2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.
Dzimstības lejupslīde turpinās
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.
Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.
Turpinoties karadarbībai Ukrainā, būtiski pieaug imigrācija
Ja 2021. gadā iebraucēju skaits palielinājās par 43,5 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, tad 2022. gadā tas bija trīs reizes lielāks nekā gadu iepriekš – valstī iebrauca 38,7 tūkstoši (2021. gadā – 12,7 tūkstoši). Aizbraucēju skaits no Latvijas arī pieauga – 2020. gadā tie bija gandrīz 12 tūkstoši, 2021. gadā – gandrīz 13 tūkstoši, bet 2022. gadā – 16,7 tūkstoši jeb par 28,6 % vairāk nekā gadu iepriekš.
No Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 24,9 tūkst. jeb 64,2 % no kopējā iebraucēju skaita, no tiem 24,6 tūkstoši bija no Ukrainas. Pērn pieaudzis arī imigrantu skaits (10,7 % no visiem imigrantiem) no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS2) valstīm – 4,1 tūkst. iebraucēju, par tūkstoti jeb 36,4 % vairāk nekā 2021. gadā, tajā skaitā no Krievijas ieradās 2,2 tūkst. imigrantu. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2,8 tūkst. jeb 7,2 % no kopējā imigrantu skaita (2021. gadā – 2,5 tūkst.).
2022. gadā 9,3 tūkst. jeb 24,0 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. 2021. gadā remigrantu bija gandrīz 7 tūkst. jeb 54,8 %. Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.
Pērn no Latvijas aizbrauca 16,7 tūkst. iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2022. gadā emigrēja 11,6 tūkst., kas bija par 39,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Vāciju pieauga par 16,3 % – emigrēja 2,9 tūkst. (2021. gadā – 2,5 tūkst.). Uz Apvienoto Karalisti izbraukušo skaits bija 2,6 tūkst. – gandrīz tikpat cik 2021. gadā. 2022. gadā uz NVS valstīm emigrēja 0,3 tūkstoši, par 15,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. 71,1 % no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2021. gadā – 71,3 %).
Turpinās sabiedrības novecošanās, vidējais iedzīvotāju vecums 42,9 gadi
Nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība samazinās. Līdz ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn nedaudz palielinājās – par 485, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16,0 % no iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaits vecumā 15–63 gadi arī palielinājās – par 2 596, bet īpatsvars (61,7 %) palielinājās par 0,2 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Arī senioru vecumā virs 64 gadiem skaits pieauga – par 4 170 jeb 1,0 %, īpatsvaram (22,4 %) palielinoties par 0,1 %. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,2 gadiem Latgalē.
Ukraiņu skaits pieaudzis, pārējo Latvijas lielāko tautību skaits sarucis
2022. gadā samazinājās Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4 %, poļi – par 2,3 %, krievi – par 1,9 %, bet ukraiņu skaits pieaudzis – par 35,3 %. Latvijā dzīvo 56,7 tūkstoši ukraiņu, 7 tūkstošiem Ukrainas bēgļu tautība nav zināma, līdz ar to kopējais ukraiņu skaits Latvijā varētu būt ap 60 tūkstošiem. No tiem kara bēgļu skaits ir 23,5 tūkstoši jeb 1,2 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Latviešu īpatsvars tāpat kā gadu iepriekš samazinājies par 0,5 %, un 2023. gada sākumā bija 62,4 %.
No visiem valsts iedzīvotājiem 87,2 % ir dzimuši Latvijā un 12,8 % – ārvalstīs. 1,2 % Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,4 % – Krievijas Federācijā, 2,8 % – Ukrainā, 2,0 % – Baltkrievijā, 1,4 % – citās valstīs. 94,8 % bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, tam seko 7 660 jeb 2,1 % bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,2 % – Apvienotajā Karalistē, 0,3 % – Īrijā un Krievijā.
Pēc valstiskās piederības 86,1 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,9 %), 9,3 % nepilsoņi (attiecīgi – 9,7 %), 2,0 % – Krievijas pilsoņi (2,1 %), 2,6 % – citu valstu pilsoņi (no tiem gandrīz puse jeb 48,5 % Ukrainas kara bēgļi). 50,7 % visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,6 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 75,5 % iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 66,5 %, un tikai 37,8 % Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.
Gandrīz puse Latvijas vīriešu precējušies, sievietes – 41 %
2023. gada sākumā 49,1 % pilngadīgo vīriešu un 41,2 % sieviešu bija precēti, savukārt 35,1 % vīriešu un 24,6 % sieviešu bija neprecēti, bet 3,4 % vīriešu un 15,8 % sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 69,5 % vīriešu un 63,3 % sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.
