Datu, izpētes un konsultāciju uzņēmums Kantar ievieš jaunu korporatīvo identitāti savam pamatzīmolam un 12 asociētajiem uzņēmumiem, lai radītu vienotāku formu un saturu visas uzņēmējdarbības ietvaros. Latvijā Kantar līdz šim tika pārstāvēts ar zīmolu TNS.

Jaunā identitāte tuvāko mēnešu laikā tiks izplatīta, izmantojot visus ārējos un iekšējos komunikācijas kanālus.

Zīmoliem, kas līdz šim nav ietilpuši Kantar zīmolu saimē, nu būs Kantar priedēklis un jauns, vienots burtveidols. Piemēram, TNS un Millward Brown attiecīgi kļuvuši par Kantar TNS un Kantar Millward Brown. Vienīgais izņēmums ir Lightspeed GMI, kas pārdēvēts par Lightspeed.

Kantar jaunā identitāte atspoguļo janvārī iesāktu pārmaiņu programmu.

Kantar TNS rīkotājdirektors Latvijā Mārtiņš Traubergs komentē: «Mobilizējot visus līdz šim atsevišķi esošos zīmolus un resursus zem viena - Kantar - jumta, mūsu klientiem kļūst pieejami visi Kantar tīklā esošie resursi. Latvijā TNS iekšēji līdz šim jau darbojās, pārstāvot divus Kantar zīmolus: TNS kā tirgus, sociālos un mārketinga pētījumus un Kantar Media kā mediju auditorijas un reklāmas tirgus mērījumus. Arī turpmāk TNS Latvijā pārstāvēs abas šīs nozares kā Kantar TNS.»

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Saskaņā ar jaunākā interneta patēriņa paradumu TNS Latvia Digital pētījuma rezultātiem internetu 2014. gada rudenī pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 75% jeb 1 273 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gada rudens periodā.

Regulāri – katru dienu - 2014. gada rudenī internetu izmanto vidēji 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī.

TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka regulāro interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams visās iedzīvotāju vecuma grupās, tomēr visstraujākais tas ir 60 līdz 74 gadus vecu iedzīvotāju vidū. Internetu katru dienu 2014. gada rudenī izmantojuši 23% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Analizējot interneta lietošanas izplatību citos sociāli – demogrāfiskos parametros, redzams, ka salīdzinoši straujāks regulāro interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams lauku iedzīvotāju, latviešu tautības un strādājošo iedzīvotāju vidū.

Puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējuši ierosinājumu ierobežot lielveikalu darba laiku svētku dienās (21% - noteikti jā; 30% - drīzāk jā).

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes janvārī veiktais pētījums.

43% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta izskanējuši ierosinājumu ierobežot lielveikalu darba laiku svētku dienās (23% - drīzāk nē; 20% - noteikti nē).

6% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu nostāju šajā jautājumā.

Aptauju pētījumu kompānija TNS veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes, laikā no 2016.gada 5. janvāra līdz 7. janvārim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie eiro, ir apmierināti ar eiro naudas dizainu, kvalitāti un drošību, un pozitīvi novērtē eiro lietošanas ieguvumus – ērtības ceļot bez naudas maiņas un ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas.

Tomēr vienlaikus iedzīvotāji izjūt pārāk lielu sīknaudas daudzumu savos makos. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.

Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas – eiro – un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru vidēji ir apmierināti 4 no 5 Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina), ar banknošu dizainu – 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains diezgan apmierina un 20% ļoti apmierina).

Šobrīd 25% Latvijas iedzīvotāju gatavi apmeklēt kādu no mūzikas festivāliem, liecina pētījums.

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (8% - noteikti jā; 17% - drīzāk jā), atklāj Kantar TNS šā gada jūnijā veiktā aptauja.

