Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

http://www.db.lv/uploads/ck/images/LET_9561021.jpg

PAR: Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs:

Neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā nevarētu sākties diskusija par tautas vēlētu Valsts prezidentu, perspektīvā izvēlēties šādu modeli.

Protams, lai to izdarītu, būtu jāgroza Satversme, kas šobrīd paredz, ka prezidents tiek ievēlēts ar parlamenta balsu vairākumu, tomēr tā nav nekāda problēma. Proti, es neredzu iemeslu, kāpēc nebūtu iespējama Satversmes grozīšana. Jāņem vērā, ka Eiropā jau šobrīd ir pietiekami daudz demokrātisku parlamentāru republiku, kurā prezidents ir visas tautas vēlēts.

Jārēķinās gan arī, ka tādējādi būtu jāpaplašina arī prezidenta pilnvaras, taču vismaz pagaidām es atturētos paust savu viedokli par to, cik lielā mērā un kurā virzienā tas būtu jādara. Skaidrs, ka, lemjot par šo jautājumu, vajadzēs rīkoties ļoti uzmanīgi, lai nepieļautu būtiskas kļūdas. Izvēloties šādu modeli, mēs varētu rēķināties ar diviem pozitīviem aspektiem.

Šobrīd 25% Latvijas iedzīvotāju gatavi apmeklēt kādu no mūzikas festivāliem, liecina pētījums.

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (8% - noteikti jā; 17% - drīzāk jā), atklāj Kantar TNS šā gada jūnijā veiktā aptauja.

66% iedzīvotāju ir norādījuši, ka šovasar neplāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (37% - drīzāk nē; 29% - noteikti nē). Desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2017. gada 20. līdz 22. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus.

Pētījumu aģentūra TNS uzvarējusi konkursā par 85 miljonus ASV dolāru vērta līguma slēgšanu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, pārspējot aģentūras IPSOS, Gallup un GfK.

Šī gada sākumā TNS arī uzvarēja konkursā par Eirobarometra kvalitatīvo pētījumu veikšanu ar līguma kopējo vērtību 25 miljonu dolāru apmērā.

Standarta Eirobarometra pētījumu pārvaldību nodrošinās TNS Political & Social struktūrvienība, kas katru gadu aptaujā aptuveni vienu miljonu iedzīvotāju vairāk nekā 35 valstīs Eiropā. Latvijā šos pētījumus veiks TNS Latvia. Standarta Eirobarometra pētījumā visas intervijas būs tiešās intervijas aptaujāto dzīvesvietās. Turklāt Eiropas valstu iedzīvotāju viedokļi tiks noskaidroti vairāk nekā 40 dažādās valodās.

Latvijā Standarta Eirobarometra pētījums norisinās jau kopš 2004.gada, un šo gadu laikā TNS ir veicis gandrīz 60 tūkstošus interviju.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Produktu vai pakalpojumu iegādē Latvijas iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir kvalitāte (99%), cena (97%) un uzņēmuma reputācija (89%), liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju, kvalitātes aspekts ir noteicošais, iegādājoties apģērbu, mājsaimniecības preces, pārtikas produktus, kā arī pērkot medikamentus un ilgstošas lietošanas preces.

Otrs svarīgākais aspekts produktu vai pakalpojumu izvēlē ir cena. Absolūtais vairākums iedzīvotāju norādījuši, ka cena ir noteicošais kritērijs telekomunikācijas pakalpojumu izvēlē. Savukārt, izvēloties finanšu pakalpojumus, cena ir tikai trešais svarīgākais faktors.

Trešais svarīgākais aspekts, ko iedzīvotāji ņem vērā preču un pakalpojumu izvēlē, ir uzņēmuma reputācija, kas kā svarīgākais aspekts salīdzinoši biežāk norādīts izvēloties finanšu pakalpojumus. Salīdzinoši retāk uzņēmuma reputāciju kā svarīgu aspektu iedzīvotāji norādījuši, izvēloties telekomunikāciju pakalpojumus un apmeklējot veikalus, tirdzniecības vietas.

Lielākā daļa jeb 63% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka daļai Latvijā dzīvojošo ir izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt, liecina pētījumu aģentūras TNS un LNT raidījuma 900 sekundes veiktā aptauja.

