Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie eiro, ir apmierināti ar eiro naudas dizainu, kvalitāti un drošību, un pozitīvi novērtē eiro lietošanas ieguvumus – ērtības ceļot bez naudas maiņas un ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas.
Tomēr vienlaikus iedzīvotāji izjūt pārāk lielu sīknaudas daudzumu savos makos. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.
Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas – eiro – un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru vidēji ir apmierināti 4 no 5 Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina), ar banknošu dizainu – 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains diezgan apmierina un 20% ļoti apmierina).
Tāpat iedzīvotāji ir apmierināti ar jaunās sērijas eiro banknošu ieviešanu (to pozitīvi novērtē 81% iedzīvotāju, tostarp 56% banknošu ieviešana diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina) un nominālu pieejamību jeb vajadzīgo nominālu izdošanu bankomātos, veikalos (ar to ir apmierināti 78% iedzīvotāju, to skaitā 54% nominālu pieejamība diezgan apmierina un 24% ļoti apmierina).
Svarīgi faktori jaunās valūtas pieņemšanā ir naudas tīrība, kvalitāte, ar ko caurmērā ir apmierināti 7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem jeb 73% (55% iedzīvotāju naudas tīrība, kvalitāte diezgan apmierina un 18% ļoti apmierina).
Ne mazāk svarīgs faktors ir arī naudas drošība, ar ko apmierināti ir vairākums Latvijas iedzīvotāju: ar banknošu drošību apmierināti ir 74% iedzīvotāju (60% banknošu drošība diezgan apmierina un 14% ļoti apmierina), ar monētu drošību – 70% iedzīvotāju (59% monētu drošība diezgan apmierina un 11% ļoti apmierina).
TNS un Latvijas Bankas šā gada sākumā veiktā pētījuma dati par eiro lietošanu parāda - neskatoties uz to, ka gandrīz 2/3 iedzīvotāju jeb 64% izjūt to, ka viņu makos ir pārāk daudz sīknaudas, tomēr vairāk nekā puse jeb 57% iedzīvotāju pozitīvi novērtē, ka, dodoties ceļojumos uz ārzemēm, nav jāmaina valūta. Puse jeb 50% iedzīvotāju atzīst, ka tagad – ar vienotu eiro valūtu – ir vieglāk salīdzināt cenas precēm un pakalpojumiem ar citu valstu cenām. Gandrīz puse jeb 44% novērtē ērtības, ārvalstīs norēķinoties vai veicot darījumus skaidrā vai bezskaidrā naudā.
Ērtības ceļot bez naudas maiņas vai veikt darījumus ārvalstīs skaidrā vai bezskaidrā naudā, kā arī ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas biežāk novērtē gados jaunāki cilvēki 15-34 gadu vecumā, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, tie, kuriem ir augstāki ienākumi (vairāk nekā 450 eiro uz vienu cilvēku ģimenē), pašnodarbinātie, uzņēmumu vadītāji, ierēdņi, kalpotāji, studenti un skolnieki. Savukārt par pārāk lielo sīknaudas daudzumu makos biežāk runā jaunieši 15-24 gadu vecumā.
Iedzīvotāju aptauju par eiro lietošanu pētījumu kompānija TNS veica sadarbībā ar Latvijas Banku laikā no 2015.gada 11.februāra līdz 1.martam, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1007 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.