66% iedzīvotāju ir norādījuši, ka šovasar neplāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (37% - drīzāk nē; 29% - noteikti nē). Desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2017. gada 20. līdz 22. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi TV reklāmas apjomu par 2014. gada augustu. TNS Reklāmu reģistrs augustā televīzijā ir fiksējis 132 056 reklāmas un 14 271 sponsorreklāmas gadījumu. Augustā TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 0,1%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 3%, kopumā radot kritumu par 0,2%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2013.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā, kā ierasts, ir turpinājies vasaras TV reklāmu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Neparasti, ka kopumā fiksēta tik neliela atšķirība starp 2013. gada un 2014. gada augustu. Lielāko pieaugumu nodrošinājuši alkoholisko dzērienu nozares reklāmdevēji, bet mazumtirdzniecības nozarē novērojams lielākais kritums.

Augustā visreklamētākā nozare bijusi mājsaimniecības higiēna ar 5% kāpumu pret 2013. gadu. Mazumtirdzniecība, lai arī samazinoties reklāmu skaitam par 21%, ieņem 2. pozīciju reklamētāko nozaru topā. Telekomunikāciju nozare ieņem 3. vietu topā ar līdzīgu izvietoto reklāmu skaitu kā gadu iepriekš. Mobilo sakaru nozares reklāmdevēji samazinājuši savu reklāmu skaitu par 12% un ieņem 4. vietu. TOP5 noslēdz alkoholisko dzērienu nozare ar ievērojamu 51% pieaugumu pret 2013. gada augustu.

Februārī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 16%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 22%, kopumā nodrošinot 9% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2012. gadā, informē pētījumu aģentūra TNS.

Neņemot vērā lielo TV reklāmu skaitu 2012. gadā, prognozējams, ka 2013. gadā TV reklāmu apjoms būs vēl lielāks, jo aizvadītajā mēnesī fiksēts februāra mēnešu reklāmu skaita rekords, pārspējot līdz šim ar reklāmām bagātāko – 2012. gada februāri, norāda TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Februārī, pretēji janvārī novērotajam, visstraujāk (par vienu procentpunktu) pieaugusi Prime Time (18.00-24.00) laika joslā izvietoto reklāmu skaita daļa. Samazinājies gan no rīta (7.00-9.00), gan dienā (9.00-18.00) izvietoto reklāmu īpatsvars.

Visticamāk, ka, pieaugot diennakts gaišā laika daļai, notiks arī turpmāka reklāmu pārvietošana uz vēlāku raidlaiku, norāda TNS pārstāvji.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Pētījumu aģentūras TNS Reklāmu reģistrs septembrī televīzijā ir reģistrējis 152 tūkstošus reklāmu un 16,7 tūkstošus sponsorreklāmas gadījumus, informēja TNS pārstāvji.

Septembrī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 29%, bet sponsorreklāmu skaits par 22%, kopumā nodrošinot 28% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2012.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka septembrī fiksēts šogad straujākais TV reklāmu skaita pieaugums. Vislielāko pieaugumu nodrošinājusi zāļu nozare, gandrīz visi reklāmdevēji kāpinājuši reklāmu apjomu, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, redzams, ka septembrī, turpinoties jau augustā novērotajai tendencei, mazāks reklāmu skaita īpatsvars fiksēts Prime Time (18.00-24.00) laikā. Pieaugusi no rīta (7.00-9.00) un pa dienu (9.00-18.00) izvietoto reklāmu daļa.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Produktu vai pakalpojumu iegādē Latvijas iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir kvalitāte (99%), cena (97%) un uzņēmuma reputācija (89%), liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju, kvalitātes aspekts ir noteicošais, iegādājoties apģērbu, mājsaimniecības preces, pārtikas produktus, kā arī pērkot medikamentus un ilgstošas lietošanas preces.

Otrs svarīgākais aspekts produktu vai pakalpojumu izvēlē ir cena. Absolūtais vairākums iedzīvotāju norādījuši, ka cena ir noteicošais kritērijs telekomunikācijas pakalpojumu izvēlē. Savukārt, izvēloties finanšu pakalpojumus, cena ir tikai trešais svarīgākais faktors.