Tostarp apgalvojumam par daļas Latvijas iedzīvotāju atkarību no pabalstiem noteikti piekrīt 28%, bet drīzāk piekrīt 35% aptaujāto. Salīdzinoši biežāk tā uzskata lauku teritoriju un Vidzemes iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt latviski runājošie, kā arī iedzīvotāji pēc nodarbošanās vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, liecina TNS aptauja.

Gandrīz trešā daļa (31%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam (17% - drīzāk nē; 14% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk apgalvojumam nepiekrīt cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt citā valodā runājoši, iedzīvotāji ar mēneša ienākumiem līdz simts latiem uz vienu ģimenes locekli. 6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par to, vai daļai Latvijas iedzīvotāju izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt.

Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā uzskata, ka pusgada laikā, kopš Latvija pievienojusies eiro zonai, nekustamā īpašuma cenas eiro ieviešanas ietekmē ir cēlušās, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS.

49% aptaujāto respondentu uzskata, ka nekustamā īpašuma cenas ir cēlušās eiro ieviešanas ietekmē, savukārt aptuveni piektā daļa (19%) respondentu domā, ka cenas nav mainījušās. Iedzīvotāji ar personiskajiem ienākumiem virs 450 eiro salīdzinoši biežāk nekā kopumā izlasē uzskata, ka eiro ietekmē nekustamā īpašuma cenas nav mainījušās.

Pillar Management, SIA, izpilddirektora vietnieks Raits Kite, komentējot aptaujas rezultātus, norādīja: «Arī mūsu novērojumi liecina, ka nekustamā īpašuma cenas šā gada pirmajā pusē ir pieaugušas. Pēc mūsu aplēsēm sērijveida mājokļiem cenas pieaugušas par aptuveni 4%, bet jaunajos projektos cenu pieaugums nav tik būtisks. Nav pamata uzskatīt, ka cenu pieaugumu veicināja eiro ieviešana, jo īpašumu cenas arī pirms eiro ieviešanas Latvijā bija izteiktas eiro. Mēs cenu pieaugumu vairāk izskaidrojam ar veselīgu tirgus izaugsmi, pieprasījuma pieaugumu, kuru veicinājusi Latvijas ekonomikas atveseļošanās un līdz ar to arī iedzīvotāju maksātspējas palielināšanās.»

Pēdējā iepirkšanās pieredze tiešsaistē 22% Latvijas iedzīvotāju bijusi Ķīnas interneta veikalā AliExpress, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā aptauja.

Otra populārākā vietne aiz AliExpress tiešsaistes pirkumiem bija E-bay (15%), bet kā trešā izmantotākā ierindojās pašmāju 220.lv (11%). Teju 80% iedzīvotāju savus pēdējos pirkumus internetā veica mājaslapās, kurās bija iepirkušies jau agrāk.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk iegādājušies apģērbu un aksesuārus, kam seko preces skaistumam un veselībai, kā arī elektronika. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas e-pircēji vairāk naudas tērējuši medikamentiem, bet mazāk - sadzīves tehnikai un automašīnu aprīkojumam. Turklāt 62% pircēju preci saņēma ar bezmaksas piegādi.

«Pēc pētījuma datiem var secināt, ka Eiropā tiešsaistes veikalu pircējiem sūtījumi visbiežāk tiek piegādāti uz mājām, savukārt Latvijā populāras piegādes vietas ir gan automatizētie paku termināli, gan pasta nodaļas,» komentē DPD Latvija Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Jānis Grants.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

#86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem.

Tiešsaistē veiktie pirkumi veido 7,5% no kopējā Latvijas iedzīvotāju pirkumu skaita, kas ir zem Eiropas vidējā līmeņa (11,3%) un aptaujāto valstu vidū ir otrs zemākais rādītājs aiz Slovēnijas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aptaujas datiem, ir pieaudzis to Latvijas e-pircēju skaits, kuri internetā iepērkas regulāri jeb vismaz reizi mēnesī (Latvijā - 39%, vidēji Eiropā - 54%).

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājušies preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes un atpūtas preces. Tāpat arvien vairāk tiešsaistē pirktas rotaļlietas, bet mazāk - elektronika un augsto tehnoloģiju ierīces, kas iepriekš bija pirktākā preču kategorija.

Divas trešdaļas (62%) Latvijas iedzīvotāju, kas vēlētos iegādāties nekustamo īpašumu, kā galveno pamudinājumu sava īpašuma iegādei min personīgās finanšu situācijas uzlabošanos, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS veiktā aptauja.

