pamet pirms termiņa. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas padomes mājaslapā publicēta informācija, ka KP darbu turpmāk vadīs padomes loceklis Kārlis Piģēns.

Viņš pildīšot priekšsēdētāja pienākumus līdz amatā stāsies jauns priekšsēdētājs, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā un apstiprinās Ministru kabinets. Es un kolēģi esam vairākkārt rakstījuši par nepilnībām KP darbā, iestādei nesaskatot acīmredzamus pārkāpumus vai tās darbiniekiem mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē (dažkārt strādājot attālināti pat no ārvalstīm), kas rezultējies ar to, ka padome faktiski jau gadiem neveic savas funkcijas un turpina dzīvot aktīvā Covid-19 laikmetā, ar klapēm uz acīm un ausīm.