Trešais svarīgākais aspekts, ko iedzīvotāji ņem vērā preču un pakalpojumu izvēlē, ir uzņēmuma reputācija, kas kā svarīgākais aspekts salīdzinoši biežāk norādīts izvēloties finanšu pakalpojumus. Salīdzinoši retāk uzņēmuma reputāciju kā svarīgu aspektu iedzīvotāji norādījuši, izvēloties telekomunikāciju pakalpojumus un apmeklējot veikalus, tirdzniecības vietas.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa skatītāko TV programmu TOP 20. Skatītākais raidījums šā gada aprīlī – Izklausies redzēts kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,1% jeb 201,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Programmu topa otrajā vietā ierindojušās TV3 Laika ziņas (Svētdienā), kuras vērojuši vidēji 8,5% jeb 169,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Trešajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 11 kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 7,4% jeb 148,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Topa ceturtajā vietā TV3 Laika ziņas darba dienās, kuras vērojuši vidēji 7,1% jeb 141,1 tūkstotis skatītāju. Savukārt programmu topa piektajā vietā – Panorāma (Sestdienā) kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 6,8% jeb 135,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Kā vēstīts, pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa TV kanālu auditorijas - kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

Martā televīzijas reklāmu skaits ir pieaudzis par 11%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 10%, kopumā nodrošinot 8% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS Reklāmu reģistrs martā televīzijā ir reģistrējis 133,2 tūkstošius reklāmu un 20 tūkstošus sponsorreklāmu.

Turpinās tendence pieaugt televīzijas reklāmu skaitam, turklāt proporcionāli šī gadā martā tas noticis vairāk nelielajos nišas kanālos, skaidro TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, redzams, ka martā par 1,1 procentpunktu samazinājusies dienā (9.00-18.00) izvietoto reklāmu skaita daļa. Reklāma pārdalīta uz pārējām diennakts daļām, bet visvairāk uz nakts (0.00-9.00) laiku, kurā izvietoto reklāmu skaits sasniedzis 5,2%.

Martā televīzijā, tāpat kā februārī, visbiežāk izvietotas zāļu nozares reklāmas - par 42% vairāk nekā 2012. gada martā. Mazumtirdzniecības nozare, neskatoties uz 16% kritumu, ieņem 2. pozīciju. 3.-5. vietā, ļoti cieši sekojot mazumtirdzniecības nozarei, ierindojās finanšu institūciju un pakalpojumu nozare (+89%), mājsaimniecības higiēna (+61%) un saldumi un konditoreja (+65%).

Ja šobrīd notiktu vēlēšanas un tajās būtu iespējams balsot internetā, absolūtais vairākums (80%) Latvijas pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem izmantotu šo iespēju (50% - noteikti jā; 30% - drīzāk jā).

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, septembra beigās veiktais pētījums.

Balsošanas iespēju internetā neizmantotu 16% Latvijas pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem (9% - drīzāk nē; 7% - noteikti nē).

4% aptaujāto nav skaidras atbildes uz šo jautājumu.

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2013.gada 24. līdz 26. septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Saskaņā ar TNS Emor pētījumu, jau otro gadu pēc kārtas Latvijas iemīļotāko zīmolu topa virsotne ir nemainīga - trīs zīmoli saglabājuši savas pozīcijas tajā. Kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, zīmolu topa virsotne ir nedaudz mainījusies.

Lietuvas TOP 3 šogad veido Google (17%), Facebook (17%) un Maxima (13%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Facebook piedzīvojis 7% pieaugumu (2015.gadā - 10%), bet Maxima - viena procenta kritumu (pērn - 14%). No TOP 3 šogad izkritis Samsung, kas pērn bija trešajā vietā.

Igaunijas patērētāji par iemīļotākajiem šogad nosaukuši vietējo saldumu ražotāju Kalev (14%), tehnoloģiju gigantu Google (14%) un Youtube (14%). Pērn trešais populārākais zīmols bija Swedbank, kas šogad ierindojies septītajā vietā.