«Piedzīvotā ekonomiskā krīze ir mudinājusi cilvēkus daudz atbildīgāk izvērtēt mājsaimniecības un ģimenes budžeta iespējas pirms mājokļa iegādes. Tas nozīmē, ka finansiālā stabilitāte lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīgāka par nepieciešamību pēc sava mājokļa,» norāda Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Aptaujas rezultāti liecina, ka nākamie būtiskākie faktori, kas mudinātu iegādāties savu mājokli, ir savas ģimenes veidošana (22%) vai ģimenes pieaugums (18%). Iegādāties savu īpašumu mudina arī priekšstats par nekustamo īpašumu kā investīciju (18%) un pārliecība par izdevīgumu labāk maksāt kredītu nekā īri (12%). Savukārt kā vismazāk motivējošo faktoru iedzīvotāji atzīmē vēlmi pārcelties tuvāk pilsētai (1%).

Igaunijā noskaidrotas iedzīvotāju visvairāk cienītās kompānijas – Swedbank, gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat, telekomunikāciju operators Eesti Mobiiltelefon (EMT), alusdarītava Saku Õlletehas, Tallinas osta, Statoil Fuel & Retail Eesti, banka SEB Pank, dzērienu ražotājs A. Le Coq un mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja, citējot TNS Emor pētījuma rezultātu, ziņo BBN.

Swedbank visvairāk cienīto kompāniju Igaunijā saraksta pirmajā vietā ierindojās arī pagājušajā gadā.

TNS Emor aptaujā piedalījās 988 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Pēdējo 12 mēnešu laikā personīgi kukuli ceļu policistam devuši 3% Latvijas ekonomisko iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūlijā veiktais pētījums.

97% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka pēdējā gada laikā nav devuši kukuli ceļu policistiem.

Aptauja tika veikta no 2013. gada 9. jūlija līdz 11. jūlijam, ar interneta starpniecību Latvijā aptaujājot 800 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pēdējā gada laikā 19% Latvijas iedzīvotāju ir devuši kukuļus dažādās institūcijas. Par to liecina pasaulē lielākās sabiedrības viedokļa aptaujas par korupciju rezultāti. Aptaujā, ko veica Transparency International, noskaidrojās, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju - 55% - uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā korupcijas apmērs valstī ir palicis nemainīgs. Latvijā aptaujātie iedzīvotāji norādīja, ka valstī korumpētākās institūcijas ir politiskās partijas, valsts amatpersonas, civildienesta ierēdņi, likumdevēji, tiesu sistēma un policija. Vismazākā cilvēku uzticēšanās ir tām institūcijām, kurām tieši būtu jāpalīdz cilvēkiem vai tie jāaizsargā, norāda pētījuma autori.

Tikai 24% Latvijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka IT risinājumiem ir ietekme uz savu uzņēmumu konkurētspēju, liecina TNS Latvija un Telia Latvija aptauja IT risinājumu loma biznesa konkurētspējas stiprināšanā.

Apkopotie rezultāti liecina, ka 74% uzņēmumu nav pārliecināti par IT risinājumu ietekmi uz konkurētspēju, un 64% respondentu uzskata, ka šie risinājumi ir nenozīmīgi vai pat nemaz neietekmē viņu biznesa procesus. «Latvijas uzņēmumi neapzinās, kā IT risinājumi ir izmantojami biznesā, veicina pārdošanas apjomus vai atvieglo iekšējos darbus neatkarīgi no biznesa jomas,» secina Mārtiņš Paurs. «Robeža starp e-komerciju un tradicionālu biznesu mūsdienās teju vai nepastāv. Ja uzņēmums vēlas būt konkurētspējīgs, tas vairs nevar paļauties tikai uz vietējo tirgu un kontaktiem, un domāt īsā termiņā par darījumu veikšanu šodien vai rīt,» uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka Lattelecom un LMT apvienošana stiprinātu jaunizveidotā uzņēmuma konkurētspēju, liecina Lattelecom veiktā aptauja.

Viņi piekrīt apgalvojumiem, ka šādā veidā iespējams samazināt to administratīvās izmaksas (29%) un valstij būtu starptautiski konkurētspējīgs uzņēmums (19%), kura vērtība būtiski pieaugtu (16%). Vienlīdz daudz (5%) cilvēku piekrīt, ka tas radītu lielāku peļņu valsts budžetā un aizsardzību no iespējamas privatizācijas, noskaidrots Lattelecom un TNS veiktajā pētījumā.

