Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.
Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.
Pasaules lielākā namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu ražojumu eksportētāja 2023. gadā bija Kanāda, kura eksportēja šo produkciju par 345 miljoniem eiro. Kanādas daļa globālajā namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu tirgū 2023. gadā bija 15,4 %. Otrajā vietā ar 271 miljonu eiro (12,2% no kopējā pasaules eksporta) bija Ķīna, bet trešajā vietā ar 168 miljoniem eiro. (7,5% no kopējā pasaules eksporta) bija Vācija. Pasaules namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu produkcijas eksportētāju sešiniekā 2023. gadā bija arī ASV (5,1% no kopējā pasaules eksporta), Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Indonēzija (4,2% no kopējā pasaules eksporta).2023. gadā Igaunija eksportēja namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu produkciju par 89 miljoniem eiro (4,0% no kopējā pasaules eksporta) un pēc kopējā eksporta apjoma bija septītajā vietā pasaulē. No Igaunijas atpalika Vjetnama (3,6% no kopējā pasaules eksporta), Austrija (3,5% no kopējā pasaules eksporta) un Malaizija (3,0% no kopējā pasaules eksporta). Latvija ar 27 miljonu eiro lielu eksportu (1,2% no kopējā pasaules eksporta) bija 23. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 29 miljonu eiro lielu eksportu (1,3% no kopējā pasaules eksporta) bija 20. vietā pasaulē. Baltijas valstis pēc kopējā namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu produkcijas eksporta apsteidza Krieviju, Somiju, Dienvidāfriku, Norvēģiju, Jaunzēlandi un citas valstis. Līdz ar to, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Baltijas valstis 2023. gadā bija pirmajās vietās pasaulē.
Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā ar 65 eiro pirmajā vietā pasaulē bija Igaunija. Otrajā vietā bija Austrumtimora – 25 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet trešajā vietā pasaulē bija Latvija (14,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Ceturtajā vietā bija Slovēnija (12,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet piektajā vietā - Lietuva (10,2 eiro uz vienu iedzīvotāju). Sesto vietu noslēdza Čehija (9,4 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Austrija (8,64 eiro uz vienu iedzīvotāju), Kanāda (8,60 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bosnija un Hercegovina (7,25 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovākija (6,69 eiro uz vienu iedzīvotāju), Portugāle (5,01 eiro uz vienu iedzīvotāju), Dānija (4,50 eiro uz vienu iedzīvotāju), Gambija (3,19 eiro uz vienu iedzīvotāju), Zviedrija (3,01 eiro uz vienu iedzīvotāju), Horvātija (2,45 eiro uz vienu iedzīvotāju), Serbija (2,16 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Vācija (1,99 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules lielākās namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu produkcijas importētājas 2023. gadā bija Japāna (27,25% no kopējā pasaules importa) un ASV (23,85% no kopējā pasaules importa). Abas šīs valstis importēja lielāko daļu no visas pasaules namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu produkcijas.
2023. gadā nozīmīgas namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu produkcijas importētājas bija Šveice (4,58% no kopējā pasaules importa), Francija (4,54% no kopējā pasaules importa), Apvienotā Karaliste (4,53% no kopējā pasaules importa), Vācija (3,63% no kopējā pasaules importa), Kanāda (3,49% no kopējā pasaules importa), Itālija (3,03% no kopējā pasaules importa) un Austrālija (1,65% no kopējā pasaules importa). Savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu produkcijas eksports jau pārsniedza 21,3 miljonus eiro. Latvijas lielākais namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu eksporta tirgus 2023. gadā bija Francija, kura saņēma 32% no visa eksporta. Nozīmīgas Latvijas produkcijas importētājas bija arī Dānija, ASV, Vācija, Nīderlande, Lietuva un Norvēģija. Latvijā namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu produkcijas ražošana ir nozīmīgs nišas produkts, kas ir ar ievērojami augstāku pievienoto vērtību, salīdzinot ar vienkāršu zāģmateriālu ražošanu un eksportu. Tomēr, līdzīgi kā daudziem šāda veida kokrūpniecības produktiem, Latvija ievērojami atpaliek no Igaunijas koksnes dziļākas pārstrādes produkcijas ražošanā.