«Visās trīs Baltijas valstīs desmit iecienītāko zīmolu vidū ir Google, Facebook, Swedbank un Maxima,» saka TNS Emor izpētes vadītāja Klaudija Vīma. «Katrā no valstīm topā pārstāvēts vismaz viens zīmols no banku, mazumtirdzniecības, telekomunikāciju un interneta uzņēmumu sektora. Redzams, ka Lietuvā un Igaunijā interneta kompānijas minētas biežāk, bet Latvijā respondenti vairāk izcēluši banku sektora un mazumtirdzniecības zīmolus.»

Oktobrī televīzijā pārraidīti 157,6 tūkstoši reklāmu un 21,76 tūkstoši sponsorreklāmu, liecina pētījumu aģentūras TNS Reklāmu reģistrs.

Oktobrī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 19%, bet sponsorreklāmu skaits - par 15%, kopumā nodrošinot 18% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2012.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka atbilstoši šī gada pavasarī prognozētajam, TV reklāmu skaits ir turpinājis kāpt un oktobrī ir sasniegts jauns Latvijā mēneša laikā TV pārraidīto reklāmu skaita rekords. Galvenokārt, pieaugumu nodrošinājuši zāļu nozares reklāmdevēji, kā arī Finanšu ministrijas eiro ieviešanas kampaņa.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, secināts, ka oktobrī jau trešo mēnesi turpinās tendence, ka mazāks reklāmu skaita īpatsvars izvietots Prime Time (18.00-24.00) laikā. Uz tā rēķina pieaugusi pārējos diennakts laikos izvietoto reklāmu daļa.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Lielākā daļa jeb 63% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka daļai Latvijā dzīvojošo ir izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt, liecina pētījumu aģentūras TNS un LNT raidījuma 900 sekundes veiktā aptauja.

Tostarp apgalvojumam par daļas Latvijas iedzīvotāju atkarību no pabalstiem noteikti piekrīt 28%, bet drīzāk piekrīt 35% aptaujāto. Salīdzinoši biežāk tā uzskata lauku teritoriju un Vidzemes iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt latviski runājošie, kā arī iedzīvotāji pēc nodarbošanās vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, liecina TNS aptauja.

Gandrīz trešā daļa (31%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam (17% - drīzāk nē; 14% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk apgalvojumam nepiekrīt cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt citā valodā runājoši, iedzīvotāji ar mēneša ienākumiem līdz simts latiem uz vienu ģimenes locekli. 6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par to, vai daļai Latvijas iedzīvotāju izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt.

Absolūtais vairākums (84%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ir pieraduši pie eiro (35% - noteikti jā; 49% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes decembra beigās veiktais pētījums.

Tikai 15% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā atklāj, ka vēl nav pieraduši pie eiro (11% - drīzāk nē; 4% - noteikti nē).

1% iedzīvotāju nav spējuši norādīt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

Aptauju pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2014.gada 16. decembra līdz 18. decembrim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Absolūtais vairākums (85%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējušo priekšlikumu publiskot visu valstij pakļauto iestāžu darbinieku atalgojumus (38% - noteikti jā; 35% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes februārī veiktais pētījums.

Ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pauž noraidošu attieksmi pret ideju publiskot visu valstij pakļauto iestāžu darbinieku atalgojumus (17% - drīzāk nē; 6% - noteikti nē).

4% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauju pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2015.gada 17. februāra līdz 19. februārim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 950 Latvijas iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Pašlaik galvenais darba devēju izaicinājums saistībā ar darba spēku ir kvalificētu speciālistu trūkums, darba spēka trūkums kopumā, kā arī darbinieku motivācijas trūkums un prasību pieaugums.

TNS veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka viena ceturtdaļa darbinieku apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, kas liecina par salīdzinoši augstu darbinieku gatavību un atvērtību darba maiņai.

Vienai desmitdaļai darbinieku nav konkrēts viedoklis šajā jautājumā. TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva norāda, ka, iespējams, arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie, tas ir tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt 2/3 (65%) darbinieku pašlaik nav gatavi darba maiņai un jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir tirdzniecībā strādājošie, darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (mazāk par 1 gadu), kā arī jaunieši (18 - 24 gadus veci) un rīdzinieki.