Iedzīvotāji norāda arī uz virkni viņiem svarīgiem apvienošanas priekšnosacījumiem: pieejama pakalpojuma cena (54%) un apvienošanas procesa caurspīdīgumu (43%), pakalpojumu kvalitātes saglabāšanu un jaunu produktu piedāvājumu (39%), kā arī iespēju iegādāties visus pakalpojumus vienā komplektā (18%).

Kampaņa Latvijas Labums tika uzsākta ar mērķi mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, un pēdējā laikā iedzīvotāju paradumos attiecībā uz Latvijā ražotu produktu pirkšanu ir vērojamas būtiskas izmaiņas – gandrīz puse (49%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem pēdējā mēneša laikā ir vairāk iegādājušies Latvijas ražotāju preces, liecina pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes veiktā aptauja.

Savukārt 42% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pēdējā mēneša laikā nav vairāk pirkuši Latvijā ražotas preces. Vēl desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav norādījuši skaidru atbildi uz šo jautājumu.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka lielākā daļa (68%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pamanījuši kampaņu Latvijas Labums. Zīmīgi, ka salīdzinoši biežāk kampaņu ar saukli «Pērc vietējo - vairo savu un Latvijas labumu!» ir pamanījuši tieši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.

Kampaņa ilgst gandrīz mēnesi. To rīko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un partneri īsteno ilgtermiņa kampaņu Latvijas Labums, aicinot iedzīvotājus «sildīt» valsts ekonomiku, iegādājoties vietējos produktus un pakalpojumus.

Igaunijā 41% mājsaimniecību ir kredīti, secināts aptaujā, ko socioloģisko pētījumu kompānija TNS Emor veikusi pēc Igaunijas Bankas pasūtījuma.

Pēdējos četros gados šādās aptaujās konstatētais to Igaunijas mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir kredīti, bijis līdzīgā līmenī.

Tāpat kā iepriekš, respondentu visbiežāk minētais iemesls, kāpēc ņemts kredīts, ir mājokļa iegāde, būve vai remonts. Bet salīdzinājumā ar iepriekšējos gados veiktajām aptaujām, pieaudzis to respondentu īpatsvars, kas ņēmuši aizdevumu, lai iegādātos ilglietošanas preces.

Aptaujā arī konstatēts, ka 13% to mājsaimniecību, kurām ir kredīti, bija problēmas tos atmaksāt.

Aptuveni divas trešdaļas jeb 68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, Latvijai pārejot uz eiro valūtu, nekustamā īpašuma cenas pieaugs, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management, SIA, sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tikai piektā daļa (19%) aptaujāto domā, ka lata pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs. Vīrieši un iedzīvotāji ar ienākumiem virs 300 latiem uz vienu ģimenes locekli salīdzinoši biežāk nekā caurmērā uzskata, ka pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs.

Interesanti, ka arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji kā vienu no mājokļa iegādes mērķiem min investīcijas nekustamajā īpašumā. Īpašuma iegādi tieši kā investīciju minējuši 11%, bet tiem pieskaitāmi arī 10% respondentu, kuru īpašumu iegādes mērķis būtu mājoklis saviem bērniem.

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas joprojām ir dzīves apstākļu uzlabošana (50%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (45%).

Šā gada maijā skatītākais kanāls Latvijā bija TV3, kura skatīšanās laika daļa bija 14,1%. Otrs skatītākais kanāls bija LNT ar 10,2% skatīšanās laika daļu, bet trešais – kanāls PBK ar 9,8% lielu skatīšanās laika daļu, liecina TNS veidotā aptauja.

Kanāla LTV1 skatīšanās daļa maijā veidoja 9,6%, NTV Mir Latvija – 6,3%, RTR Planeta Baltija – 5,5% un REN Baltija veltīti 4,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika.

Kanāla 3+ skatīšanās laika daļa bija 3,8%, kanāla TV5 – 3,1%, kanāla TV6 – 2,6% un kanāla LTV7 – 2,4%. Savukārt kanālam FOX un Kanālam 2 veltīti katram pa 0,7%, bet 1BM kanālam veltīti 0,5%. Kanāliem CTC Baltija un National Geographic Channel veltīti katram pa 0,4%, bet kanālam Fox Life – 0,2% no visa kopējā TV skatīšanai veltītā laika. Visu pārējo kanālu skatīšanās laika daļa bija 19,8%, bet video un DVD – 5,2%.