Iedzīvotāju skaits pieaug septiņpadsmit novados
Pērn valstī dzīvoja 1 milj. 315 tūkst. jeb 69,8 % pilsētu iedzīvotāju un 568 tūkst. jeb 30,2 % lauku iedzīvotāju.
Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (53,1 %) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.
2022. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās Pierīgā – par 1,8 % jeb gandrīz 7 tūkst, Rīgā – par 0,6 % jeb 3,7 tūkst. un nedaudz Zemgalē – par 0,01 % (30 cilvēkiem). Iedzīvotāju skaits saruka Kurzemē – par 0,4 % (917), Vidzemē – par 0,2 % (335), savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 0,9 % (2,2 tūkst.).
Rīgā dzīvo nepilni 610 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 32,4 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,4 % no pilsētu iedzīvotājiem.
Pērn iedzīvotāju skaita pieaugums bija piecās valstspilsētās: Jūrmalā – par 1,2 % jeb 597 cilvēkiem, Rīgā – par 0,6 % jeb 3,7 tūkst., Jelgavā – par 0,3 % (142), Jēkabpilī – par 0,1 % (18) un Ogrē – par 0,1 % (12). Iedzīvotāju skaits nedaudz saruka pārējās piecās valstspilsētās – Valmierā – par 0,8 % jeb 172 cilvēkiem, Liepājā – par 0,4 % (272), Rēzeknē – par 0,4 % (103), Daugavpilī – par 0,3 % (270) un Ventspilī par 0,02 % (7). Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija visās valstspilsētās, izņemot Valmieru.
2022. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 17 novados no 36 – visos Pierīgas novados (izņemot Limbažu novadu), kā arī Cēsu, Jelgavas, Ludzas, Varakļānu, Dienvidkurzemes, Valkas un Smiltenes novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (4,8 % jeb 1 635 cilvēki).Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados.
Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres – gandrīz 58 tūkst. un Valmieras – 50,7 tūkst. novadi, vismazākie – Valkas novads ar 7,6 tūkst. iedzīvotāju un Varakļānu novads ar 3,0 tūkst. iedzīvotāju.
Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā
Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no visiem reģiona iedzīvotājiem, un bērnu skaits 2022. gadā pieauga par 1,4 % jeb 1 tūkstoti. Arī Vidzemes reģionā palielinājās bērnu skaits – par 0,4 % jeb 111 bērniem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē – 13,6 %, kur arī visvairāk samazinājās viņu skaits – par 1,1 % jeb 374 bērniem. Valsts pilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2 % Jelgavā līdz 14,6 % Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 26,6 % no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 11,0 % un 11,8 %.
Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–63 gadi svārstās no 60,7 % Kurzemē līdz 62,0 % Rīgā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga Pierīgā – par 4,2 tūkst. un Rīgā – par 3,0 tūkst., visvairāk samazinājās Latgalē – par 2,1 tūkst. Valsts pilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,0 % Rīgā līdz 59,1 % Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā ir Valkas novadā (57,5 %), bet visvairāk Rēzeknes novadā (64,8 %).
Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā 22 % iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem (visvairāk Latgalē – 24,7 %, vismazāk Pierīgā – 19,4 %). Valsts pilsētās lielākais senioru īpatsvars ir Ventspilī (25,4 %), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 20,9 %. Visvairāk senioru ir Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi – 27,3 % un 27,2 % iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 11,1 %.
Arī kaimiņvalstīs iedzīvotāju skaita pieaugums
Gan Igaunijā, gan Lietuvā pērn ir novērots straujš iedzīvotāju skaita pieaugums. Igaunijā 2023. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1,366 milj., novērots rekordzems dzimstības līmenis, kā arī rekordaugsts migrācijas līmenis – Igaunijā iebrauca 49 414 personas (tai skaitā 33,2 tūkstoši kara bēgļu) un no Igaunijas emigrēja 9 657 personas, līdz ar to imigrācija piecas reizes pārsniedza emigrāciju.
Savukārt Lietuvā 2023. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2,860 milj. (provizorisks novērtējums), kas ir par 54 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2022. gadā ietekmēja ievērojams pozitīvā starptautiskās migrācijas saldo pieaugums lielā Ukrainas bēgļu skaita dēļ – iebraucēju skaits pārsniedza aizbraucēju skaitu par 72,4 tūkstošiem, kā arī negatīvs dabiskais pieaugums – mirušo skaits par 18,4 tūkst. pārsniedza dzimušo skaitu (2022. gadā Lietuvā bija 22,1 tūkstotis dzimušo, kas ir zemākais rādītājs līdz šim).