Uzņēmēju attieksmes rādītājs pret eiro kopš septembra būtiski pieaudzis – eiro ieviešanu atbalsta 65%, liecina Swedbank sadarbībā ar TNS novembrī veiktais ceturtais un noslēdzošais pētījums Latvijas eiro gatavības indekss.

Latvijas iedzīvotāju eiro gatavības indekss ir tuvu vidējam – 41 indeksa punkts, kas par septiņiem punktiem pārsniedz gatavības līmeni septembrī. Arī uzņēmēju gatavība ir pieaugusi un statistiski ievērojami apsteidz iedzīvotāju rādītājus – 61 indeksa punkts no 100 iespējamajiem (pieaugums par 7 punktiem kopš septembra).

Labi informēti par eiro ieviešanu Latvijā jūtas jau 87% uzņēmumu vadītāju. Kopš šā gada marta atbalsts eiro pieaudzis par 19 procentpunktiem. Pret eiro skeptiski noskaņoto uzņēmēju skaits kopš marta sarucis divkārt – no 28% martā līdz 14% novembrī.

Gatavojoties eiro ieviešanai, papildus cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai eiro daudzi uzņēmumi ir pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem (75%), veikuši izmaiņas grāmatvedības programmās (48%), pielāgojuši IT sistēmas (45%), informējuši klientus un darbiniekus (42%).

Pētījumu aģentūras TNS Emor veiktajā Starptautiskajā iecienītāko zīmolu pētījumā secināts, ka Baltijas valstīs iecienītākie zīmoli ir Google, Swedbank un Maxima. Šie trīs zīmoli iekļuvuši iecienītāko zīmolu Top 10 visās trīs Baltijas valstīs.

Visās trīs valstīs 10 iecienītāko sarakstā ir iekļuvis vismaz viens finanšu, mazumtirdzniecības un telekomunikāciju, kā arī vairāki interneta zīmoli. Igaunijas iecienītāko zīmolu sarakstā lielāks īpatsvars ir interneta zīmoliem, Lietuvā – tehnoloģiju zīmoliem, savukārt Latvijā spēcīgākas pozīcijas ir pārtikas zīmoliem.

Latvijā iecienītāko zīmolu Top 10 ir šāds: Swedbank; Laima; Apple; Google; LMT; Lido; Maxima; Rimi; Kārums; Liepkalni.

Lietuvā Top 10 veido Google; Maxima; Samsung; Swedbank; Apple; Facebook; TV3; Tele2; Skype; Nike.

Savukārt Igaunijā iecienītāko zīmolu topu veido Kalev; Google; Swedbank; Elion; ETV; Maxima; Skype; Gmail; EMT; YouTube.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

6% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem pēdējo mēnešu laikā personīgi ir saskārušies ar krāpniecību internetā.

Un vēl 10% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju draugu, radu vai paziņu lokā ir kāds, kurš pēdējo mēnešu laikā ir saskāries ar krāpniecību, atklāj pētījumu kompānijas TNS decembrī veiktais pētījums.

Tomēr 85% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nepazīst nevienu, kurš pēdējo mēnešu laikā būtu saskāries ar krāpniecību internetā.

Aptauja tika veikta laikā no 3. līdz 5. decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Lielākā daļa (76%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās dēļ uzturā nelieto mazāk cūkgaļu. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlijā veiktais pētījums.

Desmitā daļa (10%) Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā Āfrikas cūku mēra izplatīšanās dēļ uzturā mazāk lieto cūkgaļu. Vēl 1/10 jeb 10% aptaujāto atzīst, ka jau iepriekš cūkgaļu uzturā nav lietojuši.

4% iedzīvotāju nav spējuši norādīt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

6% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās dēļ iespēju robežās izvairās braukt uz mēra skartajām teritorijām. Tomēr 1/3 jeb 33% aptaujāto iedzīvotāju neizvairās braukt uz mēra skartajām teritorijām.

57% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka līdz šim nav bijis jādodas vai nav apsvēruši doties uz Āfrikas cūku mēra skartajām teritorijām.